Viens no automašīnu koplietošanas pakalpojumu sniedzējiem Carguru noslēdzis līdz šim vērienīgāko darījumu nozarē, pievienojot savam biznesam elektroauto koplietošanas jaunuzņēmumu OX Drive.

Ar šo darījumu Carguru stirpina savas līdera pozīcijas tirgū, vienlaikus kļūstot arī par vadošo elektroauto koplietošanas pakalpojumu sniedzēju.

Darījuma rezultātā Carguru savu autoparku papildina ar vairāk nekā 200 jauniem elektroauto, tostarp Tesla un Audi ražotāju modeļiem, kurus turpmāk varēs rezervēt un izmantot braucieniem tikai caur Carguru mobilo aplikāciju.

Carguru ir automašīnu koplietošanas biznesa celmlauzis Latvijā, kas jau kopš 2017. gada piedāvā pārvietošanās iespējas autovadītājiem, kuriem nav sava personīgā transportlīdzekļa. Ar OX Drive pievienošanu, Carguru savu piedāvājumu tagad papildina ar videi vēl draudzīgāku risinājumu, kas ilgtermiņā veicinās pāreju uz ilgtspējīgu un efektīvu urbāno mobilitāti. Tikmēr OX Drive sevi kā automašīnu koplietošanas jaunuzņēmumu skaļi pieteica pirms vairāk nekā diviem gadiem. Savas atšķirīgās koncepcijas un Tesla automašīnu dēļ, OX Drive ātri kļuva par vienu no populārākajām automašīnu koplietošanas platformām Latvijā, kas līdz tam vēl nebijušā apjomā piedāvāja klientiem izbaudīt ērti pieejamus jaunākās paaudzes elektroauto.

Auto koplietošanas platformas "Carguru" šā gada lielākais sasniegums un izaicinājums bija parēja uz jaunu IT platformu

"Tas nebija viegli – faktiski vajadzēja strādājošo mehānismu pārcelt no vecā "ķermeņa" uz jauno tā, lai tas atsāktu "elpot" maksimāli ātri. Diemžēl tādēļ nedaudz iekavējām attīstību, taču tas bija nepieciešams, lai pārietu uz citu līmeni," biznesa portālam db.lv saka Vladimirs Reskājs, "Carguru" (SIA "Slyfox") vadītājs.

Šobrīd uzņēmums turpina investēt jaunajā IT sistēmā, uzkrāt pieredzi un pilnveidot pakalpojumu. Kompānija saglabā galveno mērķi – lai jebkur Rīgā piecu minūšu laikā varētu atrast brīvu mašīnu un kļūt par mobilitātes izvēli Nr.1.

Šobrīd "Carguru" autoparkā ir 160 mašīnas. Vasarā V. Reskājs atklāja, ka pakalpojums tiek izmantots vidēji no 800 līdz 1000 reizes dienā un vidējais viena brauciena ilgums ir aptuveni 60 līdz 80 minūtes. Uzņēmumam ir 25 tūkstoši privāto un teju tūkstoš korporatīvo klientu. Gada vidū kopējais braucienu skaits pārsniedza 400 tūkstošus reižu.

Stiprinot savas pozīcijas vietējā tirgū, Latvijas pirmais auto koplietošanas uzņēmums SIA “Slyfox”, kas strādā ar zīmolu “Carguru”, papildinās savu autoparku ar 50 jaunām Toyota hibrīdautomašīnām.

Auto iegādei piesaistīts finansējums no Citadele Leasing viena miljona eiro apmērā.

“Neskatoties uz to, ka uzlādes staciju tīkls Rīgā un Latvijā kopumā attīstās, vēl nepieciešams laiks, lai pāreja uz elektroauto būtu ērta arī koplietošanas tirgus lietotājiem. Tas arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc “Carguru” autoparks papildināts ar Toyota pilnā hibrīda elektriskajiem automobiļiem. Minētie auto ir pašuzlādes - tos nav nepieciešams pievienot elektrotīkliem, un tas nerada neērtības mūsu lietotājiem,” uzņēmuma investīciju raksturo tā dibinātājs Vladimirs Reskājs.

“Iedzīvotāju interese par auto koplietošanas pakalpojumiem aug gadu no gada, taču īpašu pieprasījuma kāpumu jūtam no šī gada otrā ceturkšņa,” norāda uzņēmuma dibinātājs, vienlaikus atklājot, ka “Carguru” lietotāju iecienītākais auto modelis ir Toyota CHR Hybrid.

Pirmajā mēnesī CityBee auto koplietošanas pakalpojumu Latvijā ir izmēģinājuši astoņi tūkstoši cilvēku, kuri veikuši tuvu pie 30 tūkstošiem braucienu

«Pirmais mēnesis Rīgā ir bijis tiešām labs. Bijām pārsteigti par tirgus atsaucību. CityBee jau bija diezgan labi zināms mobilitātes pakalpojumu zīmols, taču esam pārsteigti par to, ar cik lielu uzmanību mediji un cilvēki Latvijā pieņēma pakalpojumu un vēlējās to pamēģināt,» saka Luks Īla (Lukas Yla), Lietuvas kompānijas CityBee vadītājs.

Auto koplietošanas platforma Carguru darbojas jau vairāk nekā divus gadus. Vaicāts, vai šī mēneša laikā ir jūtamas izmaiņas lietotāju uzvedībā, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs teic, ka šobrīd nekādas specifiskas izmaiņas nejūt. «Turpinās izaugsme, kas ir vērojama kopš paša pirmā mēneša, kad Carguru parādījās Rīgā. Lietotāju skaits ar katru dienu kļūst arvien lielāks. Pieaug gan privātais, gan korporatīvais segments. Izaugsme saglabājas arī pārējos rādītājos – braucienu skaitā, nobrauktajos kilometros un braucienos pavadītajā laikā. Kopš paša sākuma koncentrējāmies uz kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu pakalpojumu, to novērtē arī lietotāji un turpina ieteikt Carguru citiem,» tā viņš.

Luminor izsniegusi līzinga finansējumu 950 tūkstošu eiro apmērā autoparka paplašināšanai auto koplietošanas pakalpojuma sniedzējam Carguru.

Papildu transportlīdzekļi ļaus uzņēmumam padarīt servisu vēl pieejamāku, kā arī nodrošinās lietotājus ar jauniem mobilitātes risinājumiem.

Luminor sadarbību ar Carguru, kas ir pirmais auto koplietošanas pakalpojumu sniedzējs Latvijā, uzsāka jau 2017. gadā, kad par saņemto finansējumu 450 000 eiro apmērā tika iegādātas pirmās 30 koplietošanas automašīnas. Savukārt šogad Carguru autoparks tiks papildināts vēl ar 46 hibrīda automašīnām, kas veicinās ekonomiskāku un dabai draudzīgāku pārvietošanos galvaspilsētā un ārpus tās robežām.

“Tagad, kad strādāšana no mājam ir mūsu ikdiena, personīgās automašīnas tiek izmantotas retāk, taču neatkarīgi no tā, par tām ir jāturpina veikt dažādi regulārie maksājumi, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas un ceļa nodokli, segt apdrošināšanas, stāvvietas un auto uzturēšanas izmaksas. Ilggadējā sadarbība ar Luminor Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem ir nodrošinājusi iespēju pārvietoties zaļāk un arī ekonomiskāk,” norāda Vladimirs Reskājs, Carguru vadītājs.

Koplietošanas platformas Carguru autoparks divos gados izaudzis no 12 līdz 160 mašīnām.

Pakalpojums tiek izmantots vidēji no 800 līdz 1000 reižu dienā, caurmērā viena brauciena ilgums ir 60–80 minūšu. Līdz šim kopējais braucienu skaits ir pārsniedzis 400 tūkstošu. «Pirms diviem gadiem sāku ar 12 mašīnām, pakāpeniski izaugām līdz 50. Tagad ir 160, psiholoģiski esmu gatavs brīdim, kad būs 300. Vairs nav neziņas par to, kā būs, kad ir salīdzinoši liels autoparks. Protams, pasaules TOP kompānijām tas ir daudz lielāks, piemēram, Yandex Drive Krievijā ir 12 tūkstoši mašīnu,» stāsta Vladimirs Reskājs, Carguru (SIA Slyfox) vadītājs. Ja Carguru tīklā būtu daudz vairāk mašīnu, pakalpojums būtu ērtāks un pieejamāks. Vladimirs arī iepriekš ir izteicies, ka koplietošanas pakalpojums labi strādās tad, kad līdz nomas mašīnai jāiet piecas minūtes un arī braucienu varēs beigt piecu minūšu attālumā no galamērķa.

Līdzīgi kā Carguru, arī CityBee kopš oktobra sākuma Rīgā piedāvā vieglo auto koplietošanas pakalpojumu.

Sākumā galvaspilsētā būs pieejamas 200 CityBee koplietošanas automašīnas, un ar laiku to skaits tiks palielināts. «Braucieni ar CityBee būs aptuveni par 40% lētāki, salīdzinot ar taksometru pakalpojumiem, un par 10 līdz 15% lētāki par Carguru,» apgalvo Luks Īla (Lukas Yla), CityBee vadītājs. Carguru (SIA Slyfox) vadītājs Vladimirs Reskājs nav informēts par CityBee cenas un tarifu sistēmu, tāpēc, nesalīdzinot divus pakalpojumu sniedzējus, norāda, ka viņam ir prieks, ka kaimiņi lietuvieši redz lielu potenciālu auto koplietošanai Rīgā un izvēlas mūsu valsti kā tirgu, kurā darboties. «Uzskatu, ka tas ir labs signāls šim segmentam kopumā. Mēs no savas puses turpināsim iet dziļāk IT risinājuma attīstībā, piedāvājot arvien labāku un ērtāku servisu lietotājiem. Carguru jaunā versija ir tikai divus mēnešus veca, un mums padomā ir daudz kas, ar ko pārsteigt lietotājus un konkurentus,» sola V. Reskājs.

Uzņēmums "Slyfox", kas pārstāv automašīnu koplietošanas pakalpojumu zīmolu "Carguru", sadarbībā ar Swedbank papildinās savu autoparku ar jaunām, videi draudzīgām automašīnām. Investīcijas autoparka palielināšanā mērāmas 1,7 miljonu eiro apmērā.

Ar Swedbank atbalstu SIA "Slyfox" jau iegādājies 26 “Toyota” markas automašīnas ar samazinātu CO2 izmešu daudzumu. Tādējādi Latvijas iedzīvotajiem ikdienas lietošanai ir pieejamas vēl vairāk "Toyota Yaris", "Toyota Corolla" un "Toyota RAV4" automašīnas ar hibrīda dzinējiem.

“Mums ka uzņēmumam svarīga zaļā domāšana un mēs redzam, ka arī mūsu klientiem svarīgs ir ne tikai komforts, bet iespēja izmantot videi draudzīgus mobilos risinājumus, kas samazina nelabvēlīgo ietekmi uz apkārtējo vidi. Piešķirtais finansējums ļāvis mums būtiski papildināt mūsu autoparku ar modernām un videi draudzīgākām automašīnām. Ir būtiski uzsvērt to, ka izvēlētie auto modeļi ir Toyota pašuzlādes hibrīdi un tie dod mūsu klientiem iespēju laiku pavadīt ceļā, nevis veicot auto uzlādi,” komentē "Carguru" dibinātājs Vladimirs Reskājs.

Kopbraukšana kā fenomens pēdējā dekādē ir pieņēmies spēkā ļoti strauji un daudzos tirgos kļūst par alternatīvu privātajam auto, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Baltijas valstis ir starp līderiem Eiropā ar savu tālejošo domāšanu regulējumā, kas ļauj izmantot tādas modernās tehnoloģijas kā kopbraukšanas mobilās lietotnes,» vērtē Enns Metsars (Enn Metsar), Uber vadītājs Baltijā. Igaunijas īstermiņa savstarpējās auto nomas kompānijas Autolevi Latvijas tirgus vadītājs Kaspars Salenieks spriež, ka auto koplietošanas kompānijām ir izdevies trāpīt ar lietotājiem svarīgām lietām – gaidīšanas laiku, paredzamu cenu un izvēles iespēju. Tāpat viņš pieļauj, ka šī pakalpojuma attīstību sekmējusi taksometru nozares nesakārtotība. Moller Auto biznesa attīstības vadītājs Arturs Cjunskis teic, ka šobrīd bieži kopbraukšana ir nomas paveids, kura lielākā priekšrocība ir samaksa par patērēto laiku braucot, piemēram, auto var iznomāt arī uz pusstundu vai pat desmit minūtēm, kamēr agrāk noma bija vismaz uz diennakti.

Lai atbalstītu mobilitātes attīstību Latvijā, oktobra sākumā dibināta Latvijas Mobilitātes asociācija.

Pašlaik tās sastāvā ir Eiropas transporta platforma Bolt, skrejriteņu un elektroautomobiļu koplietošanas uzņēmums Fiqsy, automašīnu koplietošanas uzņēmumi CityBee un Carguru, un velosipēdu koplietošanas uzņēmums Nextbike.

Asociācijas mērķis ir veicināt mobilitātes pakalpojumu izplatību, kā arī uzlabot sabiedrības zināšanas un izpratni par tiem, to sniegtajām iespējām un ieguvumiem pilsētu transporta tīklu uzlabošanā. Viens no pirmajiem asociācijas uzdevumiem būs uzsākt diskusiju ar jauno Rīgas domes sastāvu, lai apspriestu Rīgas pilsētas attīstības plānus, mobilitātes pakalpojumu lomu tajos, kā arī dalītos pieredzē, lai veiksmīgi sagatavotos nākamajai mikromobilitātes pakalpojumu sezonai.

2019. gadā Latvijas jaunu vieglo automobiļu tirgus uzrādījis stabilu 8,6% izaugsmi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Auto Asociācijas sniegtā informācija.

Asociācija norāda, ka "tas ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā, ka arī 2019. gada otrajā pusē turpinājās jaunu izmešu normu izraisītas modeļu tehnisko risinājumu izmaiņas, ietekmējot piegādes, gan arī arvien sarežģītākā situācija kreditēšanas tirgū". Lielāko daļu no tirgus pieauguma veido kompaktā apvidus automobiļu klase.

2019. gads vieglo automobiļu tirgū Latvijā ir bijis ar stabilu izaugsmi gandrīz katru mēnesi. Nebūtiski reģistrāciju samazinājumi ir bijuši vien jūnijā, augustā un novembrī. Kopumā ir tikuši reģistrēti 20 939 jauni automobiļi. "Mēs beidzot pirmo reizi pēc 2008. gada esam pāri 20 tūkstošu slieksnim," vēsta Auto asociācija.

Tas gan esot stipri nosacīts panākums, jo arvien esam vairāk nekā 10 gadu attālumā no 2007. gada rezultāta. Eiropas kopējais tirgus, kā arī, piemēram, Igaunija jau vairākus gadus ir ļoti tuvu 2007.-2008. gadu tirgum un, visticamāk, to sasniegs tuvākā viena līdz divu gadu laikā, kamēr Lietuva to ir pārsniegusi jau pirms trim gadiem un turpina izaugsmi.

"WinGo Deposit" ir izstrādājis atkritumu šķirošanas jeb depozīta iekārtas, kas ar mākslīgā intelekta palīdzību spēj atpazīt, pieņemt un sašķirot dažādu veidu un tilpumu dzērienu iepakojumus.

"Šobrīd visā pasaulē daudz materiāla tiek aprakts atkritumu kalnos un, lai saražotu jaunu, atkal jāizmanto dabas resursi un jāražo jauni izejmateriāli. Mūsu izstrādātā sistēma nodrošina to, ka maksimāli daudz atkritumu nonāk otrreizējā pārstrādē, tādējādi taupot dabas resursus," saka Vismands Menjoks, "WinGo Deposit" līdzīpašnieks.

Uzņēmumam ir globālas ambīcijas, bet tas vēlētos būt viens no šo iekārtu piegādātājiem vietējai depozīta sistēmai. Tuvākajos gados uzņēmums cer ieviest Latvijā līdz tūkstoš depozīta sistēmas iekārtām. Arī Polijā plānots ieviest šādu sistēmu un tur tirgū varētu būt desmit tūkstoši iekārtu. V. Menjoks lēš, ka depozīta sistēmas iekārtu tirgus vērtība Eiropā līdz 2025. gadam varētu būt līdz pat 600 miljoniem eiro un Latvijas uzņēmumam ir interese būt daļai no šī biznesa.

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) ir izziņojuši balvas Gada investors 2018 nominantus.

Iniciatīvas ietvaros tiek godināti nozīmīgākie ieguldījumu darījumi Latvijā privātajā un juridiskajā sektorā. «Aizejošais gads riska kapitāla nozarei ir bijis veiksmīgs - to atspoguļo ne tikai darījumi, kas izvirzīti balvai Gada investors, bet plašais jaunpienācēju pulks riska kapitāla nozarē: ar Altum atbalstu reģistrēti 3 jauni riska kapitāla fondu pārvaldnieki un izveidoti 7 jauni riska kapitāla fondi. To rīcībā ir 105 milj. eiro investīcijām uzņēmumos ar strauju izaugsmes potenciālu. Tas ļauj prognozēt, ka 2019. gads būs ļoti aktīvs un ceru, ka sagaidīsim daudzus iepriekšējās paaudzes riska kapitāla fondu izauklētu uzņēmumu veiksmes stāstus,» prognozē LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.