Iespēja strādāt attālināti ir kļuvusi par populārāko bonusu, ko piedāvā darba devēji, apsteidzot veselības apdrošināšanu, intervijā sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.
"Iespēju strādāt attālināti darbiniekiem, kuru darbs to pieļauj, piedāvā 96% uzņēmumu, bet veselības apdrošināšanu pērn piedāvāja 93%. Tas nozīme, ka iespēja strādāt attālināti ir kļuvusi par pašu populārāko labumu, ko piedāvā darba devēji," stāstīja Praņēviča.
Viņa norādīja, ka arī darbinieki pieprasa un sagaida šādu iespēju, un ir ļoti pārsteigti, ja šādas iespējas nav. Tā ir kļuvusi par jauno normu biroja darbu veicējiem.
Savukārt jautāta par daudzos uzņēmumos ieviesto praksi, kad konkrētas dienas nedēļā visiem darbiniekiem ir jābūt klātienē, Praņēviča sacīja, ja darba devējs nosaka ļoti konkrētas dienas, kad strādāt klātienē, neizvērtējot katra darba specifiku, tad tas var drīzāk kļūt par šķērsli. Tomēr pētījumi liecina, ka lielākā daļa darba devēju šo aspektu izvērtē, un noteiktās dienas, kad jābūt klātienē, drīzāk ir ieviestas sociālo faktoru dēļ, jo pandēmija parādīja, ka, pilnībā strādājot attālināti, zūd komandas sajūta, piesaiste uzņēmumam, arī ideju apmaiņa nenorit tik ātri, efektīvi un radoši kā tad, ja cilvēki satiekas klātienē.
Vienlaikus eksperte atzina, ka darba procesu organizēšana, kad darbinieki strādā attālināti, joprojām mēdz būt liels izaicinājums.
"Ne vienmēr vadītājiem ir iedotas idejas vai attīstītas prasmes, kā vadīt komandu attālināti, nevis visu laiku "sēžot aiz muguras", skatoties pār plecu un līdz ar to nodarbojoties ar mikromenedžmentu. Attālināti mikromenedžments nestrādā, un tādēļ ir jāiemācās cits vadības stils, ir jāiemācās darbiniekus vērtēt pēc rezultāta, nevis pēc darbā pavadītajām stundām," sacīja Praņēviča.
Savukārt darba devēju politikā, iegādājoties darbiniekiem veselības apdrošināšanas polises, līdz ar to cenu pieaugumu esot notikušas izmaiņas. Ja iepriekš veselības apdrošināšana darba vietās tika uzskatīta teju par obligātu bonusu, tad tagad ir darba devēji, kas no tās ir atteikušies, piemēram, izvēloties veikt piemaksu darbiniekiem iepriekšējās polises vērtībā, nevis pērkot jaunu polisi, kura kļuva dārgāka un sedza mazāk pakalpojumu.
"Tajā pašā laikā tādēļ, ka medicīnas pakalpojumi kļuva dārgāki, darbinieki tieši sāka vairāk novērtēt to, ka veselības apdrošināšanas polise tiek piedāvāta," stāstīja Praņēviča.
Savukārt runājot par citiem labumiem, kurus novērtē darba ņēmēji, Praņēviča minēja, ka nemainīgi populāri ir darbinieku pasākumi, sākot no Ziemassvētku ballēm un beidzot ar sporta spēlēm, kafija un ūdens ofisā, ļoti novērtēti ir pabalsti dažādos dzīves notikumos, dāvanas Ziemassvētkos un arī dzimšanas dienās.
Savukārt no darba un privātās dzīves līdzsvara viedokļa kā viens no populārākajiem labumiem parādās apmaksāts papildu atvaļinājums. Tāpat tas ir elastīgs darba laiks. Astoņas darba stundas dienā darba devējs joprojām grib sagaidīt, bet, vai tas ir no plkst.7 līdz 16 vai no plkst.9 līdz 18, ir darbinieka paša ziņā.