ANO Starptautiskās darba organizācijas jaunākajās prognozēs par darba tirgus attīstību pasaulē Latvijai pārāk iepriecinoša aina netiek zīmēta – būtiska bezdarba samazināšanās nav gaidāma.
Vietējo ekspertu prognozes gan ir optimistiskākas – bezdarba līmenis sarūk, tiek radītas jaunas darba vietas. Jūtams arī algu kāpums, taču ar šiem rādītājiem jābūt uzmanīgiem. «Situācija Latvijas darba tirgū pakāpeniski uzlabojas – to raksturo gan bezdarba kritums, gan arī nodarbināto skaita palielināšanās,» stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne DB norāda, ka Latvijā situāciju joprojām būtiski ietekmē salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits. «Mēs paredzam, ka 2014.gadā bezdarba situācija varētu nostabilizēties un izteikts bezdarbnieku skaita samazinājums vairs nav sagaidāms,» viņa saka.
Ar bezdarba nastu
Ekonomikas atkopšanās pagaidām neatspoguļojas daudz jaunās darba vietās, kas ļautu radikāli mazināt krīzes laikā pieaugušo bezdarbnieku pulku, savā jaunākajā pētījumā par globālajām darba tirgus tendencēm secina ANO Starptautiskā darba organizācija (SDO).
Radikāli uzlabojumi netiek prognozēti arī Baltijas valstīm, lai gan tās piedzīvo straujāko ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienībā.
Kopumā Latvijai līdz pat 2016. gadam bezdarba līmenis tiek lēsts virs 11%. Visai līdzīgs bezdarbs tiek prognozēts arī Lietuvā, bet Igaunijā tas svārstīsies virs 9%.
Kopumā Eiropā 2013. gads nekādus būtiskus uzlabojumus darba tirgū nav nesis, secināts pētījumā. Tiesa, vairs nevar runāt par darba vietu likvidēšanu tirgū. Tomēr arī jaunas darba vietas Eiropā parādās salīdzinoši maz. Zemākais bezdarba līmenis tradicionāli ir vērojams Skandināvijā un Vācijā, bet negatīvā ziņā izceļas krīzes smagi skartās Dienvideiropas zemes.
Ilgstošas problēmas
NVA sniegtā informācija liecina, ka pērn decembrī reģistrētais bezdarba līmenis valstī bija 9,5%. Saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm, vidējais bezdarbnieku skaits 2014. gadā Latvijā varētu būt 80 459 un vidējais bezdarba līmenis – 8,1%. Tiek prognozēts, ka tirgus aktivizēsies 2014. gada otrajā ceturksnī un bezdarba līmenis samazināsies, stāsta I. Kalvāne.
Vienlaikus viņa piebilst – NVA veiktās darba devēju aptaujas liecina, ka uzņēmēji pārskata savus ražošanas plānus, samazinot iepriekš prognozēto ražošanas pieaugumu, kā arī retāk domā par nodarbināto skaita palielināšanu.
«Lai būtiski samazinātu bezdarba līmeni, darba tirgū būtu jāatgriežas lielākajai daļai no ilgstošajiem bezdarbniekiem, no kuriem gandrīz puse nestrādā jau ilgāk par trim gadiem,» saka I. Kalvāne. Jāņem vērā arī tas, ka situācijas attīstību šogad ietekmēs panākumi a/s Liepājas metalurgs darbības atjaunošanā.
Jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā darba meklētāju īpatsvars šogad prognozēts 10,4% apmērā, bet 2015. gadā – 9,3%. E. Rudzītis prognozē, ka šogad darba meklētāju īpatsvars varētu būt 10,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, lai gan straujāka ekonomikas pieauguma gadījumā ir iespējams, ka gada otrajā pusē darba meklētāju skaits Latvijā varētu sarukt pat zem 10% atzīmes. «Arī nākamajos gados gaidāms tālāks bezdarba līmeņa kritums, 2015. gadā darba meklētāju rādītājam sasniedzot 9,1%,» viņš norāda.
Darba vietas – ir vai nav?
2013. gads ir iezīmējis ekonomikas atkopšanos gan ES, gan citās pasaules attīstītajās valstīs, uzsver SDO. Turklāt izaugsme ir vērojama gan iekšējos tirgos, gan ārējā pieprasījumā. Taču šīs pozitīvās tendences joprojām nav bijušas pietiekami spēcīgas, lai ļautu pārvarēt krīzes laikā pieaugušo bezdarbu.
«Līdz šim atkopšanās ir redzama ekonomiskajā aktivitātē, ne darba vietās,» Eiropas reģionu vērtē SDO.
Kā vienu no iemesliem tam, kādēļ joprojām neizdodas pārvarēt prāvos bezdarba skaitļus, SDO eksperti min valdību īstenotos taupības pasākumus. Pat valstis, kas varētu atļauties daudz lielākus stimulus darba tirgum, pirmām kārtām domā par nodokļu celšanu vai/un izdevumu samazināšanu. Līdz ar to jaunu darba vietu radīšana pasaules attīstītajos reģionos, tostarp ES pašlaik ir teju tikai privātā biznesa ziņā. Taču arī tas primāri ir aizņemts ar krīzes seku pārvarēšanu.
E. Rudzītis norāda – darba vietu skaits Latvijā ir palielinājies un daļa lejupslīdes laikā zaudēto darba vietu ir atgūta. Turklāt darba vietu skaits turpinās palielināties. «Uzlabojoties situācijai eksporta tirgos, gaidāms nodarbināto skaita pieaugums apstrādes rūpniecībā, savukārt privātā patēriņa palielināšanās sekmēs darba vietu skaita pieaugumu būvniecībā, tirdzniecībā un komercpakalpojumu sektorā,» prognozē SEB bankas sociālekonomikas eksperts, piebilstot, ka lielāks pieprasījums gaidāms pēc kvalificētiem speciālistiem dažādās jomās.
Brīvo darba vietu pieaugumu apliecina arī NVA dati – pērn vidēji mēnesī darba devēji NVA reģistrēja 2720 vakances, kas ir par 13% vairāk nekā 2012. gadā, stāsta I. Kalvāne.
Visvairāk ar NVA filiāļu starpniecību decembrī meklēti speciālisti darbam apstrādes rūpniecībā (1681), transporta un uzglabāšanas nozarē (579), kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē (458). Vislielākais brīvo darba vietu skaits ir kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem.
Kļūst karsti
Līdz ar darba meklētāju īpatsvara samazināšanos pieaug spiediens uz algām, tādēļ Swedbank vērš uzmanību uz bažām par darba tirgus pakāpenisku uzkaršanu, algu pieaugumam pārsniedzot ražīguma kāpumu –, kas ekspertu ieskatā ir galvenais risks ilgtspējīgai izaugsmei.
«Ja tas turpināsies ilgstoši un algu palielināšanās turpinās pārsniegt ražīguma kāpumu, pienāks laiks, kad mēs zaudēsim konkurētspēju,» bankas pētījuma prezentācijā skaidroja Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, uzsverot, ka algu pieaugumam jābūt pamatotam.
Pagaidām lielas problēmas eksperti nesaskata, taču nesabalansētība pakāpeniski pieaugšot un 2015. gada otrajā pusē un 2016. gadā varētu kļūt akūtāka, tāpēc jādomā par reformām.
SDO darbaspēka produktivitātes pieauguma ziņā prognozē pozitīvas iezīmes. Latvijā līdz pat 2018. gadam tiek paredzēts stabils darbaspēka produktivitātes pieaugums amplitūdā no 4 līdz 5% ik gadu.
Turklāt, lai arī līdzīga tendence tiek prognozēta visā Baltijā, Latvijā darbaspēka produktivitātes izaugsme varētu būt visstraujākā.
Nesatikšanās tirgū
Saskaņā ar SDO prognozēm vidējais ES un pasaules attīstīto valstu bezdarba līmenis līdz pat 2018. gadam varētu saglabāties virs 8%. Turklāt īpaši problemātisks jautājums attīstītajās valstīs būs ilgstošais bezdarbs, ko sekmē arvien lielāka darbinieku prasmju neatbilstība darba devēju vēlmēm. Īpaši spilgti tas izpaužas valstīs, kurās pirms krīzes bija lielas investīcijas nekustamo īpašumu sektorā (piem., Spānija un Latvija), jo šajās valstīs iepriekš daudz nodarbināto strādāja celtniecībā, bet tagad pieprasījums pēc šādu darbu pratējiem ir krietni mazāks.
Latvijā par vienu no sāpīgākajiem piemēriem bezdarbnieku nespējai atrast jaunu darbu savā līdzšinējā profesijā ir kļuvis Liepājas metalurgs (LM). Kopš 2013. gada maija NVA bezdarbnieka statuss piešķirts vairāk nekā 1300 bijušajiem LM darbiniekiem. Bezdarba līmenis Liepājā 20. janvārī bija 13,3%, savukārt pērn oktobrī tas nedaudz pārsniedza 9%. Tikai ap 40 cilvēki jeb 2–3% no atlaistajiem LM darbiniekiem ir atraduši citu darbavietu. Izmantojot Nodarbinātības aģentūras piedāvātās iespējas, 191 LM darbinieks mācās valsts valodu, jo iepriekšējā darbavietā šīs zināšanas nebija vajadzīgas. 150 no LM atlaistajiem strādniekiem mācās neformālajos kursos – svešvalodas, datorzinības, tostarp 34 apgūst traktora un citu transportlīdzekļu vadīšanas prasmi. Aptuveni 60 izmanto profesionālās pārkvalificēšanās programmas, cerot pēc tam atrast labāku darbu.
Tomēr lielākā daļa no šiem bezdarbniekiem aktīvi darbu nemeklē, jo cer atgriezties rūpnīcā, ticot, ka tā atsāks darbību jau šogad.
Bet tie, kuri meklē darbu, reti apmierina potenciālo darba devēju. Vairāki uzņēmēji, lūdzot viņu vārdus neminēt, atzina, ka LM strādniekiem ir pārāk augstas prasības attiecībā uz sociālo nodrošinājumu un motivācijas sistēmu, taču nav izpratnes par ražošanas efektivitāti, ko diktē augstā konkurence tirgū. Turklāt metalurģija ir ļoti šaura nozare, un šie cilvēki ir apguvuši noteiktas prasmes, kuras nav vajadzīgas modernos metālapstrādes uzņēmumos. Daži Liepājas metālapstrādātāji bija gatavi pieņemt darbā bijušos metalurgus, izmantojot programmas Atbalsts nodarbinātībai finansējumu. Taču Eiropas Komisijas regula nosaka, ka atbalstu piešķir, ja darba devēja pieteiktās darba vietas jeb profesijas nav tiešā veidā saistītas ar darba devēja darbību eksporta jomā, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un ar citām eksporta darbībām. Tā kā vairumam Liepājas metālapstrādes uzņēmumu eksports ir tuvu 100% no saražotā, uz valsts atbalstu viņi cerēt nevar. NVA filiālē cer, ka bezdarbs saruks pavasarī, tā esot ik gadus. Turklāt apmācītie bezdarbnieki būs vairāk piemēroti darba tirgum.
Plaisu nepārvar
Kopumā pasaulē līdz 2018. gadam varētu radīt ap 200 miljoniem jaunu darba vietu. Tomēr tas ir nepietiekami, lai dotu darbu augošajam bezdarbnieku skaitam un tādējādi mazinātu plaisu, kas izveidojusies pasaules darba tirgū.
«Pašlaik steidzami ir nepieciešama līdzšinējās politikas pārskatīšana. Vajadzēja daudz aktīvāka jaunu darba vietu veidošana un atbasts tiem uzņēmumiem, kuri dod darbu,» paudis SDO ģenerāldirektors Gajs Raiders. 2013. gadā pasaulē par bezdarbniekiem ir kļuvuši pieci miljoni cilvēku un kopējais bez darba esošo cilvēku skaits ir sasniedzis 202 miljonus. SDO norāda arī uz tendenci, ka pasaulē joprojām plaši izplatīta ir nelegāla nodarbinātība un būtiski nav samazinājies arī tā saucamo strādājošo nabagu jeb cilvēku, kas saņem ļoti mazu atalgojumu, skaits.
Ziemeļāfrikā pērn joprojām bijis visaugstākais bezdarbs, tam sasniedzot 12,2%. Tuvajos Austrumos bezdarbs bija 10,9%, bet Eiropā, Ziemeļamerikā un citās attīstītajās ekonomikās – 8,6%.
