Ievērojami aktīvāk norit darbs visos trīs SIA Baltic Oil Management Gudenieku ogļūdeņražu atradņu licences laukuma sektoros – pirmajā papildus tīra urbumu, lai veicinātu ogļūdeņražu pietecim pie vēl viena urbuma uzstādīts naftas sūknis, bet trešajā atradņu vietā pašreiz notiek jaudīgas urbšanas iekārtas montāža.

Positivus – festivāls arī tirgotājiem

Vietējie tirgotāji Positivus festivālam, kas šajā nedēļas nogalē notiks Salacgrīvā, gatavojas pamatīgi

Pieredze no iepriekšējiem gadiem liecinot, ka cilvēku pieplūdums festivāla dienās daudzkārt pārsniedzot ierasto, turklāt arī neparasti pirkumi nav retums. Piemēram, aptiekā, kur mūzikas mīļotāji lielākoties iegriežoties festivāla otrajā dienā, pērngad pirktas ne tikai galvas sāpju tabletes, bet arī kruķi. Kāds puisis esot iegādājies divus zemelkoņa kruķus, DB pastāstīja Vecajā aptiekā, kas atrodas Salacgrīvā.

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Bioetanola ražotājs Jaunpagasts plus, nespējot sagaidīt valsts atbalsta turpināšanu, uzsāk masveida atlaišanu, šodien raksta Dienas bizness

«Aktuālā situācija ir tāda, ka 39 Jaunpagasts Plus darbinieki zaudēs darbu. Pusotru gadu rūpnīcas īpašnieki cerēja, ka izdosies vienoties par valsts turpmāko atbalstu nozarei. Tāpēc tika saglabātas 150 darbavietas, maksātas algas un nodokļi, lai gan rūpnīca stāvēja dīkā. Diemžēl tā turpināt vairāk nav iespējams. Sāpīgi, ka darbaspējīgos cilvēkus ar varu dzen atstāt šo valsti, jo Virbu pagastā cita darba iespējas ir ļoti ierobežotas, bet cilvēkiem pirmspensijas gados vispār citu darba alternatīvu nav,» DB sacīja bioetanola ražotāja Jaunpagasts Plus darbinieku pārstāvis Juris Balodis. Viņš ir savācis vairāk nekā 860 iedzīvotāju parakstus, ko kopā ar vēstuli gatavojas iesniegt Valsts Prezidentam Andrim Bērziņam, kā arī Saeimā. DB jau rakstīja, ka Latvijas biodegvielas ražotāji – septiņas biodīzeļa un divas bioetanola rūpnīcas- jau vairākus gadus atrodas sarežģītā finanšu situācijā. Vispirms krīzes dēļ plānotais valsts atbalsts tika aizkavēts, kas daudziem ražotājiem radīja problēmas ar bankām. Savukārt šogad Ekonomikas ministrija (EM) paziņoja, ka esošā biodegvielas nozare sevi nav attaisnojusi, valsts subsīdijas 67,3 milj. Ls apmērā nav nesušas nepieciešamo rezultātu, jo nozare bez subsīdijām acīmredzami pastāvēt nespēj, tāpēc uz jaunu valsts atbalstu biodegvielas ražotāji var necerēt.

Atbalsta likme bioetanola ražošanai 2010. gadā tiks samazināta par 12 santīmiem, salīdzinājumā ar pērno gadu. Valdība to trešdien noteica 0,26 latu apmērā par litru, bet pērn tā bija 0,38 lati. Nemainīga toties paliek atbalsta likme biodegvielas – 0,39 lati par litru.

Tomēr, ja pretendents būs saņēmis atbalstu ieguldījumiem ražošanas pamatlīdzekļos citu valsts atbalsta programmu ietvaros, viņam tiks piemērota augstāka likme bioetanola ražošanai – 0,24 lati par litru.

Tiešā atbalsta apmēru biodegvielai Ekonomikas ministrija aprēķina katru gadu un par tā apstiprināšanu jālemj valdībai. 2010.gadā valsts atbalsta kvotas piešķirtas diviem bioetanola ražotājiem un sešiem biodīzeļdegvielas ražotājiem.

DB jau rakstīja, ka par spīti valsts sniegtajam atbalstam ražotājiem, 2009. gadā Latvijā bijis ļoti mazs biodegvielas patēriņš. Par spīti pērnruden obligātā kārtā ieviesto 5.75% biodegvielas piejaukumu, biodegvielas patēriņš vēl arvien ir ļoti mazs – ap 0,3% dīzeļdegvielai un līdz 1,6% benzīnam. Kā zināms, Eiropas Savienības mērķi paredz, ka līdz 2020. gadam jāpanāk 10% liels biodegvielas patēriņš katrā dalībvalstī.

Šī gada Latvijas autorallija čempionāta sestajā posmā, Rallijā Kurzeme 2010, uz starta stāsies ne vien pašmāju un tuvāko kaimiņvalstu spēcīgākie braucēji, bet arī cilvēks, kuram savulaik sanācis dzīties pakaļ britu slepenajam aģentam Džeimsam Bondam.

Savu piedalīšanos Rallijā Kurzeme 2010 ir apstiprinājis Lielbritānijas autorallija braucējs Marks Higinss. 1971. gadā dzimušais autosportists, kurš savas gaitas motoru sportā agrā jaunībā sāka pie kartinga stūres, nu jau 22 gadus ir profesionāls autosportists un šobrīd ir godājams kā trīskārtējs Lielbritānijas autorallija čempions, pie tam pirmo titulu Higinss izcīnījis jau 25 gadu vecumā.

Rallijā Kurzeme 2010 Higinss uz starta stāsies ar MML sagatavotu Mitsubishi Lancer EVO X N4 klases mašīnu un brauks Latvijas čempionāta ieskaitē. Tas var radīt pamatīgas izmaiņas rezultātu tabulā, kur patlaban vadošos četrus braucējus šķir tikai desmit punkti.

Vorobjovs Racing ekipāža rallijā Talsi 2010 startēs ar jaunākās paaudzes Mitsubishi Lancer Evo X automašīnu.

«Ideja iegādāties Mitsubishi Lancer Evo X automašīnu bija jau vasarā, bet reāli to nopirkām tikai vēlā rudenī,» saka ekipāžas stūrmanis Guntars Zicāns. «Šī ideja radās pēc tam, kad paskatījāmies, ka vadošie Somijas N4 grupas braucēji jau pagājušajā gadā brauca un ar Evo X cīnījās par vadošajām vietām. Nolēmām, ka arī mums ir jāpamēģina braukt ar šādu automašīnu, jo neviens jau nebrauks bezgalīgi ilgi ar Evo VII vai Evo IX. Iegādājāmies parasto RS versiju. Pēc tam tā automašīna tika vesta uz Somiju, kur tai tika taisīts dzinējs un strādāts pie regulējumiem. Karkasu, apšuvumu un citas lietas montējām jau pie mums, Latvijā.»

Baušķenieks Toms Smilškalns Bauskas novada Uzvarā iekārtojis kompozītmateriālu darbnīcu Auda Fiber, kur gatavo detaļas auto, moto tehnikai un remontē ātrumlaivas.

Uzņēmuma nosaukums radies klasiski – jaunajam uzņēmējam sēžot un meklējot idejas latīņu valodas vārdnīcā. Tur atrasts vārds Audax, kas apzīmē kaut ko kvalitatīvu un pamatīgu, stāsta Toms. Tā kā viņš pēc dabas ir pedants, šis nosaukums licies atbilstošs arī paša būtībai un attieksmei pret darbu.

No līstītēm līdz laivām

Toms sadarbojas ar vienu no profesionālākajām autosporta komandām Latvijā Neiksans Rallysport un citām. No Toma izgatavotajām detaļām tiek būvētas mašīnas, kas piedalās nozīmīgās sacensībās gan Eiropas, gan pasaules līmeņa sacensībās. Galvenokārt ar jaunā meistara rokām top detaļas izmantošanai tieši autosportā, taču Toms gatavo arī detaļas motocikliem. «Ziemā ir labi pastrādāts, un rallisti ir nodrošināti, tāpēc tagad ir laiks pieķerties estētikai, veidojot detaļas auto tjūningam – karbona līstītes un citas spožas lietiņas,» stāsta Toms.

Divdesmit gadus kaldinājusi karjeru izglītības biznesā Londonā, Sandra Zīrāpe ar entuziasmu nu darbojas ēdināšanas jomā Valmierā

Trīs kafejnīcas – Ceturtais cēliens Valmieras Drāmas teātrī, Jauna saule pašā pilsētas centrā un sporta bārs Vidzemes olimpiskajā centrā – un pazīstamais naktsklubs Multiklubs – tas ir Sandras Zīrāpes bizness Valmierā, pilsētā, ko viņa par savām mājām sauc vien divus gadus. Bizness aug, un viņa ar entuziasmu stāsta par dažādiem uzlabojumiem, kas gaidāmi, un plāniem, ar ko viņai pilna galva. «Kaifs biznesā ir izskaitļot, kas varētu izdoties, un pie tā strādāt,» tā Sandra. Vienlaikus viņas pieeja biznesam ir samērā atbrīvota – visu pasaules naudu nenopelnīsi, viņa saka. Galvenais, lai no darbošanās rastos prieks klientiem, pašiem un arī ilgtermiņā būtu redzams, ka bizness ir rentabls. Viņa ir ļoti aktīva, daudz un ātri runā, papildinot teikto ar žestiem, un ir daudz vairāk atvērta nekā citi uzņēmēju, kas dzīves un biznesa mācības guvuši tepat. Vēlāk sarunā arī viņa pati atzīs – tā kā pieredzi guvusi Londonā, nevis pēcpadomju Latvijā, viņas saskarsme gan ar darbiniekiem, gan klientiem ir balstīta citās vērtībās.

Weyland Bergenā uzsāk otrās paaudzes biodegvielas pilotprojektu. Šajā celulozes bioetanola ražotnē gadā tiks saražoti 200 tūkst. litru bioetanola, izmantojot inovatīvu, dabai draudzīgu metodi.

Otrās paaudzes biodegvielas ir tikai savas attīstības sākumā un pašlaik neviena no otrās paaudzes biodegvielām vēl nav komerciāla. Tā kā Weyland ražotne ir viena no pirmajām šajā lauciņā, tai ir visas izredzes kļūt par tirgus līderiem, uzskata kompānijas pārstāvji, prezentējot savus ambiciozos plānus. Norvēģijā uz šī pilotprojekta bāzes varētu ar laiku tikt izveidota vēl lielāka rūpnīca, kuras jauda būtu 25 – 30 milj. litru.

«Weyland biodegvielas tehnoloģija ir gana interesanta un robusta, jo ļauj izmantot dažādas izejvielas. Līdz ar to ir sperts vēsturisks solis zemu CO2 izmešu degvielu radīšanā,» tā Statoil Nākotnes degvielas nodaļas vadītājs Guntis Āboltiņš – Āboliņš, kura pārstāvētais uzņēmums piedalījies šīs pilotrūpnīcas izveidē ar savu atbalstu.

ierosināts SIA Jaunpagasts Plus tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas datu bāzes informācija.

Jaunpagasts Plus savā iesniegtajā pārskatā ziņo, ka 2013.gadā uzņēmumu finansiāli negatīvi ietekmēja augstās graudu cenas un bioetanola cenu svārstība, līdz ar to uzņēmuma neto apgrozījums samazinājies teju trīs reizes, sastādot 3,547 milj.EUR. 2013. gadu Jaunpagasts Plus pabeidzis ar 1,999 miljonu eiro zaudējumiem. Jāatzīmē, ka šis ir jau trešais gads pēc kārtas, ko uzņēmums noslēdz ar zaudējumiem.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka Jaunpagasts Plus ir vienīgais SIA KER-Klimata un enerģijas risinājumi īpašnieks un līdzīpašnieks SIA JP Termināls. Uzņēmumama valdē darbojas Dace Kovaļevska, Donāts Vaitaitis, kas ieņem valdes priekšsēdētāja amatu un Baltkrievijas pilsonis Anatoli Basenko.

Latvijas kapitāla Anglijā reģistrētais uzņēmums Etha Tech Limited Plc (ETL) gatavojas Baškīrijā un Tatarstānā pārstrādāt atkritumus, lai iegūtu izejvielas bioetanola un elektrības ražošanai Eiropas Savienībā.

Uzņēmums parakstījis vienošanos ar divām NVS valstu pašvaldībām par sadarbību atkritumu pārstrādē. Līgums ar Tatarstānas otrās lielākās pilsētas Naberežnije Čelni pašvaldību paredz, ka pēc pusgada ETL te sāks būvēt rūpnīcu cieto sadzīves atkritumu pārstrādei, Db.lv apliecināja viens no Etha Tech Limited Plc dibinātājiem, padomes priekšsēdētājs Valdis Lībans.

Projekta izmaksas Tatarstānā esot ap vienu miljardu Krievijas rubļu. Rūpnīca būs jauns posms cieto sadzīves atkritumu pārstrādē, šķirošanā un utilizācijā, ziņo laikraksts Argumenti i fakti Kazaņ. Rūpnīcu plānots izvietot aptuveni 2,5 ha platībā, un tā gadā pārstrādās ap 180 tūkst. tonnu cieto sadzīves atkritumu. Celtniecībai atvēlēti aptuveni divi gadi.

Jaunā bioetanola rūpnīcā SIA Jaunpagasts plus īpašnieki gatavi investēt 112 miljonus eiro.

Jaunpagasts plus darbu pie miljoniem vērtā projekta JP Termināls īstenošanas jau sācis un to paredzēts realizēt Rīgas Brīvostas teritorijā tuvāko gadu laikā. Tā kā bankas šobrīd nav gatavas kreditēt tik lielus projektus, uzņēmums lūdzis valsts galvojumu 30 % apjomā no kopējām izmaksām, ko valdība jau akceptējusi. Projekta īstenotāji lēš, ka jaunā rūpnīca būs modernākā Ziemeļeiropā un tās jaudas būs aptuveni 110 miljoni litru bioetanola gadā. Rūpnīcā paredzēts radīt 200 jaunas darbavietas.

Pagaidām gan Jaunpagasts plus līdzīpašnieks un JP Termināls valdes priekšsēdētājs Donāts Vaitaitis detalizētus jaunās rūpnīcas plānus neatklāj, taču uzsver, ka tā būs laba iespēja vietējiem lauksaimniekiem realizēt saražotos graudaugus, kā arī radīt papildus pievienoto vērtību. Pēc veiktajām aplēsēm jaunajai rūpnīcai būs nepieciešami aptuveni 400 tūkstoši tonnu graudaugu gadā, ko uzņēmums būtu gatavs iegādāties par tirgus cenām. Turklāt šobrīd Latvijā neapstrādāto zemju platības ir aptuveni 370 tūkstoši ha, ko JP Termināls projekts ļautu samazināt.

Bioetanola ražotājs SIA «Jaunpagasts Plus» mainījis nosaukumu un turpmāk būs pazīstams kā SIA «I.S.D.», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 26.septembrī. Uzņēmums arī mainījis savu juridisko adresi no Kalna iela 9 Jaunpagastā, Talsu novadā, uz Baldones ielu 2 Iecavā. Tāpat uzņēmums mainījis darbības veidu, kas šobrīd ir pārējo organisko ķīmisko pamatvielu ražošana.

SIA «I.S.D.» dibināts 1997.gadā, uzņēmuma pamatdarbības veids ir bioetanola un tā blakus produkta - spirta un alkoholisko dzērienu ražošana. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA «BioAkcept», bet tā patiesā labuma guvēji ir Donāts Vaitaitis un Jānis Bērziņš.

2017.gadā SIA «I.S.D.» apgrozījums bija 9,666 miljoni eiro, bet uzņēmuma zaudējumi bija 423 tūkstoši eiro. Tas pērn nodarbināja 90 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 215 tūkstošus eiro.

Biodegvielas ražotāji vēlas arī turpmāk saņemt subsīdijas, Ekonomikas ministrija vēl domā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tas izriet no Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes sēdē spriestā. Šo padomi vada ekonomikas ministrs Artis Kampars, kas savā prezentācijā uzsvēra, ka biodegvielas patēriņš valstī ir jākāpina un tas izdarāms trijos veidos: palielinot obligāto bioetanola piejaukumu benzīnam no 5 uz 10%, biodīzeļdegvielas piejaukumu no 5 uz 7% un ieviešot biodīzeļa piejaukumu arī ziemas dīzeļdegvielai. Savukārt no 2016. gada ikvienā degvielas uzpildes stacijā jārada iespēja uzpildīt automašīnās vismaz 50% biodegvielu, turklāt jāveicina tas, lai lauksaimnieki vairāk izmantotu biodegvielu un uz videi draudzīgo degvielu pārietu arī pašvaldību transports. Tādā veidā Ekonomikas ministrija cer, ka ar biodegvielas gala patēriņa veicināšanu varētu pietikt un nevajadzēs turpināt tiešās subsīdijas biodegvielas ražotājiem, lai tie ar savām lieljaudas ražotnēm varētu «noturēties virs ūdens». No 2006. līdz 2010. gadam biodegvielas ražotāji no valsts budžeta saņēma teju 67,3 milj. Ls subsīdijās, lai arī krīzes dēļ šie maksājumi novēlojās un radīja daudziem ražotājiem problēmas ar bankām.

Latvijas rallija čempionāta posmā, kas notiek no 5.līdz 6. jūnijam Madonā, vairākas rallija komandas darbinās savas sporta automašīnas ar videi draudzīgu degvielu – bioetanolu E85.

Lai rallija automašīnu darbinātu ar bioetanolu, tai jāveic neliela dzinēja vadības bloka pārregulācija. Kā uzsver autosportists Miks Ernstsons, kurš izmantojot šo degvielas veidu uzvarēja rallijsprinta ieskaitē Talsu rallijā – bioetanolam ir vairākas būtiskas priekšrocības.”Pirmkārt bioetanolam attiecībā pret sporta degvielu ir nedaudz labāki jaudas parametri, kas ir ļoti būtiski rallija automašīnām. Otrkārt – šis degvielas veids ļauj ievērojami ietaupīt izmaksas, jo tā cena ir 0,67 Ls par litru, kamēr profesionāla rallija sporta degviela maksā 3,5Ls litrā. Un protams, ļoti būtisks ir vides faktors, jo bioetanols ir ne tikai apkārtējai videi draudzīga degviela – tas ir labāks arī automašīnas motoram, jo nesatur sēru. “uzver Ernstsons.Tiesa, kā atzīst speciālisti, darbinot automašīnu ar bioetanolu, degvielas patēriņš ir lielāks, taču summējot patēriņa un cenas attiecību, degvielas izmaksas tik un tā iespējams samazināt aptuveni trīs reizes.

Lienes ielas sliktā slava esot pārspīlējums – tur strādājošie uzņēmēji atzinīgi vērtē rajona attīstību pēdējos gados un saredz potenciālu nākotnē, turklāt tas kļūst sakoptāks.

DB viesojās pie uzņēmumiem, kas atrodas Lienes, Avotu un Jāņa Asara ielas krustojumā. Lai gan katrs no aptaujātajiem centās atrast pieklājīgākus vārdus, lai raksturotu iereibušos ļautiņus un prostitūtas, kas it īpaši vakara stundās šeit sastopami, visi atzīst, ka «velns nav tik melns, kā to mālē» – pārsvarā šeit apgrozās solīdi cilvēki, par drošību nav jāuztraucas.

Ērta piebraukšana

Viens no lielākajiem šī rajona plusiem esot ērtā sabiedriskā transporta satiksme, jo ar trolejbusiem vai mikroautobusiem varot aizbraukt kā uz centru, tā Pārdaugavu un Juglu. Ērta piebraukšana esot arī autovadītājiem, jo Lienes, Asaru un citās tuvumā esošajās nelielajās šķērsielās ir iespējams bez maksas novietot automašīnu. «Lielākā daļa klientu ir restorānu un kafejnīcu pārstāvji, kuriem ir ērti piebraukt pie veikala. Vietējie iedzīvotāji iegriežas, bet retāk,» stāsta garšvielu veikala Gourmet Studio menedžere Alma Ozoliņa. Veikals tur atrodas desmit gadus un sākotnēji uzņēmuma īpašnieki, Dimperu ģimene, turpat arī ražojuši garšvielas, bet tagad ražotne ir izveidota Dreiliņos. Uzņēmums telpas ir iegādājies īpašumā. «Optimizējām darba procesu un visu iekārtojām šī veikala telpās. Savukārt tukšās platības iznomāsim kādam citam uzņēmumam, » atklāj A. Ozoliņa.

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Pēc aptuveni 98% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem, Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, bet No sirds Latvijai (NSL) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs, Mihails Zemļinskis un Igors Zujevs. Tāpat Saskaņu pārstāvēs zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Vispopulārākais 11.Saeimas deputāts būs Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs, par kuru ir ievilkti 49 949 plusiņi, bet svītrots viņš ticis 2571 reizi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti.

Otrs populārākais ir premjers Valdis Dombrovskis (V), kurš ir saņēmis 45 229 plusus un tikai 763 mīnusus.

Viņiem seko eksprezidents un Zatlera Reformu partijas dibinātājs Valdis Zatlers, kurš Vidzemes vēlēšanu apgabalā saņēmis 37 235 plusus un 1147 mīnusus.

Ceturtajā vietā ierindojas Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) ar 27 085 plusiem un 662 svītrojumiem.

Piekto vietu šajā sarakstā ieņem Saskaņas centra Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs ar 26 094 plusiem un 1554 svītrojumiem.

No 5% barjeru pārvarējušo partiju kandidātiem, Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrots Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis, liecina Centrālās Vēlēšanu komitejas (CVK) vēlētāju ievilkto plusu un svītrojumu apkopojums.

Saskaņā ar CVK datiem Ģirts Valdis Kristovskis saņēmis 14 531 svītrojumus un 8 592 plusus. Tāpat daudz svītrojumu Vienotības sarakstā saņēmis Hosams Abu Meri (5 044 mīnusi) un Lolita Čigāne (4 774 mīnusi).

Saeimas ārkārtas vēlēšanu uzvarētāju politisko partiju apvienības Saskaņas Centrs vēlētāji Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrojuši Artūru Rubiku, kurš saņēmis 3 554 mīnusus un 21 227 plusus. Nākošais apvienībā visvairāk svītrojumu saņēmis Sergejs Mirskis (3 116 mīnusi).

Rīgas vēlēšanu apgabalā Zatlera Reformu partijā visvairāk mīnusus saņēmis Valters Frīdenbergs (2 526 mīnusi) un Edmunds Sprūdžs (2 371 mīnuss). No Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Rīgas vēlēšanu apgabalā visvairāk svītrots Hārdijs Parādnieks (3 811 mīnusi) un Dzintars Rasnačs (3 092 mīnusi).

Pēc mūsu ekonomikas ministra izteikumiem, ka Latvijā atkal aktuāls ir kreditēšanas «burbuļa» risks, sākušās plašas diskusijas par šo jautājumu. Tāpat Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi dažādus ieteikumus un veido kārtējo darba grupu, kas atkal sakārtos ātro kredītu nozari - piemēram, nosakot līgumsodu apmērus u.t.t.

Diemžēl nekur nav lasāms, ka visi «burbuļi» ar parādiem gan agrāk, gan arī šobrīd veidojas tikai un vienīgi no nepamatotas kreditēšanas – kredīts tiek izsniegts tam, kam to dot nedrīkstētu dot un/vai tādā apmērā, kā nedrīkstētu. Savukārt kreditēšana nevar būt pamatota bez pietiekamas informācijas jeb bez iespējas kvalitatīvi novērtēt potenciālā klienta kredītspēju. Šeit rodas absurda situācija, jo no vienas puses valsts prasa no ātrajiem kreditētājiem atbildīgu kreditēšanu, bet no otras puses paši noņem iespējas viņiem tādu nodrošināt.

Ātrajiem kreditētājiem šī brīža regulējums nemaz nedod iespējas pietiekami novērtēt šo kredītņēmēju kredītspēju. Tā kā jebkura kredītlēmuma pamatā ir informācija, ir skaidrs, ka bez pietiekamiem datiem, visi lēmumi par kreditēšanu šajā sektorā ir jāpieņem intuitīvi un ar augstu risku. Ja jau visiem ir saprotams, ka viena no galvenajām problēmām ir pārmērīga kreditēšana, vai % likmju griesti to atrisinās? Vienreiz jau šis sektors tika kārtots - tika ieviesta licence, kam bija jāatrisina visas problēmas, tomēr izrādās, ka sakārtots nav pilnīgi nekas un pēc laika attopamies, ka «burbuļa» draudi atkal klauvē pie durvīm. Nelielam atskatam nesenā vēsture’, kā ekonomikas ministrija «sakārtoja» ātro kreditētāju tirgu:

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai «Ierēdnis ēno uzņēmēju» kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

Starp iestādēm, kuru pārstāvjus uzņēmumi aicina pie sevis, ir Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, Tiesu administrācija, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citi.

«Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Es atzinīgi vērtēju uzņēmēju atsaucību, drosmi un uzdrīkstēšanos – 37 uzņēmumu interese un gatavība parādīt sava darba ikdienu ierēdņiem ir teicams rezultāts! Noteikti arī pats došos uz kādu no uzņēmumiem, kuri būs aicinājuši mani vai vēlas sniegt ieteikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tikai kopā mēs varam izveidot tādu biznesa vidi Latvijā, kas sekmētu arvien jaunu uzņēmumu veidošanos un esošo paplašināšanos,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.