Šā gada 24.novembrī, laikrakstā Latvijas Avīze tika publicēts raksts Saldējums citā glazūrā, kura autore, atsaucoties uz anonīmiem zemnieku un bijušo darbinieku komentāriem, informē par izmaiņām Food Union iekšējā kultūrā pēc tam, kad investors Andrejs Beshmeļņickis iegādājās AS Rīgas piena kombināts 2011.gadā un 2012.gadā apvienoja ar AS Valmieras piens, radot Food Union grupu (Daļēji šis raksts tika pārpublicēts arī portālā Db.lv http://www.db.lv/razosana/partika/pec-nonaksanas-krievijas-investora-ipasuma-rpk-mainijusies-iekseja-kultura-423582.).
Vēlamies jūs informēt, ka rakstā paustie anonīmie viedokļi ir subjektīvi un selektīvi, un tādējādi rada nepatiesu iespaidu par latviešu diskrimināciju Food Union grupā. Food Union ir starptautisks uzņēmums, kuru veido profesionāla komanda ar plašu un daudzveidīgu pieredzi. Kritēriji darbinieku pieņemšanai Food Union grupā ir profesionalitāte, kompetence un atbilstība amatam, nevis piederība kādai noteiktai etniskai grupai. Par to raksta autore varēja pārliecināties, pārbaudot rakstā citēto anonīmo viedokļu patiesumu, kas netika izdarīts. Turpmāk tekstā piedāvājam izvērstāku informāciju par iekšējās kultūras maiņu Food Union grupā un diskriminācijas neesamību.
Kultūras maiņa ir notikusi. Maiņa uz rezultātiem vērstu kultūru
Tik tiešām kultūras maiņa uzņēmumā ir notikusi. Līdz ar ukraiņu izcelsmes pasaules piena industrijas eksperta Andreja Beshmeļņicka ienākšanu AS Rīgas piena kombināts un Food Union grupas izveidi esam ieviesuši daudz mūsdienīgāku pieeju ražošanai, produktu izstrādei un mārketingam, kas pilnīgi noteikti bija nepieciešams, jo uzņēmums vairākus gadus pēc kārtas cieta zaudējumus. Tiesa, ka arī 2013.gada rezultāti uzrāda zaudējumus, taču tie rāda arī apgrozījuma pieaugumu par 15%, eksporta portfeļa pieaugumu par 37% un darbinieku skaita pieaugumu par 13%, kā rezultātā 2013.gadā esam kļuvuši par lielāko pārtikas un dzērienu ražotāju Latvijā. Nevar noliegt, ka tas ir solis pareizā virzienā.
Pateicoties investora pasaules redzējumam un ambīcijām, mēs esam kļuvuši daudz progresīvāki, dinamiskāki un efektīvāki, kā jebkad esam bijuši. Un tas ir ļāvis šajā neilgajā trīs gadu periodā mums paveikt virkni būtisku lietu:
- ieguldīt vairāk nekā 33 miljonus eiro jaunākās paaudzes ražošanas iekārtās, kurām nav analogu Baltijā, Krievijā un NVS valstīs;
- nodokļos valstij samaksāt 15 miljonus EUR;
- ik gadu saldējuma sezonas laikā radīt papildu 300 darba vietas un teju 100 prakses vietas skolēniem, kā arī attīstīt labāko speciālistu piesaistes programmu no profesionālajām izglītības iestādēm;
- iepirkt svaigpienu no teju 400 zemnieku saimniecībām Latvijā, maksāt vislabāko vidējo cenu Latvijā par svaigpienu un palīdzēt virknei mazo saimniecību attīstīties un izaugt līdz vidēji lielas saimniecības mērogiem;
- izstrādāt un ieviest tirgū ap 100 jaunu piena produktu un saldējumu vietējam tirgum un eksportam;
- gada laikā pēc ieiešanas Krievijas tirgū kļūt par otru lielāko saldējuma importētāju;
- Food Union grupai pievienot Igaunijas veiksmes stāstu Premia Foods, tādējādi radot Baltijā vadošo saldējuma ražotāju;
- iniciēt LTRK sociālās kampaņas Latvijas labums aktivitāti novembrī (Piena mēnesis) ar mērķi veicināt vietējo piena produktu patēriņu.
Pussoļa attālumā līdz Ķīnai
Papildu jau esošajiem galvenajiem Food Union eksporta tirgiem (Krievija, Azerbaidžāna, Beļģija, Lietuva un Igaunija, Nīderlande, Vācija) pērn uzsākām eksportu uz Baltkrieviju un Kazahstānu, bet šajā gadā esam uzsākuši piena produktu eksportu uz Lielbritāniju, Īslandi, Uzbekistānu, Ukrainu, Mongoliju, Libānu un Lībiju. Kopumā šobrīd eksportējam uz jau 28 pasaules valstīm.
Mūsu ambīcijas neapstājas pie sasniegtā. Pašlaik esam pussoļa attālumā, lai uzsāktu eksportu uz Ķīnu. Līdz šim esam veiksmīgi nodibinājuši kontaktus Šanhajas reģionā, taču, pateicoties dalībai vienā no lielākajām pārtikas industrijas izstādēm Ķīnā – World of Food Beijing – kurā Food Union piedalās pašlaik, plānojam potenciālo sadarbības partneru loku paplašināt arī Ķīnas ziemeļu reģionā – Pekinā, Tiandžinā, Hebejā un citās pilsētās. Decembra sākumā uzņemsim Ķīnas pārtikas drošības un kontroles institūciju pārstāvjus, lai saņemtu sertifikāciju produktu eksportam uz Ķīnu, kas nozīmē, ka mēs būsim pirmie Baltijā, kas ar saviem piena produktiem ieies strauji augošajā Ķīnas tirgū. Ieiešana šajā tirgū būtiski veicinās Latvijā ražotu piena produktu noietu un Latvijas eksportspēju kopumā.
Diskriminācijas nepastāv
Rakstā Saldējums citā glazūrā paustie viedokļi par latviešu diskrimināciju uzņēmumā nav patiesi. Tiesa, ka šo trīs gadu laikā ir mainījies Food Union komandas sastāvs un esam pieņēmuši komandā jaunus locekļus – tādus, kuri vislabāk atbilst uzņēmuma mērķim veidot Food Union par vadošo piena industrijas spēlētāju Baltijas reģionā. Jaunu darbinieku atlasē svarīga ir profesionalitāte un iepriekšējā pieredze, nevis piederība konkrētai nacionalitātei. Food Union ir starptautiska grupa ar uzņēmumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, ar pārstāvniecībām Nīderlandē un Krievijā. Katrā Food Union grupas uzņēmumā tiek cienīta valsts valoda un ievērotas atbilstošās valsts valodas likuma normas – lietuviešu valoda Lietuvā, latviešu valoda Latvijā, igauņu valoda Igaunijā, krievu valoda Krievijā, flāmu valoda Nīderlandē. Dažādo nacionalitāšu dēļ uzņēmuma vadība savstarpējā saziņā lieto kā latviešu un krievu, tā angļu valodu, un iespējams pavisam drīz – arī ķīniešu.
Attiecībā uz Food Union grupas attiecībām ar piena piegādātājiem, vēlamies atgādināt, ka Food Union vairāk nekā 90% no kopējā svaigpiena apjoma iepērk no teju 400 zemnieku saimniecībām Latvijā. Food Union ik dienu iepērk teju 500 tonnas svaigpiena un maksā zemniekiem labāko vidējo piena iepirkuma cenu valstī. Paveroties iespējam ieiet jaunos tirgos un tuvojoties piena kvotu sistēmas atcelšanai nākamajā gadā, mēs esam ieinteresēti palielināt svaigpiena iepirkumu, attīstot sadarbību ar vidējiem un lieliem zemniekiem, jo mums ir svarīgi stabili apjomi un izejvielas kvalitāte. Tuvāko trīs gadu laikā plānojam svaigpiena iepirkumu dubultot. Tāpat der atgādināt, ka, iestājoties Krievijas noteiktajam piena produktu importa embargo, mēs bijām pirmais pārstrādes uzņēmums Latvijā, kas samazināja piena produktu cenas, lai veicinātu produktu noietu, un pēdējais uzņēmums, kurš samazināja iepirkuma cenu zemniekiem. Mūsu prioritāte šajā sarežģītajā laikā piena industrijai, ir piena iepirkuma apjomu saglabāšana un laicīga apmaksas veikšana. Tieši tādēļ Food Union ir pieteicies VID izsludinātajām nodokļu brīvdienām ar mērķi prioritāri samaksāt zemniekiem par pienu, nevis nomaksāt sociālo nodokli.
Rezumējot, vēlos uzsvērt, ka kultūras maiņa uzņēmumā ir notikusi, taču tā ir bijusi vērsta uz attīstību un rezultātu, nevis uz diskrimināciju.
