Nodokļu politika ir jāmaina sinhroni ar kaimiņvalstīm

«Akcīzes nodokli palielināt drīkst tikai sinhroni ar kaimiņvalstīm, ar ko es šajā gadījumā domāju Lietuvu un Poliju. Latvija savas pozīcijas starpvalstu konkurencē aizstāv vāji. Mēs savā rīcībā esam pārāk pielaidīgi, ko savukārt izmanto kaimiņvalstis,» tā intervijā Dienas Biznesam, komentējot valdības un Saeimas lemto – no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai, saka Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) prezidents Ojārs Karčevskis.

Ko degvielas tirgotājiem nozīmē lēmums no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli degvielai?

Akcīzes nodokļa paaugstināšanas rezultātā mēs zaudēsim tranzīta klientus un pierobežas klientus, kuri dosies uzpildīties uz tuvāko degvielas uzpildes staciju (DUS) Lietuvā, kur cenas būs daudz pievilcīgākas. Valūta mums ir viena, līdz ar to nav nekādu norēķinu problēmu, tāpat arī nav robežkontroles. Mūsu pozīcijas starpvalstu interešu aizstāvībā ir vājas. Katram no mums – valsts, pašvaldību un pilsoņu līmenī, ir jāmaina attieksme pret pasaulē notiekošajiem procesiem.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

«Pēdējā laika lielākais nozares satricinājums būs gaidāms jau pēc pāris nedēļām, kad, sākoties jaunam gadam, tiks celts akcīzes nodoklis degvielai. Tā rezultātā jau 1. janvārī degvielas cena stacijās kāps par aptuveni 5 eiro centiem litrā,» biznesa informācijas portālam db.lv atzina degvielas tirgotāja AS «Virši-A» valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

«Šis ir tas gadījums, kad palielinot nodokļu slogu konkrētam sektoram, vistiešākajā veidā tiek ietekmēti gala patērētāji. Pieaugot nodoklim, pieaugs ne tikai degvielas, bet arī citu preču cenas, tā kā sadārdzināsies to loģistikas izmaksas,» viņš atzīmē.

Igaunijā akcīzes nodoklis atkārtoti tika celts šī gada sākumā, kā rezultātā Latvija ieguva papildus klientu pieplūdumu no Igaunijas. Savukārt pēc «Virši-A» rīcībā esošās informācijas, Lietuvas valdība neplāno nākamgad palielināt akcīzes nodokli degvielai. «Tas nozīmē, ka Latvija diemžēl kļūs mazāk konkurējoša kaimiņvalstu vidū,» atzīmē degvielas tirgotāja vadītājs.

Savukārt vērtējot degvielas cenu izmaiņas 2017. gada griezumā, J. Riekstiņš stāsta, ka tās saglabājušās diezgan stabilas, jo nedz Latvijā, nedz pasaulē nav bijuši tādi notikumi, kas izraisītu būtisku degvielas cenas pieaugumu vai samazinājumu ilgtermiņā.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Viena no iespējām, kā mazināt akcīzes nodokļa celšanas negatīvo ietekmi uz Latvijas konkurētspēju, ir atjaunot ceļu fondu - nevis tikai autoceļu, bet kā ceļu fondu, jo ceļš ir ceļš – vienalga, vai tas ir dzelzceļš, vai autoceļš. Tas būtu viens no risinājumiem, par kuru vistuvākajā laikā diskutēsim gan ar privātajiem pārvadātājiem, gan ar tranzīta biznesa asociāciju, saka VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš.

Fragments no intervijas

Kā akcīzes nodokļa celšana degvielai ietekmēs LDz konkurētspēju?

Tas krietni vien pasliktinās ne tikai uzņēmuma konkurētspēju, bet visu dzelzceļa nozares pārvadātāju konkurētspēju, tajā skaitā privāto pārvadātāju konkurētspēju, jo tas sadārdzina transporta koridoru mūsu virzienā. Jau gada sākumā, kad runāja par kravu samazinājumu, viens no apgalvojumiem bija, ka Latvijas tranzīta koridors esot dārgāks nekā, piemēram, Lietuvas virzienā, kaut gan tas tā nav. Tagad, ņemot vērā akcīzes nodokļa celšanu, mūsu tranzīta koridors tiešām sadārdzināsies par noteiktu procentu. Transporta koridora izmaksas būtībā ir visas izmaksas, ko sedz kravu īpašnieks, kurš grib nogādāt savu preci. Tā ir gan infrastruktūras maksa, gan pārvadājumu maksa, gan nodokļi. Pašreiz visas kravas Latvijā tiek pārvadātas ar dīzeļlokomotīvēm, un akcīzes nodokļa celšana sadārdzinās šo pārvadājumu kā tādu. Protams, dīzeļdegvielas sadārdzināšana padara vēl pievilcīgāku nākotnē gaidāmo dzelzceļa elektrifikāciju. Pašlaik rēķinām, ka elektrifikācija ļaus pārvadātājiem ietaupīt ap vienu eiro uz pārvadāto tonnu. Ja akcīze tiks palielināta, šis ieguvums ilgtermiņā būs vēl lielāks.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

Nākamā gada valsts budžeta saķīlēšanas vārdā ir radušās daudz dažādās idejas, no kurām liela daļa, visticamāk, tiks arī realizēta. Protams, pie nosacījuma, ja valdība nenogāzīsies vēl līdz budžeta apstiprināšanai. Par daudziem priekšlikumiem – vairāk vai mazāk absurdiem – ar nolūku palielināt budžeta ieņēmumus DB jau ir rakstījis. Šoreiz – par ideju, ka varētu taču palielināt akcīzes nodokli autogāze, kam tas ir ievērojami zemāks nekā pārējiem labi zināmajiem degvielas veidiem – benzīnam un dīzeļdegvielai.

Principā jau it kā viss būtu pareizi – runa ir par naftas gāzi, un tādēļ, teorētiski spriežotm, nebūtu nekādas lielās pretrunas, ja šai gāzei tiktu piemērota kaut vai tāda pati nodokļa likme kā benzīnam un dīzelim. Tomēr, sperot šādu soli, valdība izdarītu uzreiz divas visnotaļ būtiskas kļūdas.

Vispirms jārunā par iespējamo politisko kļūdu. Lai to izprastu, ir jāatceras, kāpēc auto īpašnieki investē vairākus simtus latu, ierīkojot savos spēkratos gāzes iekārtas? Atilde ir vienkārša – lai samazinātu izdevumus par degvielu, izmantojot produktu, kam nodokļu slogs ir salīdzinoši zems. Respektīvi, redzot, ka atšķirībā no benzīna un dīzeļdegvielas autogāzei ir ievērojami zemāka akcīzes nodokļa likme, daudzos gadījumos ir pieņemts lēmums par jau minētajām investīcijām. Gadījumā, ja tiks autogāzei tiks noteikta lielāka nodokļa likme, pārbūvēto auto īpašnieki jutīsies piekrāpti. Šajā gadījumā – nevis juridiski, bet gan psiholoģiski. Principā iznāks tā, ka valdības locekļi ir sēdējuši un gaidījuši, kurā pozīcijā iedzīvotāji pamanīsies samazināt savas izmaksas, lai tieši tur palielinātu nodokļu slogu. Tas tikai vairotu sabiedrības vilšanās sajūtu par valstī notiekošajiem procesiem.

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.decembra numurā lasi:

Statistika

Vai Latvijas ostām punktu pieliks degvielas akcīze?

Tēma

Latvijas laukos visapdraudētākā suga ir cilvēks

Uzņēmējdarbība

Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Eksporta balva

Nominācija Eksporta jaunpienācējs – veiksmīgo nozaru indikators

Investīcijas

Ieinteresēti ieguldīt Latvijā. Infortar izpilddirektors Martti Talgre

Investīciju un diversifikācijas efektu siltuma tarifos var nomākt iecerētie nodokļi. Dabasgāzes akcīze, elektrības obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apkarošana uz apkures izmaksu pieauguma rēķina un subsidētās enerģijas nodoklis jau audzē un turpinās audzēt siltumenerģijas tarifus.

Taču nākamgad varētu tikt ieviests arī pagaidām vēl plaši neizskanējis tā sauktais energoefektivitātes nodoklis. Šis nodoklis izriet no 2012/27/EU Direktīvas prasībām, kas paredz, ka, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, Latvijā jārenovē 3% no valsts iestāžu ēku platības. Direktīvas 7. pants nosaka, ka valstī kopumā jāpanāk 1,5% samazinājums mājsaimniecību enerģijas patēriņā (rēķinot no piegādātā enerģijas daudzuma).

Viens no šīs direktīvas prasību īstenošanas veidiem, kas pašlaik tiek apspriests, ir papildu nodokļa uzlikšana enerģijas piegādātājiem, pamatā siltumuzņēmumiem, 1,5% apmērā no viņu apgrozījuma.

Sarukušās degvielas cenas Latvijā priecē autobraucējus, bet nepriecē valdību, kam tādējādi mazinās nodokļu ieņēmumi

Ģeopolitiskajām kolīzijām un lielvaru spēka demonstrēšanai pašlaik ir kāds arī Latvijas iedzīvotājiem patīkams blakusefekts – par procentiem 20 lētāks benzīns un dīzeļdegviela. Tas nozīmē, ka lētāki sanāk gan ikdienas braucieni, gan varbūt var arī kādu tālāku ceļojumu ieplānot, tādējādi vairojot savā dzīvē patīkamās sajūtas. Tas ir kaut vai neliels atspaids arī Krievijas sankciju un rubļa kursa krituma skartajiem autopārvadātājiem. Pārvadājumu skaits ir sarucis, bet vismaz esošos var veikt lētāk. Arī degvielas tirgotājiem nav nekādu bēdu – cilvēki vairāk pērk legālo degvielu un tirgotāju piecenojums un peļņa jau no tā nemazinās, vai degviela mazumtirdzniecībā maksā, teiksim, 1.10 eiro/litrā vai 1.30 eiro/litrā. Tomēr ir arī Latvijā kāds, kas par šo efektu nepriecājas, jo īpaši tad, ja šādas cenas saglabājas ilgāku laiku.

Andrim Lubānam izdevies padarīt valsts kapitālsabiedrību par pelnošu uzņēmumu, kā arī noorganizēt vilcienu iepirkumu. Tas gan nepalīdzēja saglabāt valdes priekšsēdētāja amatu.

To intervijā Dienas Biznesam norāda Andris Lubāns, kas pēc Rīgas Tehniskās universitātes pabeigšanas (diplomdarbs par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem) valsts pārvaldē saistībā ar transporta jomu vai Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts kapitālsabiedrības nostrādājis 25 gadus. Kaut arī tieši viņa vadībā VAS Pasažieru vilciens, šķiet, būs atbrīvojies no neveiksmīgu vilcienu iepirkumu lāsta, uzņēmuma padomei viņš vairs nešķita piemērotākais vadītājs.

Asociācija Latvijas auto ik pa brīdim sūdzējusies, ka nav apmierināta, kā valsts SIA Autotransporta direkcija sadala autopārvdājumu atļaujas Latvijā.

Manuprāt, izdevās nenovirzīties no optimālā vidusceļa, neiebraucot ne vienā, ne otrā grāvī. Neapmierinātība ir saprotama, jo atļauju vienkārši bija mazāk nekā pārvadātāji spētu braukt. Ja viņi izbrauc divus trīs braucienus, bet pēc tam divas nedēļas jāstāv pie sētas, tāpēc ka nav atļaujas, protams, ka rodas neapmierinātība. Mēs pat piedāvājām asociācijai eksperimentu – atļaujas, ko izdalām visa gada garumā, iedosim uzreiz, un tad dariet, ko gribiet. Tas gan publiski neparādījās, bet atbilde bija – labāk tā nedarīsim. Tādējādi bija saglabāta iespēja pārvadātājiem strādāt visa gada garumā, nevis strauji attīstīties, izveidojot burbuli. Turklāt ar atļaujām devām priekšrocību vairāk tiem pārvadātājiem, kas strādāja ar Latvijas ražotājiem, kuri preces eksportēja vai importēja. Līdz ar to no pārvadājuma ieguva ne tikai transporta kompānija, ‒ jo kāds gan labums Latvijai no pārvadājuma Krievija‒Polija.

Akcīzes nodokļa likmju atšķirības Baltijas valstu vidū Latvijas valsts budžetam ir ļāvušas iekasēt desmitiem miljonu eiro no alkohola un alus tirdzniecības; par to, vai šī situācija turpināsies, pašlaik skaidrības vēl nav.

Šādi ir nodokļu ekspertu un uzņēmēju secinājumi, vērtējot Finanšu ministrijas datus par Baltijas valstu nodokļiem 2018. gadā. Tā kā Igaunijā ir lielākas darba algas un arī augstāks dzīves līmenis, tad loģiski, ka šajā ziemeļu kaimiņvalstī ir ievērojami augstākas akcīzes nodokļa likmes visiem produktiem, kurus apliek ar šo nodokli, – degvielai, alum, stiprajam alkoholam un tabakas izstrādājumiem. Vienlaikus Latvijas pašreizējās akcīzes nodokļa tāpat kā valsts ģeogrāfiskais novietojums ir pa vidu starp Baltijas valstīm, jo vairumam preču Lietuvā noteiktais akcīzes nodoklis ir nedaudz mazāks par Latvijā esošajām likmēm, izņemot alu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Ideja par transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa transformāciju, to ietverot kā papildu akcīzes nodokli degvielai, lai tādējādi nodrošinātu situāciju, ka tas, kas daudz brauc ar auto, tas arī vairāk maksā, nav dzīvotspējīga, jo tā rezultātā degvielas cena pieaugtu par 8 centiem litrā.

Tāds ir secinājums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdes diskusijām par iespējām reformēt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli.

Saeimas deputāte Ilze Indriksone atgādināja, ka sabiedrībā jau vairākus gadus virmo jautājums par iespēju transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli iekļaut degvielas cenā, jo ir ļoti atšķirīgas auto lietošanas pakāpes un daudzums, tajā paša laikā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis visiem ir vienāds (atbilstoši CO2 izmešu apmēriem).

«Tad ir jautājums, vai maksā par to CO2, ko rada automašīnas lietošana, vai par to CO2, ko rada, lai saražotu šo auto?» retoriski jautāja I. Indriksone. Viņasprāt, iekļaujot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli degvielas cenā, varētu neapgrūtināt laukos dzīvojošu pensionāru, kurš dažas reizes mēnesī dodas uz novada centru pie ārsta vai nokārtot kādas citas sev svarīgas lietas, bet maksā tādu pašu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, kādu tas, kurš ik dienu brauc ar auto, un vienlaicīgi nodrošināt taisnīgumu.

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

No šodienas Latvijā stājas spēkā apjomīgas akcīzes nodokļa izmaiņas, kas tiek ieviestas kā daļa no valsts vidējā termiņa (2024. -2027. gads) nodokļu politikas, kas paredz, ka periodā no 2024. gada līdz 2026. gadam pakāpeniski tiek celtas akcīzes nodokļa likmes videi nedraudzīgiem un cilvēku veselībai nelabvēlīgiem produktiem.

Piemēram, izmaiņas paredz, ka akcīzes nodokļa likme tiek celta cigaretēm katru gadu vidēji par 5,6%, cigāriem un cigarellām katru gadu vidēji par 23,8%, lai tuvinātu akcīzes nodokļa likmi par 1 g tabakas akcīzes nodokļa likmei cigaretēm un karsējamai tabakai, smēķējamai tabakai un tabakas lapām katru gadu par 10%, kā arī alkoholisko dzērienu grupai "pārējie alkoholiskie dzērieni" katru gadu par 5% un alum, vīniem, raudzētajiem dzērieniem un starpproduktiem katru gadu vidēji par 10%. Tāpat akcīze tiek palielināta arī atsevišķiem citiem tabakas izstrādājumiem vai tabakas aizstājējproduktiem.

“Akcīzes nodokļa celšanai ir vairāki mērķi, bet galvenais ir palielināt budžeta ieņēmumus valsts funkciju nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, liekot īpašu uzsvaru uz papildus finansējuma nepieciešamību veselības aprūpes, iekšējās un ārējās drošības, kā arī izglītības sistēmas attīstības nodrošināšanai. Tomēr jāņem vērā, ka katra akcīzes palielināšana izdara spiedienu uz akcizēto preču lietotāju rocību un, jo augstākas akcizēto preču cenas, jo lielāka ir motivācija izmantot nelegālus, kontrabandas produktus. Turklāt pieaug arī kontrabandas grupējumu motivācija nodarboties ar nelegālo preču tirdzniecību. Tas nozīmē, ka uzraugošajām institūcijām ir pastiprināti jāapkaro kontrabandas grupējumu darbība un loģistika. Turklāt, jāņem vērā, ka ne visas nelegālās preces tiek ievestas pāri robežai – daļa visdrīzāk tiek ražota Latvijā kā preču viltojumi,” saka Ilona Butāne, EY Partnere Baltijas valstīs un nodokļu prakses vadītāja.

Nesen, dodoties mājās no darba slimnīcā, neparko nespēju «izmest no galvas» kādu jaunieti, kura dzīvība reti muļķīgas reibuma pārgalvībā gūtas traumas dēļ bija karājusies mata galā. Viņš atveseļosies, es pie sevis domāju. Taču vai pilnībā? Tas nav zināms. Zināms ir tikai tas, ka ārstēšana aizņems daudz laika un puiša tālākā dzīve būs ļoti grūta. Operācija, rehabilitācija, operācija, rehabilitācija. Tad, iespējams, vajadzēs operēt vēl un vēl.

Interesanti, ko par liktenīgā vakara notikumiem tagad domā viņš pats un viņa draugi, kas atbraukuši uz slimnīcu stāstīja, ka alkoholu «tikpat kā neesot» lietojuši. Bijušas vien vairākas divu litru pudeles stiprā «plastmasnieka». Cik pudeļu stiprā «plastmasnieka» izdzerts? Divas, trīs, desmit? To neviens no draugiem nosaukt nespēja, taču, spriežot pēc sekām, pietiekami. Par dažu stundu dullumu, ko sniegusi brūnajā polietilēna (PET) pudelē rodamā žļurga, nu samaksāts ar veselību. Vai bija vērts?

Paradoksāli. Mēs tik bieži karojam ar sekām, nedomājot kā novērst cēloņus, jo šis tāpat kā daudzi citi negadījumi varēja arī nebūt. Strādājot par neiroķirurgu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, arvien biežāk mēdzu aizdomāties par postu, ko Latvijai nes alkohola lietošana. Kā likums, divi no trijiem traumas guvušiem cilvēkiem ir alkohola reibumā. Kā likums, lielākā daļa no tiem, kas reibumā gūst traumas, ir vīrieši darbaspējīgā vecumā. Ļoti daudz ir jauniešu. Skaidri saskatāma tendence - vismaz puse negadījumu varētu nenotikt, ja cilvēki nebūtu lietojuši pārāk daudz alkohola.

Iespējams, jau no 2018. gada tiks paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, tā paaugstinot izmaksas, kuras jutīs gan pircēji veikalā, gan arī industriālie pakalpojumu saņēmēji, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To, ka akcīzes nodokļa likmes varētu tikt pārskatītas, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vēl februārī atzina arī finanšu ministre Dana Reizniece Ozola, konkrētus skaitļus neminot. DB rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pašlaik tiek apspriesta ideja par akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu benzīnam (gan svinu saturošam, gan nesaturošam) dīzeļdegvielai, arī sašķidrinātajai naftas gāzei, vidēji par 8 līdz 24%.

Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums iecerēts jau no 2018.gada, savukārt nākamais jau varētu sekot no 2020. gada. Īpaši krass akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts svinu saturošam benzīnam par teju 24%, naftas gāzei – par 12%, dīzeļdegvielai par 11%. Jāatgādina, ka Māra Kučinska valdītās valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstīts: «īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu» un tas arī dažiem liek secināt, ka akcīzes nodokļa likmju celšana iederās šajā kontekstā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek uzskatīta par kompensējošu mehānismu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanai no pašreizējiem 23% līdz 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un neapliekamā minimuma paaugstināšanai līdz 300 eiro pašreizējo 60 – 115 eiro mēnesī.

Bez līdzsvara punkta. Tā varētu raksturot mežu apsaimniekošanas nākotnes scenāriju diskusiju, kas kā govs ar pīles kājām staigā pa ledu.

Meža nozares un sabiedrības komunikācija pirms valdības lēmuma par nozīmīgām izmaiņām normatīvajos aktos par faktiski jaunu «ciršanas kultūras» ieviešanu Latvijā ir kliba, savukārt valdība sabiedrībai mežu ciršanas kārtības maiņas iemeslus neskaidro nemaz. Pretējo viedokli meža nozares vadības galam pārstāv dabas organizācijas – ja neizskanētu to pretargumenti, diskusija neveidotos arī starp šiem «flangiem». Tad izmaiņas virzītos godbijīgā klusumā. Nedomāju, ka šāds scenārijs būtu labāks. Daļa meža īpašnieku (to vidū gan privātīpašnieki, gan publisko mežu pārvaldītāji) uzstāj gan uz noteikumu izmaiņām ar mērķi panākt ciršanas caurmēra samazināšanu, ļaujot cirst jaunākus kokus, gan uz zaļo gaismu harvesteru aktivitātēm piejūras mežos. Savukārt valdības reakcija uz sabiedrisko kustību ir tuvu nullei. Un tā ir lielākā nepareizība šajā stāstā – diskutēt vajag noteikti, sabiedriska iniciatīva nedrīkst atsisties kā pret sienu. Lēmumi ir jāskaidro. Latvijas sabiedrība īsti nemāk pastāvēt uz savu, bet gaida kādu, kurš tai mutē ieliks viedokli. Tā nu garšīgāko viedokli arī naski reproducē. Bet garšas sajūta ir subjektīva un, iespējams, mums pietrūkst šīs «tautas subjektivitātes» visos līmeņos, tostarp uzņēmēju kopienā. Nevis vispārināt, bet ikvienas normatīvu izmaiņas, kas tiek virzītas valdībā, skatīt caur to «piemērīšanu» sev, savai ģimenei, savam uzņēmumam, savai kopienai, savam novadam, savai valstij.

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Ja tradicionālajām cigaretēm cenas nav mainījušās un jaunā nodokļa likme stāsies spēkā tikai no šā gada 1.marta, kad sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10-15 centiem, tad mazāk kaitīgajiem bezdūmu produktiem ir vērojams būtisks cenas kāpums - atkarībā no katra produkta veida un cenas pieaugums mazumtirdzniecībā ir no 0,4 līdz pat 3 un vairāk eiro.

Tā piemēram, paciņas karsējamās tabakas HEETS mazumtirdzniecības cena pieaug par 40 centiem un tirdzniecības vietās tās tagad ir nopērkamas par 4 eiro. Atsevišķās tirdzniecības vietās līdz janvāra beigām, kamēr tiek izpārdoti noliktavas krājumi, tas var būt pieejamas par līdzšinējo cenu 3,60 eiro, bet no 1.februāra visās tirdzniecības vietās maksās 4 eiro. Akcīze karsējamajai tabakai Latvijā tika paaugstināta par 113%, kas ir straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības valstīm. Salīdzinājumam Lietuvā karsējamajai tabakai gada beigās netika piemērots šāds straujš akcīzes nodokļa kāpums, līdz ar ko viens iepakojums kaimiņvalstī tagad maksā 3,70 eiro.

Ik gadu Latvijas publiskajā telpā nonāk lielāko nodokļu maksātāju saraksti, un nevilšus veidojas priekšstats, ka šie uzņēmumi ir Latvijas biznesa lielākā rota, lai gan patiesībā ir parasti uzņēmēji, un dažos gadījumos pat ir šaubas, vai uzņēmums būtu par tādu jāsauc.

Kā būtu jāmeklē uzņēmējs, kurš veido patiesi vērtīgo pienesumu valstij, ja tas nav lielāko saraksts? Cik adekvāti ir iedzīvotāju samaksātos nodokļu maksājumus skatīt no atsevišķu uzņēmumu prizmas?

Lielākie bez izvēles tiesībām

Lursoft apkopotie dati par 2023. gada lielākajiem nodokļu maksātājiem liecina, ka Top 10 sarakstā ir degvielas, elektrības, gāzes, naftas produktu, cigarešu un alkohola lieltirgotāji. Proti, runa ir par pievienotās vērtības un akcīzes nodokļu iekasēšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vietā. Ja pie katra benzīntanka varētu nolikt pa vienam VID darbiniekam, kurš PVN un akcīzi iekasē, tad gan pirmais trijnieks ‒ Orlen Latvija, Neste Latvija vai Circle K Latvija ‒, gan pārējie kļūtu par visnotaļ parastiem Latvijas uzņēmumiem, kuri nekādi neizceltos citu lielu un veiksmīgu uzņēmumu vidū. Likums par akcīzi un PVN, kā arī degvielas vai enerģijas iegādes neizbēgamība šos biznesa vides pārstāvjus padara par lielākajiem, jo valsts ir nolēmusi šādas nodokļu likmes konkrētajiem produktiem. Protams, tas nav pārmetums nevienam no uzņēmumiem, un ir labi, ka valsts rīcībā ir šie godprātīgie nodokļu akumulētāji, citādi mums nepietiktu VID darbinieku, kurus izvietot DUS. Ir labi, ka cigarešu tirgotājs maksā nodokļus, un labi, ka to dara alkohola ražotājs, un tomēr ‒ tas lielākos nodokļu maksātājus automātiski nepadara par labākajiem uzņēmējiem, kuriem vajadzētu pievērst kādu īpašu uzmanību. Patiesībā apgrozījuma nodokļu maksātājs ir patērētājs, un nav ļoti svarīgi, kurš visvairāk ir akumulējis šo pienesumu.

Latvijas ziemeļu kaimiņi veic kompleksu nodokļu pārbīdi; degviela būs dārgāka , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nodokļu izmaiņas notiek abos virzienos – sadārdzināsies akcīzes preces, bet darbaspēks kļūs lētāks.

Noņem slogu

Igaunijas Ministru kabinets ir vienojies par nākamo četru gadu valsts budžeta stratēģiju, ziņo nacionālā raidsabiedrība ERR. Nodokļu pārbīdes plānotas sabalansēti, atvieglojot nodokļu nastu darbaspēkam, kas pēckrīzes gados, cīnoties par lielāku konkurētspēju, ir nodokļu politikas aktualitāte visā Eiropā un ko Eiropas Komisija pastāvīgi rekomendē arī Baltijas valstīm, Latviju ieskaitot.

Nodokļi Igaunijā tiek celti vairākās pozīcijās. Viesnīcu pakalpojumiem PVN tiek celts no 9% uz 14%. Dārgākas kļūs arī kaimiņzemes viesu mājas – to pakalpojumiem no 2017. gada PVN tiks celts no 5% līdz 14%. Paralēli šim ministri solījuši meklēt veidus, kā atbalstīt un veicināt tūrismu vispār un sevišķi lauku tūrismu. Savukārt akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai un benzīnam nākamgad celsies attiecīgi par 14% un 10%, bet 2017. un 2018. gadā vēl pa 10%. Patlaban akcīzes nodoklis par 1000 litriem dīzeļdegvielas ir 392,92 EUR, bet par etilēto un bezsvina benzīnu ‒ 422,77 EUR, lasāms oficiālajā vēstnesī Riigi Teataja. Degvielas nodokļa celšana notiks trīs gadu laikā, lai gan iepriekš bija plānots to darīt četros gados. Tā kā akcīze veido ievērojamu daļu no degvielas gala cenas, tās svārstības itin skaidri ļauj prognozēt attiecīgās valsts degvielas tirgus konkurētspēju ar tuvējiem tirgiem, kas Igaunijai, dabiski, ir Latvija. Vai Valka un Ainažu novads ar obligātu iegriešanos vietējās DUS pieredzēs pastiprinātu igauņu viesu popularitāti, varēsim vērot visai drīz.

Viena no valdības prioritātēm ir tautsaimniecības attīstība, un šī mērķa ietvaros būtiska nozīme ir jaunajai nodokļu reformai, kurai jāsāk darboties 2018.gada 1. janvārī. Acīmredzot ir pienācis laiks atbildēt uz tiem jautājumiem, kuri katru dienu ir atrodami medijos, sociālajos tīklos un atbildes uz kuriem gaida sabiedrība.

Kādēļ ir vajadzīga nodokļu reforma?

Latvijā pašreizējā brīdī ir vērojams ekonomikas pieaugums – par to liecina gan makroekonomiskie rādītāji, gan arī iekasētie nodokļi. Tomēr, vai mūs apmierina attīstības temps un vai šādi turpinot mēs varam sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo labklājības līmeni? Attīstības tempa palielināšanai Latvijai ir nepieciešama vienkārša, atraktīva un ilglaicīga nodokļu sistēma – instruments, kas stimulētu vietējos uzņēmumus ieguldīt savā attīstībā un rosinātu ārvalstu investoru interesi. Mums vajadzīgi jauni uzņēmumi un labi apmaksātas darbavietas. Jauna nodokļu sistēma mums ir nepieciešama, lai sasniegtu valdības izvirzīto mērķi par 5% ekonomikas pieaugumu gadā.