Vienošanās ar Eiropas Parlamentu par Eiropas Savienības (ES) ministru padomes atbalstīto grozījumu Darba laika direktīvā un pagaidu darbinieku direktīvas pieņemšanu būs viens no jūlijā darbu sākušās Francijas prezidentūras uzdevumiem, šodien Labklājības ministrijā (LM) notikušajā preses konferencē atzina labklājības ministre Iveta Purne.

Ministre norādīja, ka „kopš Darba laika direktīvas pieņemšanas jau ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi un būtiski mainījusies darba tirgus situācija. Līdz ar to radusies nepieciešamība uzlabot darba un ģimenes dzīves savienojamību, nodrošināt elastīgāku darba laiku un dot iespēju ikvienam darbiniekam, vienojoties ar darba devēju, ietekmēt sava darba laika organizēšanu. Savukārt pagaidu darba jomā ir nepieciešams uzlabot pagaidu darba kvalitāti un sakārtotu šī darba tiesisko statusu.”

Labklājības ministre pauda gandarījumu par sarežģītu diskusiju rezultātā panākto vienošanos par Darba laika direktīvas grozījumiem un Pagaidu darbinieku direktīvu, uzsverot, ka tā nav uzskatāma par ideālu, bet drīzāk gan kompromisa variantu, kas pieņemams dalībvalstu vairākumam. Abās direktīvās ietvertas normas, kas pieļaus elastīgu to praktisko piemērošanu atbilstoši katras dalībvalsts situācijai, praksei un darba tirgus vajadzībām.

Savukārt Darba departamenta direktors Mārtiņš Brencis atzina, ka līdz ar grozījumu pieņemšanu Darba laika direktīva ļaus darba devējiem elastīgāk organizēt darba laiku, vienlaikus uzlabojot darbinieku interešu aizstāvību. Tā, piemēram, šajā direktīvā paredzēts ietvert jaunas normas par ģimenes un darba dzīves saskaņošanu un saglabāt noteikumus par nedēļas maksimālo darba laiku. Vienlaikus plānots, ka minētā direktīva arī turpmāk dalībvalstīm ļaus noteikt, ka darbinieki drīkst strādāt ilgāk, ja viņi to vēlas un, ja par to ir vienojušies sociālie partneri.

Raksturojot situāciju Latvijā, LM pārstāvis atzina, ka Latvijas darba tiesības jau pašlaik atbilst noteiktajām Eiropas Savienības prasībām darba laika jomā (normālais darba laiks, virsstundu darba laiks, darba un ģimenes dzīves saskaņošana u.c.), tomēr atsevišķi Darba likuma noteikumi sadarbībā ar sociālajiem partneriem, iespējams, būs jāpārskata pēc Darba laika direktīvas grozījumu pieņemšanas. Tā, piemēram, būs jādiskutē par īpaša regulējuma ieviešanu attiecībā uz dežūras laiku, kas varētu būt aktuāls jautājums vairākās nozarēs, kurās darbs notiek nepārtraukti, piemēram, veselības aprūpē.

Savukārt darba un ģimenes dzīves saskaņošanas veicināšanā, kā uzsvēra LM speciālists, būtiska loma ir tieši sociālajiem partneriem, kuri koplīgumā var vienoties par darba laika organizēšanu.

Runājot par pagaidu darbiniekiem Latvijā, LM pārstāvis informēja, ka mūsu valstī ir maz aģentūru, kuras piedāvā pagaidu darbinieku pakalpojumus. Līdz ar to arī Latvijā nav īpaša regulējuma par pagaidu darbinieku darba apstākļiem, tāpēc pagaidu darbinieku darba apstākļu direktīvas pieņemšana varētu veicināt šīs jomas pilnveidošanu.

Vērtējot ES ministru padomē panākto vienošanos par abām būtiskām darba tiesību direktīvām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns atzina, ka tās nav ideālas un padara darba dzīvi liberālāku. Vienlaikus, pēc viņa domām, tā ir iespēja vienoties par labākiem darba tiesību nosacījumiem. Lai to panāktu, ir paredzamas nopietnas diskusijas par to, kā abās direktīvās iekļautie jautājumi tiks risināti mūsu valstī.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle pozitīvi novērtēja nacionāla līmeņa uzmanības pievēršanu šiem jautājumiem, kas vēl tiek skatīti ES institūcijās. Pievēršoties konkrēti izskatāmajām direktīvām, viņa uzsvēra, ka, lai būtu apmierināti gan darba devēji, gan darbinieki, būs ļoti rūpīgi jādomā, kā nodrošināt no vienas puses elastīgāku darba laiku, bet no otras puses - drošus darba apstākļus darbiniekiem. Tāpat LDDK pārstāve atzina, ka abu direktīvu projekti paredz sociālo partneru lomas pieaugumu, līdz ar to sociālajiem partneriem būs iespēja noteikt „spēles noteikumus”.

Kā pozitīvo pieredzi E.Egle minēja sociālo partneru izstrādātās un popularizētās vadlīnijas elastīgai darba laika organizācijai, lai sekmīgāk izmantotu pieejamos darbaspēka resursus.

Abu iepriekšminēto direktīvu pieņemšana vēl ir atkarīga no Eiropas Parlamenta nostājas. Kad direktīvas būs pieņemtas, tajās ietverto prasību ieviešana Latvijā notiks, vienojoties ar sociālajiem partneriem.

Atgādinām, ka Darba likums jau šobrīd paredz tiesības darbinieku pārstāvjiem saņemt informāciju un konsultēties ar darba devēju pirms darbiniekiem svarīgu lēmumu pieņemšanas. Tāpat ikviens darbinieks, vienojoties ar darba devēju, var ietekmēt sava darba laika organizēšanu.