Kad Nenads Lazičs no Bosnijas un Hercegovinas pirmoreiz Rīgā vēlējās papildināt e-talonu, process ievilkās 10-15 minūšu garumā. Ātrāk neizdevās pārdevējām izskaidrot, ko viņš grib. Tagad šis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes apmaiņas students Latvijā dzīvo jau pāris mēnešu un veikalos vispirms mēģina runāt latviski, vēsta laikraksts Diena.
Pat ja tas neizdodoties visai saprotami, pārdevēji esot aizkustināti par to, ka viņš cenšas apgūt valsts valodu.
Nenads un citi ārzemnieki laikrakstam norādījuši, ka Rīgas centrā lielākoties nav lielu problēmu komunicēt angliski, bet ārpus centra esot grūtības. Saziņa angļu valodā veikalos un dažādās iestādēs esot tikai viena monētas puse, ar otru saskaras tie, kuri domā Latvijā palikt uz dzīvošanu - iespējas atrast darbu cilvēkiem bez latviešu un krievu valodas zināšanām esot ļoti ierobežotas.
Kā raksta Diena, Pablo Rivero Moraless no Bolīvijas ir ieprecējies Latvijā un dzīvo šeit teju 11 mēnešus. Viņš norādījis, ka Latvija ir pieņēmusi Eiropas Savienības izpratni par atvērtību, mobilitāti, taču šajā ziņā vēl atpaliekot no daudzām citām Eiropas valstīm, kur šīs tradīcijas jau vairāk iesakņojušās. Piemēram, Beļģijā, nezinot franču vai flāmu valodu, esot lielākas iespējas iegūt darbu, nekā ārzemniekam atrast sev atbilstošu nodarbošanos Latvijā.
«Šeit darba iespējas [ārzemniekiem] ir ļoti ierobežotas,» stāstījis Pablo.
Asli Sevena no Turcijas, kura studē Rīgas Tehniskajā universitātē, mēdzot doties uz privātām medicīnas iestādēm - lai arī par pakalpojumu jāmaksā vairāk, tur esot ārsti, kuri prot angļu valodu. Savukārt Nenadam rentgena veikšana Stradiņa slimnīcā izvērtusies par garu procesu, un viņš problēmu atrisinājis, tikai telefoniski sarunai «pieslēdzot» kādu latviešu studentu.