Bažas par gaisa kuģu drošību pēc Īslandes vulkāna izvirduma 2010. gadā bija pamatotas, pierādījis jauns zinātnisks pētījums.

Pelnu daļiņas, kas pacēlušās gaisā pēc vulkāna izvirduma, radīja nopietnus draudus, gaisa kuģiem lidojot caur mākoņiem – pelnu daļiņas varēja izkust reaktīvo dzinēju iekšienē, tādā veidā radot nopietnus lidmšīnas avārijas draudus. Šādu pētījumu PNAS zinātniskajā žurnālā publicējusi Īslandes un Dānijas pētnieku grupa, vēsta BBC.

Pelnu daļiņas no Īslandes vulkāna bijušas sevišķi asas un abrazīvas, atklāts pētījumā.

Vulkāna Eijafjallajekulla izmeši radīja vērienīgāko gaisa satiksmes slēgšanu Eiropas gaisa satiksmes telpā kopš Otrā Pasaules kara laikiem. Eijafjallajekulla radītie zaudējumi novērtēti no 1,5 miljardu līdz 2,5 miljardu eiro apmērā. Vulkāna izvirdums pērn radīja problēmas aptuveni 10 miljoniem gaisa satiksmes lietotāju.

Īslandes interneta kompānija Eijafjadlajegidla vulkāna pelnus, kas izraisīja plašāko Eiropas gaisa telpas slēgšanu kopš Otrā pasaules kara, pārvērtusi par naudas avotu labdarības mērķiem.

Interneta veikals nammi.is papildus citām precēm no Īslandes par 23,80 eiro piedāvā 160 gramu trauciņu ar Eijafjadlajegidla vulkāna pelniem, un visi ienākumi ir paredzēti labdarībai.

«Atsaucība ir milzīga, kopš mēs to sākām pirms desmit dienām,» sacīja Sofuss Gustavsons, kura kompānija līdz šim vulkāna pelnus pārdevusi pircējiem 60 valstīs.

Pavisam pieprasījumi saņemti no 133 valstīm un kopš piedāvājuma izlikšanas interneta veikalu apmeklējuši gandrīz miljons cilvēku.

«Tas viss sākās ar to, ka viens no mūsu ārzemju klientiem, kurš ir kolekcionārs, painteresējās, vai mēs nevaram viņam dabūt pelnus no vulkāna. Es uzreiz nodomāju, ka tā ir spīdoša ideja,» sacīja Gustavsons. «Mans tēvs dzīvo netālu no vulkāna un es viņam palūdzu, vai viņš nevarētu sadabūt nedaudz pelnu. Viņš saraka veselu kaudzi un atveda to man.»

Vācijas aviokompānija Lufthansa pieprasījusi Eiropas Savienībai kompensēt zaudējumus, kas veidojušies no atceltajiem reisiem Īslandes Eijafjallajokula vulkāna dēļ, ziņo The Local.

«Mums nevajag subsīdijas. Mēs prasām, lai tiktu segti zaudējumi, jo mums nācās atcelt vairākus reisus, bet pamatojuma tam nebija,» uzsvēra Lufthansas vadītājs Volfgangs Mairhubers (Wolfgang Mayrhuber).

Atgādinām, ka Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas vadītājs Džovanni Bisignani (Giovanni Bisignani) norādīja, ka Eiropas gaisa telpas slēgšana Īslandes vulkāna izvirduma dēļ aviokompānijām pārdošanas ziņā vien radījusi zaudējumus 1,7 miljardu ASV dolāru apmērā.

Db.lv jau vēstīja Īslandes vulkāna Eijafjallajokula izvirdums paralizēja Eiropas gaisa satiksmi, atstājot tūkstošiem pasažieru bez iespējām doties mājās un radot milzu zaudējumus Eiropas ekonomikai.

Vulkāna izvirduma dēļ Indonēzijā evakuēti vairāki simti, bet bojā gājuši pieci cilvēki.

Vulkāna izvirdums nelielajā Palu salā, kas atrodas divu tūkstošu kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Džakartas, sākās jau aizvadītajā nedēļā. Vulkāna aktivitātes pazīmes tikušas novērotas jau no pērnā gada, liekot daudziem cilvēkiem pamest savas mājas.

Sākoties vulkāna aktivitātēm, varasiestādes izveidoja evakuācijas teritoriju trīs kilometru rādiusā ap vulkānu, kurā dzīvo aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Tomēr, daudzi reģiona iedzīvotāji esot pieraduši pie aktīviem vulkāniem, tāpēc atteikušies evakuēties no teritorijas.

Sestdien no vulkāna izvirda divus kilometrs augsts pelnu un indīgu gāzu mākonis. Vulkāna lavas straumei sasniedzot pludmali, dzīvību zaudēja divi pieaugušie un trīs bērni.

Īslandes amatpersonas, baidoties par vulkāna izvirdumu, evakuējušas simtiem valsts iedzīvotāju, kuri mitinājušies nemierīgā vulkāna tuvumā, ziņo Associated Press.

Evakuēti aptuveni 800 vulkāna Eyjafjallajokull apkaimē dzīvojošo Īslandes iedzīvotāju, pēc tam kad seismiskā aktivitāte liecināja par atkārtotu šī vulkāna izvirduma iespējamību.

Šī vulkāna, kas atrodas aptuveni 120 kilometrus uz austrumiem no Reikjavīkas, izvirdums jau notika šā gada 20. martā. Līdz tam tas bija «klusējis» teju 200 gadus.

Lielie mākoņi neļauj zinātniekiem lidot virs vulkāna, lai noteiktu, kas tieši ir noticis.

Mūsdienu dzīves darba ritms paliek straujāks un intensīvāks. Attīstās tehnoloģijas un risinājumi, kuru izmantošana biznesā dod iespēju daudz ātrāk un precīzāk pieņemt lēmumus, bet tajā pašā laikā prasa arvien vairāk IT resursu, lai nodrošinātu nemitīgu virzību uz priekšu. Lai nezaudētu savas pozīcijas tirgū, uzņēmumiem jāpielāgojas un jāievieš, lai veicinātu straujāku attīstību, radot augstākas pievienotās vērtības pakalpojumus, vai samazinot izmaksas. Mākoņserveri un esošās IT infrastruktūras vienlaicīga izmantošana, tā sauktais hibrīdmākonis ir ideāls risinājums, ja uzņēmumam nepieciešama attīstība digitalizācijas virzienā.

Kas ir hibrīdmākonis?

Hibrīdmākonis ir IT vide, kas apvieno publiskā un privātā mākoņa elementus vienā. Tas ir IT risinājums, kurā uzņēmumi savus datus var uzglabāt divās vietās vienlaicīgi – privātajā mākonī, kas sastāv no uzņēmuma fiziskajiem serveriem, kuri var būt izvietoti ofisā vai datu centrā, un publiskajā jeb mākoņpakalpojumu sniedzēja mākonī. Šāda iespēja palīdz maksimāli efektīvi un elastīgi izmantot IT jaudas,

palielinot tās publiskajā mākonī, kad tas ir nepieciešams, piemēram, ieviešot jaunus produktus, veicot to testēšanu, vai uzņēmumiem, kuru IT infrastruktūrā ir vērojama sezonalitāte. Ņemot vērā, ka ir organizācijas, kuru drošības politika reglamentē konkrētu datu atrašanos serveru telpās, vai arī programmatūras specifika neļauj to izmantot mākoņu skaitļošanas sistēmās, uzņēmumiem parādās iespēja tos datus, kuriem nav šo drošības vai programmatūras ierobežojumu izvietot mākonī, lai iegūtu mākoņu platformu sniegtās priekšrocības.

Indonēzijā piektdien varasiestādes likušas evakuēties tūkstošiem cilvēku, Javas salā sākoties vulkāna izvirdumam.

Dzīvību zaudējuši divi cilvēki, kuri vulkāna izvirdumā gājuši bojā savās dzīvesvietās.

«Mājas bija slikti uzbūvētas, un tās, šķiet, viegli sabrukušas zem svara,» informēja varasiestāžu pārstāvis.

Kopumā rīkojums evakuēties attiecas uz aptuveni 200 000 cilvēku no 36 ciematiem desmit kilometru rādiusā ap vulkānu.

Vulkāns Keluds tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem uz blīvi apdzīvotās Javas salas.

Televīzijā demonstrētajos kadros redzams, ka no vulkāna gaisā tiek izmesti pelni un akmeņi. Apkārtnes iedzīvotāji steidz evakuēties automašīnās un uz motocikliem.

«Pelnu, smilšu un akmens lietus sasniedz līdz pat 15 kilometrus» no vulkāna krātera, pavēstīja Nacionālo katastrofu aģentūras pārstāvis.

Ne visi apdrošinātāji segs zaudējumus, kas cilvēkiem radušies dēļ atceltajiem ceļojumiem, dēļ Īslandes vulkāna izvirduma, kas daudzviet Eiropā, arī Latvijā paralizējis gaisa satiksmi. Tomēr dažas kompānijas sola nākt pretī saviem klientiem, lai arī apdrošināšanas līgumi neparedz globālu dabas stihiju radītu zaudējumu atlīdzību.

Piemēram, risku apdrošināšanas kompānijas BTA ceļojumu apdrošināšanas noteikumi neparedz atlīdzības izmaksu par zaudējumiem, kurus tieši vai netieši radījušas globālas dabas katastrofas vai dabas stihijas, kā tas ir šajā gadījumā. «Šis nosacījums ir iekļauts apdrošināšanas noteikumos, ar ko klients iepazīstas, noslēdzot polisi,» aģentūrai BNS uzsvērusi BTA Mārketinga un sabiedrisko attiecību epartamenta direktore Ilva Priedniece. BTA saņēmusi zvanus jau vairāk nekā no 100 klientiem, kas vaicā par iespējamām kompensācijām saistībā ar pārceltajiem vai atceltajiem lidmašīnu reisiem.

Īslandes vulkāna pelni nekādas briesmas lidojumiem neradīja, un tā kā tas bija Lielbritānijas valdības lēmums nosēdināt lidmašīnas, tad valdībai arī jādomā, kā kompensēt zaudējumus lidsabiedrībām.

Ar šādu viedokli nācis klajā aviokompānijas Virgin Atlantic boss Ričards Brensons (Richard Branson).

Brensons norādījis, ka gan eksperti, gan viņa paša inženieri lidojumu krīzes laikā visu laiku apgalvojuši, ka vulkāna pelnu mākonis nekādas briesmas lidmašīnām nerada, izņemot gadījumus, ja lidmašīna lido tieši virs aktīvā vulkāna. Viņš skaidro, ka bijuši pietiekami daudz gaisa ceļi, pa kuriem lidmašīnas varēja lidot, un tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka Lielbritānijas valdība, slēdzot gaisa telpu, ir reaģējusi pārāk sakāpināti.

Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) iepriekš informēja, ka lidsabiedrību zaudējumi visā pasaulē Īslandes vulkāna izvirduma rezultātā slēgtās Eiropas gaisa telpas dēļ sniedzas krietni pāri vienam miljardam sterliņu mārciņu.

Mākoņdatošana strauju attīstību uzsāka pirms vairākiem gadiem līdztekus ar skepses pilnām prognozēm par nozares turpmāku attīstību, kas galvenokārt tika saistītas ar bažām par datu drošību.

Tomēr tehnoloģijas ikdienā attīstās straujāk nekā varam iedomāties, un datu uzglabāšana mākonī ir ikdiena teju ikvienam – nereti mēs paši pat īsti neapzināmies, ka katru dienu lietojam mākoņpakalpojumus. Katru reizi, kad izmantojam tiešsaistes pakalpojumus, piemēram, sūtām e-pastu, straumējam filmas, mūziku, spēlējam spēles vai saglabājam saņemtos failus, ļoti iespējams, ka šīs darbības tiek veiktas, izmantojot mākoni. Tas ir tikai likumsakarīgi, jo datu apmaiņa notiek ik uz soļa, uzņēmumos lietojam lietotnes, kuras glabājas mākonī, piemēram, Microsoft Office. Arī ar mūsu viedierīces atmiņas apjomu nepietiek, lai uzglabātu visus vēlamos datus. Tāpēc atbilstoši sabiedrības vajadzībām un pieprasījumam mākoņdatošana turpina attīstīties, radot arvien jaunus risinājumus un īpaši parūpējoties par tik satraucošo datu drošības jautājumu.

Gaisa telpa virs Latvijas Īslandes vulkāna izvirduma pelnu mākoņa dēļ būs slēgta līdz pirmdienas, 19.aprīļa, plkst.9, kas nozīmē, ka joprojām aizliegti visi lidojumi no lidostas Rīga, aģentūrai LETA norādīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) vadītājs Māris Gorodcovs.

Gorodcovs sacīja, ka pirmdien rīta pusē plānots organizēt iesaistīto pušu - CAA, lidostas Rīga, Latvijas Gaisa satiksmes un aviosabiedrību pārstāvju - tikšanos, lai izanalizētu esošo situāciju, tostarp atsevišķu Eiropas aviokompāniju veikto testa lidojumu rezultātus.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) norāda, ka Īslandes vulkāna darbības radīto pelnu mākoņi virs Latvijas saglabājas sešu kilometru augstumā; ja vulkāns turpinās darboties un joprojām pūtīs rietumu puses vēji, šāda situācija varētu saglabāties līdz nākamās nedēļas nogalei.

Spēcīgās vēja brāzmas, ko sinoptiķi prognozēja šorīt Latvijā, var palīdzēt kliedēt pelnu mākoni, taču situāciju tas neuzlabo, jo no Īslandes nāk arvien jaunas pelnu masas. Pēc sinoptiķu prognozēm, ap plkst.15 šis pelnu mākonis varētu pārvietoties līdz 9-10 km augstumam.

Ir pazīmes, kas liecina, ka viens no vulkāniem Īslandē gatavojas izvirdumam. Tas notiktu neilgi pēc tam, kad cita Īslandes vulkāna izvirdums izraisīja lielākās problēmas Eiropas gaisa satiksmē kopš Otrā pasaules kara, atsaucoties uz ekspertu sacīto, vēsta swedishwire.com.

Gunars Sigurdsons no Īslandes Meteoroloģijas institūta stāstījis, ka aizdomas par iespējamu vulkāna Grimsvoetn izvirdumu saistītas ar strauju ūdens līmeņa palielināšanos Gigja upē. Taču eksperti nevarot garantēt, ka izvirdums patiešām notiks.

Papildus ūdens līmeņa kāpumam upē Meteoroloģijas institūts arī apvidū reģistrējis spēcīgu seismisko aktivitāti, un trīs mērenas zemestrīces, kuru stiprums ir no 2,7 līdz 4,0 ballēm pēc Rihtera skalas.

Īslandes iestādes vēl nav spējušas noteikt, vai Grimsvotn vulkāna izvirdums varētu ietekmēt gaisa satiksmi tikpat spēcīgi kā Eyjafjoell vulkāna izvirdums aprīlī.

«Ir gandrīz neiespējami pateikt, vai Grimsvotn izvirdīs un vai tam vispār būs ietekme uz gaisa satiksmi,» sacījusi Keflavik lidostas pārstāve Hjordisa Gudmundsdotira, piebilstot, ka viss atkarīgs no tā, vai izvirdums būs lavas vai pelnu veidā.

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

Īslande ir slēgusi savu galveno lidostu un pārtraukusi iekšzemes lidojumus pēc sestdien notikušā valsts aktīvākā vulkāna Grimsvotna izvirduma, vēsta Reuters. Eiropas valstis, atceroties pērnā gada pieredzi, ir sākušas uzmanīgi uzraudzīt savas gaisa telpas.

Tomēr eksperti norāda, ka iespēja atkārtoties pagājušā gada Eiropas gaisa telpas paralīzei sešu dienu garumā ir maza. «Tas varētu izraisīt traucējumus, bet tikai uz ļoti īsu laiku, kā arī nelielā apgabalā,» skaidro Īslandes Universitātes ģeofizikas profesors Magnuss Tumi Gudmundsons (Magnus Tumi Gudmundsson).

Aviosabiedrības gan ir brīdinātas, ka pelnu mākonis tuvākajās dienās sasniegs kontinentālo Eiropu

Pelnu mākonis sasniegs Ziemeļskotiju otrdien, bet, ja turpināsies vulkāna izvirdums – tas var sasniegt Rietumfranciju un Ziemeļspāniju jau trešdien, norāda Eiropas gaisas satiksmes kontroles organizācija Eurocontrol. Gaisa satiksmi pagaidām nav plānots pārtraukt.

Īslandes vulkāna pelnos esošās ferodaļiņas var atstarot satelīta signālu un šī iemesla dēļ var rasties problēmas ierīcēm, kas saņem signālu no satelīta, secinājuši Lielbritānijas centrālā meteoroloģijas centra vadošie ģeologi.

Tādējādi vulkāna pelni var nest kārtējo triecienu valstīm Eiropā un to ekonomikām, kas vulkāna dēļ jau cietušas miljoniem eiro lielus zaudējumus, informēja Augsto tehnoloģiju parka pārstāvji.

Paredzams, ka satelīttelevīziju kompānijas vien cietīs miljoniem eiro lielus zaudējumus, jo iedzīvotāji atteiksies norēķināties par nesaņemtajiem pakalpojumiem.

Jau iepriekš ģeologi, kas pēta seismiskās parādības Islandes Eijafjallajekulla vulkāna apkārtnē, ziņoja, ka tā aktivitāte ir palielinājusies. Pēdējās diennakts laikā pelnu un dūmu stabs pacēlies aptuveni sešu kilometru augstumā un ir labi redzams no 140 kilometrus attālās valsts galvaspilsētas Reikjavikas. Vulkāna apkārtnē esošajās apdzīvotajās vietās ar neapbruņotu aci var saskatīt aizvien jaunas vulkānisko pelnu kārtas.

Pastāv cerība, ka, sākoties jaunajai darba nedēļai, Eiropā tiks būtiski palielināts pēc vulkāna izvirduma samazinātais lidojumu skaits, vēsta Reuters.

No nedaudz vairāk nekā piektdaļas lidojumu, kas tika veikti svētdien, pirmdien to skaits varētu pieaugt līdz pusei, norādījušas amatpersonas. Pirmdien savu gaisa telpu atvērusi Austrija un dažas citas valstis paziņojušas par daļēju gaisa telpas atvēršanu.

Eiropas gaisa telpas gandrīz pilnīga slēgšana milzīgā pelnu mākoņa no Īslandes vulkāna dēļ avionozarei jau izmaksājusi simtiem miljonu dolāru, sarežģījusi pārvietošanos pa pasauli miljoniem pasažieru un cietuši arī importētāji un eksportētāji.

Reuters raksta, ka Lielbritānijā uzņēmumi ziņojuši, ka darbinieki nevar atgriezties darbā pēc Lieldienu brīvdienām, un slimnīcas spiestas atcelt operācijas, jo ķirurgi netiek uz darbu.

Kārtējais Īslandes vulkāna radītais putekļu mākonis Latviju naktī uz sestdienu nav sasniedzis, un situācija kopumā Eiropā ir uzlabojusies, aģentūrai BNS pastāstīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks.

Viņš minēja, ka mākonis, kas naktī varēja sasniegt Latviju, pa ceļam sadalījies un nav radījis nekādus draudus.

Čerņonoks prognozēja, ka ap pulksten 15 situācija visā Eiropā varētu vēl uzlaboties, un visas ar vulkāna radīto putekļu mākoņiem radītās problēmas varētu atrisināties.

Iepriekš CAA direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs aģentūru BNS informēja, ka naktī uz sestdienu, 24.aprīli, Latviju, iespējams, varētu sasniegt jauns putekļu mākonis.

Latvijas gaisa telpa bija slēgta vairākas dienas. No 16.aprīļa pusnakts līdz 19.aprīlim Latvijas gaisa telpa bija slēgta pilnībā, savukārt 19.aprīlī to atvēra tranzītlidojumiem, bet 20.aprīlī pulksten 9 - pilnībā.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair neto peļņa šajā fiskālajā gadā ir pieaugusi līdz 401 miljonam eiro, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, raksta AFP.

Neskatoties uz augstajām naftas cenām, globālo recesiju un pērnā gada sākuma Īslandes vulkāna izvirduma traucētajiem lidojumiem, kompānija ir spējusi nodrošināt peļņas pieaugumu par 26%, salīdzinot ar iepriekšējo fiskālo gadu, skaidro Ryanair vadītājs Maikls O'Līrijs.

Tomēr augstās degvielas cenas varētu samazināt kompānijas izaugsmi nākošajā fiskālajā gadā. Kompānija «nākotnē raugās ar piesardzīgu optimismu,» BBC norādīja O'Līrijs.

Tikmēr Īslandē ir sācies Grimsvotna izvirdums, liekot valstij atcelt lielāko daļu iekšzemes lidojumu. Vulkāna pelni varētu sasniegt Lielbritāniju jau otrdienas rītā.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn, gada sākumā notikušā vulkāna Eijafjallajekulla izmeši radīja vērienīgāko gaisa satiksmes slēgšanu Eiropas gaisa satiksmes telpā kopš Otrā Pasaules kara laikiem. Eijafjallajekulla radītie zaudējumi novērtēti no 1,5 miljardu līdz 2,5 miljardu eiro apmērā. Vulkāna izvirdums radīja problēmas aptuveni 10 miljoniem gaisa satiksmes lietotāju.

Īslandes vulkāna izvirduma pelnu dēļ Latvijā slēgta gaisa telpa. Tas nozīmē, ka starptautiskajā lidostā Rīga atcelti visi reisi no pusnakts līdz 16.aprīļa, plkst.18.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" strādās, bet lidojumi nenotiks," informē lidostas pārstāvis Mārtiņš Langrāts.

Langrāts arī norādīja, ka patlaban vidēji dienas laikā lidosta "Rīga" apkalpo aptuveni 13 000 pasažieru. "Šodien jau tika atcelti ļoti daudzi reisi, un pārmērīga cilvēku drūzmēšanās lidostā "Rīga" nenotika. Svarīgākais ir tas, ka cilvēki par to ir informēti un savlaicīgi var pieņemt lēmumu pārcelt lidojumu rezervācijas uz citu laiku," norādīja Langrāts.

Viņš arī atzina, ka tik nopietni kā tagad aviosatiksme ne Latvijas, ne Eiropas mērogā pēdējo gadu laikā nav bijusi traucēta.

Pēdējo nedēļu laikā eksperti reģistrējuši vairākus zemestrīces Katlas vulkāna apkārtnē. Tas raisa bažas par to, ka drīzumā iespējams Islandes lielākā vulkāna izvirdums, ziņo Al Jazeera.

Islandes zinātnieki atzīst, ka ir novērojuši zīmes, kuras parasti signalizē par vulkānu izvirdumiem. Tomēr zinātnieki arī atzīst, ka šādi novērojumi ir pieredzēti arī vairākus gadus agrāk, tāpēc vulkāna izvirdums var notikt arī pēc ilgāka laika.

Vulkānu izvirdumi Islandē ir spējīgi ietekmē lidojumus. Tas tika pieredzēts Eijafjallajokula izvirduma laikā, kad pelnu mākonis uz nedēļu apturēja gaisa satiksmi Eiropā. Eksperti norāda, ka Katlas izvirdums varētu izraisīt lidojumu apturēšanu visā pasaulē.

Lidojumu apturēšana Eiropā izraisīja diskusijas par to, cik lielā mērā vulkāna izvirduma pelni ir bīstami lidmašīnām. Šā gada laikā pasažieru lidmašīnas varētu tikt aprīkotas ar speciāliem sensoriem, kuri ziņos pilotiem par to, vai gaisā ir sastopamas lidaparātiem bīstamas pelnu daļiņas, vēsta Spiegel.

Swedbank Apdrošināšana saņem pieteikumus par vulkāna pelnu dēļ atceltajiem ceļojumiem; klienti saņems atlīdzību, sola kompānija.

Īslandes vulkāna izvirduma pelnu dēļ vairākās valstīs tika slēgta gaisa telpa un daudziem cilvēkiem nācās atcelt savus lidojumus. Swedank Varakindlustus AS (Swedbank Apdrošināšana) saņem ne vien pirmos atlīdzības pieteikumus, bet arī daudz jautājumus par lidojumu aizkavēšanos vai pārcelšanu no klientiem, kas atrodas gan Latvijā, gan gaida lidojumu atjaunošanu dažādās citās valstīs – no Igaunijas līdz pat Itālijai un Izraēlai.

«Lai gan vulkāna izvirdums parasti netiek uzskatīts par vienu no atlīzināmajiem zaudējumu iemesliem, kā arī lidojumu aizliegumu pasludinājušas aviācijas kontroles iestādes, Swedbank Apdrošināšana nolēma visiem klientiem, kuri iegādājušies apdrošināšanu pret ceļojuma pārtraukšanas risku (kas iekļauj transportlīdzekļu nokavēšanu un izlidošanas aizkavēšanos) un pieteiks savus gadījumus vulkāna pelnu dēļ pārceltajiem un atceltajiem ceļojumiem, izmaksāt atlīdzību,» saka Swedbank Apdrošināšanas valdes loceklis Baltijas valstīs Pēters Kabuns (Peeter Kabbun).

Vulkāna izvirdums Gvatemalā licis evakuēt desmitiem tūkstošus cilvēku. Savas mājas pametuši 17 tuvāko ciematu iedzīvotāji.

Vulkāns Volcan del Fuego (Uguns Vulkāns) regulāri izvirst kopš 16. gadsmita. Kārtējais vulkāna izvirdums noticis ceturtdien. Vulkānisko pelnu dēļ apkaimē apgrūtināta redzamība, bet Gvatemalas aviācijas dienests apturējis lidojumus no Meksikas dienvidu pilsētas Tapačulas uz valsts galvaspilsētu.

Prognozēts, ka vulkāna izvirdums ilgs arī visu piektdienu. Netālu no vulkāna atrodas Antigvas pilsēta, kas ir populārs tūristu ceļojumu galamērķis. Pilsētā dzīvo 45 tūkstoši cilvēku. Tomēr pašlaik briesmas šai pilsētai nedraudot, norādīja Gvatemalas dienesti.

Islandes vulkāna Grimsvētna izvirdums, kas izraisīja vairāku simtu lidojumu atcelšanu Eiropā, ir apstājies, vēsta Reuters.

No Grimsvētna krātera pašlaik paceļas tikai dūmi un tvaiks. «Ir pazīmes, ka vulkāna izvirdums beidzas. Kopš šorīta nav novērota pelnu strūkla, no krātera paceļas tikai tvaiks,» aģentūrai pavēstīja Hrafns Gudmundsons (Hrafn Gudmundsson), Islandes meteoroloģiskā dienesta pārstāvis.

Arī Eiropas gaisa kontroles aģentūra Eurocontrol ir norādījusi, ka izvirdums tuvojas beigām. Īslandes aktīvākā vulkāna Grimsvētna izvirdums sākās sestdien, otrdien un trešdien liekot atcelt ap tūkstoš lidojumu Ziemeļeiropā. Vācijā otrdien tika slēgta valsts ziemeļu daļas gaisa telpa. Tika apturēti lidojumi no Brēmenes, Hamburgas un Berlīnes.

Pirmo reizi pēdējo simts gadu laikā izvirdis Tongariro vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļu salā, apkaimi noklājot ar vulkāniskajiem pelniem un izsvaidot akmeņus viena kilometra apkārtnē, vēsta pasaules mediji.

Izvirduma laikā iedzīvotāji dzirdējuši sprādzienu troksni, tāpat no vulkāna lidojuši akmeņi un pacēlies tvaiks.

Kā ziņo pasaules mediji, vulkāna izvirdums nav radījis draudus tuvumā dzīvojošajiem un strādājošajiem cilvēkiem, tomēr vulkāna darbība varētu aizsākt nedēļu, mēnešu vai pat gadu ilgu vulkāniskās aktivitātes periodu.

Patlaban vulkāniskās aktivitātes dēļ atcelti vairāki avioreisi, tāpat vulkāna pelnu radītās sliktās redzamības dēļ uz laiku bija slēgtas tuvumā esošās šosejas, vēsta BBC.

Tongariro Nacionālajā parka teritorijā atrodas trīs darbojošies vulkāni. Iepriekš vulkāns periodiski izvirdis laika posmā no 1855. līdz 1887. gadam. Vulkāns ir 1978 metrus augsts.

Piektdien Meksikas rietumos sācies tā dēvētā Uguns vulkāna izvirdums, kurš pēc spēcīga sprādziena izmetis milzīgu pelnu mākoni, kas krīt uz pilsētām divos štatos.

Pelnu stabs pacēlies piecu kilometru augstumā virs vulkāna, taču tas nerada tūlītējus draudus iedzīvotājiem, teikts Iekšlietu ministrijas paziņojumā.

Pelni krīt Kolimas štata un kaimiņos esošā Halisko štata pilsētās, teikts ministrijas paziņojumā.

«Mēs iesakām cilvēkiem nosegt degumu un muti, sargāt ūdens avotus un nebērt pelnus drenāžas sistēmās, jo tie kopā ar mitrumu sacietē,» paziņoja civilās aizsardzības dienesta pārstāvis.

Eksplozija vulkānā tika prognozēta, jo 2013.gada janvārī krātera iekšienē izveidojās kupols, kuram vajadzēja sabrukt.