Darba vides kaitīgie faktori pasliktina darbinieka veselības stāvokli, izraisot vai veicinot dažādu slimību attīstību, tādējādi paaugstinot kavēto darba dienu skaitu vai arī vienkārši samazinot darbaspējas. Šīs ir uzskatāmas par galvenajām problēmām, kas izraisa grūti aprēķināmus ekonomiskos zaudējumus.
Stress darba vietā un slikta darba organizācija var izraisīt paaugstinātu asinsspiedienu, bet darbs neērtā pozā vai nepareiza smagumu pārvietošana var izraisīt muguras sāpes vai galvassāpes. Ņemot vērā, ka pieaudzis cilvēks aptuveni trešo savas dzīves daļu pavada darbā, tad darba videi ar visiem tajā esošajiem kaitīgajiem faktoriem ir būtiska nozīme katra cilvēka veselības nodrošināšanā.
Drošības zīmes informē gan darbinieku, gan uzņēmuma apmeklētājus par iespējamiem darba vides riska faktoriem un samazina nelaimes gadījuma iestāšanās varbūtību.
Tātad novēršot vai samazinot kaitīgo darba vides faktoru iedarbību, iespējams ilgstoši nodarbināt veselīgu darbinieku ar labām darbaspējām! Šādā situācijā darba devējam iespējams efektīvāk izmantot darbinieku resursus, tādējādi paaugstinās uzņēmuma darba ražīgums, produkta vai pakalpojuma kvalitāte un sekojoši arī ieņēmumi. Mazāks veselības problēmu dēļ kavēto darba dienu skaits un mazāka kadru mainība ļauj ietaupīt uz darbinieku aizvietošanu un jaunu darbinieku apmācību. Bez tam veselīga un droša darba vide veicina darbinieku apmierinātību un lojalitāti, kas samazina personāla mainību un paaugstina iespējas piesaistīt un noturēt labākos darbiniekus, kā rezultātā veidojas pozitīvs uzņēmuma tēls.
Darba aizsardzības speciālista apmācības. Darba aizsardzības likums nosaka, ka katrā uzņēmumā ir jānorīko darba aizsardzības specialists, kurš veic likumdošanā noteikto prasību izpildi darba aizsardzības jomā.
Darba vides risku ignorēšana var novest pie nopietnām sekām, sākot no finansiāliem zaudējumiem līdz darbinieku veselības traucējumiem vai pat bojāejai. Prasmīga darba vides risku kontrole, savlaicīga to atklāšana un novēršana darba devējiem un darbiniekiem dos gan materiālus ieguvumus (darba ražīguma paaugstināšana, avāriju un dīkstāvju samazināšana, sodanaudu, slimību izmaksu un pabalstu samazināšanās u.c.), gan nemateriālus ieguvumus. Kā zināms, par pirmām 14 slimošanas dienām slimības pabalstu maksā darba devējs, tāpēc darba devēja interesēs būtu iespēju robežās darīt visu, lai samazinātu darbinieku slimošanu. Var uzskatīt, ka darbinieku slimošana nekādā mērā nav saistāma ar darba aizsardzību, tomēr bieži vien slimības iemesls varētu būt saistāms tieši ar darba apstākļiem – tas var būt caurvējš, nepiemērota temperatūra, pārslodze, nelabvēlīgas attiecības ar kolēģiem, stress un daudzi citi faktori, kas var atstāt ietekmi uz darbinieku veselību un sekmēt vienas vai otras slimības attīstību vai paasinājumu. Starp nemateriālajiem ieguvumiem, kas var ietekmēt arī finansiālos rādītājus, minami tādi aspekti kā darbinieku lojalitāte, augstāka motivācija, iespējas piesaistīt un noturēt labākos darbiniekus, uzņēmuma prestižs, kadru mainības samazināšanās. Bieži vien uzņēmums ir ieguldījis lielus līdzekļus darbinieka izglītošanā, tāpēc arī zaudējumi ir ievērojami, ja šāds darbinieks pamet uzņēmumu nepiemērotu darba apstākļu dēļ. Papildus zaudējumus sagādās arī iespējamā dīkstāve vai traucējumi ražošanas procesā, kamēr tiks atrasts jauns darbinieks.
Pareiza ugunsdzēsības iekārtu apkope un atbilstoša personāla apmācība palīdzēs izvairīties no situacijas, kad neliels ugunsgrēks pārvēršas par katastrofu.
Izdevumi darba aizsardzībai nav gluži lieki izsviesta nauda, jo pasaules prakse rāda, ka profesionāls un efektīvs līdzekļu ieguldījums darba aizsardzības sistēmas uzturēšanā atmaksājas un nes labumu gan darba devējam, gan darbiniekiem, jo uzlabojas gan paveiktā darba kvalitāte, gan produktivitāte.
Darba aizsardzības likums nosaka, ka, neatkarīgi no darbinieku skaita, katram darba devējam ir pienākums organizēt darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā. Ja darba devējam nav iespēja norīkot un apmācīt darba aizsardzības speciālistus, darba devējs darba aizsardzības sistēmas izveidē un uzturēšanā, izņemot nodarbināto informēšanu, var iesaistīt kompetentu institūciju.
SIA “Darba vide”, kas ir atzīta par kompetentu institūciju darba aizsardzības jautājumos, uzņemas profesionālo atbildību par veiktā darba kvalitāti un piedāvā veikt darba aizsardzības sistēmas sakārtošanu un uzturēšanu atbilstoši likumdošanas prasībām, tai skaitā nepieciešamo darba aizsardzības, elektrodrošības un ugunsdrošības instrukciju izstrādi, strādājošo aptauju, tās rezultātu analīzi, darba vides risku novērtējumu un preventīvo pasākumu kompleksa risku samazināšanā un novēršanā izstrādi.
Tāpat izglītības iestāde „Darba Vide” ir ieguvusi Izglītības un Zinātnes Ministrija licenci un piedāvā darba aizsardzības speciālistu un uzticības personu apmācības pēc valsts akreditētas profesionālās pilnveides izglītības programmas 160 stundu apjomā, kuras vada kompetenti pedagogi ar atbilstošu izglītību gan latviešu, gan arī krievu valodā. Izvēloties mācības izglītības iestādē “Darba Vide”, Jūsu ieguvumi būs spēja sakārtot sava uzņēmuma darba aizsardzības sistēmu, mācību procesa laikā iegūt individuālas konsultācijas un kvalitatīvus uzskates līdzekļus, kā arī mācības beidzot, iegūt valsts atzītu apliecību par profesionālās pilnveides izglītību.
