«Darba tirgus atvēršana ir absolūta nepieciešamība,» atzīst Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Izmaiņas kavējas
Iekšlietu ministrs Ivars Godmanis Db uzsvēra, ka normatīvo aktu grozījumus, kas nepieciešami, lai ieviestu koncepciju, valdība varētu pieņemt līdz šī gada beigām. «Tie ir arī politiski iemesli, kāpēc normatīvo aktu izstrāde kavējas. Ir politiķi, kas uzskata, ka nevajag atvērt darba tirgu. Mēs gan uzskatām, ka tas būtu jādara,» tā I. Godmanis. «Par darba tirgus atvēršanu mēs, protams, diskutēsim valdībā, var būt dažādi modeļi darba tirgus atvēršanai. Atsevišķās profesijās darba tirgu varētu atvērt, bet noteikti jākvotē viesstrādnieku skaits,» uzskata premjers Aigars Kalvītis.
Iebilst viesstrādniekiem
Vēl skeptiskāk uz darbaroku problēmu risināšanu raugās Zaļo un zemnieku savienība un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. «Vispirms vajadzētu izmantot iekšējos resursus un tikai tad domāt par darba tirgus atvēršanu. Prioritāte ir mūsu pilsoņu nodarbinātība,» tā labklājības ministre Dagnija Staķe. Vēl kategoriskāks ir tēvzemiešus pārstāvošais ES fondu lietu ministrs Normunds Broks: «Ja par kvalificēta darbaspēka ievešanu vēl varētu domāt, tad esam kategoriski pret mazkvalificēta darbaspēka ievešanas veicināšanu. Vairāk jādomā par vietējo bezdarbnieku, jauno māmiņu, vēl strādātspējīgo pensionāru integrāciju.»
Nav skaidrības
I. Godmanis uzsver, ka pastāv praktiskas problēmas, kas saistītas ar darba tirgus atvēršanu. Proti, Ministru kabinetam būtu jāpiešķir tiesības lemt par viesstrādnieku kvotām gadījumos, kad darbaroku trūkums var apdraudēt kādas nozares konkurētspēju vai pat dzīvotspēju, taču nav mehānismu, kas ļautu identificēt šādas nozares.
Uzņēmējiem visvairāk trūkst tieši kvalificēto darba roku
Lai gan darbinieku trūkst gandrīz visās nozarēs, visaktīvāk nepieciešams piesaistīt viesstrādniekus ar augstu kvalifikāciju, uzskata Db aptaujātie uzņēmēji. Tomēr lēmumam par to, kā un kurām valstīm tiks atvērts Latvijas darba tirgus, jābūt prātīgam, viņi atzīst. Restorāna Šanhaja šefpavārs Veilangs Šī Db stāsta, ka atļaujas iegūšana darbam Latvijā bijusi ļoti sarežģīta - viņam uz Latvijas pārstāvniecību Ķīnā nācies doties četras reizes un šajās reizēs viņš rindās kopumā pavadījis 16 stundas. Latvijā viņš strādā gandrīz astoņus gadus. Restorāna īpašnieks Aivars Saliņš norāda, ka viņam sava darbinieka darba atļauja jāatjauno katru gadu. Milzīgo formalitāšu dēļ šajā ķīniešu ēdienu restorānā, izņemot V. Šī, nestrādā neviens cits speciālists no Ķīnas. Tomēr, ja šis process kļūtu vienkāršāks un lētāks, Šanhajā strādātu vairāk šīs valsts pārstāvju, jo ķīniešu ēdiens ir oriģināls tikai tad, ja to ir pagatavojis šīs valsts virtuves pārzinātājs, citādi tas esot pakaļdarinājums, uzskata A. Saliņš.
Mazinātu spriedzi tirgū
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Juris Zudovs atzīst, ka darbaspēka trūkums tūrisma un viesmīlības nozarē nav kritisks, tomēr «diezgan saspringts». Lai saglabātu darbiniekus, darba devēji spiesti palielināt algas, kā rezultātā aug produktu cenas. Tādējādi atvieglota viesstrādnieku ievešana bremzēs algu un produktu cenu pieaugumu. Darba tirgus atvēršana viesstrādniekiem būtu visloģiskākais ekonomisko problēmu risinājums, norāda SIA VP Market valdes priekšsēdētājs Jānis Stakens. «Lai gan tirdzniecības uzņēmumu darbības specifika pieprasa no darbiniekiem valsts valodas zināšanas, tādēļ viesstrādnieku nodarbināšana tajos ir gandrīz neiespējama,» viņš skaidro. Piem., darbinieku trūkuma un augsto izmaksu dēļ būvniecībā ir apgrūtināta jaunu veikalu atvēršana.
Trūkst speciālistu
A/s Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks skaidro, ka liela daļa kvalificētā darbaspēka no kuģu būves nozares ir aizplūdusi uz ārvalstīm un citām nozarēm, kur atalgojums ir lielāks. Tā kā Latvijā šādi speciālisti netiek apmācīti, V. Meļņika vadītajā uzņēmumā jau strādā speciālisti no Ukrainas, Bulgārijas un citām valstīm. «Nevar apšaubīt to, ka pašlaik darba tirgū ir gan kvalitatīvs, gan kvantitatīvs deficīts,» saka būvkompānijas RBS Skals valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns, piebilstot, ka arī RBS Skals apakšuzņēmumos tiek nodarbināti viesstrādnieki. Turklāt darbinieku trūkst visos segmentos, jo arī tā saucamajiem melnstrādniekiem ir sava kvalifikācija, bet tā kā šo speciālistu nav, tad nākas vakances aizpildīt ar to, kas ir, skaidro M. Saukāns. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers uzsver, ka organizācija nav pret kvalificēta darbaspēka piesaistīšanu no ārvalstīm, jo atsevišķu profesiju speciālisti pašlaik Latvijā netiek sagatavoti. Tomēr J. Zudovs norāda, ka viesmīlības nozarē viesstrādnieki nevar veikt augsti kvalificētu darbu latviešu valodas zināšanu trūkuma dēļ, tādēļ šajā nozarē nepieciešami tieši tā saucamie melnstrādnieki - istabenes un apkopējas.
Jālemj prātīgi
«Atverot darba tirgu, ir rūpīgi jādomā par procesa regulāciju un kontroli, citādi var iestāties pilnīgs haoss,» norāda M. Saukāns. P. Krīgers skaidro, ka neatbalsta nekvalificētā darbaspēka ievešanu, jo tas radītu papildu slogu valsts institūcijām - šiem darbiniekiem un viņu ģimenēm nāktos nodrošināt dzīves vietu, izglītību, integrāciju, pabalstus un, iespējams, arī naturalizācijas procesu. «Šobr��d visvairāk cilvēki nepieciešami izglītībā, medicīnā un iekšējās drošības iestādēs, bet es šaubos, ka viesstrādnieki tiks nodarbināti šajās nozarēs,» pauž LBAS vadītājs. Atvieglojot viesstrādnieku aicināšanu darbam Latvijā, jāņem vērā iespējamās ekonomiskās un sociālās sekas, saka J. Zudovs. Lēmumam par to, vai darba tirgus tiks atvērts jaunajām Eiropas Savienības valstīm vai valstīm ārpus kopienas, jābūt ļoti prātīgam, viņš atzīst, piebilstot, ka rūpīgi apsvērts lēmums normalizēs situāciju darba tirgū.