Sarukušās degvielas cenas Latvijā priecē autobraucējus, bet nepriecē valdību, kam tādējādi mazinās nodokļu ieņēmumi
Ģeopolitiskajām kolīzijām un lielvaru spēka demonstrēšanai pašlaik ir kāds arī Latvijas iedzīvotājiem patīkams blakusefekts – par procentiem 20 lētāks benzīns un dīzeļdegviela. Tas nozīmē, ka lētāki sanāk gan ikdienas braucieni, gan varbūt var arī kādu tālāku ceļojumu ieplānot, tādējādi vairojot savā dzīvē patīkamās sajūtas. Tas ir kaut vai neliels atspaids arī Krievijas sankciju un rubļa kursa krituma skartajiem autopārvadātājiem. Pārvadājumu skaits ir sarucis, bet vismaz esošos var veikt lētāk. Arī degvielas tirgotājiem nav nekādu bēdu – cilvēki vairāk pērk legālo degvielu un tirgotāju piecenojums un peļņa jau no tā nemazinās, vai degviela mazumtirdzniecībā maksā, teiksim, 1.10 eiro/litrā vai 1.30 eiro/litrā. Tomēr ir arī Latvijā kāds, kas par šo efektu nepriecājas, jo īpaši tad, ja šādas cenas saglabājas ilgāku laiku.
Degvielas cenas veidošanās princips ir tāds, ka ap 45% veido degvielas cena biržā, kas ir no pasaules tirgiem atkarīgs lielums, kam seko degvielas cenai pievienotie nodokļi un nodevas, tostarp akcīze. Visbeidzot degvielas gala cenu patērētājam gluži kā putukrējuma garnējums noslēdz PVN. Jo zemāka degvielas cena, jo mazāks PVN, jo lielāks robs valsts budžetā. Tā kā degvielas cenas kāpumi un kritumi ir ārpus Latvijas kontroles, valdībai var rasties tīri vai nepārvarama vēlme kaut ko darīt ar akcīzes nodokli. Pagaidām akcīzes nodokļa celšana nav oficiāli izziņota, bet daži šīs idejas iedīgļi jau ir manāmi. Piemēram, dažs labs Saeimas deputāts jau ir izteicies, ka derētu tā kā noapaļot akcīzes nodokli, kas pēc pārejas uz eiro ir tāds «nesmuks», ar cipariem aiz komata. Noapaļot uz augšu, protams, jo pēc gada jau vairs neesot svarīgi būt godīgam eiro ieviesējam. Turklāt vismaz attiecībā uz zemniekiem piešķiramo degvielu soļi nodokļu sloga palielināšanā jau ir sperti – ir ieviests akcīzes nodoklis 5 centi/litrā. Tas nozīmē, ka zemniekiem, kurus arī ir skārusi Krievijas krīze, ne tikai būs papildus jātērējas sakarā ar jaunieviesto lauksaimniecības degvielas marķēšanu, bet vēl arī nodoklis jāsamaksā.
Visai nelabvēlīga tendence ir arī tā, ka valdības pārstāvji un ierēdņi diezgan lielā mērā ignorējot dialogu ar sociālajiem partneriem, tostarp degvielas tirgotājiem, kā 12.01.2015. intervijā DB stāstīja Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns. Daži Finanšu ministrijas ierēdņi pat nepakautrējoties tiešā tekstā pateikt, ka degvielniekiem gan neesot par ko satraukties, jo beigās jau tāpat par visu samaksā gala patērētājs. Degvielas cenas pašlaik ir kritušās, nodokļu paaugstināšanu patērētāji uzreiz neizjutīs, bet, kad pamanīs, būs jau par vēlu… Var jau teikt, es neesmu lauksaimnieks, nelietoju gāzes balonu, tāpēc mani neuztrauc, ko un kādā veidā šajos jautājumos pērnā gada nogalē izlēma valdība. Tomēr ir svarīgi saprast, ka, saglabājot līdzšinējo attieksmi, līdz vispārējai degvielas akcīzes pacelšanai ir palicis vairs tikai viens solis.