Nevar būt tā, ka valsts pārvaldē kāds saņem vairāk par prezidentu, intervijā sacīja Valsts kancelejas (VK) direktors Raivis Kronbergs.

Jaunais VK direktors intervijā pauda novērojumu, ka latvieši Eiropā un pasaulē ir gatavi atgriezties Latvijā un strādāt, līdz ar to, viņa ieskatā, atlīdzības politika valsts pārvaldē ir uzlabojusies, pateicoties atlīdzības sistēmas reformai, kas tika ieviesta pirms divarpus gadiem.

Līdztekus viņš atklāja, ka jūt riskus un gaidīs Valsts kontroles revīziju par jauno atlīdzības politiku, lai izdarītu secinājumus.

Prezidents rosinās iesaldēt atalgojumu valsts kapitālsabiedrību valdēs 

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs drīzumā nāks klajā ar grozījumiem Publiskas personas kapitāla...

"Tur noteikti būs vesela virkne uzdevumu Valsts kancelejai, kas ir atbildīga par šo politiku, jo ir atkal pārkāpts varas dalīšanas princips - nevar būt tā, ka kāds saņem vairāk par Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, premjerministru," sacīja Kronbergs, atzīmējot, ka atlīdzības sistēmas reforma tapa no pētījuma, ka valsts pārvalde nav konkurētspējīga ar privāto sektoru.

Līdztekus VK direktors pauda viedokli, ka šajā jautājumā ir jābūt ļoti lielai saistībai un uzmanībai ministrijās, kam ir kapitālsabiedrības. Viņš norādīja, ka jāvērš uzmanība, vai šīs valsts kapitālsabiedrības arī ar tādu augšupeju var celties atlīdzībās. ''Ja to ienākumi nāk no iedzīvotāju maciņiem un tās nostrādā ar peļņu, tad es gribētu teikt, ka tur nevar augt atlīdzība, jo viņi ir nopelnījuši no mūsu iedzīvotājiem,'' sacīja Kronbergs.

Tomēr valsts pārvaldei, viņaprāt, patlaban nevajadzētu pie tā ķerties klāt un ko mehāniski labot un apturēt, jo tādējādi varot nonākt stagnācijā.

Kronbergs atzina, ka ir vēl situācijas, kur atlīdzību sistēma nav sakārtota tāpēc, ka to dara uz iekšējiem resursiem, un patlaban, kad drošība ir prioritāte, "naudas ir tik, cik ir". Vienlaikus Kronbergs atzīmēja, ka ir resursi, kuros varot paskatīties.

Tāpat Kronbergs norādīja, ka publiski bieži tiekot izcelts, ka valsts pārvaldei ir augusi atlīdzība par X procentiem. Viņš pauda, ka to savukārt ir jāmāk izskaidrot ar tiem resursiem, kur nauda tika iedota - piemēram, iekšējai drošībai. "Tur atlīdzība cēlās par 30%, tas pavilka to kopējo skalu, bet ne jau naudas ziņā - vienkārši tur ir lielākais pieaugums. Un tāpēc varbūt kādam izskatās, ka valsts pārvaldē ir ļoti augusi alga," pauda VK direktors.

Birokrātijas mazināšana nedrīkst palikt tikai lozungs, bet ir jābūt arī reālām darbībām, piektdien Valsts konkurētspējas forumā pauda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Vilka piebilda, ka, iespējams, nevajag birokrātiju uzreiz mazināt visā valsts pārvaldē, bet gan sākt katrā ikdienas procedūrā, un ne tikai ārējos procesos, bet arī tajos, kas ir starp valsts publiskās pārvaldes vienībām.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc valsts pārvalde nespēj mazināt birokrātiju, Vilka pauda, ka tā esot ērtāk, vieglāk, drošāk.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs apstiprināja, ka birokrātijas mazināšana ir viņa darba kārtībā. Viņš piekrita Vilkai, ka jāsāk birokrātiju mazināt iekšēji, apmainoties ar informāciju, datiem, uzdevumiem, un tad varot iet soli tālāk, ķeroties pie ārējiem normatīvajiem aktiem, tiem, kas saista iedzīvotājus.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) pagaidu padome jaunā, mazākā sastāvā iecelta uz vēl vienu termiņu, kā arī ir palielinātas padomes locekļiem algas, liecina LVM publiskotā informācija par šogad februāra sākumā akcionāru ārkārtas sapulcē pieņemtajiem lēmumiem.

Pagaidu padomē atkārtoti iecelta līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, tāpat darbu padomē turpinās padomes loceklis Mārtiņš Līdums, kurš iecelts par padomes priekšsēdētājas vietnieku, un padomes locekle Sintija Ķikste.

Vienlaikus darbu pagaidu padomē vairs neturpina Mārtiņš Gaigals un Edvīns Zakovics.

Padomes locekļu pilnvaru termiņš, tāpat kā ieceļot amatā 2023.gada martā, ir līdz brīdim, kad LVM akcionāru sapulce padomes locekļu amatā iecels viņus vai citus kandidātus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteiktajā nominēšanas kārtībā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Vienlaikus akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts padomes priekšsēdētājai palielināt algu no līdzšinējiem 3764 eiro mēnesī līdz 4119 eiro mēnesī, bet padomes priekšsēdētājas vietniekam un padomes loceklei - no 3386 eiro mēnesī līdz 3707 eiro mēnesī.

Tā kā sabiedrībā viesmīļu piesaiste nav populāra, ministri paši tērēs savu laiku ceļā pēc kafijas valdības sēdes laikā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjerministre atgādināja, ka tā esot bijusi Valsts kancelejas direktora Raivja Kronberga iniciatīva. "Viņš vēlējās ļoti ilgā un garā sēdē, līdzīgi kā Eiropā, arī vismaz ministriem netērēt savu algas daļu un savu laiku, ejot pēc kafijas, lai viņi varētu koncentrēties ļoti izaicinošiem jautājumiem Ministru kabinetā," teica Siliņa.

Kronbergam esot bijusi vēlme "iepriecināt kā jaunam kancelejas vadītājam ministrus", paredzot jaunu kārtību, kas arī būtu tikai "saprotama un normāla, ka garās stundās būtu kāds, kas apkalpotu", stāstīja Siliņa.

"Acīmredzot sabiedrībā šādas lietas nav populāras, un ministri paši ies pēc kafijas un tērēs savu laiku," nosprieda premjere.

Nelietderīgi naudu tērējušām iestādēm, iespējams, jāpiemēro finansiālas sankcijas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš aicināja domāt par sistēmu, kas notiek, ja tiek atklāti nelietderīgi tēriņi.

Prezidents sprieda, ka varbūt iestādēm, kas to pieļāvušas, jāsaņem finansiālas sankcijas, proti, tām par kādu daļu netiek palielināts budžets.

"Un tad meklējiet resursus un taupiet iekšienē labāk," sprieda prezidents, pieļaujot, ka tas varētu būt viens no virzieniem.

Viņš sacīja, ka reiz bijusi līdzīga prakse.

Kā ziņots, Valsts kontroles revīzijā noskaidrots, ka Zemkopības ministrija (ZM), veicot 3,1 miljona eiro ieguldījumu elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies jēgpilni un atbilstoši attīstības plāniem.

Valsts kancelejas direktors, bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs aizstāv paša reiz virzīto un tagad asi kritizēto projektu. Komentējot revīzijas secinājumus, Kronbergs izteicās, ka "situācija ir slikta, tā nav spoža", taču viņš atbalsta šādu uzlādes staciju ideju un būtību.

Vājākais posms ierēdņu darbā patlaban ir attālinātais darbs, kas jāpārskata, uzskata jaunais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš šajā amatā stāsies 12.augustā.

"Mēs ļoti priecājāmies par attālināto darbu, lepojāmies, ka pandēmijas laikā spējām nodrošināt valsts un pašvaldību funkcijas, bet tagad nespējam no tā izkāpt ārā un to uzskatām par baigo priekšrocību," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ierēdnis.

Viņaprāt, šādi darbs zaudē kvalitāti, īpaši, diskusijās, kurās iesaistīti politikas pieņēmēji, lēmumu pieņēmēji, vadības līmenis.

Līdz ar to viens no viņa primārajiem uzdevumiem būs attālinātā darba pārskatīšana. Proti, būs jāvienojas, kuri ir cilvēki, kuriem obligāti jāatgriežas klātienē. "Protams ir situācijas, kad ir vajadzība pieslēgties attālināti, bet tas arī kaut kā disciplinēs. Ar attālināto darbu esam palikuši ļoti neaizstājami - sanāksmes, sanāksmes - pauzes starp darbu nav," viņš pauda.