Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem nozarē aug, taču valsts liedz iespēju izglītības eksportam krievu valodā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Transporta un sakaru institūta (TSI) Transporta un loģistikas fakultātes dekāna p.i. Inete Ielīte, kura šovasar uzaicināta ieņemt šo amatu. Pēdējos 15 gadus viņa darbojusies kā eksperte lielu projektu izstrādē un ieviešanā un kā ilgtspējīgākos nosauc Rīgas Enerģētikas aģentūru un Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru.

Raksturojot situāciju, kādā mācību iestāde šobrīd atrodas, viņa norāda, ka, no vienas puses, TSI pārvarējis dažādas krīzes, attīstās un saredz perspektīvu nākotnē. Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, kas spēj komunicēt vairākās valodās, pārzina starptautiskos procesus un likumus, aug. Eiropas Savienības (ES) politika attiecībā uz austrumu partnerību dažādos veidos veicina uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar uzņēmumiem NVS valstīs. Tāpat pēdējā pusgada laikā Saeimā viesojušās daudzas ārvalstu amatpersonas, kā vienu no prioritātēm izceļot loģistiku. Tas liek cerēt, ka «ir visi politiskie un ekonomiskie apstākļi, lai nozare attīstītos un pieprasījums pēc kadriem augtu».

Taču, no otras puses, «valsts pati sev iešauj kājā» vidē, kur ir divu starptautisku valodu (angļu, krievu) zināšanas, liedzot no nākamā gada organizēt studijas vienā no tām. Šī apmācību krievu valodā izslēgšana no spēles būtiski ietekmēs Latvijas augstskolu, tostarp privāto mācību iestāžu, eksportspēju, uzsver. I. Ielīte. Viņa ir pārliecināta, ka cilvēkiem zināšanas jādod pēc iespējas viņiem pieņemamākā veidā. Piemēram, jauniešiem patlaban viss pēc iespējas tiek dots digitāli, taču valodas komponents arvien ir ļoti svarīgs, un NVS valstīs krievu valoda aizvien ir ļoti būtiska vidējā izglītībā, līdz ar ko šo valstu studenti izvēlas apmācības TSI tieši šajā valodā.

Līdz šim liela daļa TSI studentu izvēlējušies programmas krievu valodā. Viņa spriež, ka tas, ļoti iespējams, ir ne tikai tāpēc, ka tā vieglāk mācīties, bet arī tāpēc, ka vēlāk ir vieglāk šīs zināšanas pielietot. Savukārt nozares komersanti sarunās ar mācību iestādi uzsverot, ka bez abām ‒ angļu un krievu ‒ valodām nevar iztikt, un tie, kuri tās nezina, nav darba devējam interesanti. Šogad gan – ja likums netiks mainīts ‒ studenti krievu plūsmā uzņemti pēdējo reizi, kaut arī «ir skaidrs, ka krievu valoda ir eksporta valoda» Latvijas izglītības iestādēm. Jau ziemā ārvalstu studenti tiks uzņemti tikai angļu plūsmā. Tā rezultātā šobrīd TSI ir dziļš pārdomu brīdis par to, kā labāk sagatavot studentus mācībām angļu valodā.

Visu rakstu Transporta izglītība krustcelēs lasiet 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness. Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!