Viens no automašīnu koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem Carguru noslēdzis līdz šim vērienīgāko darījumu nozarē, pievienojot savam biznesam elektroauto koplietošanas jaunuzņēmumu OX Drive.

Ar šo darījumu Carguru stirpina savas līdera pozīcijas tirgū, vienlaikus kļūstot arī par vadošo elektroauto koplietošanas pakalpojumu sniedzēju.

Darījuma rezultātā Carguru savu autoparku papildina ar vairāk nekā 200 jauniem elektroauto, tostarp Tesla un Audi ražotāju modeļiem, kurus turpmāk varēs rezervēt un izmantot braucieniem tikai caur Carguru mobilo aplikāciju.

Carguru ir automašīnu koplietošanas biznesa celmlauzis Latvijā, kas jau kopš 2017. gada piedāvā pārvietošanās iespējas autovadītājiem, kuriem nav sava personīgā transportlīdzekļa. Ar OX Drive pievienošanu, Carguru savu piedāvājumu tagad papildina ar videi vēl draudzīgāku risinājumu, kas ilgtermiņā veicinās pāreju uz ilgtspējīgu un efektīvu urbāno mobilitāti. Tikmēr OX Drive sevi kā automašīnu koplietošanas jaunuzņēmumu skaļi pieteica pirms vairāk nekā diviem gadiem. Savas atšķirīgās koncepcijas un Tesla automašīnu dēļ, OX Drive ātri kļuva par vienu no populārākajām automašīnu koplietošanas platformām Latvijā, kas līdz tam vēl nebijušā apjomā piedāvāja klientiem izbaudīt ērti pieejamus jaunākās paaudzes elektroauto.

Auto koplietošanas pakalpojuma sniedzējs Carguru noslēdzis investīciju piesaistīšanas procesu, par sadarbības partneri izvēloties Amserv Grupas vadītāju.

Informācija par piesaistīto investīciju apmēru gan netiek atklāta.

Šogad uzsākto investīciju piesaistīšanas procesu Carguru noslēdza augustā. Tā mērķis bija atrast partneri ar labāko iespējamo sinerģiju un pieredzi auto biznesa jomā, ar kuru kopā būtu iespējams palielināt attīstības tempus un autoparka esošo automašīnu skaitu. Pēc pārrunām ar vairākiem interesentiem, panākta vienošanās ar Amserv Grupas vadītāju Latvijā Armandu Vimbu.

«Meklējot investoru mūsu prioritāte nebija atrast vienkārši finanšu partneri, bet uzsvaru likām tieši uz daudzpusīgu sinerģiju. Tāpēc iespējamos sadarbības partnerus primāri meklējām starp auto nozares pārstāvjiem,» tā procesu raksturo Carguru vadītājs Vladimirs Reskājs. «Neslēpšu, sarunas notika ar vairākiem potenciālajiem investoriem, bet par savu prioritāti es uzskatīju stiprināt Carguru sadarbību tieši ar Toyotu. Šim japāņu zīmolam ir ļoti labs modeļu klāsts un kvalitāte. Rezultātā mēs vienojāmies ar A. Vimbu,» skaidro V. Reskājs.

Auto koplietošanas platformas "Carguru" šā gada lielākais sasniegums un izaicinājums bija parēja uz jaunu IT platformu

"Tas nebija viegli – faktiski vajadzēja strādājošo mehānismu pārcelt no vecā "ķermeņa" uz jauno tā, lai tas atsāktu "elpot" maksimāli ātri. Diemžēl tādēļ nedaudz iekavējām attīstību, taču tas bija nepieciešams, lai pārietu uz citu līmeni," biznesa portālam db.lv saka Vladimirs Reskājs, "Carguru" (SIA "Slyfox") vadītājs.

Šobrīd uzņēmums turpina investēt jaunajā IT sistēmā, uzkrāt pieredzi un pilnveidot pakalpojumu. Kompānija saglabā galveno mērķi – lai jebkur Rīgā piecu minūšu laikā varētu atrast brīvu mašīnu un kļūt par mobilitātes izvēli Nr.1.

Šobrīd "Carguru" autoparkā ir 160 mašīnas. Vasarā V. Reskājs atklāja, ka pakalpojums tiek izmantots vidēji no 800 līdz 1000 reizes dienā un vidējais viena brauciena ilgums ir aptuveni 60 līdz 80 minūtes. Uzņēmumam ir 25 tūkstoši privāto un teju tūkstoš korporatīvo klientu. Gada vidū kopējais braucienu skaits pārsniedza 400 tūkstošus reižu.

Auto koplietošanas pakalpojumu Carguru Latvijā dienā izmanto 70 līdz 90 reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Auto koplietošanas pakalpojums Carguru pieejams kopš šā gada vasaras sākuma. Uzņēmums SIA Slyfox, kas to ievieš, ir apmierināts ar paveikto. «Šobrīd ir vairāki interesenti, kas izrāda interesi par iespēju ar mūsu zīmolu attīstīt šādu biznesu Minskā, Tallinā un Vācijā,» atklāj Vladimirs Reskājs, Carguru (SIA Slyfox) līdzīpašnieks.

Līdz šim pakalpojumam ir bijuši vairāk nekā 3000 lietotāji un ir notikuši 7000 nomas gadījumi – šobrīd katru dienu auto koplietošanas pakalpojums tiek izmantots aptuveni 70 līdz 90 reizes. «Manuprāt, tas ir diezgan pieklājīgs skaits, ņemot vērā, ka attīstām pakalpojumu no nulles pavisam jaunā tirgū un lietotāji lielākoties neko nezina par auto koplietošanas ideju,» vērtē V. Reskājs.

Pirms pāris mēnešiem es pārvācos dzīvot no Jūrmalas uz Rīgu. Nenoliedzami, kad dzīvo Jūrmalā un strādā Rīgā, mašīna ir nepieciešama, taču, pārvācoties uz Rīgas centru, mašīna man kļuva apgrūtinoša un dārgi uzturama. Apdrošināšana, uzturēšana, maksa par stāvvietām, nodevas un degviela, tās visas ir ar mašīnu saistītās izmaksas.

Neilgi pēc pārvākšanās es uzzināju par inovatīvu jaunu mašīnu iznomāšanas uzņēmumu Rīgā. Uzņēmums parūpējas par apdrošināšanas, uzturēšanas, degvielas u.c. izmaksām par 21 centu minūtē, kamēr mašīna tiek izmantota braukšanai, un vien par 1 centu minūtē, kamēr mašīna ir novietota auto stāvvietā. Sākotnēji maksa par minūti man šķita samērā liela, taču, kad pats pamēģināju, kā šī sistēma strādā, sapratu, ka man itin nemaz nav taisnība.

Lai lietotu pakalpojumu, vispirms ir jālejupielādē aplikācija CarGuru (der gan iOS, gan Android sistēmām). Reģistrācija aplikācijā notiek ar braukšanas tiesībām un bankas karti. Pēc apstiprinājuma saņemšanas tiek dota pieeja kartei, kurā ir norādīta atrašanās vieta visām pieejamajām CarGuru mašīnām Rīgā. Lai rezervētu mašīnu, aplikācijā ir jānospiež poga. Rezervācija ilgst 20 minūtes – ja 20 minūšu laikā klients līdz mašīnai netiek, rezervācija tiek atcelta. Nokļūstot pie mašīnas, tās durvis var attaisīt ar aplikācijas palīdzību, savukārt mašīnas atslēgas var atrast cimdu nodalījumā. Laiku un attiecīgi naudu sāk skaitīt no brīža, kad tiek iedarbināta mašīna, un izmaksas visu laiku ir skaidri redzamas telefona ekrānā. Brauciena beigās tiek saņemts gala rēķins, un rēķina apmaksa notiek no aplikācijā reģistrētās bankas kartes. Izmēģinot CarGuru pakalpojumus, vispirms devos no Vecrīgas līdz ASV vēstniecībai, novietoju mašīnu un pēc aptuveni pusotras stundas devos uz Jūrmalu pusdienās, kur atkal novietoju mašīnu uz veselu stundu. Pēc tam devos atkal atpakaļ uz Vecrīgu, novietoju mašīnu un telefona aplikācijā nospiedu pogu pakalpojuma apturēšanai. Es, beidzot lietot pakalpojumu, uzreiz ieraudzīju brauciena izmaksas – 12,89 EUR par 4 stundām, ko kopumā izmantoju mašīnu. Turklāt, es ietaupīju naudu par degvielu, mašīnas novietošanu stāvvietā, kā arī atsevišķi nepiestāju maksāt nodevu par iebraukšanu Jūrmalā. (Tiesa, tas notika septembrī, kad darbojās akcijas tarifs, proti, laikā, kad mašīna bija novietota stāvvietā, bija jāmaksā 1 cents par minūti, nevis 2 centi minūtē.)

Pirmajā gadā auto koplietošanas pakalpojuma Carguru lietotāju skaits ir pārsniedzis 4000 cilvēku un ir notikuši vairāk nekā 11 tūkstoši nomas gadījumi

«Šis bija sākuma gads ne tikai Carguru, bet arī auto koplietošanai Latvijā kopumā. Paveikto un rezultātus vērtēju pozitīvi. Izdevās gan ieinteresēt sabiedrību, gan stabilizēt pakalpojuma darbību. Diemžēl neizdevās šogad palielināt autoparka izmērus līdz cerētajam līmenim, jo lielākus resursus un laiku izlēmām ieguldīt tieši pašas sistēmas attīstībā. Spējām pilnveidot sākotnējo versiju ar jaunām funkcijām un paplašināt potenciālo lietotāju loku. No novembra piedāvājam risinājumu uzņēmumiem, jaunu tarifu plānu ar nulles pašrisku, kā arī 24 stundu likmi,» stāsta Vladimirs Reskājs, auto koplieotšanas pakalpojuma Carguru vadītājs.

Luminor izsniegusi līzinga finansējumu 950 tūkstošu eiro apmērā autoparka paplašināšanai auto koplietošanas pakalpojuma sniedzējam Carguru.

Papildu transportlīdzekļi ļaus uzņēmumam padarīt servisu vēl pieejamāku, kā arī nodrošinās lietotājus ar jauniem mobilitātes risinājumiem.

Luminor sadarbību ar Carguru, kas ir pirmais auto koplietošanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, uzsāka jau 2017. gadā, kad par saņemto finansējumu 450 000 eiro apmērā tika iegādātas pirmās 30 koplietošanas automašīnas. Savukārt šogad Carguru autoparks tiks papildināts vēl ar 46 hibrīda automašīnām, kas veicinās ekonomiskāku un dabai draudzīgāku pārvietošanos galvaspilsētā un ārpus tās robežām.

“Tagad, kad strādāšana no mājam ir mūsu ikdiena, personīgās automašīnas tiek izmantotas retāk, taču neatkarīgi no tā, par tām ir jāturpina veikt dažādi regulārie maksājumi, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas un ceļa nodokli, segt apdrošināšanas, stāvvietas un auto uzturēšanas izmaksas. Ilggadējā sadarbība ar Luminor Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem ir nodrošinājusi iespēju pārvietoties zaļāk un arī ekonomiskāk,” norāda Vladimirs Reskājs, Carguru vadītājs.

Pirmajā mēnesī CityBee auto koplietošanas pakalpojumu Latvijā ir izmēģinājuši astoņi tūkstoši cilvēku, kuri veikuši tuvu pie 30 tūkstošiem braucienu

«Pirmais mēnesis Rīgā ir bijis tiešām labs. Bijām pārsteigti par tirgus atsaucību. CityBee jau bija diezgan labi zināms mobilitātes pakalpojumu zīmols, taču esam pārsteigti par to, ar cik lielu uzmanību mediji un cilvēki Latvijā pieņēma pakalpojumu un vēlējās to pamēģināt,» saka Luks Īla (Lukas Yla), Lietuvas kompānijas CityBee vadītājs.

Auto koplietošanas platforma Carguru darbojas jau vairāk nekā divus gadus. Vaicāts, vai šī mēneša laikā ir jūtamas izmaiņas lietotāju uzvedībā, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs teic, ka šobrīd nekādas specifiskas izmaiņas nejūt. «Turpinās izaugsme, kas ir vērojama kopš paša pirmā mēneša, kad Carguru parādījās Rīgā. Lietotāju skaits ar katru dienu kļūst arvien lielāks. Pieaug gan privātais, gan korporatīvais segments. Izaugsme saglabājas arī pārējos rādītājos – braucienu skaitā, nobrauktajos kilometros un braucienos pavadītajā laikā. Kopš paša sākuma koncentrējāmies uz kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu pakalpojumu, to novērtē arī lietotāji un turpina ieteikt Carguru citiem,» tā viņš.

Auto koplietošanas pakalpojumu sniedzējs Carguru sācis darbu pie investora piesaistes, lai šogad attīstītu pakalpojuma sniegšanu jaunā līmenī, informē uzņēmums.

«Pieprasījums pēc pakalpojuma turpina pieaugt, tādēļ līdz gada beigām nepieciešams būtiski palielināt automašīnu skaitu un vēl vairāk paplašināt darbības zonu, lai pakalpojums būtu ērti pieejamas arvien plašākā Rīgas teritorijā, īpaši Rīgas mikrorajonos. Šī iemesla dēļ pašlaik aktīvi meklējam investoru, ar kura palīdzību plānojam attīstīties daudz ātrāk,» stāsta Carguru idejas autors Vladimirs Reskājs.

Carguru martā ir palielinājis autoparku, iegādājoties 9 jaunas automašīnas, tostarp 4 jaunus Yaris Hybrid un 5 jaunus Auris Hybrid. Kopumā Carguru lietotājiem šobrīd pieejamas 30 automašīnas.

Autoparka papildinājums ļāvis arī paplašināt Carguru auto koplietošanas stāvvietu skaitu darbības zonās Rīgā. Šobrīd, papildus autostāvvietām Rīgas centra rajonā un populārāko tirdzniecības centru tuvumā, ir izvietotas 10 jaunas nomas beigšanas zonas mikrorajonos - Āgenskalnā, Purvciemā, Mežciemā, Ziepniekkalnā un VEF rajonā.

Stiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū, Latvijas pirmais auto koplietošanas uzņēmums SIA “Slyfox”, kas strādā ar zīmolu “Carguru”, papildinās savu autoparku ar 50 jaunām Toyota hibrīdautomašīnām.

Auto iegādei piesaistīts finansējums no Citadele Leasing viena miljona eiro apmērā.

“Neskatoties uz to, ka uzlādes staciju tīkls Rīgā un Latvijā kopumā attīstās, vēl nepieciešams laiks, lai pāreja uz elektroauto būtu ērta arī koplietošanas tirgus lietotājiem. Tas arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Carguru” autoparks papildināts ar Toyota pilnā hibrīda elektriskajiem automobiļiem. Minētie auto ir pašuzlādes - tos nav nepieciešams pievienot elektrotīkliem, un tas nerada neērtības mūsu lietotājiem,” uzņēmuma investīciju raksturo tā dibinātājs Vladimirs Reskājs.

“Iedzīvotāju interese par auto koplietošanas pakalpojumiem aug gadu no gada, taču īpašu pieprasījuma kāpumu jūtam no šī gada otrā ceturkšņa,” norāda uzņēmuma dibinātājs, vienlaikus atklājot, ka “Carguru” lietotāju iecienītākais auto modelis ir Toyota CHR Hybrid.

Latvijā pirmais auto koplietošanas pakalpojumu sniedzējs Carguru paplašinājis auto parku, iegādājoties 10 jaunas Toyota Yaris Hybrid, informē kompānijā.

Tas ļaus paplašināt Carguru auto koplietošanas stāvvietu skaitu darbības zonās Rīgā, kas šobrīd galvenokārt izvietotas Rīgas centra rajonā un pie populārākajiem tirdzniecības centriem - Mols, Spice, Alfa un Rīga Plaza, kā arī ietverot vasaras aktuālo galamērķi - Vecāķu pludmali.

«Neskatoties uz to, ka auto koplietošanas pakalpojums Latvijā ir pavisam jauns auto nomas veids, tas ir guvis strauju popularitāti. Divarpus mēnešu laikā pakalpojumam reģistrējušies vairāk kā 1700 lietotāju un veikti 2300 auto nomas darījumu. Kopumā nobraukti ap 9685 km, kas ir tāds pats attālums, kā no Rīgas līdz Losandželosai,» stāsta Carguru idejas autors Vladimirs Reskājs.

Koplietošanas platformas Carguru autoparks divos gados izaudzis no 12 līdz 160 mašīnām.

Pakalpojums tiek izmantots vidēji no 800 līdz 1000 reižu dienā, caurmērā viena brauciena ilgums ir 60–80 minūšu. Līdz šim kopējais braucienu skaits ir pārsniedzis 400 tūkstošu. «Pirms diviem gadiem sāku ar 12 mašīnām, pakāpeniski izaugām līdz 50. Tagad ir 160, psiholoģiski esmu gatavs brīdim, kad būs 300. Vairs nav neziņas par to, kā būs, kad ir salīdzinoši liels autoparks. Protams, pasaules TOP kompānijām tas ir daudz lielāks, piemēram, Yandex Drive Krievijā ir 12 tūkstoši mašīnu,» stāsta Vladimirs Reskājs, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs. Ja Carguru tīklā būtu daudz vairāk mašīnu, pakalpojums būtu ērtāks un pieejamāks. Vladimirs arī iepriekš ir izteicies, ka koplietošanas pakalpojums labi strādās tad, kad līdz nomas mašīnai jāiet piecas minūtes un arī braucienu varēs beigt piecu minūšu attālumā no galamērķa.

Līdzīgi kā Carguru, arī CityBee kopš oktobra sākuma Rīgā piedāvā vieglo auto koplietošanas pakalpojumu.

Sākumā galvaspilsētā būs pieejamas 200 CityBee koplietošanas automašīnas, un ar laiku to skaits tiks palielināts. «Braucieni ar CityBee būs aptuveni par 40% lētāki, salīdzinot ar taksometru pakalpojumiem, un par 10 līdz 15% lētāki par Carguru,» apgalvo Luks Īla (Lukas Yla), CityBee vadītājs. Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs nav informēts par CityBee cenas un tarifu sistēmu, tāpēc, nesalīdzinot divus pakalpojumu sniedzējus, norāda, ka viņam ir prieks, ka kaimiņi lietuvieši redz lielu potenciālu auto koplietošanai Rīgā un izvēlas mūsu valsti kā tirgu, kurā darboties. «Uzskatu, ka tas ir labs signāls šim segmentam kopumā. Mēs no savas puses turpināsim iet dziļāk IT risinājuma attīstībā, piedāvājot arvien labāku un ērtāku servisu lietotājiem. Carguru jaunā versija ir tikai divus mēnešus veca, un mums padomā ir daudz kas, ar ko pārsteigt lietotājus un konkurentus,» sola V. Reskājs.

Atvieglojot autobraucēju ikdienu, no maija Rīgā pieejams automašīnu koplietošanas pakalpojums Carguru –īslaicīga auto noma, maksājot tikai par auto lietošanas laiku, informē uzņēmumā.

DB jau rakstīja, ka vairākās vietās Rīgā būs vieglās automašīnas, kurās jebkurš, kurš būs lejupielādējis Carguru mobilo lietotni, izgājis reģistrācijas procedūru un atbildīs lietošanas noteikumiem, varēs iznomāt auto uz konkrēto laiku, kas nepieciešams.

Šāds automašīnu koplietošanas pakalpojums ilgtermiņā arī atbrīvo vietu pilsētas ielās. Izpētīts, ka viena koplietošanas automašīna atslogo līdz pat 40 automašīnām pilsētas ielās, samazinot stāvvietu noslodzi, satiksmes intensitāti un kaitīgo izmešu daudzumu.

Pakalpojuma testa periodā Rīgā pieejamas 12 Carguru automašīnas, bet, ņemot vērā, ka servisa panākumu atslēga ir tieši automašīnu pieejamība un blīvums, līdz vasaras beigām plānots skaitu palielināt līdz 50 automašīnām, savukārt gada beigās jau līdz 200 vienībām. Klientiem tiek piedāvātas jaunas Toyota markas automašīnas. Braukšanas maksa ir 27 centi minūtē, bet stāvēšana – 9 centi dienas laikā un 3 centi naktī.

Uzņēmums "Slyfox", kas pārstāv automašīnu koplietošanas pakalpojumu zīmolu "Carguru", sadarbībā ar Swedbank papildinās savu autoparku ar jaunām, videi draudzīgām automašīnām. Investīcijas autoparka palielināšanā mērāmas 1,7 miljonu eiro apmērā.

Ar Swedbank atbalstu SIA "Slyfox" jau iegādājies 26 “Toyota” markas automašīnas ar samazinātu CO2 izmešu daudzumu. Tādējādi Latvijas iedzīvotajiem ikdienas lietošanai ir pieejamas vēl vairāk "Toyota Yaris", "Toyota Corolla" un "Toyota RAV4" automašīnas ar hibrīda dzinējiem.

“Mums ka uzņēmumam svarīga zaļā domāšana un mēs redzam, ka arī mūsu klientiem svarīgs ir ne tikai komforts, bet iespēja izmantot videi draudzīgus mobilos risinājumus, kas samazina nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi. Piešķirtais finansējums ļāvis mums būtiski papildināt mūsu autoparku ar modernām un videi draudzīgākām automašīnām. Ir būtiski uzsvērt to, ka izvēlētie auto modeļi ir Toyota pašuzlādes hibrīdi un tie dod mūsu klientiem iespēju laiku pavadīt ceļā, nevis veicot auto uzlādi,” komentē "Carguru" dibinātājs Vladimirs Reskājs.

Kopbraukšana kā fenomens pēdējā dekādē ir pieņēmies spēkā ļoti strauji un daudzos tirgos kļūst par alternatīvu privātajam auto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Baltijas valstis ir starp līderiem Eiropā ar savu tālejošo domāšanu regulējumā, kas ļauj izmantot tādas modernās tehnoloģijas kā kopbraukšanas mobilās lietotnes,» vērtē Enns Metsars (Enn Metsar), Uber vadītājs Baltijā. Igaunijas īstermiņa savstarpējās auto nomas kompānijas Autolevi Latvijas tirgus vadītājs Kaspars Salenieks spriež, ka auto koplietošanas kompānijām ir izdevies trāpīt ar lietotājiem svarīgām lietām – gaidīšanas laiku, paredzamu cenu un izvēles iespēju. Tāpat viņš pieļauj, ka šī pakalpojuma attīstību sekmējusi taksometru nozares nesakārtotība. Moller Auto biznesa attīstības vadītājs Arturs Cjunskis teic, ka šobrīd bieži kopbraukšana ir nomas paveids, kura lielākā priekšrocība ir samaksa par patērēto laiku braucot, piemēram, auto var iznomāt arī uz pusstundu vai pat desmit minūtēm, kamēr agrāk noma bija vismaz uz diennakti.

Maijā Carguru idejas autors Vladimirs Reskājs plāno Rīgā ieviest automašīnu koplietošanas pakalpojumu

Skaidrojot, ko nozīmē šāds pakalpojums, Vladimirs teic, ka tā ir mašīnu īslaicīga noma – cilvēks paņem auto tur, kur to vajag, un lieto tik ilgi, cik nepieciešams, samaksājot par lietošanas laiku. Vairākās vietās Rīgā būs vieglās automašīnas, kurās jebkurš, kurš būs lejupielādējis Carguru mobilo lietotni, izgājis reģistrācijas procedūru un atbildīs lietošanas noteikumiem, varēs iznomāt auto uz konkrēto laiku, kas nepieciešams. «Viss process, sākot no reģistrācijas un beidzot ar mašīnas iznomāšanu un aizvēršanu, notiek caur aplikāciju,» viņš saka.

Testa fāzē uzņēmums sāks darbu ar 12 mašīnām. «Tās jau ir iegādātas un no maija sākuma tiks izvietotas Rīgas centrā. Līdz vasaras vidum plānojam mašīnu skaitu palielināt līdz 50, bet līdz gada beigām līdz 200, jo šī pakalpojuma atslēgvārds ir mašīnu blīvums. Auto koplietošana strādā tad, kad mašīna ir vajadzīga, tā ir viegli pieejama,» saka Vladimirs. Šobrīd braukšanas maksa ir 27 centi minūtē, bet stāvēšanas maksa – deviņi centi minūtē dienā un trīs centi minūtē naktī. Tarifā iekļautas visas izmaksas, kas saistītas ar mašīnas lietošanu – degviela, stāvvietas, OCTA, KASKO, nodokļi utt. Tarifu plāna galvenā ideja bija ekonomiskā pamatotība. «Tam jābūt rentablam un no biznesa viedokļa saprotamam. Man ir svarīgi, lai tas ir lētāk par pašu lētāko Rīgas taksometru, lai gan pasaulē šis pakalpojums netiek uzskatīts par konkurentu taksometru biznesam, bet gan par privātā transporta alternatīvu,» saka Vladimirs.

Izgudrošana un būšana inovatīviem attiecas ne tikai uz jauniem produktiem un pakalpojumiem jau ierastās un pašsaprotamās industrijās.

Lai būtu soli priekšā pasaulei, jebkuru lietu izgudrotājiem un dizaineriem jābūt radošiem un inovatīviem. Lai spētu noturēt savu ietekmi, ikvienam jābūt inovatīvam un radošam. Jābūt progresīvi domājošam un galu galā - progresīvam savā rīcībā. Modes dizaineri noteikti ir vieni no viedākajiem un talantīgākajiem, kuriem ir skaidra vīzija par mūsdienu pasauli. Viņi spēj ne tikai izgudrot inovatīva izskata un stila drēbes, bet tās vienlaikus rada arī funkcionāli pareizas no dizaina, materiāla un krāsu aspektiem. Atšķirībā no produktu izgudrošanas citās jomās, modes pasaulē izgudrotāji jeb dizaineri ir pamanīti un kļūst par stilīguma, mūsdienīguma un funkcionalitātes paraugiem. Visbiežāk jauno izgudrojumu krāsa, materiāls un stils nav tas, kas nosaka jaunā produkta veiksmi vai neveiksmi, ieejot pasaules tirgū. Savukārt modes pasaulē krāsa, materiāls (audums) un stils (izskats), kopā savienojot, veido kombināciju, kas nosaka to, vai jaunais dizains atradīs vietu tirgū. Sava zīmola aizsargāšana (tāpat kā veiksmīgi izstrādāta dizaina aizsargāšana) ir ārkārtīgi būtiska. Preču zīmju reģistrēšana (un mazo burtiņu TM pievienošana pie sava zīmola nosaukuma), kā arī patenta reģistrēšana ir atslēga, kā aizsargāt sev piederošo izgudrojumu. Var droši teikt, ka neviens nevēlētos redzēt konkurentu nopelnām no paša radītajām veiksmīgajām biznesa idejām, kuras jums ļāvušas nopelnīt naudu un kuras ar jūsu pūlēm ir iepazīstinātas ar pasauli. Gribu atgādināt, ka preču zīmes un patenta reģistrēšana nav dārga un ir ļoti rekomendējama.

Jaunais Jeep Compass ir pelnījis uzslavas jau par to vien, ka tas ir atguvis acij pievilcīgu dizainu

Tiem, kuri neatceras, kā izskatījās iepriekšējās paaudzes Compass, nevajag par to nemaz atgādināt. Pēc būtības šī stāsta varonis nav izgudrojis neko jaunu. Aizņemoties slavenākā un populārā radinieka Jeep Grand Cherokee pārbaudītos dizaina šablonus, Compass tos ir veiksmīgi realizējis dzīvē, tikai samazinātā formātā. Svarīgi, ka arī saturiski auto ir laikmetīgs produkts, ar lielisku pildījumu, kādu šodien pieprasa autopircējs. Nav šaubu, ka uz Eiropas skatuves, jo īpaši Latvijā, šis auto varētu kļūt par Nr. 1 izvēli no šobrīd pieejamā Jeep modeļu klāsta.

Kaut arī Jeep Compass nav pazemināto pārnesumu, tas tomēr ir īsts Jeep ar iespēju saslēgt godīgu 4x4 pilnpiedziņas sistēmu un to izmantot, braucot līdz 120 km/h lielam ātrumam. Ir elektroniski vadāmā pilnpiedziņas sistēma ar Selec–Terrain uzraugu, kas pielāgos motora un balstiekārtu dažādiem dzīves gadījumiem. Pēc noklusējuma tam būs Auto režīms, kam sekos Snow, Sand un Mud regulējumi. Elitārākajai Trailhaw modifikācijai, spodrinot džipisko raksturu, papildus būs vēl Rock režīms un par 25 mm lielāks virsbūves attālums līdz ceļa virsmai, sasniedzot 216 mm. Var teikt, ka ikviens Compass būs brašs un ērts ģimenes auto. Pat neraugoties uz diezgan pieticīgo bagāžas nodalījumu, salonā četriem pasažieriem vietas ir vairāk nekā nepieciešams. Compass ir pareizais pirkums tiem, kam Jeep Grand Cherokee jau šķiet nedaudz novecojis un par lielu, bet Jeep Cherokee spocīgais dizains šķiet nepieņemams. Pēc papīriem Compass ir pieejams arī ar priekšējiem velkošajiem riteņiem, taču Jeep pircēju auditorija varētu nosliekties tikai uz 4x4 versijām, galvenokārt jau tāpēc, ka komplektā ar 170 ZS benzīna turbomotoru šī tehnika draudzēsies ar pilnpiedziņu un deviņpakāpju automātu. Savukārt bāzes modelim tiek piesolīts tas pats motors, tikai ar samazinātu – 140 ZS – lielu jaudu, priekšējiem velkošiem riteņiem un manuālo transmisiju. Bāzes modeļa cena, sākot no 24 900 eiro.

Esmu pietiekami vecs, lai būtu no tās paaudzes daļas, kas savā laikā uztraucās par Tēvoci Semu (par valdību), kas izseko ikvienu mūsu soli ASV, tādējādi laupot jebkādu brīvību un privātumu. Taču šoreiz ir stāsts par Marku Cukerbergu un viņa Facebook idejas zādzību no tās īstajiem izgudrotājiem brāļiem Vinklevossiem (Winklevoss), kuri, tāpat kā Marks, bija Hārvardas studenti.

Tie, kuri ir interesējušies par Facebook rašanos, zina, ka Marks Cukerbergs radīja pasaulē populārāko sociālo tīklu, nozogot ideju no saviem Hārvardas laika biedriem brāļiem Vinklevossiem, kuri sākotnēji radīja platformu CoonectU. Brāļi bija nolīguši Marku, lai viņš palīdz viņiem uzrakstīt kodu. Tā vietā viņš ideju nozaga un izveidoja savu saiti. Šis ir lielisks iemesls, kāpēc vienmēr savas idejas vajag aizsargāt, reģistrējot patentu. Tas, protams, jādara pirms savu ideju izpaušanas tālāk, pat, ja tie ir nākamie darbinieki, kā tas bija Cukerberga gadījumā. Lai vai kā, Marks pārkāpa komercnoslēpumu, kas, balstoties uz ASV likumiem, teic, ka, ja jūs slepeni izpaužat savu ideju kādam citam un varat to pierādīt, tad šis cilvēks nedrīkst vienkārši nozagt jūsu ideju, kā to izdarīja Marks.

Lai atbalstītu mobilitātes attīstību Latvijā, oktobra sākumā dibināta Latvijas Mobilitātes asociācija.

Pašlaik tās sastāvā ir Eiropas transporta platforma Bolt, skrejriteņu un elektroautomobiļu koplietošanas uzņēmums Fiqsy, automašīnu koplietošanas uzņēmumi CityBee un Carguru, un velosipēdu koplietošanas uzņēmums Nextbike.

Asociācijas mērķis ir veicināt mobilitātes pakalpojumu izplatību, kā arī uzlabot sabiedrības zināšanas un izpratni par tiem, to sniegtajām iespējām un ieguvumiem pilsētu transporta tīklu uzlabošanā. Viens no pirmajiem asociācijas uzdevumiem būs uzsākt diskusiju ar jauno Rīgas domes sastāvu, lai apspriestu Rīgas pilsētas attīstības plānus, mobilitātes pakalpojumu lomu tajos, kā arī dalītos pieredzē, lai veiksmīgi sagatavotos nākamajai mikromobilitātes pakalpojumu sezonai.

Šoruden General Motors vicepriekšsēdis Roberts Lucs prognozēja, ka pēc 15 līdz 20 gadiem cilvēku vadītas automašīnas drošības apsvērumu dēļ uz ceļiem būs aizliegtas. Šī pati loģika vada arī vairākos Latvijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos iesaistīto Rihardu Gailumu. Viņa 2015. gadā dibinātā Pilot Automotive Labs (turpmāk ‒ PILOT) ir radījusi šādu dzīvību glābjošu tehnoloģiju, turklāt pielāgojot to cenas ziņā pieejamām lietotām automašīnām.

Kompānijai ir komanda ar starptautisku izglītību un pieredzi tehnoloģiju jomā. Ar Rihardu kopā strādā programmētājs un industriālais dizainers ar 30 gadu stāžu Andris Eihmanis un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Inovācijas un globālās līderības programmas absolvents Juris Bariss. PILOT ir izgājusi jau divus jaunuzņēmumu akseleratorus ‒ Enchant.vc Singapūrā un Infiniti Lab Honkongā. Kompānijai ir partnerība ar Elektronikas un datorzinātņu institūtu Rīgā, kur tiek veikti pētījumi un ārpakalpojumi. Kopā ar šo partneri PILOT ir izveidojusi Augsto tehnoloģiju izglītības biedrību, kas savukārt vada bezpilota auto tehnoloģiju trasi.

Vairums auto un moto kompāniju fokusējas uz augstas autonomijas pakāpes braucamajiem, bet – uz jauniem braucamajiem. Tāpēc arī inovācijas parasti iesniedzas tieši jaunajās automašīnās, kas nozīmē reālas pārmaiņas dzīvē vien pēc gadu desmitiem. Turpretī PILOT risinājumi ir mērķēti uz tūlītējām pārmaiņām.

Kopš Latvijā vadu lekcijas Latvijas Universitātē par inovācijām un jaunuzņēmumiem, zinu, ka lielākais jautājums, kas mīt jauno uzņēmēju prātos, ir par savu ideju aizsardzību, par patentiem un par to, kā iekļūt ASV tirgū.

Šie jautājumi man šķita ārkārtīgi vienkārši, ņemot vērā, ka ar ideju aizsardzību un savu izgudrojumu pārdošanu nodarbojos jau 45 gadus. Šo gadu laikā esmu ieguvis ASV patenta tiesības 40 savām idejām. Tieši tāpēc es visiem jaunuzņēmumiem stāstu par trīs galvenajiem soļiem, lai aizsargātu savu ideju.

1. Izvietot simbolu TM (trademark jeb preču zīme) sava produkta un uzņēmuma nosaukuma beigās.

2. Iesniegt pieteikumu ASV pagaidu patenta iegūšanai. To var izdarīt tiešsaistē USPTO mājaslapā par 130$ jeb 110 EUR. Pēc tam uz norādīto e-pastu tiek atsūtīts patenta reģistrācijas numurs.

3. Sazināties ar jebkuru uzņēmumu pasaulē, lai nodibinātu kontaktu ar cilvēku, kurš uzņēmumā atbildīgs par jaunu produktu attīstību. Tas ir viņu darbs – meklēt jaunas idejas, produktus un uzņēmumus, kas varētu noderēt viņu pašu uzņēmējdarbībā.

Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte.

Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, “Centuria” bojāeja un šobrīd – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram “Bite” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars”, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.

Raugoties uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.