Ekspluatācijā ir nodota A klases noliktavu, tirdzniecības un biroju telpu kompleksa “Dienvidu vārti”, kas atrodas Rīgā, Rēzeknes ielā, ceturtā kārta, informē projekta attīstītājs.

Projekta “Dienvidu vārti” attīstītājs ir LNK Properties, kas veiksmīgi realizē noliktavu, rūpniecības, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku attīstību tālākai iznomāšanai un pārdošanai, savukārt būvdarbus veica AS “LNK Industries”.

Komplekss “Dienvidu vārti”, kura būvniecība tika uzsākta 2019. gada pavasarī, ir A klases industriālais parks, kas 5 hektāru plašajā teritorijā apvieno daudzfunkcionālas noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpas ar attīstītu infrastruktūru. Ceturtajā kārtā ekspluatācijā tika nodota divstāvu ēka ar kopējo platību 4210 m2. Tā būvēta, ievērojot energoefektivitātes principus, un pilnībā aprīkota ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām un telekomunikācijām. Kompleksā ir pieejamas elektrouzlādes stacijas un plānots uzstādīt saules paneļus. Plašās “Dienvidu vārti” telpas ir piemērotas, gan maziem un vidējiem, gan liela mēroga un apjoma uzņēmumiem.

Lietuvas un Latvijas starpsavienojuma uzlabošanas (ELLI) projekta izpilde tiks paātrināta, lai gāzes pārvades jaunas no Lietuvas uz Latvijas gāzes sistēmu no 1.novembra varētu palielināt par vienu trešdaļu - līdz 90 gigavatstundām (GWh) dienā, otrdien paziņoja Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators "Amber Grid".

Par straujāku gāzes pārvades jaudas starp Lietuvu un Latviju palielināšanu vienojušies abu valstu sistēmu operatori "Amber Grid" un "Conexus Baltic Grid".

"Amber Grid" komercdirektors Vītauts Ruolija skaidroja, ka Lietuvas un Latvijas starpsavienojuma jaudas palielināšana arī pirms ELLI projekta pabeigšanas ļaus vairāk gāzes piegādāt no sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa Klaipēdā vai Polijas uz Latviju.

Jaudas palielinājum "sniegs lielāku elastību tirgus dalībniekiem piegādāt Lietuvā importēto gāzi uz Latvijas pazemes gāzes krātuvi Inčukalnā, kā arī apmierināt Latvijas, Igaunijas un Somijas vajadzības nākamajā ziemā", mi "Amber Grid" pārstāvis.

Viesnīcu un restorānu pakalpojumu sniedzējs SIA Islande Hotel savā gada pārskatā ziņo, ka pagājušais gads nesis pozitīvas izmaiņas uzņēmuma finanšu rādītājos, liecina Lursoft dati.

Viesnīcas vidējais noslogojums pakāpies no 50,41% 2013.gadā līdz 54,07% aizvadītajā gadā. Pagājušajā gadā ievērojami samazinātas gan sniegto pakalpojumu, gan administrācijas izmaksas.

Pagājušajā gadā SIA Islande Hotel apgrozījums palielinājies par 8,25%, sasniedzot 2,822 miljonus eiro.

Pēc sešu gadu pārtraukuma SIA Islande Hotel pērn atkal guvusi peļņu – pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,017 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

2014.gadā pabeigta nekustamā īpašuma Rīgā, Ķīpsalas ielā 20, privatizācija, īpašumtiesības uz minēto īpašumu iegūstot SIA Islande Hotel. Pērn par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvis Juris Savickis, kurš līdz šim bija uzņēmuma lielākais kapitāldaļu turētājs.

SIA Islande hotel pagājušais gads peļņu nav nesis, un gads noslēgts ar 652 tūkstošiem latu zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Pēdējais gads, kad SIA Islande hotel uzrādījusi peļņu, bijis 2007. - togad uzņēmums pārskata gadu noslēdzis ar 10,5 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Salīdzinot ar 2011. gadu, kad SIA Islande hotel darbojās ar 1,9 miljonu latu apgrozījumu, pērn apgrozījums samazinajās par 15,8%, noslīdot līdz 1,5 milj. Ls.

Pērn viesnīcas vidējais noslogojums samazinājās par 6,28% un veidoja 38,8%. Uzņēmuma vadība skaidro, ka viesnīcas apmeklētība mazinājās saistībā ar viesnīcas numura vidējās cenas paaugstināšanu. 2011. gadā tā bija vidēji 29,92 lati par nakti, bet 2012. gadā – vidēji 40,33 lati.

Tāpat 2012. gadā SIA Islande hotel mainīja savu pārdošanas politiku, vairāk fokusējoties uz individuāliem klientiem un mazāk – uz tūristu grupām, norādīts SIA Islande hotel vadības ziņojumā.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem tehnoloģiju kompānijām ir neaizmirst par klientu un primāri fokusēties uz viņa vajadzībām, nevis tehnoloģiju, nezaudējot fokusu un savu vīziju.

Tā iesaka Islandē dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas Meniga mārketinga un biznesa attīstības vadītājs Johans Bragi Fjalldals (Jóhann Bragi Fjalldal). Kompānija galvenokārt sadarbojas ar bankām un piedāvā tām savus risinājumus, ko bankas integrē savos produktos. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 70 klientu dažādās valstīs, tostarp Santander un Commerz- bank. Meniga risinājumi sasniedz 50 miljonus tiešsaistes banku pakalpojumu lietotāju. Līdz šim uzņēmums piesaistījis 34,1 miljonu dolāru investīcijas. J. B. Fjalldals uzskata, ka desmit gadu laikā finanšu pārvaldība kļūs daudz vienkāršāka un to nodrošinās banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju sadarbība. Vairāk par izaicinājumiem darbā ar bankām, investīciju piesaisti un mazu valstu uzņēmumu priekšrocībām viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

"Rietumu banka" ir piešķīrusi kredītu 3,4 miljonu eiro apmērā SIA "Islande Hotel", kas pārvalda četru zvaigžņu viesnīcu Rīgā, informēja bankas pārstāvji.

Bankā norāda, ka aizdevums sniegs iespēju uzņēmumam attīstīt un modernizēt viesnīcu, refinansējot līdzšinējās saistības un palielinot apgrozāmo līdzekļu apmēru.

"Islande Hotel" tuvākajā nākotnē plāno koncentrēties uz servisa līmeņa paaugstināšanu, kā arī tiks turpināts darbs pie energoefektivitātes uzlabošanas, ieviešot modernus un videi draudzīgus risinājumus, kas ļaus samazināt enerģijas patēriņu. Uzņēmuma mērķis ir palielināt konkurētspēju viesmīlības sektorā, piedāvājot pakalpojumus, kas atbilst gan klientu vajadzībām, gan vides ilgtspējības prasībām.

"Islande Hotel" ir četru zvaigžņu "Superior" kategorijas viesnīca, kas atrodas Ķīpsalā. Viesnīcā ir 205 numuri, kuros var izmitināt līdz 360 viesiem, SPA centrs, kā arī divi restorāni. "Islande Hotel" darbojas kopš 2006.gada.

Ķīnā top iespaidīgs 445 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (382 miljonus latu) vērts britu dizaina debesskrāpis, kas salīdzināts arī ar visā pasaulē zināmo Triumfa arku Parīzē. Tomēr vēl pirms 74 stāvu ēkas Vārti uz austrumiem pabeigšanas kritizētāju tai netrūkst, vēsta telegraph.co.uk.

Neapmierinātie ķīnieši to salīdzinot nevis ar populāro objektu Francijā, bet gan ar milzu biksēm. Debesskrāpis esot britu arhitektūras prakses RMJM darbs.

Saskaņā ar kompānijas Suzhou Chinaing Real Estate Co, kas attīsta šo projektu, sniegto informāciju Vārti uz austrumiem tiks pabeigti šājā gadā, kļūstot par lielāko vārtu formas struktūru pasaulē.

RMJM interneta vietnē teikts, ka Vārti uz austrumiem simbolizē ieeju Sudžou pilsētā un atspoguļo Ķīnas nozīmi mūsdienu pasaulē. Uzņēmumam ir biroji visā pasaulē, ieskaitot Londonu, Ņujorku, Dubaiju, Maskavu un Šanhaju.

Sākotnēji Ķīnas prese projektu esot uztvērusi labvēlīgi, to dēvējot par Austrumu Triumfa arku, taču tagad nostāja esot mainījusies.

Eiropas tiesa atzinusi, ka Islandes valdībai nav bijis jāapmaksā Lielbritānijas un Nīderlandes uzkrājējiem pilna bankā zaudētā summa pēc Icesave bankas sabrukuma 2008. gadā, vēsta BBC.

Islandes Landsbanki pārvaldītā Icesave sabruka 2008. gadā līdz ar visu Islandes banku sistēmu. Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem zaudētos uzkrājumus pilnībā atmaksāja attiecīgo valstu valdības.

Lai neceltu paniku sabiedrībā, Lielbritānijas Valsts kases kanclers Elistairs Dārlings (Alistair Darling) lēma 230 tūkstošiem britu noguldītāju pilnībā atlīdzināt viņu zaudētos uzkrājumus kopumā 3,5 miljardu Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 2,9 miljardu latu) apmērā, krietni vairāk nekā Eiropas Savienības likumdošanā noteikto maksimālo atmaksas apjomu.

Kopš 2008. gada Lielbritānijas valdība centās panākt, ka Islande pilnā mērā apmaksā kompensāciju Lielbritānijas pilsoņiem. Sākotnēji, 2009. gadā, Islande piekrita apmaksāt pilnu summu Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem, taču, ņemot vērā Islandes iedzīvotāju iebildumus, ka summas atmaksa novestu valsti līdz bankrotam un ka šī vienošanās ir netaisna, jo neatbilst ES likumdošanai, 2010. gadā Islande atteicās atmaksāt pilnu kompensāciju Lielbritānijai. Par kompensāciju izmaksu atbildīgā Landsbanki jau faktiski apmaksājusi 90% no maksimālā kompensāciju apjoma, kuru nosaka ES likumdošana, norādījusi Islandes valdība.

"Nasdaq" konsolidēs savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā, liecina pieejamā informācija. Proti, "Nasdaq" šodien paziņoja par "Nasdaq CSD Iceland" apvienošanos ar "Nasdaq CSD SE". Apvienotā uzņēmuma "Nasdaq CSD SE" galvenais birojs atradīšoties Latvijā, bet filiāles - Igaunijā, Lietuvā un Islandē.

Tādējādi "Nasdaq CSD" uzturēs četras vērtspapīru norēķinu sistēmas: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas. Katra no tām darbosies zem savas nacionālās jurisdikcijas. "Nasdaq CSD" ar operācijām saistītie procesi būs centralizēti, savukārt klientu apkalpošana tiks nodrošināta visās četrās valstīs tāpat kā līdz šim.

Pēc apvienošanās Islandes filiālei būšot iespējas izmantot "Nasdaq CSD" vērtspapīru norēķinu platformu un tiešās saiknes ar citiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropā. Vērtspapīru norēķinu platformas ieviešanu Islandes tirgos pilnībā paredzēts veikt š.g. 15. jūnijā. Tāpat "Nasdaq CSD" ir piešķirtas pilnvaras sniegt pakalpojumus Islandes vērtspapīru tirgū.

Mēdz teikt, ka ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Diemžēl Latvijā netrūkst piemēru, kur tieši šis teiciens vislabāk raksturo izveidojušos situāciju. Labi nodomi un pat iestrādnes, bet neizpildītie mājasdarbi neizbēgami bruģē ceļu uz elli. Viens pavisam svaigs piemērs ir tekstila dalītās vākšanas sistēmas izveide Latvijā – obligāta no 2023.gada, bet līdz sakārtotai sistēmai ar skaidrām atbildām un noteikumiem vēl tālu.

Nav šaubu, ka ikviens, kurš tā vai citādi ir iesaistīts tekstilatkritumu dalītas savākšanas sistēmas izveidē Latvijā, to dara ar vislabākajiem nodomiem. Bet, ja nu ir piemērs, kur labi nodomi un skaidra nepieciešamība ir iesprūdusi valdības un atsevišķu ministriju gaiteņos, tad šis būs īstais.

Gan 2021. gada janvārī Ministru kabinetā (MK) pieņemtajā “Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam”, gan MK noteikumos nr. 712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” paredzēts, ka līdz 2023. gada 1. janvārim sadarbībā ar pašvaldībām Latvijā jāizveido dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem, un no 2023. gada tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumi jāiekļauj ražotāju atbildības sistēmā (RAS), lai samazinātu atkritumu poligonos apglabāšanai nodoto tekstilmateriālu un arī paši tekstila izstrādājumu tirgotāji būtu spiesti apzināties, ka stils, ko viņi tirgo, ļoti īsā laikā var kļūt par tekstila atkritumiem poligonā. Tiktāl viss ir labi. Kāpēc tomēr ar to nepietiek? Tāpēc, ka RAS tekstila apsaimniekošanai joprojām nepastāv un nav arī pieņemts nekāds normatīvais regulējums, kā šī sistēma vispār funkcionēs, kas to veido, uztur un kādi mērķi tai jāsasniedz. Tā kā likums nosaka, ka par atkritumu dalītu vākšanu savā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, tad šobrīd bez resursiem un darbības principiem sistēmas ieviešana atstāta pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju pārziņā. Kā mākat, tā kuļaties.

Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operators “Amber Grid” veikuši nepieciešamos darbus, lai starpsavienojuma punkta Kiemenai paaugstināto tehnisko jaudu virzienā no Latvijas uz Lietuvu nodrošinātu jau no 2023. gada 13. novembra, nevis 2024. gada 1. janvāra, kā bija plānots iepriekš.

No 2023. gada 13. novembra Lietuvas – Latvijas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta (ELLI) ātrākas īstenošanas rezultātā Kiemenai starpsavienojuma punkta tehniskā jauda virzienā no Lietuvas uz Latviju ir noteikta 90 GWh/d apjomā ar iespējamu dinamisku palielināšanu līdz aptuveni 100 GWh/d, savukārt virzienā no Latvijas uz Lietuvu tā ir noteikta 82 GWh/d apjomā ar iespējamu dinamisku palielināšanu līdz aptuveni 100 GWh/d. Pateicoties veiksmīgajai pārvades sistēmas operatoru darbībai, Kiemenai jaudas pirmais palielinājums notika jau 2022. gada novembrī.

Sistēmas operatoriem, izvērtējot nepieciešamību piemērot pārslodzes vadības pasākumus, īpašos pārvades sistēmas darbības apstākļos, kā piemēram, kad dabasgāze Lietuvā tiek saņemta gan no sašķidrinātās dabasgāzes termināļa, gan no Lietuvas - Polijas starpsavienojuma ar gandrīz pilnu jaudu, abas kompresoru stacijas (Paņevežas kompresoru stacija un Jauniūnų kompresoru stacija) darbojas vienlaikus tuvu to maksimālajai jaudai, kā arī ņemot vērā citus pārvades sistēmas apstākļus, ierobežotā laika periodā iespējams nodrošināt tehnisko jaudu līdz 130 GWh/d virzienā no Lietuvas uz Latviju un līdz 119 GWh/d virzienā no Latvijas uz Lietuvu.

Kā vienā no visvulkāniskākajiem reģioniem pasaulē Islandē ir vairāk nekā 130 vulkāniskās izcelsmes kalnu, daudzi no tiem aktīvi, kas nozīmē, ka tie ir izvirduši pēdējo gadsimtu laikā. Islande arī ir vienīgā vieta uz Zemes, kur iespējams ar liftu nolaisties iekšā vulkānā, raksta CNN.

Maijā, trešo gadu pēc kārtas, Thrihnukagigur tiks atvērts apmeklētājiem, kuri ir pietiekami drosmīgi, lai riskētu izmēģināt šo piedzīvojumu.

Alu pētnieks Dr. Arni B Stefansons Thrihnukagigur magmas kameru atklāja 1974. gadā. Viņš cīnījies par to, lai kamera tiktu atvērta apmeklētājiem. Pirmie tūristi šajā vietā ieradās 2012. gadā.

Ceļojums «uz elli» mazām tūristu grupām norisinās atvērta tipa kabeļu liftā, kuru izmanto pētnieki. Pēc 120 metrus gara ceļa lifts piezemējas uz magmas kameras grīdas. Ir plāni uzbūvēt tuneli, kas savienotu kameru ar zemes virsmu, taču projekta ietekme joprojām tiek izvērtēta.

Raksta fotogalerijā piedāvajam gūt nelielu iespaidu par šo piedzīvojumu.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Lai spēlētu svarīgāku lomu loģistikas jomā, Islande uzsākusi sadarbību ar Brēmenhāfenes ostas plānošanas ekspertiem, veicot padziļinātu izpēti saistībā ar ostas būvniecību.

Līdz šim Islandes un Brēmenes federālas zemes ekonomisko attiecību pamatā bijusi zvejniecība, taču Islandes Prezidents Olafurs Ragnars Grimsons un citi šīs valsts pārstāvji vēlas šo sadarbību paplašināt, vēstīts Brēmenhāfenes ostas mājas lapā.

Ir vairāki iemesli, kādēļ Islande ir ieinteresēta jaunas ostas izveidē Finna fjordā valsts ziemeļaustrumos: paredzams, ka pieaugs kuģu satiksmes apjomi Ziemeļu ledus okeānā; uz ziemeļiem un rietumiem no Īslandes ir ievērojami naftas un gāzes krājumi; plānots iegūt derīgos izrakteņus Grenlandē – Āzijas kompānijām jau ir izsniegtas licences; Islande vēlas gūt labumu no kruīza biznesa arktiskajos ūdeņos.

Rīgas ostas uzņēmums SIA "Jaunzeltiņi" ir uzsācis kokmateriālu pārvadājumus uz Islandi.

Islande tradicionāli ir viens no Latvijas zāģmateriālu ražotāju noieta tirgiem, kur tos izmanto galvenokārt zivjrūpniecības produktu iepakojumam. Līdz ar regulāro pārvadājumu uzsākšanu no Rīgas ostas, Latvijas zāģmateriālu ražotājiem un tirgotājiem tiek piedāvāts jauns, efektīvs loģistikas ceļš, kas atvieglo pieeju nozīmīgam eksporta tirgum.

Regulāros kokmateriālu pārvadājumus nodrošina SIA "Jaunzeltiņi" sadarbībā ar Islandes partneri "Tandrabretti ehf". "Islandes refrižeratorkuģi aktīvās zvejas sezonas laikā veic regulāras zivju piegādes uz Baltijas jūras Austrumu krasta ostām. Lai kuģiem nebūtu jāatgriežas Islandē bez kravas, esam raduši iespēju šo maršrutu izmantot arī pretējā virzienā, proti, uz kuģiem uzkraujot un Islandē nogādājot Latvijas kokmateriālus. Tā Latvijas zāģmateriālu eksportētājiem varam radīt regulāru un izmaksu ziņā izdevīgu iespēju nogādāt savu eksportprodukciju pircējiem Islandē, savukārt Islandes pusei rodas iespēja zvejas sezonas laikā regulāri saņemt iepakojuma ražošanai nepieciešamās izejvielas par pieejamām cenām," norāda SIA "Jaunzeltiņi" valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Lai arī Latvija ir pārvarējusi finanšu krīzi un kļuvusi par visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā, cena, ko tā samaksājusi par savu veiksmes stāstu, ir ļoti augsta, pauž Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas Bruegel analītiķis Žots Darvašs.

«Jāatzīst, ka Latvija (...) tagad ir visātrāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā. Šai ziņā - tas ir veiksmes stāsts. Tomēr cena par šo, šķiet, bija pārāk augsta: milzīga recesija, bezdarbs un, protams, tas, ka tik daudzi cilvēki pameta valsti, ilgtermiņā ļoti negatīvi ietekmē Latvijas izaugsmes potenciālu,» saka ekonomists.

Lūgts salīdzināt Latvijas [iekšējā devalvācija] un Islandes [valūtas devalvācija] krīzes pārvarēšanas modeļus, Darvašs sacīja, ka, viņaprāt, Islandes stāsts esot «veiksmīgāks» un tā sociālās izmaksas - krietni zemākas.

«2008. un 2009.gadā Islandes krona kopumā zaudēja ap 50% savas vērtības. Tā tiešām bija. Islande arī piedzīvoja hiperinflāciju. Taču, raugoties uz galvenajiem ekonomikas rādītājiem, Islande krīzi pārvarēja nesalīdzināmi labāk. IKP kritums Islandē bija ap 10%, kamēr Latvijā tas saruka par 25%. Islandē bezdarbs nepieauga vairāk par 10%, Latvijā tas pārsniedza 20%. Neraugoties uz milzīgo (krietni smagāku, nekā Latvijā) finanšu sistēmas sabrukumu, Islandes reālā ekonomika cieta mazāk nekā Latvijā,» sacīja Darvašs.

Islandes iestāšanās procesam Eiropas Savienībā (ES) pienācis gals, pavēstījis valsts eiroskeptiski noskaņotās Neatkarības partijas vadītājs Bjarni Benediktsons, kuram patlaban uzdota valdības izveidošana pēc vēlēšanām 27. aprīlī.

B. Benediktsona partija Islanes Altinga vēlēšanās ieguva 26,5% vēlētāju atbalstu, kas tai nodrošina 19 vietas parlamentā. Lielu atbalstu saņēmusi arī pret Islandes iestāšanos ES noskaņotā Progresīvā partija (19 vietas), bet valdošā Sociāldemokrātu partija ieguvusi deviņas vietas. B. Benediktsons uzsācis sarunas par jaunas valdības veidošanu ar Progresīvo partiju.

Islande par savu nodomu pievienoties ES pavēstīja 2009. gada jūlijā un kopš 2010. gada aizvada iestāšanās sarunas. Islandes iedzīvotāju vidū atbalsts ES samazinājies un to nevēlas aptuveni divas trešdaļas. Valsts iedzīvotāji pauž savu satraukumu par to, ka ES varētu ierobežot zvejniecības sektoru, kas ir viens no svarīgākajiem Islandes ienākumu avotiem. ES zivsaimniecības politika, kā uzskata Islandes iedzīvotāji, tādējādi varētu sagraut valsts ekonomiku.

Islandes tūrisma organizācija Promote Iceland uzsākusi konkursu, kurā cilvēki sociālajos tīklos tiek aicināti ieteikt jaunu šai Ziemeļu valstij vispiemērotāko nosaukumu, kas tiks izmantots reklāmas kampaņā. Paredzams, ka konkurss noslēgsies nākamā gada martā.

Līdz šim ieteikti dažādi atšķirīgi nosaukumi, piemēram, – Roklande, Zeme, kur noķert mākotni, Putnu zeme, Vulkānu zeme utt.

Promote Iceland konkurss Islandē iepriekš izraisīja plašu iedzīvotāju sašutumu, kuri pauda savu neizpratni ar to, kāpēc vispār ir jāmaina valsts nosaukums, raksta Reykjavik Grapevine.

Pati tūrisma organizācija uzsver, ka tās konkurss ticis pilnībā pārprasts. «Mums nav nekādu plānu mainīt valsts nosaukumu vai arī to aizstāt ar kādu citu vārdu. Mēs tikai spēlējamies ar ideju kas būtu, ja būtu savādāk? Mēs dzīvojam Islandē, kas nav īpaši aprakstošs vārds. Kas būtu, ja jums būtu iespēja mainīt valsts nosaukumu? Kā cilvēki aprakstītu savas sajūtas, kas tiem saistās ar Islandi?» klāstīja Promote Iceland projektu vadītājs Sveins Birkirs (Sveinn Birkir).

Cenas par mitināšanos Rīgas viesnīcās šogad uz svētku periodu būtiski kāpušas. Turklāt cenu pieaugums bijis lielāks nekā pērn, jo viesnīcnieki jutušies pārliecinātāki par pieprasījumu.

Tā, piemēram, cenas par dzīvošanu Rīgā esošajā Islande Hotel svētku periodā paaugstinātas vismaz par 45%, biznesa portālam db.lv pastāstīja viesnīcas Mārketinga un pārdošanas direktors Renārs Circenis.

Kā atzina R. Circenis, cenas ir augušas būtiski - ja decembra sākumā numuriņš viesnīcā maksāja 80 eiro, tad tagad jau 130 eiro. Šogad uz svētku periodu veiktais cenu paaugstinājums ir lielāks nekā atbilstošajā laikā pagājušajā gadā.

Saskaņā ar viesnīcas pārstāvja teikto šāds cenas palielinājums ir spēkā no decembra beigām līdz aptuveni 10. janvārim. «Tā ir spēle ar cenu. Gudrs ir tas, kurš māk visdārgāk pārdot,» teica Islande Hotel pārstāvis. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, cenas paaugstinājušas arī citas Rīgas viesnīcas.

Izmaiņas reģistrētas SIA “Islande Hotel” valdē, liecina Lursoft informācija.

Līdzšinējais valdes loceklis Renārs Circenis atstājis uzņēmuma valdi, savukārt par jauno priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Andris Kalniņš.

SIA “Islande Hotel” valde turpina darbu divu amatpersonu sastāvā – bez Andra Kalniņa amatu uzņēmuma valdē ieņem arī valdes loceklis Oleg Polyakov.

Lursoft izziņā esošā informācija liecina, ka SIA “Islande Hotel” 2018.gadā apgrozīja 3,44 milj.EUR un nopelnīja 135,80 tūkst.EUR.

Pagājušajā gadā viesnīcas noslogojums palielinājies par 16,37%, kam galvenais iemesls ir ilggadējs darbs dažādās tūrisma izstādēs, kā arī plānveidīga rezervāciju segmentācija. Šie faktori 2018.gadā nesuši savu pienesumu viesnīcas noslogojumam un vidējai cenai. Papildus tam efektu devusi arī izdevumu optimizācija, kas galvenokārt notikusi uz darbinieku skaita optimizācijas un iepirkumu procedūru pārskatīšanas pamata.

Ievērojot Islandē izplatīto tradīciju, zīmola 66° North īpašnieki arī Latvijā savas ražotnes bāzē nelielās pilsētās

Pati pirmā pirms 20 gadiem tika atvērta Saldū, pēc tam arī Aizputē un Kuldīgā. Šūšanas nozare, no vienas puses, prasa iemaņas, lai darbs notiktu pēc iespējas raitāk un paveiktais atbilstu normām. Tomēr SIA 66 North Baltic direktore Silva Landmane priekšroku dod darbiniekiem bez iepriekšējas pieredzes.

Meklējot iespējas produkciju saražot lētāk, zīmola īpašnieki izveidot ražotni Latvijā, nevis kādā citā postpadomju valstī, izvēlējās privātu kontaktu dēļ. Viņi pazina dāņu uzņēmēju, kurš pēc Atmodas šeit bija viens no pirmajiem ārvalstu investoriem tekstilnozarē. Saldū tieši tobrīd stāvēja tukšas Saivas adītās trikotāžas ražotnes telpas. Arī šūšanas joma pilsētā agrāk bija attīstīta, tāpēc par darbaspēka trūkumu bažu nebija. «Ar šodienas pieredzi gan saku – labāk, ka strādāt nāk cilvēks bez iemaņām. Viņam parāda, kā jādara, un viņš tā dara. Šuvējām, kuras iepriekš strādājušas individuāli, patīk strādāt pa savam, bet tas kavē procesu,» secinājusi S. Landmane.

SIA Islande Hotel pagājušo gadu noslēgusi ar zaudējumiem, liecina Lursoft dati.

Tomēr uzņēmuma vadība norāda, ka viesnīcas vidējais noslogojums palielinājies par 11,66% līdz 50,41%.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pērn SIA Islande Hotel apgrozījums palielinājies par 14,52%, pieaugot līdz 2,607 miljoniem eiro, savukārt zaudējumi samazinājušies līdz 765,404 tūkstošiem eiro.

SIA Islande Hotel 2013.gadā spērusi būtisku soli nekustamā īpašuma Rīgā, Ķīpsalas ielā 20 privatizācijas procesā, kuru uzņēmuma vadība cer pabeigt šogad, tādejādi iegūstot īpašumtiesības uz minēto īpašumu, kas būtu pozitīvs pavērsiens uzņēmuma turpmākajā attīstībā.

Lai arī turpmāk attīstītu SIA Islande Hotel darbību, nākotnē uzņēmums paredzējis strādāt pie jaunu sadarbības partneru piesaistes no Krievijas un Skandināvijas valstīm, vienlaikus arī atsakoties no nerentablajiem viesnīcas pakalpojumiem un paaugstinot viesnīcas, restorānu un SPA zonas pakalpojumu kvalitāti un servisu.

#Ar mūsdienīgu tehnoloģiju palīdzību pieminekļa saturu iespējams regulāri mainīt.

Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā atklāts Latvijas simtgadei veltīts vides mākslas objekts – virtuāls piemineklis Goda vārti, informē Rīgas dome.

Ar mūsdienīgu tehnoloģiju palīdzību pieminekļa saturu iespējams regulāri mainīt, tādējādi dodot iespēju sekot līdzi valsts jubilejas svarīgajiem notikumiem. Jau šobrīd ikvienam ir apskatāmi Latvijas simtgadei un 1991. gada barikāžu atcerei veltīti stāsti.

«Goda vārti simbolizē pārtapšanas procesu – no vienas kultūrtelpas uz citu, no vienas laiktelpas citā, no laicīgās telpas uz sakrālo. Vārti simboliski savieno laikus - pagātni, tagadni un nākotni. Savukārt Brīvības ielas ass Goda vārtus taisnā līnijā savieno ar Brīvības pieminekli – Latvijas valsts un tautas pagātnes liecinieku, bet vēl tālāk ejot, pāri Daugavai, slejas Gaismas pils. No tehnoloģiskā un saturiskā viedokļa šis pilsētvides objekts ir vērtējams kā veiksmīgs Latvijas radošo industriju piemērs un to potenciāla apliecinājums, jo tehniskie risinājumi un arī mākslinieciskais izpildījums radīts Latvijā,» atklāšanas pasākumā akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde.