Islandes biedējošākais vulkāns Hekla gatavojas izvirst, izraisot plašu haosu gaisa satiksmē šajā vasarā, vēsta izdevums Daily Mail.

Heklas izvirdumi iepriekš radījuši ievērojamu kaitējumu. Vulkāns tiek saukts par «vārtiem uz elli», un Islandes amatpersonas lēš, ka vulkāns varētu izvirst jau drīzumā, jo reģistrēta neparasta aktivitāte.

Vulkāns varētu izmest četras reizes vairāk pelnu, salīdzinot ar iepriekšējiem izvirdumiem, un likt lidmašīnām palikt uz zemes vairākas dienas. Saskaņā ar prognozēm, ja vulkāns izvirdīs, pelnu mākonis pārklās visu Eiropu, radot nopietnas problēmas ceļotājiem.

Islandes Universitātes eksperts Palls Einarsons teicis, ka izvirdums nav gaidāms tūlīt, bet tomēr jau drīzumā.

Pirmo reizi pēdējo simts gadu laikā izvirdis Tongariro vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļu salā, apkaimi noklājot ar vulkāniskajiem pelniem un izsvaidot akmeņus viena kilometra apkārtnē, vēsta pasaules mediji.

Izvirduma laikā iedzīvotāji dzirdējuši sprādzienu troksni, tāpat no vulkāna lidojuši akmeņi un pacēlies tvaiks.

Kā ziņo pasaules mediji, vulkāna izvirdums nav radījis draudus tuvumā dzīvojošajiem un strādājošajiem cilvēkiem, tomēr vulkāna darbība varētu aizsākt nedēļu, mēnešu vai pat gadu ilgu vulkāniskās aktivitātes periodu.

Patlaban vulkāniskās aktivitātes dēļ atcelti vairāki avioreisi, tāpat vulkāna pelnu radītās sliktās redzamības dēļ uz laiku bija slēgtas tuvumā esošās šosejas, vēsta BBC.

Tongariro Nacionālajā parka teritorijā atrodas trīs darbojošies vulkāni. Iepriekš vulkāns periodiski izvirdis laika posmā no 1855. līdz 1887. gadam. Vulkāns ir 1978 metrus augsts.

Novembra otrajā pusē izvirdumu sēriju piedzīvoja Indonēzijas vulkāns Mount Sinabung, liekot savus mājokļus pamest vairāk nekā 15 tūkstošiem iedzīvotāju.

Mount Sinabung, vulkāns Indonēzijas rietumu daļā, Sumatras salā, aizvadītās svētdienas laikā vien izvirda astoņas reizes, un pēdējos divus mēnešus nav bijis mierīgs.

Izvirduma laikā no vulkāna tika izmesti pelni un ieži. Valsts Katastrofu aģentūra aicināja visus, kas dzīvo aptuveni piecu kilometru rādiusā no vulkāna, pamest savu atrašanās vietu.

Pirmo reizi pēc simts gadu ilgas «klusēšanas» vulkāns pamodās 2010. gadā, un kopš tā laika tā aktivitātes tikai pieņēmušās spēkā.

Ziņu aģentūras Reuters un AP iemūžinājušas fotogrāfijās vulkāna izvirdumu, kā arī pelnos klāto apkaimi.

Īslandes vulkāns, kura izvirdums negatīvi ietekmēja gaisa satiksmi visā Eiropā vairāk nekā mēnesi, pārtraucis izvirst, atsaucoties uz vadoša eksperta sniegto informāciju, vēsta euronews.

Magnus Gudmundsons (Magnus Gudmundsson) no Īslandes Universitātes stāstījis, ka uz šo brīdi no vulkāna ceļas tikai dūmi. Taču viņš piebildis, ka pagaidām ir pārāk agri prognozēt, vai vulkāns nomierināsies pavisam, vai tikai uz laiku.

Kā vēstīts, vulkāna izvirduma rezultātā gaisa satiksme Eiropā aprīļa vidū uz nedēļu būtībā tika paralizēta - tika atcelti lidojumi, kas ietekmēja gan miljoniem pasažieru, gan aviokompāniju ieņēmumus.

Vulkāns ik pa laikam turpināja radīt problēmas gaisa satiksmei līdz pat šim brīdim.

Jaunzēlandes Vaita salā izvirdis vulkāns, pēc pašreizējām aplēsēm, nogalinot vismaz piecus cilvēkus, bet ir bažas, ka bojāgājušo skaits būs lielāks, ziņo BBC.

Vēl brīdi pirms izvirduma bijis redzams, kā tur pastaigājas tūristi.

Saskaņā ar policijas sniegto informāciju ir izglābti 23 cilvēki, taču šobrīd vieta ir pārāk bīstama, lai turpinātu glābšanas operāciju.

Vaita sala ir viens no valsts aktīvākajiem vulkāniem. Neskatoties uz to, sala ir biežs tūristu galamērķis.

Izvirdums sācies 14:11 pēc vietējā laika. Viens no tūristiem Maikls Šāde, kurš tobrīd atradies laivā, pēc apskates dodoties prom no salas, stāstījis, ka pats tur bijis vien 30 minūtes pirms izvirduma. Tobrīd bijuši centieni samazināt cilvēku skaitu grupās, kas dodas uz salu.

Kad pamanīts, ka sākas izvirdums, laiva atgriezta atpakaļ un paņemti daži cilvēki, kas gaidījuši pie piestātnes.

Vulkāna izvirdums Gvatemalā licis evakuēt desmitiem tūkstošus cilvēku. Savas mājas pametuši 17 tuvāko ciematu iedzīvotāji.

Vulkāns Volcan del Fuego (Uguns Vulkāns) regulāri izvirst kopš 16. gadsmita. Kārtējais vulkāna izvirdums noticis ceturtdien. Vulkānisko pelnu dēļ apkaimē apgrūtināta redzamība, bet Gvatemalas aviācijas dienests apturējis lidojumus no Meksikas dienvidu pilsētas Tapačulas uz valsts galvaspilsētu.

Prognozēts, ka vulkāna izvirdums ilgs arī visu piektdienu. Netālu no vulkāna atrodas Antigvas pilsēta, kas ir populārs tūristu ceļojumu galamērķis. Pilsētā dzīvo 45 tūkstoši cilvēku. Tomēr pašlaik briesmas šai pilsētai nedraudot, norādīja Gvatemalas dienesti.

Veicot lidojumus virs Jaunzēlandes Vaita salas vulkāna, kas negaidīti aktivizējās un izvirda, nav konstatēts, ka kāds no tur esošajiem cilvēkiem būtu izdzīvojis, ziņo BBC.

Tiek lēsts, ka uz salas atradās gandrīz 50 cilvēki, no kuriem vismaz pieci ir gājuši bojā, bet 23 tika izglābti. Tagad policija paziņojusi, ka, visticamāk, visi tur esošie dzīvie cilvēki jau ir evakuēti.

Vaita sala ir viens no valsts aktīvākajiem vulkāniem. Neskatoties uz to, privātā sala ir biežs tūristu galamērķis.

Jau vēstīts, ka tieši pirms izvirduma bija redzams, kā cilvēki pastaigājas pa vulkāna krāteri.

"Balstoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju, mēs neuzskatām, ka salā būtu izdzīvojušie," teikts jaunākajā policijas paziņojumā.

Policija vēsta, ka cietuši un bojā gājuši ir gan vietējie, gan ārvalstu tūristi. Glābēji nevar pārmeklēt salu, jo pastāv turpmāku izvirdumu risks. Pašlaik tur ir nakts laiks.

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Aptuveni seši tūkstoši cilvēku pametuši savas mājas Indonēzijas sastāvā ietilpstošajā Sumatras salā, pēc tam, kad nedēļas nogalē salas ziemeļu daļā notika spēcīgs vulkāna izvirdums.

Kopumā evakuēti un savas mājas pametuši 5,9 tūkstoši cilvēku, kas dzīvo Sinabungas vulkāna apkārtnē. Lielākā daļa evakuētā pārstāvējuši sešas apdzīvotas vietas, kas atradušās trīs kilometru rādiusā ap vulkānu. Līdz šim brīdim vulkāna izvirdums nav prasījis cilvēku upurus.

Sinabungas vulkāns, kas pēdējos simts gadus nebija izrādījis aktivitātes pazīmes, iepriekš izvirda 2010. gadā, liekot evakuēt aptuveni 12 tūkstošus cilvēku.

Indonēzijā ir desmitiem aktīvu vulkānu. Augustā pieci cilvēki gāja bojā un simtiem tika evakuēti, kad Austrumnusas Tengaras provincē atmodās vulkāns. Tikmēr 2010. gadā kārtējie valsts aktīvākā vulkāna Merapi izvirdumi laupīja vairāk nekā 350 cilvēku dzīvības.

Indonēzijā piektdien varasiestādes likušas evakuēties tūkstošiem cilvēku, Javas salā sākoties vulkāna izvirdumam.

Dzīvību zaudējuši divi cilvēki, kuri vulkāna izvirdumā gājuši bojā savās dzīvesvietās.

«Mājas bija slikti uzbūvētas, un tās, šķiet, viegli sabrukušas zem svara,» informēja varasiestāžu pārstāvis.

Kopumā rīkojums evakuēties attiecas uz aptuveni 200 000 cilvēku no 36 ciematiem desmit kilometru rādiusā ap vulkānu.

Vulkāns Keluds tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem uz blīvi apdzīvotās Javas salas.

Televīzijā demonstrētajos kadros redzams, ka no vulkāna gaisā tiek izmesti pelni un akmeņi. Apkārtnes iedzīvotāji steidz evakuēties automašīnās un uz motocikliem.

«Pelnu, smilšu un akmens lietus sasniedz līdz pat 15 kilometrus» no vulkāna krātera, pavēstīja Nacionālo katastrofu aģentūras pārstāvis.

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

Kaut arī Indonēzijas Bali salā Aguna vulkāns joprojām turpina izmest gaisā pelnus, trešdienas pēcpusdienā atsākušies lidojumi no Bali starptautiskās lidostas, pavēstīja amatpersonas.

«Tā kā lidosta vakar atjaunoja darbu, dažos reisos atsākti lidojumi, un lietas pamazām atgriežas normālā situācijā,» ceturtdien sacīja lidostas preses sekretārs Isravadi.

No Bali lidostas jau izlidojuši vairāk nekā 4500 cilvēku, apliecināja varasiestādes.

Lidosta netālajā Lombokas salā, kas arī ir tūristu iecienīta, ceturtdien atkal tika slēgta, jo pelnu mākonis pārvietojies tās virzienā.

Vulkāna aktivitātes dēļ Bali lidosta tika slēgta pirmdien, izjaucot ceļojumu plānus desmitiem tūkstošiem cilvēku.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo devis rīkojumu visām atbildīgajām aģentūrām un ministrijām, kā arī armijai un policijai palīdzēt Bali šajā situācijā.

No Etnas vulkānā Sicīlijā otrdien turpina šļākties lava, pavēstīja Itālijas seismologi. Dienu iepriekš vulkāns atmosfērā izmeta pelnu mākoni, un tā dēļ vietējā lidosta tika slēgta.

Kaut arī Etnas klātbūtne joprojām bija jūtama, simtiem nelielu pēcgrūdienu tricinot apkaimi, Katānijas lidosta atsākusi darbu normālā režīmā.

Etnas izvirdums pirmdien izraisīja daļēju gaisa telpas slēgšanu virs Sicīlijas.

Itālijas Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) ziņoja, ka pirmdien reģionu satricinājuši arī vairāk nekā 130 pazemes grūdieni, no kuriem spēcīgākais sasniedzis 4,3 magnitūdu spēku.

Otrdien pazemes grūdienu spēks kļuva vājāks.

Pirmdien kalnu tūristiem, kas bija uzkāpuši augstu Etnā, pašu drošības dēļ bija jādodas lejā, tomēr ciematu iedzīvotāji, no kuriem daudzi nodarbināti lauksaimniecībā un tūrismā, netika evakuēti.

Etnas vulkāna apkaimi Sicīlijā trešdien satricinājusi 4,8 magnitūdas stipra zemestrīce, ievainojot desmit cilvēkus, ziņo Itālijas mediji.

Zemestrīce satricināja Sicīliju plkst.3.19 (plkst.4.19 pēc Latvijas laika). Tās epicentrs atradās netālu no Viagrandes, uz ziemeļiem no Katānijas.

Kopš Etnas vulkāna izvirduma pirmdien Sicīliju satricinājuši simtiem pēcgrūdienu, bet šis bijis visspēcīgākais.

Zemestrīce nodarījusi postījumus vecākām ēkām un tās dēļ nācies daļēji slēgt šoseju gar piekrasti, jo uz ceļa izveidojušās plaisas.

Cietušie cilvēki guvuši vieglas traumas un viņu dzīvībai briesmas nedraud, liecina amatpersonu sniegtā informācija.

Ziņu aģentūra ANSA vēstīja, ka no savas mājas drupām izglābts kāds 80 gadus vecs vīrietis.

Cilvēkiem, kuru mājas ir bojātas, un tiem, kuriem bail atgriezties savās mājās, iekārtotas pagaidu patversmes, informēja Civilās aizsardzības aģentūra.

Aizvadītā nedēļa bija kārtējais pierādījums tam, ka zināmā stabilitāte, kas pēdējā laikā tiek novērota fondu tirgos, vēl joprojām ir pietiekami trausla, norāda Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Vēl pirms nedēļas neviens nedomāja, ka «guļošs» vulkāns Īslandē uz laiku iesaldēs visu gaisa telpu Eiropā un iespējams arī reģiona ekonomikas atjaunošanu. Arī piektdien nekādi faktori neliecināja par to, ka dienas beigās akciju vadošie indeksi samazināsies līdz nopietniem mīnusiem. Piektdien vakarā kļuva zināms, ka ASV finanšu regulators apsūdzēja krāpšanā vienu no pasaules ietekmīgākām bankām - Goldman Sachs. Rezultātā tirgus indekss S&P 500 nedēļas laikā nokritās par 0,2%, bet Dow Jones un Nasdaq Composite varēja noturēties plusā – attiecīgi 0,2% un 1,1%.

Kārtējais Īslandes vulkāna radītais putekļu mākonis Latviju naktī uz sestdienu nav sasniedzis, un situācija kopumā Eiropā ir uzlabojusies, aģentūrai BNS pastāstīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks.

Viņš minēja, ka mākonis, kas naktī varēja sasniegt Latviju, pa ceļam sadalījies un nav radījis nekādus draudus.

Čerņonoks prognozēja, ka ap pulksten 15 situācija visā Eiropā varētu vēl uzlaboties, un visas ar vulkāna radīto putekļu mākoņiem radītās problēmas varētu atrisināties.

Iepriekš CAA direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs aģentūru BNS informēja, ka naktī uz sestdienu, 24.aprīli, Latviju, iespējams, varētu sasniegt jauns putekļu mākonis.

Latvijas gaisa telpa bija slēgta vairākas dienas. No 16.aprīļa pusnakts līdz 19.aprīlim Latvijas gaisa telpa bija slēgta pilnībā, savukārt 19.aprīlī to atvēra tranzītlidojumiem, bet 20.aprīlī pulksten 9 - pilnībā.

Eiropas lielākā lidsabiedrība Lufthansa ceturtdien paziņoja, ka aviosatiksmes dīkstāvē, ko izraisīja Īslandes vulkāna izvirduma radītais pelnu mākonis, tā ir cietusi 200 miljonu eiro lielus zaudējumus.

Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, kopumā Eiropas tūrisma nozares zaudējumi vulkāna izvirduma dēļ sasnieguši aptuveni miljardu eiro.

Īslandes vulkāns izvirda 14.aprīlī, radot pelnu mākoni, kas izpletās pāri lielai daļai ziemeļu un rietumu Eiropas gaisa telpas. Laika posmā no 15. līdz 21. aprīlim, kad bija noteikti gaisa satiksmes ierobežojumi, tika atcelti vairāk nekā 100 000 lidojumi uz un no Eiropas, kā arī Eiropas valstu starpā, neļaujot aptuveni desmit miljoniem pasažieru nonākt iecerētajos galamērķos.

Vēsturiski Kuldīga nekad nav bijusi attīstīta rūpniecības pilsēta. Tur bija sērkociņu fabrika Vulkāns, kas bankrotēja 2002. gadā, taču tādas rūpniecības zonas kā, piemēram, Līvānos tur nekad nav bijis un, visticamāk, nebūs, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Kokapstrādes firmas, no kurām lielākā daļa nav pilsētas, bet novada teritorijā, šūšanas uzņēmumi, apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kas rēķinās ar tūristu plūsmu - tās ir darbavietas, no kurām Kuldīga barojas šobrīd, norāda laikraksts.

«Izstādē Balttour paņemtā vizītkarte aizved mani pie zemnieku saimniecības Smilškalni īpašnieka Alvila Elkšņa. Viņš apvienojis Bulduru tehnikumā iegūtās zināšanas dārzkopībā ar filologa izglītību – devies uz bibliotēku un senos rakstos atradis vīna recepti, ko pielāgojis mūsdienu iespējām. Tā nu bijušās lauktehnikas ēkas vienā telpā metāla mucās rūgst aveņu, smiltsērkšķu un kazeņu vīns. Sezonā pie ogu novākšanas darbs ir 30 cilvēkiem, bet pie vīna pildīšanas – diviem,» stāsta Dienas žurnālists Atis Rozentāls.

Aviokompānijai Scandinavian airlines (SAS) Īslandes vulkāna radītais haoss gaisa satiksmē izmaksājis 91 miljonu ASV dolāru, ziņo Swedish Wire.

Vulkāna darbība aviosabiedrību satiksmi ir ievērojami ietekmējusi. Pasažieru skaits krities gandrīz par trešdaļu un tas nevar neatstāt ietekmi uz aprīļa finanšu rādītājiem, teikts kompānijas paziņojumā.

SAS savos aprēķinos prognozē, ka vulkāna radītie zaudējumi līdz šā gada 7. maijam varētu būt sasnieguši 91 miljonu USD.

«Gaisa satiksme tika ievērojami traucēta, kad vulkāna dēļ uz nedēļu tika slēgti vairāki ceļi Eiropas gaisa telpā,» norāda kompānija.

Jāatzīmē, ka meteorologi norāda, ka vulkāns atkal ir izdalījis pelnus un veidojās vēl viens mākonis. Pagaidām nav zināms, uz kuru pusi vējš tos aiznesīs.

Sicīlijā esošais Etnas vulkāns pēc šogad notikušiem desmitiem izvirdumu ir kļuvis augstāks, otrdien pavēstīja ģeologi.

Krāteris kalna ziemeļaustrumu pusē desmitiem gadu tika uzskatīts par vulkāna virsotni, bet dienvidaustrumu puses krāteris tagad ir augstāks, konstatēja Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) pēc satelītattēlu analīzes.

Zinātnieki izskatīja 13.jūlijā un 25.jūlijā uzņemtos attēlus un konstatēja, ka Etnas virsotne atrodas 3357 metrus virs jūras līmeņa, ar trīs metrus lielu kļūdas robežu.

Etna kopš februāra vidus vairākkārt izverda sakarsētu lavu un pelnus, un kopš tā laika ir reģistrēti 50 izvirdumi. Šī vulkāniskā aktivitāte ir radījusi nogulumiežus uz dienvidaustrumu krātera, palielinot tā augstumu. Krāteris ziemeļaustrumu pusē tikmēr ir kļuvis zemāks, tā malai gadu gaitā brūkot.

Viens no meža nozares būtiskākajiem produktiem ir bērza saplāksnis, kurš gan pirms 100 gadiem, gan pašlaik ir viens no būtiskākajiem Latvijā izaudzētās koksnes pārstrādes produktiem.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par saplākšņa eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju, kā arī vēsturiskās statistikas dati. Pasaulē ir dažādi — bērza, skujoku, citu koku sugu - saplākšņi, Latvijā tradicionāli tiek ražots bērza saplāksnis, kura ražošanas pirmsākumi esot meklējami 1907. gadā. Vairāk nekā 100 gadu laikā Latvijā ar saplākšņa ražošanu ir nodarbojušās ražotnes Latvijas Bērzs, Furniers, Lignums, kā arī Vulkāns Kuldīgā un Kurzemes finieris, taču jaunākajos laikos ar to nodarbojas AS Latvijas Finieris esošās ražotnes Lignums un Furniers, kā arī meitas kompānija Rēzeknē – RSEZ SIA Verems, kam pēdējo gadu laika pievienojusies SIA Stiga RM ražotne Kuldīgā.

Zemo cenu aviokompānija Easyjet paziņojusi, ka traucējumi, kurus radīja vulkāna izvirdums Īslandē, tai izmaksās no 50-75 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu, vēsta BBC.

Izmaksas nozīmē, ka aviokompānija ir samazinājusi savu peļņas prognozi visam gadam līdz 100 -150 miljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu.

Pārvadātājs arī paziņojis par 78,7 miljonu Lielbritānijas sterliņu mārciņu zaudējumiem, ko tas cietis sešos mēnešos līdz marta beigām. Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā Easyjet cieta 129,8 miljonu mārciņu zaudējumus.

Savukārt tūroperators TUI Travel paziņojis, ka pelnu dēļ radītie traucējumi tam izmaksājuši 90 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu. Sešos mēnešos tas cietis 367 miljonu mārciņu zaudējumus. Tas ir vairāk nekā tajā pašā periodā iepriekšējā gadā zaudētie 333 miljoni mārciņu. Vienlaikus Eiropas lielākais ceļojumu operators atzīmējis, ka darbības rādītāji atbilst prognozēm.