Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pārsūdzēs valdības lēmumu, ar kuru viņu nolemts atbrīvot no Valsts kancelejas direktora amata un piedāvāts vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, sacīja Citskovskis.

Viņš norādīja, ka "pazemojošus piedāvājumus" nepieņems, līdz ar ko atteiksies arī no piedāvātā amata un pārsūdzēs valdības nolemto.

Pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ierosinātās disciplinārlietas valdība otrdien nolēma amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Siliņa.

Siliņa skaidroja, ka disciplinārlietu komisija konstatējusi publisko iepirkumu likuma pārkāpumus, tāpēc pieņemts šāds lēmums.

"Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka ir pārkāpumi, un vadītājs ir atbildīgs par to, lai iepirkumu procedūra notiktu atbilstoši likumam," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas 2024.gada 7.maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem. Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

Līdz ar Siliņas rīkojumu ir izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijā strādās Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs.

Valdība otrdien Valsts kancelejas direktora amatā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Raivi Kronbergu.

Plānots, ka Kronbergs darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāks 12.augustā.

Kronbergs valdības sēdē pauda pateicību par sava darba novērtējumu un norādīja, ka pašam personīgi ir izaicinājums būt nepārtrauktā attīstībā, kā arī valsts pārvaldi negaida viegli darbi un izaicinājumi.

Kā viena no prioritātēm Kronbergam būšot atjaunot sadarbību gan ar darba devēju konfederāciju padomi, konkurences padomi un Valsts kontroli.

Zemkopības ministrs pauda, ka Kronberga aiziešana no ZM būs zaudējums, bet viņš būs ieguvums valsts pārvaldei kopumā.

Kronbergs norādīja, ka ierēdniecība savu uzticību sabiedrībai var atjaunot, ja tā sniegs pakalpojumus tādā kvalitātē, kā paši tos vēlētos saņemt. "Ja būsim efektīvi, atklāti, pieejami, nebūs pārmetumu, ka ierēdniecība ir neefektīva," pauda Kronbergs.

Valsts kanceleja ir izsludinājusi jaunu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Iepriekšējo konkursu uz šo amatu ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) aprīlī nolēma izbeigt bez rezultāta.

Starp jaunā konkursa pretendentiem izvirzītajām prasībām ir atbilstība likumam "Par valsts noslēpumu", lai varētu saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Tāpat tiek prasīta augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība vadības zinībās, ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnēs vai inženierzinātnēs, turklāt vēlams ir maģistra grāds.

Pretendentiem uz LIAA direktora amatu jābūt ar pēdējo desmit gadu laikā iegūtu vismaz triju gadu ilgu pieredzi organizācijas vadītāja vai citā vadošā amatā. Tāpat kandidātiem jābūt pieredzei darbā privātajā sektorā.

Valsts kanceleja rosina liegt valsts amatpersonām savienot darba pienākumus ar amatu speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, liecina Valsts kancelejas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai iesniegtais priekšlikums grozījumiem likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Kā teikts priekšlikumā, ņemot vērā, ka ostu pārvaldības reformas virzība šobrīd ir apstājusies, augsti valsts amatpersonas amati tiek savienoti arī ar ostas valdes locekļa amatu Rīgas brīvostas pārvaldē un Ventspils brīvostas pārvaldē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdes locekļa amatu.

Grozījumu būtība ir novērst interešu konfliktus valsts amatpersonu darbībā. Priekšlikums paredz noteikt, ka valsts amatpersonām nebūs atļauts savienot savu amatu ar valdes locekļa amatu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās.

Šie grozījumi ir izstrādāti, lai risinātu Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādītās problēmas un uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un caurspīdīgumu, norāda Valsts kancelejā.

Saskaņā ar ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) rīkojumu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatā iecelts Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raivis Bremšmits, informē LIAA.

Šo amatu viņš pildīs uz laiku līdz jaunā direktora atlases konkursa noslēgumam.

Kā viens no galvenajiem uzdevumiem Bremšmitam būs LIAA iekšējās reorganizācijas procesa vadība, kura mērķis ir padarīt efektīvāku iestādes darbu, uzsvaru liekot uz investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas jautājumiem.

Bremšmits līdz šim ieņēma EM valsts sekretāra vietnieka amatu tautsaimniecības jautājumos, kā arī uzkrājis nozīmīgu pieredzi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur departamenta direktora amatā bija atbildīgs par reģionālās politikas un reģionālo atbalsta pasākumu, tai skaitā uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras pasākumu izstrādi, Latgales Speciālās ekonomiskās zonas regulējumu, nodokļu atbalsta instrumentu izstrādi un citiem jautājumiem. Kopš 2006.gada Bremšmits ieņēmis dažādus amatus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, bet 2024.gadā tika pārcelts darbā uz EM.

Saeimai apstiprinot 2025.gada valsts budžetu, ministriem algas pieaugs par 195 eiro, bet Saeimas deputātiem - par 110 eiro, liecina Ministru kabineta tīmekļvietnē pieejamā Valsts kancelejas informācija.

Piemērojot atlīdzības fonda pieauguma ierobežojumu līdz 2,6%, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja maksimālā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas pieaugs par 219 eiro. Minētajām amatpersonām maksimālā mēnešalga 2025.gadā plānota 8659 eiro apmērā, bet šogad šīs amatpersonas saņem 8440 eiro.

Savukārt Saeimas deputātu atalgojums, attiecinot atalgojuma pieauguma ierobežojumu, būs par 110 eiro lielāks. Ja šogad deputātu mēnešalga sasniedza 4220 eiro, tad nākamgad tā ir plānota 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Deputātu amatalgu nodrošināšanai 2025.gadā plānoti 5,2 miljoni eiro, kas ir par 133 308 eiro vairāk nekā 2024.gadā, aģentūrai LETA pauda Saeimas preses dienestā.

Valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””) padomes locekļa amata nominācijas komisija nolēmusi Satiksmes ministrijai ieteikt divus pretendentus, no kuriem viens tiks virzīts iecelšanai amatā.

Konkursa trešajā kārtā piedalījās trīs amata pretendenti. Šajā atlases kārtā komisija vērtēja pretendentu vadības kompetences.

Apkopojot šo kandidātu vērtējumus visās trīs konkursa kārtās, nominācijas komisija lēma uz vakanto VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” padomes locekļa amatu ar kompetenci finanšu jautājumos un audita jomā, stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” darbības jomā Satiksmes ministrijai ieteikt divus kandidātus, norādot tos prioritārā secībā atbilstoši iegūto punktu kopskaitam. Par šiem kandidātiem Satiksmes ministrija pieņems gala lēmumu – kuru no tiem iecelt amatā.

Konkursa nominācijas komisiju vadīja Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. Tās sastāvā bija Satiksmes ministrijas Valsts kapitāla daļu pārvaldības departamenta direktore Inguna Strautmane, Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars, biedrības “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” darba vides jautājumu koordinators Jānis Gredzens, biedrības “Latvijas Aviācijas Asociācija” valdes loceklis Zigmārs Vestfāls, arodbiedrību apvienības “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība” priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja un biedrības “Latvijas Darba devēju konfederācija” ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kandidātu novērtēšanai un atlasei tika piesaistīts personāla atlases uzņēmums SIA “Fontes Executive Search”.

Ekonomikas ministrija (EM) lūgusi Valsts kanceleju izsludināt jaunu konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, aģentūru LETA informēja EM.

LETA iepriekš ziņoja, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) 22.aprīlī oficiāli informēja Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt konkursu uz LIAA direktora amatu bez rezultāta.

LIAA direktora amats ir vakants kopš 2023.gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns, kurš kļuvis par uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāju. Rožkalns LIAA direktora amatā strādāja kopš 2020.gada janvāra. Par LIAA vadītājas pienākumu uzpildītāju šobrīd iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Valainis solīja, ka jauns konkurss uz LIAA direktora amatu tiks izsludināts "visai drīz".

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Valainim piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem - Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. Taču ekonomikas ministrs vērsies Valsts kancelejā, lūdzot papildu informāciju arī par citiem pretendentiem konkursā. Valsts kancelejā gan uzsvērts, ka nedrīkstot šādu informāciju atklāt, pat ne ministram. Kancelejas direktora vietniece Ieva Lībķena sacījusi, ka viņas pieredzē šī ir pirmā reize, kad ministrs prasījis sīkāku informāciju.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pirmdien oficiāli informējis Valsts kanceleju, ka ir nolēmis izbeigt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu bez rezultāta, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijā.

LIAA direktora amats ir vakants kopš 2023.gada septembra beigām, kad to pameta Kaspars Rožkalns, kurš kļuvis par uzņēmuma "UPB nams" valdes priekšsēdētāju. Rožkalns LIAA direktora amatā strādāja kopš 2020.gada janvāra.

Par LIAA vadītājas pienākumu uzpildītāju šobrīd iecelta LIAA direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja.

Jau vēstīts, ka pērnā gada izskaņā tika izsludināts konkurss uz LIAA vadītāja amatu, kurā kopumā pieteicās 52 kandidāti, bet līdz trešajai kārtai šā gada martā nonāca pieci pretendenti.

Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka Valainim piedāvāta izvēle starp diviem finālistiem - Baibu Bļodnieci un Fredi Bikovu. Taču ekonomikas ministrs vērsies Valsts kancelejā, lūdzot papildu informāciju arī par citiem pretendentiem konkursā. Valsts kancelejā gan uzsvērts, ka nedrīkstot šādu informāciju atklāt, pat ne ministram.

Vājākais posms ierēdņu darbā patlaban ir attālinātais darbs, kas jāpārskata, uzskata jaunais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš šajā amatā stāsies 12.augustā.

"Mēs ļoti priecājāmies par attālināto darbu, lepojāmies, ka pandēmijas laikā spējām nodrošināt valsts un pašvaldību funkcijas, bet tagad nespējam no tā izkāpt ārā un to uzskatām par baigo priekšrocību," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ierēdnis.

Viņaprāt, šādi darbs zaudē kvalitāti, īpaši, diskusijās, kurās iesaistīti politikas pieņēmēji, lēmumu pieņēmēji, vadības līmenis.

Līdz ar to viens no viņa primārajiem uzdevumiem būs attālinātā darba pārskatīšana. Proti, būs jāvienojas, kuri ir cilvēki, kuriem obligāti jāatgriežas klātienē. "Protams ir situācijas, kad ir vajadzība pieslēgties attālināti, bet tas arī kaut kā disciplinēs. Ar attālināto darbu esam palikuši ļoti neaizstājami - sanāksmes, sanāksmes - pauzes starp darbu nav," viņš pauda.

Parlamentārietis, kādreizējais premjers un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) nolicis Saeimas deputāta mandātu, atklāja "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics.

Darbu parlamentā viņš pametīs no šodienas un turpmāk pievērsīsies profesionālajiem izaicinājumiem privātajā sektorā.

Jurēvics uzsvēra, ka Kariņš vairāk nekā 20 gadus ir profesionāli un enerģiski strādājis Latvijas labā.

""Jaunās vienotības" vārdā vēlos izteikt pateicību par negurstošu darbu mūsu valsts labā šo gadu garumā. Krišjānis Kariņš ir daļa no mūsu komandas, un es zinu, ka arī turpmāk viņš neliegs mums savu padomu un atbalstu," akcentēja Jurēvics.

Jurēvics norādīja, ka pašlaik neesot skaidrs, kas nāks Kariņa vietā Saeimā, šis jautājums tiks atrisināts tuvākajā laikā.

"Kariņš aktīvajā politikā strādājis vairāk nekā 20 gadus, šo laiku veltot kalpošanai Latvijas valstij un tās cilvēkiem. Viņam vienmēr ir bijusi svarīga Latvijas kā demokrātiskas, eiropeiskas un transatlanitiskajai drošības telpai piederošas valsts attīstība. Šo gadu laikā pārvarētas lielas krīzes, pieņemti Latvijas nākotnei būtiski lēmumi un Latvija nostiprinājusies kā pilntiesīga Eiropas Savienības un NATO valsts," norādījusi viņa partijas biedre, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Noslēdzies Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts administrācijas skolas (VAS) un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) rīkotais hakatons “Atvērtie dati: inovācija un izaugsme”.

Hakatons norisinājās no 25. septembra līdz 7. oktobrim, taču 9. oktobrī Valsts kancelejā notika noslēguma pasākums. Kopumā hakatonam pieteicās 75 dalībnieki un tika iesniegtas 19 idejas, no kurām līdz finālam nokļuva sešas komandas ar savām idejām.

Dalībnieku uzdevums bija, izmantojot atvērtos datus (datus, kas ir pieejami publiskai lietošanai) un augstvērtīgās datu kopas (dati, kas ir būtiski sabiedrības interesēm un ekonomikai) vai mākslīgo intelektu, lai radītu jaunas idejas un risinājumus, kas veicina sabiedrības labklājību, ekonomisko attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Sešas finālistu idejas, kuras tika prezentētas:

Kļūstot par LOK prezidentu, Jānis Reirs pametīs darbu Saeimā, bet Viesturs Koziols turpinātu strādāt IIHF padomē, noskaidrojies Sporta Avīzes rīkotajā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amata kandidātu debatēs.

Sporta Avīzes organizētajā Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidātu debatē visi pieci pretendenti uz prestižo amatu pastāstīja, ko darītu ar saviem līdzšinējiem pienākumiem, ja tiktu ievēlēti. Šādā gadījumā Jānis Reirs noliktu Saeimas deputāta mandātu un izstātos no partijas Jaunā Vienotība valdes, bet Viesturs Koziols ir lēmis, ka LOK prezidenta amatu apvienotu ar darbu Starptautiskās hokeja federācijas padomē.

Plašāk šo un pārējo kandidātu atbildes skatieties video. LOK Ģenerālās asamblejas pārskata - vēlēšanu sesijas, kurā uz četru gadu termiņu tiks ievēlēts jauns organizācijas prezidents un notiks arī ģenerālsekretāra vēlēšanas, gaidāma nākamajā otrdienā, 4. jūnijā.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, kas paredz kapitālsabiedrību valžu un padomju atalgojuma iesaldēšanu uz diviem gadiem un plašāku deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt kritērijus kapitālsabiedrību atlīdzības apmēra noteikšanas un pārskatīšanas kārtībai.

Opozīcijas deputāts Jānis Vitenbergs (NA) debatēs pauda uzskatu, ka šie grozījumi ir "liela brēka par nieka kapeiku", jo nekas nemainīsies.

Kā piemēru politiķis akcentēja "airBaltic" vadītāju Martinu Gausu, kurš pagājušajā gadā nopelnīja 830 000 eiro, un, pieņemot šos grozījumus, viņa atalgojumu varētu par 2,6% palielināt. Tie ir vairāk nekā 20 000 eiro, uzsvēra Vitenbergs. Likumprojekts paredz, ka atlīdzības palielinājums par 2,6% ir iespējams, ja atalgojums nav palielināts pagājušajā gadā.

Nacionālās apvienības (NA) deputāti bija iesnieguši vairākus priekšlikumus, tostarp nosakot, ka valdes priekšsēdētājs var strādāt tikai vienā kapitālsabiedrībā. Opozīcijas deputāti debatēs uzsvēra, ka ir jāmaina kopējā valžu un padomju sistēma, jo patlaban vairāki cilvēki ir "profesionāli padomju sēdētāji", kuri pilda valdes locekļa amatus vairākos uzņēmumos.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reformā darbu varētu zaudēt vairāk nekā 30 cilvēku, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Izmaiņas būs ļoti lielas," teica Valainis, informējot, ka darbu varētu zaudēt vairāk nekā 30 cilvēku.

Tāpat viņš norādīja, ka reformā mainīsies gan LIAA darbinieku skaits, gan arī darbinieku atbildības sfēras, tostarp turpmāk LIAA darbaspēka resursi tiks koncentrēti darbam ar investīcijām un eksportu. "Investīciju jomā mēs plānojam trīskāršot darbinieku skaitu (..), tāpat vairākas reizes palielināsim eksporta darbinieku skaitu," sacīja ekonomikas ministrs.

Pēc Valaiņa teiktā, paredzēts arī būtiski samazināt LIAA departamentu skaitu, kas šobrīd ir tuvu pie 20, kā arī visās iestādes nodaļās - gan reģionālajās, gan arī ārvalstu - tiks ieviesta darba vērtēšanas sistēma.

25. septembrī sākas unikāls hakatons “Atvērtie dati: Inovācija un izaugsme”, kas veltīts atvērto datu un augstvērtīgo datu kopu izmantošanai, lai kopīgi veidotu inovatīvus risinājumus un idejas. Tajā Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas biedri SIA “ZZ Dats” un Emergn Latvija nodrošināmās balvas divām labākajām idejām 600 eiro.

“Hakatons ir lieliska iespēja izpaust savas zināšanas, radošumu un ir pierādījies, ka kopīgā prāta vētrā īsā laikā tiešām var rast idejas jaunām inovācijām. Latvijā strauji attīstās digitalizācija, tā padara efektīvāku arī valsts pārvaldes un pašvaldību darbu. Tiek īstenoti dažādi projekti, ieviestas lietojumprogrammas u.tml., kas šajā palīdz, bet katra jauna ideja, šo procesu gan paātrinās, gan ietaupīs valsts un pašvaldību līdzekļus. Vēlam veiksmi hakatona dalībniekiem radīt idejas, līdzdarboties radītā risinājuma funkcionālā prototipa izstrādē un ieviešanā – nonākt līdz tādam potenciālajam jauninājumam, kas gan pārliecinās žūriju, gan būs noderīgs nākotnē! Ne velti, hakatona mērķis ir apvienot zināšanas un pieredzi no dažādām jomām, veidojot jauktas komandas, kurās piedalīsies publiskās pārvaldes eksperti, valsts augstskolu akadēmiskais personāls – lektori, docētāji, pētnieki un studenti, tātad intensīvi kopā strādās vieni no Latvijas gaišākajiem prātiem!” pārliecināts SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

Vienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes priekšsēdētāja būs ilggadējā TV3 vadītāja Baiba Zūzena, informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).

Zūzena izraudzīta par piemērotāko konkursā, kurā uz piecām vietām LSM valdē bija pieteikušies 78 pretendenti.

Zūzena patlaban ir konsultāciju uzņēmuma "Komercizglītības centrs" vadītāja un un SIA "Getliņi EKO" padomes priekšsēdētāja vietniece. No 2004. līdz 2007.gadam viņa bija TV3 mārketinga un programmu direktore, bet no 2007.gada līdz 2019.gadam - vadīja TV3 un visu mediju koncernu "Modern Times Group" (MTG), kas vēlāk pārtapa "All Media Latvia" un kurā ietilpst vairāki telekanāli, radiostacija un portāli.

Pirms pievienošanās MTG komandai 2004.gadā Zūzena strādāja reklāmas aģentūrās "Creative Laboratory", "DDB Latvia" un "Saatchi & Saatchi Latvia".

Ministrijām sadarbojoties ar Valsts kanceleju, pašlaik tiek vērtēts jautājums par izdienas pensijas vecuma celšanu, 23.septembrī pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Atbildot uz jautājumu, vai tiek vērtēta izdienas pensiju vecuma celšana, Ašeradens norādīja, ka pieņemts Ministru kabineta protokollēmums, kurā paredzētas vairākas lietas.

Panākta vienošanās un tiek gatavotas izmaiņas, kas attieksies uz amatpersonām, kurām ir speciālā dienesta pakāpe, proti, karavīriem būs iespēja turpināt dienestu, saņemot izdienas pensiju.

Ašeradens paskaidroja, ka pašlaik, pienākot izdienas pensijas vecumam, izdienas pensijas saņēmēji pamet dienestu. Vienlaikus viņi sāk strādāt citās drošības struktūrās, kurās nav šādu izdienas pensiju.

"Ja viņi ir spējīgi izpildīt savus pienākumus, kādēļ viņi nevarētu palikt un turpināt darbu dienestā," piebilda Ašeradens.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores amatā ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir iecēlis Ievu Jāgeri, informē Valsts kancelejā.

Jāgere ir finanšu un investīciju eksperte ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi korporatīvajās finansēs un ir vadījusi liela apjoma investīciju piesaistes darījumus. Konkursa uzvarētājas līdzšinējā darba vieta ir "Attīstības finanšu institūcija "Altum"". Tāpat Jāgere ir finanšu un investīciju konsultāciju uzņēmuma "Callidus Capital" vadošā partnere un neatkarīga "Indexo" Iekšējās revīzijas komitejas locekle.

Laika posmā no 2016.gada līdz 2022.gadam Jāgere bijusi "Callidus Capital" izpilddirektore, bet vēl iepriekš vairāk nekā trīs gadus uzņēmumā "Oaklins Baltics" ieņēmusi korporatīvo finanšu vadītājas amatu un bijusi atbildīga par dažādu klientu investīciju piesaisti un darījumu vadīšanu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Lietuvas Republikas Valsts kanceleja, 22.jūlijā atverot metu devīžu atšifrējumus, noteica starptautiskās izstādes “Expo 2025 Osaka” Baltijas paviljona metu konkursa uzvarētāju.

Konkursā 1. vietu un godalgu 10 000 eiro apmērā ieguva personu apvienības KETTLER iesniegtais mets “AAA333” ar devīzi "We are one". Personu apienību veido SIA "Inspired", SIA "7 A. M.", SIA "Variant Studio", SIA "Ozols IR", SIA "AD production" un SIA "Datu tehnoloģiju grupa".

Par uzvarētāju izraudzītā koncepta pamatā ir unikāla interaktīva instalācija, kas rada meditatīvu telpu, izceļot mijiedarbību starp dabu, cilvēkiem un tehnoloģijām.

Projekta centrālais elements ir zaļa stikla siena, kas simbolizē mūsu planētu, tai skaitā Baltijas zaļos mežus. Izmantojot unikālu tehnoloģiju uz stikla rodas kondensāts, sienai kļūstot par interaktīvu platformu, uz kuras ikviens apmeklētājs būs aicināts atstāt savu ziņojumu, tādējādi rosinot filozofiskas pārdomas par nospiedumiem, kurus savas dzīves laikā atstājam uz planētas. Katrs ziņojums izgaist pāris minūšu laikā, radot jaunu platformu nākamajām simboliskajām ‘pēdām’, tādējādi simbolizējot 21. gadsimta izaicinājumu – veidot sociāli atbildīgu un videi draudzīgu sabiedrību. Šī intuitīvā pieredze emocionāli rezonē ar ikvienu apmeklētāju neatkarīgi no dzimuma, vecuma, valodas un reliģijas. Tā aicina mūs apvienoties labākas nākotnes vārdā. Paviljona apmeklētāji tiks aicināti doties sajūtu ceļojumā caur Baltijas reģionu, kur neaizmirstama pieredze tiks sniegta visām maņām: ekspozīcija tiks ieskauta Baltijas mežu un zemes smaržā, ko papildinās īpaši komponēts muzikālais pavadījums no Latvijas un Lietuvas.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera amatam nominējis brigādes ģenerāli, Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku likumu, prezidents nosūtījis Saeimai priekšlikumu par Pudāna apstiprināšanu NBS komandiera amatā.

"Izvērtējot ģenerāļa Pudāna profesionālo pieredzi, izglītību un kvalifikāciju, kā arī Zemessardzes komandiera amatā apliecinātās prasmes un sadarbības spēju, uzskatu viņu par atbilstošu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam," uzsver Valsts prezidents.

Viņš norāda, ka sagaida no nākamā NBS komandiera skaidru un efektīvu rīcību valsts aizsardzības stiprināšanā.

"Lai to panāktu svarīgi ir pilnveidot mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas uz zemes, gaisā, jūrā, kibertelpā, motivējot ikvienu karavīru, iedrošinot iedzīvotājus, attīstot tehnoloģijas un strādājot kopā plecu pie pleca ar NATO sabiedrotajiem," pauž Rinkēvičs.

Jūlija nogales vētra ir ne vien radījusi nozīmīgus materiālos zaudējumus sējumiem, automašīnām, ēkām, bet arī palielinājusi apdrošinātāju reputācijas riskus, jo īpaši pēc valsts augstāko amatpersonu skaļākiem paziņojumiem, kas perspektīvā var mainīt apdrošināšanas praksi.'

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Viņš atzīst, ka dabas stihijas Latvijā kļūst biežākas un to iespējamo zaudējumu minimizēšanā būs jāiesaistās pašvaldībām un valstij, īstenojot attiecīgu politiku par applūstošo vietu apbūvi, meliorācijas un grāvju sistēmu darbspēju, to ietekmējošo bebru izplatību, kā arī cilvēku veselību un pat dzīvību, tāpat arī auto un ēkas apdraudošo veco, apdzīvotās vietās tikai mizā karājošos koku nozāģēšanu un jaunu iestādīšanu.

Fragments no intervijas

Vai apdrošinātāju dažādā reakcija uz jūlija nogalē piedzīvoto lietavu un vētras postījumu atlīdzību pieteikumiem kontekstā ar valsts augstāko amatpersonu pausto, ka apdrošināšanas kompānijām būtu atbildīgi jāstrādā ar atlīdzību pieteikumiem, nevis jāizvairās no atbildības, nav būtiski pasliktinājusi apdrošinātāju reputāciju?

Pieprasītākajās specialitātēs potenciālo praktikantu konkurence ir augsta, prakses devēji saņem vairākus desmitus vai pat simtus studentu pieteikumu, jo iespējas nodrošināt prakses vietas ir ierobežotas – uzņēmumam tas nozīmē ieguldīt zināmus resursus, topošajiem speciālistiem nodrošināt prakses vadītājus, jārēķinās, ka uzticētie darbi uzreiz var tik labi nesekmēties, vajadzēs laiku, lai praktikants iestrādātos, iedzīvotos kolektīvā.

Prakses devējs studentam nodrošina iespēju zināšanas izmēģināt darba procesā un prakses vadītāja uzraudzībā gūt jaunas, augt profesionāli – tas ir topošā speciālista papildu ceļš uz izaugsmi un bieži vien nākamo darbavietu, tomēr vajadzētu koncentrēties uz prakses vietas iegūšanu pašreiz, mazāk uz nākotnes darbu, noteikti nebaidīties par savām zināšanām un spējām – nenovērtēt sevi par zemu un atcerēties, ka viena no svarīgākajām prakses devēja vērtētajām īpašībām būs attieksme pret darbu prakses laikā.

SIA ZZ Dats galvenie darbības virzieni ir vienotā pašvaldības sistēma, mākoņskaitļošana un oriģinālprogrammatūras izstrāde, ieviešana un uzturēšana, sniedzot pakalpojumus Latvijas pašvaldībām, valsts iestādēm un komercuzņēmumiem. Uzņēmuma birojs atrodas Rīgas Klusajā centrā, tajā strādā 230 darbinieki, un šogad uz prakses sludinājumu saņemti 70 pieteikumi, tai skaitā 19% no tiem bija iesniegušas jaunietes. Informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir viena no tām, kurā zinošiem studentiem praksi atrast ir salīdzinoši viegli, tomēr jebkuram arī no viņiem potenciālais prakses devējs jāspēj pārliecināt par sevi kā labāko kandidatūru.