Lai arī darba ņēmējus ideja par saīsinātu darba nedēļu četru darbadienu formātā priecētu, tomēr darba devējiem tā prasītu papildu izmaksas, kas rezultētos konkurētspējas sarukumā, jo īpaši, ja citas Eiropas Savienības dalībvalstis neko tādu ieviest neplāno.
Vēl sekas šādam solim varētu būt arī atsevišķu uzņēmumu slēgšana un jauns papildinājums bezdarbnieku rindām. Turklāt šādas idejas iedzīvināšana valsts mērogā varētu prasīt pat simtiem miljonu eiro lielus papildu tēriņus.
Tādu pozīciju pauž aptaujātie uzņēmēji saistībā ar portālā manabalss.lv sākto parakstu vākšanu iecerei pāriet uz četru dienu darba nedēļu pašreizējo piecu vietā. Pašlaik par šo ieceri parakstījušies nedaudz vairāk kā 9600 cilvēku. Lai to varētu iesniegt Saeimai, ir jāsavāc vismaz 10 000 parakstu. Iniciatīvas autors Denis Meļehovs rosina samazināt patlaban noteikto darba nedēļu (piecas dienas, 40 stundas) uz četrām dienām un 32 stundām, ko piedāvā īstenot, mainot Darba likuma 131. pantu.
“Lai gan Saeima līdzīgu priekšlikumu 2020. gada rudenī noraidīja, uzskatu par nepieciešamu šo jautājumu uzturēt politikas veidošanas dienaskārtībā,” iniciatīvas pieteikumā, kas atrodama manabalss.lv mājaslapā, raksta D. Meļehovs. Viņš arī pauž, ka, palielinot brīvo laiku, darbinieku apmierinātības un radošuma līmenis pieaugs, nesamazinot darba efektivitāti.
Jāatgādina, ka 2018. gada janvārī Saeima saņēma 10 947 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu samazināt noteikto normālo darba stundu skaitu līdz 32 stundām, vienlaikus nesamazinot iepriekš noteiktās brīvās darba dienas un samazināto darba laiku pirmssvētku dienās. Uzklausījusi uzaicināto personu sniegtos argumentus, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija secināja, ka nepieciešama plašāka starpnozaru diskusija, un nodeva šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.
Nav pamata
“Ja kāds nevēlas strādāt, tad var arī nestrādāt. Tā kā Latvijā pat oficiāli bezdarbnieku ir vairāk nekā 52 000 cilvēku, kaut arī faktiski bezdarba valstī nav, jo teju vai visiem darba devējiem trūkst darbaroku, tad šāda iniciatīva ir klaji kaitīga,” vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, SIA Karavela valdes priekšsēdētājs Andris Bite.
Ir daudz cilvēku, kuri ilgstoši ir bez darba, taču vienlaikus ir sociālo labumu saņēmēji, kurus rada tie paši darba devēji, kuriem trūkst darbinieku. “Domāju, ka, lai sasniegtu atbilstošu Eiropas labklājības līmeni, nākamajām divām vai pat trijām paaudzēm būtu jāstrādā pat nevis piecas, bet gan sešas dienas nedēļā,” tā A. Bite, piebilstot, ka bez strādāšanas nekāda labklājība nav iespējama. “Tieši tāpēc darba nedēļas saīsināšana nav nekas vairāk kā kaut kāda muļķošanās,” uzsver A. Bite.
Viņš pieļauj, ka aktīvisti saskatījušies no superbagātajām valstīm, kuras jau nonākušas otrā grāvī, bet tas nav pamats, lai Latvija tām mērkaķotos līdzi. “Latvijas kontekstā pirmais uzdevums būtu panākt, lai tajās pašās piecās darba dienās strādātu pietiekami efektīvi,” tā A. Bite. Viņš uzskata, ka darba nedēļas saīsināšanas iniciatīvas autori tieši pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām šajā rudenī spēlē uz politiķiem, vienlaikus, ja kaut ko tādu atļausies darīt, tad Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem tiks pazemināta konkurētspēja, jo neko tādu negatavojas īstenot ne Polija, ne Lietuva, ne arī Igaunija, kas savukārt atsauksies gan uz samaksāto nodokļu apmēru, gan darba vietu skaitu un, iespējams, arī kopējo iedzīvotāju skaitu.
Visu rakstu lasiet 2.augusta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!