Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.
Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.
Lielās finanšu krīzes laikā Latvija līdzās pārējām Baltijas valstīm cieta milzu zaudējumus, piedzīvojot spējāko ekonomikas kritumu Eiropā. Ekonomiskās, sociālās un psiholoģiskās sekas šai krīzei jūtam vēl arvien. Pandēmijas laikā, lai gan joprojām gaužām nepatīkami un ar virkni kontroversiālu lēmumu, tomēr Latvija ierindojās 10 Eiropas Savienības valstu starpā ar zemāko ekonomikas kritumu. Cita starpā to noteica samērā laba makroekonomiskā pārvaldība, kā arī dalība eiro zonā, kas ļāva valdībai sniegt nozīmīgu atbalstu ekonomikas stabilizācijai. Ejot cauri pēdējām krīzēm, Latvija ir spējusi nostāties uz savām kājām. Vienmēr var labāk, bet progress ir pamanāms.
Arī Eiropas atbilde krīžu izaicinājumiem, manuprāt, laika gaitā ir kļuvusi aktīvāka, lai gan kolektīva lēmumu pieņemšana gandrīz vienmēr ir sarežģīts un gauss process. Šīs krīžu virknes sākumposmā Eiropa bija nosacīti inertāka ekonomikas stabilizācijas politiku īstenošanā, bet neseno krīžu pārvarēšanā naudas un budžeta politika jau spēlēja pirmo vijoli. Tomēr eiro zonas arhitektūra joprojām nav pabeigta. Atšķirībā no, piemēram, ASV, eiro zonā ir viena naudas jeb monetārā politika, bet 19 dažādas budžeta jeb fiskālās politikas, kas, kā nu kuru brīdi, var viena otru papildināt, bet var arī aizklīst pretējos virzienos. Turklāt dažādais un vairāku valstu gadījumā arī pārmērīgi augstais valsts parāda līmenis ne vienmēr ļauj izmantot budžeta sviras pietiekamā amplitūdā. Tādēļ ASV, kur bez individuālo štatu budžetiem ir arī kopēja, federālā līmeņa fiskālā politika, stabilizēt ekonomiku krīzēs ir vienkāršāk.
Eiro zonā pāriet uz centralizētāku fiskālās politikas modeli liedz politiski apsvērumi, vairumam vēlētāju nacionālās intereses liekot pāri Eiropas kopējām interesēm. Tas ir saprotams, neesam viena valsts un katram savs tuvāks. Tomēr daudzās jomās nacionālās intereses cieši savijas ar Eiropas kopējām interesēm, un, darot kopā, varam izdarīt daudz vairāk. Vienotāka Eiropa arī būtu daudz ietekmīgāka uz multipolāras pasaules skatuves. Zināmu optimisma dzirksti varējām manīt pandēmijas laikā, kad Eiropas valstīm izdevās vienoties par kopēju fiskālā atbalsta projektu krīzē, proti, Eiropas atveseļošanas un noturības mehānisma izveidi. Vai šī dzirksts aizšķils ugunskuru, kas silti sprakšķot sasauks eiro zonas valstis kopīgas fiskālās politikas institucionalizēšanai, laiks rādīs. Bet krīzes un izaicinājumi dažkārt rada brīnumus. Un vienoti kopā izaicinājumus varam pārvarēt veiksmīgāk. Spēcīga un vienota Eiropa viennozīmīgi ir Latvijas interesēs. Raksta turpinājums lasāms vietnē makroekonomika.lv
Konference norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, to varēs vērot arī tiešraidē. Ar konferences programmu un dalības iespējām varat iepazīties Latvijas Bankas ekonomikas norisēm veltītajā mājaslapā.