Pieprasījums pēc enerģijas, it sevišķi transportlīdzekļu degvielas jomā, pasaulē pieaug. Vienlaikus paaugstinās CO2 emisijas. Tādēļ fosilās degvielas pakāpeniska atvietošana ar biodegvielu ir visai pamatota. Arī šī gada 23.janvārī publiskotā Eiropas Savienības klimata un enerģētikas normatīvo aktu pakete orientē nākotnes stratēģiju šajā virzienā.
Šīsdienas situācijā un no vidējā termiņa viedokļa vispirms savu tālāko attīstību un plašāku lietošanu gūs „pirmās paaudzes” biodegvielas (biodīzeļdegviela, bioetanols, augu eļļas degviela) piejaucot parastajām fosilajām degvielām (B5, B30, E5, E85) vai tīrā veidā (B100, AE100). Komerciāli ir pieejamas arvien efektīvākas izejvielu pārstrādes tehnoloģijas biodegvielā, izmantojama vai pielāgojama ir esošā degvielas glabāšanas un sadales infrastruktūra, ir attiecīgs transportlīdzekļu piedāvājums vai nepieciešami nelieli pārkārtojumi. „Pirmās paaudzes” biodegvielu tirgus veicināšana tiks papildināta ar jaunām ienākošām tehnoloģijām, uzlabojot izmaksu konkurētspēju salīdzinot ar fosilām degvielām un plašāk izmantojot izejvielas, kuras nekonkurē ar pārtikas ražošanu.
Taču «pirmās paaudzes» biodegvielas potenciāls zināmā mērā ir ierobežots sakarā ar izejvielu pieejamību. Tāpēc vienlaikus no ekonomiskās lietderības un klimata pārmaiņu samazināšanas viedokļa veicināma videi draudzīgākas degvielas – dabasgāzes (CNG – Compressed Natural Gas) pielietojums, reizē radot infrastruktūru attīrītas biogāzes (CBioG – Compressed Biogas) lietošanai. Attīstot gan publisko dabasgāzes uzpildes staciju tīklu, gan veicot uzpildīšanu mājas apstākļos. Tirgū komerciāli pieejami atbilstoši transporta līdzekļi un uzpildes iekārtas. Lai gan citās valstīs notiek dabas gāzes uzpildes staciju iekārtošanas bums, pie mums Latvijā ir klusums.
Pakāpeniski veidojas labi apstākļi hibrīda automobiļu izmantošanai, kur kā dzinējos izmanto elektropiedziņu. Latvijā saražotais augstais bioelektrības īpatsvars (hidroenerģija, turpmāk - arī vēja un biogāzes enerģija) kopējā elektroenerģijas patēriņā ļauj jūtami atvietot fosilo degvielu, it sevišķi lielākās pilsētās, samazinot CO2 emisiju. Rodas arvien ražīgākas enerģijas uzkrāšanas-akumulēšanas iekārtas mobilajam pielietojumam.
Dabasgāze, attīrīta biogāze, elektropiedziņa ir reālās un komerciālās pārejas alternatīvās un biodegvielas no „pirmās paaudzes” uz „otrās paaudzes” biodegvielām. Taču šajā periodā tās sadzīvo vienlaicīgi kopā, savstarpēji papildinot kā „pirmās paaudzes”, tā „pārejas” posma biodegvielas. Apstrādei tiks aptverti arvien plašāki un dažādāki biomasas veidi, nekonkurējot ar pārtikas ražošanu. Iegūtā biodegviela kļūs tīrāka.
Attālākā perspektīvā daudzsološas var būt „otrās paaudzes” biodegvielas kā vēl efektīvākās siltumnīcas efekta gāzu emisijas samazināšanā, tā arī fosilās degvielas atvietošanā. Te nepieciešama vēl tālāka pētniecība un attīstība. No „otrās paaudzes” biodegvielu tehnoloģijām, kā arī vērtējot no pieejamiem izejvielu resursiem par prioritāru jāuzskata lignocelulozes apstrāde, iegūstot šķidro degvielu bioetanolu. Šāda pilotprojekta vai demonstrācijas ražotnes izveide Latvijā tuvākajos gados visnotaļ būtu apsveicama.
Biosintētiskā degviela (BtL- Biomass-to-Liquid) un tās potenciāls no ekoloģiskā viedokļa, paņemot koksnes atkritumus, salmus, ātraudzīgās koku sugas un nestandarta produkciju (sīkgraudi utt.) kļūs saimnieciski un videi izdevīgi. Ja nākotnē „otrās paaudzes” biodegvielas ražošanas procesus izdosies darīt pietiekami komerciāli efektīvus, aizvien lielāka loma būs mežsaimniecības produktiem un atkritumiem. Pieaugoša nozīme ir arī transporta faktoram izdevumu optimizācijai gan globālā, reģionālā mērogā. Tas pozitīvi ietekmē biodegvielas ražošanas decentralizācijas pakāpi.
«Otrās paaudzes» biosintētiskās degvielai ir liels potenciāls, tai ir labas iespējas uzlabot klimatu, esošie transportlīdzekļu motori derīgi bez lielas pielāgošanas. Taču to ieguves izmaksas sagaidāmas būtiski augstākas nekā „pirmās paaudzes” biodegvielām. BtL ieguve no biomasas tās pārgāzēšanas veidā prasa relatīvi augstas termiskās jaudas un tāpēc tās izmaksas ir augstākas. Te jārēķinās ar liela daudzuma biomasas pārstrādi centralizēti, lai sasniegtu ekonomisko izdevīgumu. Projektējamās iekārtās paredz biomasas piegādes vajadzību vismaz sākot ar 550 tonnām dienā.
Bioūdeņraža ražošanai, ko bieži cildina kā nākotnes degvielu, nepieciešami prāvi tehniskie izdevumi un tā veidojas vēl dārgāka nekā BtL degviela. Pie tam iztrūkst nepieciešamā sadales un izmantošanas sistēma, kas padara ūdeņradi šīsdienas transporta sistēmai mazāk atraktīvu un tās pielietojums iespējams tikai atbilstoša tipa motoros. Bioūdeņraža ražošanas un lietošanas komerciālās iespējas šodien vēl daudzos jautājumos ir neskaidras tieši no izmaksu konkurētspējas viedokļa.
Var pieņemt, ka biodegvielas 10% tirgus daļu 2020.gadā var tikt sasniegta ar ierobežotu paļaušanos uz „otrās paaudzes” biodegvielām. Iespējams, ka valstīs ar jau attīstītiem projektiem un tehnoloģijām (piemēram, Vācijā) BtL degviela 2020.gadā varētu būt ap 2 līdz 4 procentiem no kopējā degvielas patēriņa. Ar kaut cik reālu BtL parādīšanos tirgū iznāktos gaidīt vismaz līdz 10 gadiem. Taču „otrās paaudzes” biodegvielas ražošanas attīstība, kad tās būs gatavas ienākt tirgū, varētu samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 90%.
Biodegvielu lietojuma jomā arī veidojas zināmas tendences, likumsakarības. Šobrīd biodīzeļdegviela un bioetanols veidos Latvijas un visas Eiropas bāzi biodegvielai. Lai gan enerģētiskā vērtība bioetanolam ir zemāka nekā benzīnam, tas patīk degvielas tirgotājiem un maisījumos ar fosilo benzīnu, kā arī automobiļu ražotājiem un braucējiem. Bioetanola ražošana no lignocelulozes, tā saucamā sintētiskā degviela no biomasas (BtL) vēl kādus 10 gadus atradīsies pētījumu fāzē un sekojošu, pakāpenisku jaudu palielināšanas virzienā. Taču, ja te parādīsies cerīgas tehnoloģijas, kas dos iespēju ekonomiski izmantot plašu biomasas un augu veidu spektru, šī virzība var gūt paātrinājumu. Dažādu tehnoloģiju kombinācijas biomasas pārstrādē, ražojot kvalitatīvu biodīzeļdegvielu, bioetanolu un BtL degvielu ir evolucionārs process, tas ir, biodegvielas veidi viens otru papildinās, neizslēdzot vienam otru.
Vispārējā veidā lietderīgi nākotnē atbalstīt tādus transporta līdzekļus, kurus var darbināt ar degvielu, kurā ir liels biodegvielas piemaisījums. Tas pats attiecas uz tādām piedziņas tehnoloģijām kā dabasgāze, ūdeņradis, elektrodzinēji vai hibrīdtranspotlīdzekļi, kuri apvieno iekšdedzes dzinēju un elektrodzinēju.
Ap 2020. gadu kā bāzes modeļi automobiļu ražošanā var kalpot hibrīdi, kas būs darbināmi gan ar degvielu, gan elektrību. Sevišķi ekonomiski varētu būt tie modeļi, kas būs pieslēdzami elektrības tīklam, jo tie ar vienu kilovatstundu elektrības spēs nobraukt 3-4 reizes garāku attālumu nekā attiecīgie degvielas šūnas automobiļi. Ideālā gadījumā šie hibrīdi būs maināmās degvielas transportlīdzekļi (FFV), kas spēs braukt ar fosilās degvielas un biodegvielas maisījumu. Elektroautomobiļu attīstība atstās sevišķi labvēlīgu ietekmi, lai neradītu klimata pārmaiņas.
Lai gan daudzi ražotāji strādā pie ūdeņraža automobiļu radīšanas, šo transportlīdzekļu masveida ieviešana tuvākajos 20-30 gados ir mazticama. Jebkura pārorientēšanās uz ūdeņraža transportlīdzekļiem rūpīgi jāizvērtē no plašas ilgtermiņa stratēģijas viedokļa, lai gan tie praktiski nerada emisijas. Vajadzīgas ekonomiskākas dzinēju tehnoloģijas, racionālāki ieguldījumi ūdeņraža ražošanas uzņēmumos un izplatīšanas sistēmas veidošanā. Kad būs ekonomiski lietderīgi, atbalstāmie pilotprojekti pārveidojami komerciālos projektos. Praktiskie demonstrācijas projekti vairākās valstīs jau gūst virzību.
Nolūkā, lai šīs pozitīvās tendences gūtu plašāku un mērķtiecīgāku virzību vairākas valstis prasmīgi piemēro dažādus ekonomiskos instrumentus, sviras. Lai gan biodegvielas ražošanas izmaksas ir augstākas par dīzeļdegvielas un benzīna cenām, izskaitot nodokļus, tomēr valsts veicina tās izplatību, lai samazinātu siltumnīcas gāzu emisiju un savlaicīgi domātu par sarūkošiem naftas krājumiem. Tāda saimnieciska politika izvēlēta arī Latvijā. Likumdošanā biodegviela (arī biodegvielas piemaisījuma daļā fosilai degvielai) ir atbrīvota no akcīzes nodokļa nomaksas. Blakus tam biodegvielas ražotāji saņem arī tiešo atbalstu par saražotajiem katriem tūkstots litriem biodīzeļdegvielas un bioetanola finansiāli atbalstāmās kvotas ietvaros. Arī enerģētisko kultūru – audzētāji saņem gadā līdz 45 EUR par katru hektāru šīs kultūras.
Vienlaikus ar minētajiem atbalsta pasākumiem var tikt izmantotas arī citas ekonomiskās sviras, kā, piemēram:
• Valdības iepirkumu subsīdijas vai izdevīgi finansu nosacījumi. Lietderīgas noteiktas saistības valsts, pašvaldību transportā (tajā skaitā arī komunālās saimniecības, pasta, autobusu un taksometra parka u u.c.) iepirkt tādus jaunos transporta līdzekļus, kuri izmantotu apkārtējai videi mazāk kaitīgu degvielu. Tas rosina automobiļu tirgotājus piedāvāt atbilstošus automobiļus un mudina degvielas tirgotājus piedāvāt atbilstošu degvielu (E85, B100, CNG un CBioG u.c.).
• Fiskālie bonusi - pazemināts ikgadējais ceļa nodoklis, izdevīgi nodokļu nosacījumi, bezmaksas stāvvietas pašvaldību autostāvvietās, brīva iebraukšana vecpilsētā automobiļu īpašniekiem, kuri lieto biodegvielu un kuriem ir nelieli CO2 izmeši.
• Pašvaldības un valsts finansiālā līdzdalība biodegvielas (DUS) sadales infrastruktūras iekārtošanā.
Balstoties uz dažādu valsu pieredzes analīzes un aprēķiniem iepriekšminētie vērtējumi būtu zināma ievirze nākotnes saimnieciskajā un vides politikā, kad vērojama vispārējā energoresursu samazināšanās un to sadārdzināšanās. Baltijas reģionam, tajā skaitā arī Latvijai, ir ievērojams potenciāls atjaunojamās enerģijas ieguves paplašināšanā (hidroresursi, biomasa, vēja enerģija) un dažāda veida biodegvielu ražošanā, nekonkurējot ar derīgās zemes izmantošanu pārtikas ražošanai. Nepieciešams arī saimnieciskais modelis, kā Latvijā no jauna atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā aizlaistās agrāk lauksaimniecībā izmantotās zemes, kuru platības pēc dažādiem informācijas avotiem vērtē ap viens miljons hektāru.
Eiropas Savienībai kopumā blakus apjaušamai „otrās paaudzes” biodegvielas ieguvei no biomasas enerģētikas tehnoloģiju attīstība ļaus plašāk izmantot arī jūras vēja enerģiju un solārās enerģijas importu no apvidiem, kur to ir visekonomiskāk akumulēt no saules.