Jaunākais izdevums

Veicot lidojumus virs Jaunzēlandes Vaita salas vulkāna, kas negaidīti aktivizējās un izvirda, nav konstatēts, ka kāds no tur esošajiem cilvēkiem būtu izdzīvojis, ziņo BBC.

Tiek lēsts, ka uz salas atradās gandrīz 50 cilvēki, no kuriem vismaz pieci ir gājuši bojā, bet 23 tika izglābti. Tagad policija paziņojusi, ka, visticamāk, visi tur esošie dzīvie cilvēki jau ir evakuēti.

Vaita sala ir viens no valsts aktīvākajiem vulkāniem. Neskatoties uz to, privātā sala ir biežs tūristu galamērķis.

Jau vēstīts, ka tieši pirms izvirduma bija redzams, kā cilvēki pastaigājas pa vulkāna krāteri.

"Balstoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju, mēs neuzskatām, ka salā būtu izdzīvojušie," teikts jaunākajā policijas paziņojumā.

Policija vēsta, ka cietuši un bojā gājuši ir gan vietējie, gan ārvalstu tūristi. Glābēji nevar pārmeklēt salu, jo pastāv turpmāku izvirdumu risks. Pašlaik tur ir nakts laiks.

Izvirdums sācies 14:11 pēc vietējā laika. Viens no tūristiem Maikls Šāde, kurš tobrīd atradies laivā, pēc apskates dodoties prom no salas, stāstījis, ka pats tur bijis vien 30 minūtes pirms izvirduma. Tobrīd bijuši centieni samazināt cilvēku skaitu grupās, kas dodas uz salu. Kad pamanīts, ka sākas izvirdums, laiva atgriezta atpakaļ un paņemti daži cilvēki, kas gaidījuši pie piestātnes.

Ģeoloģisko apdraudējumu monitoringa vietne "GeoNet" 3. decembrī brīdināja, ka vulkāns aktivizējies, lai gan piebilda, ka "pašreizējais aktivitātes līmenis nerada tiešu apdraudējumu apmeklētājiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Paviesoties dabas brīnumu «Disnejlendā»

Līva Melbārzde,05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Neradīsim paniku tur, kur tai nav pamata

Biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš,09.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Izvirdis tūristu apmeklēts vulkāns; ir bojāgājušie

Lelde Petrāne,09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlandes Vaita salā izvirdis vulkāns, pēc pašreizējām aplēsēm, nogalinot vismaz piecus cilvēkus, bet ir bažas, ka bojāgājušo skaits būs lielāks, ziņo BBC.

Vēl brīdi pirms izvirduma bijis redzams, kā tur pastaigājas tūristi.

Saskaņā ar policijas sniegto informāciju ir izglābti 23 cilvēki, taču šobrīd vieta ir pārāk bīstama, lai turpinātu glābšanas operāciju.

Vaita sala ir viens no valsts aktīvākajiem vulkāniem. Neskatoties uz to, sala ir biežs tūristu galamērķis.

Izvirdums sācies 14:11 pēc vietējā laika. Viens no tūristiem Maikls Šāde, kurš tobrīd atradies laivā, pēc apskates dodoties prom no salas, stāstījis, ka pats tur bijis vien 30 minūtes pirms izvirduma. Tobrīd bijuši centieni samazināt cilvēku skaitu grupās, kas dodas uz salu.

Kad pamanīts, ka sākas izvirdums, laiva atgriezta atpakaļ un paņemti daži cilvēki, kas gaidījuši pie piestātnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jaunzēlandē vairs nav neviena aktīva Covid-19 gadījuma

LETA--DPA,08.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlandē vairs nav zināms neviens aktīvs Covid-19 gadījums, pirmdien paziņojusi valsts Veselības ministrija.

Pēdējais saslimušais - kāda sieviete no Oklendas - jau 48 stundas ir bez simptomiem un tiek uzskatīta par atveseļojušos. Viņai ļauts pārtraukt pašizolēšanos, paziņoja ministrija.

Pēdējais jaunais inficēšanās gadījums ar jauno koronavīrusu Jaunzēlandē tika reģistrēts pirms 17 dienām.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna paziņoja, ka stingrie robežas kontroles likumi, kas tika ieviesti cīņā pret jauno koronavīrusu, paliks spēkā, bet visi citi ierobežojumi tiks atcelti.

"Mūsu mērķis bija iznākt laukā otrā pusē cik ātri un droši vien iespējams. Vietā, kur mūs robežas turpinās būt mūsu pirmā aizsardzības līnija, bet visi pašreizējie noteikumi un ierobežojumi tiek atcelti. Šodien, 75 dienas vēlāk, mēs esam gatavi," sacīja premjere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sicīlijā esošais Etnas vulkāns pēc šogad notikušiem desmitiem izvirdumu ir kļuvis augstāks, otrdien pavēstīja ģeologi.

Krāteris kalna ziemeļaustrumu pusē desmitiem gadu tika uzskatīts par vulkāna virsotni, bet dienvidaustrumu puses krāteris tagad ir augstāks, konstatēja Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) pēc satelītattēlu analīzes.

Zinātnieki izskatīja 13.jūlijā un 25.jūlijā uzņemtos attēlus un konstatēja, ka Etnas virsotne atrodas 3357 metrus virs jūras līmeņa, ar trīs metrus lielu kļūdas robežu.

Etna kopš februāra vidus vairākkārt izverda sakarsētu lavu un pelnus, un kopš tā laika ir reģistrēti 50 izvirdumi. Šī vulkāniskā aktivitāte ir radījusi nogulumiežus uz dienvidaustrumu krātera, palielinot tā augstumu. Krāteris ziemeļaustrumu pusē tikmēr ir kļuvis zemāks, tā malai gadu gaitā brūkot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Saplāksnis - nemainīgi viena no Latvijas svarīgākajām eksporta precēm

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no meža nozares būtiskākajiem produktiem ir bērza saplāksnis, kurš gan pirms 100 gadiem, gan pašlaik ir viens no būtiskākajiem Latvijā izaudzētās koksnes pārstrādes produktiem.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par saplākšņa eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju, kā arī vēsturiskās statistikas dati. Pasaulē ir dažādi — bērza, skujoku, citu koku sugu - saplākšņi, Latvijā tradicionāli tiek ražots bērza saplāksnis, kura ražošanas pirmsākumi esot meklējami 1907. gadā. Vairāk nekā 100 gadu laikā Latvijā ar saplākšņa ražošanu ir nodarbojušās ražotnes Latvijas Bērzs, Furniers, Lignums, kā arī Vulkāns Kuldīgā un Kurzemes finieris, taču jaunākajos laikos ar to nodarbojas AS Latvijas Finieris esošās ražotnes Lignums un Furniers, kā arī meitas kompānija Rēzeknē – RSEZ SIA Verems, kam pēdējo gadu laika pievienojusies SIA Stiga RM ražotne Kuldīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlande ir slēgusi savu robežu ar Austrāliju, kas mēģina ierobežot jaunus Covid-19 uzliesmojumus, piektdien paziņoja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.

Līdz ar to tiek izbeigts tā sauktais "ceļošanas burbulis" starp Austrāliju un Jaunzēlandi, kas sāka darboties 19.aprīlī un ļāva abu valstu pilsoņiem ceļot starp tām bez nepieciešamības doties karantīnā.

Ārderna sacīja, ka jaunā koronavīrusa delta paveids ir "būtiski mainījis riska profilu" un tagad Covid-19 ir plaši izplatīta Austrālijā.

"Mēs vienmēr esam teikuši, ka mūsu atbilde attīstīsies, attīstoties vīrusam. Šis nav lēmums, ko mēs būtu viegli pieņēmuši, bet tas ir pareizais lēmums, lai saglabātu jaunzēlandiešu drošību."

Premjerministre sacīja, ka Jaunzēlandes robeža tiks slēgta pusnaktī uz sestdienu un paliks slēgta vismaz astoņas nedēļas, lai dotu Austrālijai laiku tikt galā ar pašreizējiem Covid-19 uzliesmojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlandes pilsētas Oklendas pludmalē trešdienas vakarā tika izskalots kokaīns apmēram trīs miljonu Jaunzēlandes dolāru (1,73 miljonu eiro) vērtībā, ceturtdien paziņoja policija.

Policisti savāca 19 paciņas ar kokaīnu, kas bija izskalotas populārajā Betelsas pludmalē 30 kilometrus uz rietumiem no Oklendas centra.

«Policija ar Jaunzēlandes Muitas atbalstu ir rūpīgi pārmeklējusi pludmali un apkārtējos rajonus, lai atrastu jebkādas citas paciņas,» sacīja policijas inspektors Kolins Pārmenters.

Narkotika bija iesaiņota 19 kastītēs VHS videokasešu izmērā.

«Ir neliela iespējamība, ka pludmalē varētu atrasties arī citas paciņas, un mēs lūdzam sabiedrības locekļus nekavējoties sazināties ar mums, ja tā notiktu,» viņš piebilda.

Gada sākumā publicētā globālā pārskatā par narkotikām bija konstatēts, ka Jaunzēlande ir valsts, kurā kokaīns ir visdārgākais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizēja semināru, kurā tika runāts par Latvijas uzņēmēju iespējām Austrālijas tirgū.

Latvijas vēstnieks Austrālijā un Jaunzēlandē Marģers Krams, atklājot semināru uzsvēra, ka sadarbībai ar Austrāliju ir liels potenciāls gan pārskatot globālās piegādes ķēdes, gan meklējot jaunus sadarbības partnerus eksportā.

“Latvijas uzņēmēji šobrīd uz Austrāliju vairs neskatās kā uz eksotisku un nesasniedzami tālu tirgu. Arī eksportējamo preču klāsts pieaug. Tie vairs nav tikai kokmateriāli, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, elektronika un citas preces ar augstu pievienoto vērtību. Austrālijas tirgus ir viena no alternatīvām Krievijas tirgum, kura zaudēšanu joprojām daļa eksportētāju izjūt. Savā ziņā Austrālijas tirgus paver durvis arī uz visu Dienvidaustrumāzijas reģionu, kurš aptver 670 miljonus iedzīvotāju. Austrālijā ļoti būtiska ir piegādātāja reputācija, ir jāveido attiecības un uzticamība. Tas ļaus paplašināt sadarbību un nostiprināties šajā tirgū,” tā LIAA Austrālijas pārstāvniecības vadītāja Sabīne Kazaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunzēlande un Austrālija, kurās ir zems saslimstības līmenis ar Covid-19, pirmdien izveidojušas "ceļošanas burbuli".

Austrālijas un Jaunzēlandes iedzīvotājiem, ierodoties otrā valstī, no pirmdienas vairs nebūs jāuzturas karantīnā.

Abas valstis slēdza savas robežas ārvalstniekiem 2020.gada martā.

Jaunzēlandieši kopš oktobra varēja doties uz dažām Austrālijas vietām, nedodoties karantīnā, taču viņiem pēc atgriešanās bija jāpavada 14 dienas izolācijā.

Pirmdiena ir pirmā reize vairāk nekā gada laikā, kad austrāliešu tūristiem atļauts doties uz Jaunzēlandi.

Austrālijas premjers Skots Morisons un Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna kopīgā paziņojumā norādīja, ka " ceļošanas burbulis" ļaus atsākt ceļošanu, vienlaikus pasargājot kopienas no koronavīrusa.

Tomēr Ārderna iepriekš brīdināja, ka ceļotājiem starp abām valstīm jārēķinās ar to, ka nosacījumi var pēkšņi mainīties, ja epidemioloģiskā situācija pasliktināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Masveida IT traucējumi ietekmē lidostu, mediju un banku darbību visā pasaulē

LETA/BBC,19.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā, Austrālijā, Vācijā un citur pasaulē tiek ziņots par plašiem IT darbības traucējumiem, kas ietekmē aviosabiedrības, medijus un bankas, vēsta mediji.

Traucējumu cēlonis nav zināms, bet ASV datorprogrammatūras gigants "Microsoft" paziņojis, ka veic pasākumus, lai mazinātu traucējumu ietekmi. "Microsoft" norādīja, ka lietotājiem pagaidām var neizdoties piekļūt daļai no "Microsoft" lietotnēm un pakalpojumiem.

Lielbritānijā par plašām IT problēmām ziņo dzelzceļa kompānijas, telekanāls "Sky News" nespēj pārraidīt tiešraidē un traucēta Londonas biržas interneta vietnes darbība.

Lielākā Lielbritānijas dzelzceļa kompānija "Govia Thameslink Railway" (GTR), kas apkalpo četras dzelzceļa līnijas, ziņo, ka saskārusies ar plašām IT problēmām visā tīklā, un brīdina, ka vilcienu reisi var tikt atcelti.

GTR atklāja, ka nevar piekļūt vadītāju diagrammām noteiktās vietās, tādēļ vilcienu reisi var tikt atcelti bez savlaicīga brīdinājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Latvijas basketbolisti par ceļazīmi uz Olimpiādi cīnīsies ar Gruziju, Filipīnām, Brazīliju, Melnkalni un Kamerūnu

LETA,28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlases pretinieki Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Rīgā būs Gruzijas, Filipīnu, Brazīlijas, Melnkalnes un Kamerūnas izlases, pirmdien tika noteikts Starptautiskās Basketbola federācijas (FIBA) izlozē.

Latvija A grupā tiksies ar Gruziju un Filipīnām, bet B grupā spēlēs Brazīlija, Melnkalne un Kamerūna.

Pārējos trīs kvalifikācijas turnīrus uzņems Pireja Grieķijā, Valensija Spānijā un Sanhuana Puertoriko.

Valensijā A grupā spēlēs Spānija, Libāna un Angola, bet B grupā tiksies Polija, Somija un Bahamu salas.

Pirejā A grupā spēlēs Slovēnija, Jaunzēlande un Horvātija, bet B grupā spēlēs Grieķija, Dominikānas Republika un Ēģipte.

Sanhuanā A grupā spēlēs Lietuva, Meksika un Kotdivuāra, bet B grupā tiksies Puertoriko, Itālija un Bahreina.

Balstoties uz FIBA pasaules rangu, kas tika atjaunots pēc Pasaules kausa finālturnīra, izlozes pirmajā grozā bija Spānija, Latvija, Lietuva un Slovēnija, otrajā grozā - Brazīlija, Itālija, Grieķija, Polija, trešajā - Puertoriko, Melnkalne, Dominikānas Republika un Somija, ceturtajā - Jaunzēlande, Gruzija, Meksika un Libāna, piektajā - Horvātija, Kotdivuāra, Angola un Filipīnas, bet sestajā - Ēģipte, Bahamu salas, Kamerūna un Bahreina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āzijā plosoties cūku mērim, Ķīnai jāmeklē citas iespējas, kur iegādāties gaļu. Rezultātā visā pasaulē palielinājusies gan cūkgaļas, gan vistas un liellopu gaļas cena.

Tiek lēsts, ka Ķīnas cūku ganāmpulka kopējais apmērs minētās slimības iespaidā varētu būt sarucis aptuveni par trešo daļu. Tas novedis pie situācijas, kad cūkgaļas cena šajā valstī pieaug par 50%, liecina pieejamā informācija. Tomēr cenu kāpums uz ierobežotāka gaļas piedāvājuma fona nav aktuāls vien šajā Āzijas lielvalstī. Šogad Apvienoto Nāciju apkopotā globālā gaļas cenu indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 10% un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2015. gada sākuma.

Piemēram, Eiropā patērētājiem par cūkgaļu nu jāmaksā aptuveni par 5% vairāk, jo lielāka daļa Vecā kontinenta gaļas produkcijas nu ceļo uz Ķīnu, izpētījis The Wall Street Journal. Tāpat vēl tiek ziņots, ka gada laikā aptuveni par trešo daļu palēcies Brazīlijas putnu gaļas eksports uz Ķīnu. Rezultātā pašā Brazīlijā šāda gaļa kļuvusi par 16% dārgāka. Brazīlijas valdības paziņojumi liecina, ka jauni līgumi ar Ķīnu noslēgti pat par ēzeļu gaļas piegādi. Līdzīgi esot arī ar Austrālijas jēra gaļu, kuras cena vidēji šajā valsī palielinājusies par 15%. Rekorddārgi liellopu gaļa esot jāpērk arī Jaunzēlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaņepes Kultūras centrā atklāts Latvijā pirmais pārtikas apmaiņas ledusskapis "Kopienas skapis", informē centra pārstāvji.

""Kopienas skapis" ir ledusskapis, kas atrodas publiskā vietā, ir ikvienam viegli pieejams un ikviens tajā var ievietot vai izņemt ēdienu. Mūsu motivācija izveidot šo nekomerciālo un privāto pārtikas "apmaiņas punktu" ir priekšlikums un reizē pārliecība, ka nepastāv pārtikas pārprodukcija, bet nevienlīdzība tā izlietojumā un pieejamībā. Tā būs kā iniciatīva pret pārtikas izšķērdēšanu — tā vietā, lai izmestu ēdienu, kas šķiet nevajadzīgs, negaršīgs vai lieks, visi ir laipni aicināti to atstāt "Kopienas skapī"", tā par iniciatīvu stāsta tās organizatore Beatrise Amtinga (Beatrice Amtig).

Pirmo reizi "Kopienas skapis" tika izvietots 2012. gadā Vācijā un Spānijā, tad sekoja Lielbritānija, Jaunzēlande un Indija. Pašlaik jau ir izveidojusies ķēde ar organizācijām un apvienībam, kas uz brīvprātības principa šādus "Kopienas skapjus" tīra, uztur un organizē to izvietošanu. Kaņepes Kultūras centra terasē esošais "Kopienas skapis" būs pirmais šāda veida publiskais ledusskapis Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir uzņēmumi, kuri ieviesuši četru dienu darba nedēļu un sauc to par vienu no labākajiem lēmumiem.

Ir arī uzņēmēji, kuri, to izmēģinājuši, atgriezušies pie ierastā darba ritma.

Gada sākumā Somijā aizsākās diskusija par premjerministres Sannas Marinas ierosinājumu ieviest ne tikai četru dienu darba nedēļu, bet arī īsāku darba dienu – šo viedokli viņa bija izteikusi agrāk, esot vēl transporta ministres amatā. Somijas valdība pagaidām no ieceres atteikusies.

Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna rosinājusi tautiešus diskutēt par elastīgāku darba laiku kā risinājumu atlabšanai no Covid-19 pandēmijas krīzes – tas paaugstinātu darba ražīgumu, stimulētu vietējo tūrismu, līdzsvarotu darba un privāto dzīvi.

Pandēmijas dēļ daudzi uzņēmumi bijuši spiesti ieviest elastīgākas darba stundas, citādu maiņu plānošanu, strādāšanu no mājām. Taču uzņēmējs un grāmatas "The 4 Day Week" autors Endrjū Bārnss (Andrew Barnes) uzskata, ka nepieciešams kas radikālāks – satricināt veidu, kā strādājam un kā attiecamies pret darbu. 2018. gadā viņš savā juridisko pakalpojumu uzņēmumā "Perpetual Guardian" Jaunzēlandē ieviesa četru dienu darba nedēļu. Pirms tam daudz lasījis par produktivitāti, pētījis statistiku un izlēmis pamēģināt, vai vienas papildu brīvas dienas piedāvājums motivēs darbiniekus šīs četras dienas strādāt ražīgāk, ātrāk, atbildīgāk. Tas bija jautājums par to, ko darba ņēmējs ir gatavs darīt, lai tiktu pie papildu brīva laika. Atbilde sniedza gandarījumu. Sākuma periodā uzņēmuma produktivitātes rādītāji auga par 20%. Oklendas Tehnoloģiskā universitāte tikmēr izpētīja, ka viņa 240 cilvēku lielais kolektīvs uzrāda par 7% zemāku stresa līmeni, par 5% bija augusi apmierinātība ar dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas krīze daudzējādā ziņā bijusi visai unikāla. Tās atnestais šoks ekonomikas izaugsmei Rietumvalstīs bija ļoti straujš, lai gan šajā pašā laikā – īslaicīgs. Ātri vien ar milzīgiem stimuliem radušos caurumus steigušas lāpīt valdības un centrālās bankas.

Rezultātā Rietumvalstīs daudzu cilvēku ienākumi šīs krīzes laikā nav sarukuši, un pat pieauguši to uzkrājumi. Tādējādi šīs pandēmijas laikā turpinājies cenu pieaugums, piemēram, finanšu tirgū – turklāt tas bijis ļoti spējš. Visai burbuļojošs izskatās arī, piemēram, mājokļu tirgus. Proti, ir pasaules ekonomikas daļas, kas rada bažas par pārmērībām un viena no tām ir mājokļu tirgus.

Bums vai jau burbulis

Mājokļu cenas pasaulē 12 mēnešos līdz martam pieaugušas vidēji par 7,3%, liecina Knight Frank Global House Price indeksa dati. Šāds kāpums ir straujākais kopš 2006. gada jeb kopš brīža pirms globālā finanšu kraha. Piemēram, ASV šajā termiņā mājokļu cena ir palēkusies par 13,2%, kas ir visvairāk kopš 2005. gada. Arī, piemēram, Zviedrijā tie ir 13%. Strauji mājokļu cenas palēkušās arī Jaunzēlandē, Vācijā, Nīderlandē, Krievijā, Norvēģijā, Apvienotajā Karalistē Karalistē utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju

LETA,22.02.2023

"Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju, lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās, intervijā sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Viņš norādīja, ka pašreizējais piena iepirkumu cenu samazinājums ir saistīts ar pagājušā gada piena produktu augsto cenu eskalāciju. "Tie ir globāli procesi, kurus regulāri ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ekonomiskie, gan politiskie notikumi," teica Panke.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā tie bija vairāki notikumi kopumā, tostarp Austrālijā pagājušajā gadā saražoja par 7% mazāk piena, bet Jaunzēlandē piena ražošanas apmēri saruka par 3,8%, tāpat bija resursu un loģistikas problēmas. Šie notikumi ļoti ietekmēja Dienvidaustrumāzijas reģionus, kur pienu pašpatēriņam ražo nepietiekami un patēriņu nodrošina imports.

"Saistībā ar deficītu sākās tirgus sacensība par tā dzēšanu, kurā iesaistījās gan pārstrādātāji, gan uzpircēji un biržas starpnieki. Cena sāka augt. Industriālo produktu tirgū bija situācija, kad pircēji pirka šodien, jo rīt jau būs viss dārgāk. Šodien jāpērk dubultā, jo rīt un parīt būs dārgāk. Sākās pirkšanas virpulis, kas inerces pēc sasniedza jau tādu cenu un apjoma līmeni, kuru vairs neakceptēja Dienvidaustrumāzijas gala patērētājs. Viņiem pirktspēja ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Augstās cenas šis pircējs neakceptēja ar savu patēriņu, un sāka rasties uzkrājumi, virpulis apstājās, cenas sāka kristies," teica Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Koka grīdas – nišas produkts ar augstu Latvijas specializāciju pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,25.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Pasaules Bankas publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu «Doing Business 2020» Latvija šogad, tāpat kā pērn, ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē.

Pirmo vietu reitingā ieņem Jaunzēlande, tai seko Singapūra, Honkonga, Dānija, Dienvidkoreja, Amerikas Savienotās Valstis, Gruzija, Lielbritānija, Norvēģija un Zviedrija.

11. vietu ieņem Lietuva, savukārt Igaunija ierindojas 18.vietā.

«Doing Business» reitings kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos.

Šā gada novērtējumā Latvija pozīcijā «Investoru (mazākuma) tiesību aizsardzība» no 51. vietas pērn ir pakāpusies uz 45. vietu, kā arī pozīcijā «Līgumsaistību izpilde», no 20. vietas pērn Latvija šogad ir pakāpusies uz 15. vietu.

Pasaules Bankas «Doing Business» reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus, informē Ekonomikas ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Disney" fani daļā Eiropas varēs piekļūt video straumēšanas pakalpojumam "Disney+" agrāk, nekā gaidīts, ziņo "CNN".

24. martā to laidīs klajā astoņās valstīs, tostarp Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Spānijā, Austrijā un Šveicē, paziņojis uzņēmums. Iepriekš tika ziņots, ka pakalpojums Eiropā būs pieejams no 31. marta.

Straumēšanas pakalpojuma maksa Eiropā būs nedaudz lielāka nekā ASV, kur abonēšana mēnesī izmaksā 6,99 ASV dolārus. Eiropas valstīs maksa būs 6,99 eiro. "Disney" pārdos arī gada abonementu, kas maksās 69,99 eiro.

Citas valstis, tostarp Beļģija, Ziemeļvalstis un Portugāle, varēs piekļūt "Disney+" 2020. gada vasarā.

Straumēšanas pakalpojums "Disney+" Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un Jaunzēlandē startēja 2019. gada novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk - Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija - 11., bet Lietuva - 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas "Lowy Institute" ceturtdien publicētā pētījumā.

Pētījumā pavisam 98 valstis tika novērtētas pēc sešiem kritērijiem - apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita, nāves gadījumu skaita, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, nāves gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita attiecības pret testu skaitu, veikto testu skaita uz 1000 iedzīvotājiem.

"Šie indikatori kopā norāda uz to, cik labi vai slikti valstis ir pārvaldījušas pandēmiju 36 nedēļās pēc to 100. apstiprinātā Covid-19 gadījuma," teikts pētījumā.

Valstis tika novērtētas ar punktiem skalā no 0 (vissliktākais rezultāts) līdz 100 (vislabākais rezultāts). Ķīna pētīijumā netika iekļauta publiski pieejamu testēšanas datu trūkuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs pandēmijas ietekme uz pasaules ritmu bijusi vairāk nekā milzīga. Dažādas sekas no šīs desmitgades sākuma procesiem, visticamāk, jutīsim vēl ilgi – vai tas būtu apzināti vai neapzināti.

Šajā laikā savu uznācienu piedzīvo ne tikai strādāšana no mājām vai no jebkuras citas vietas, kas ļauj veikt kādus aktuālos pienākumus. Īstena revolūcija var skart tradicionālo gluži jau kā akmenī iecirsto piecu dienu darba nedēļu.

Rietumu pasaulē vērojamas visai aktīvas diskusijas par to, ka šo darba nedēļu vajadzētu saīsināt par vienu dienu, kas, iespējams, nemaz nerezultētos ar būtisku darba efektivitātes kritumu.

Darba laika obligāta saīsināšana torpedēs daudzus sektorus  

Eiropā arvien populārāka kļūst ideja par to, lai darbiniekiem samazinātu darba laiku...

Šajā ziņā svaigākās vēsmas nākušas no Islandes, lai gan šādi eksperimenti dažādās vietās veikti arī citur un arī agrāk. Tur cilvēkiem, kas piedalījās publiskā sektora saīsinātās darba nedēļas (35–36 stundu šādas nedēļas) eksperimentā no 2015. līdz 2019. gadam, par šo darbu tika samaksāts tieši tāpat kā tiem censoņiem, kas strādāja pilnu darba nedēļu (40 stundas). Rezultātā saprotams, ka daudzi strādājošie izvēlējās labāk strādāt mazāk stundu. Secināts, ka šādu darbinieku produktivitāte esot palikusi iepriekšējā apmērā vai pat daudzos gadījumos pieaugusi, ziņo Islandes pētnieki. Pieejamā informācija liecina, ka nu Islandē korekcijas skārušas lielu daļu darba līgumu, kur faktiski par mazāk nostrādātām stundām tiek paredzēts tāds pats atalgojums kā agrāk par pilnu slodzi.

Islande nebūt nav vienīgā vieta, kur tiek pētīta un pamatā ierobežotās grupās praktizēta četru dienu darba nedēļa vai kāda cita būtiska darba ritma maiņa, piemēram, mazāk nekā astoņu stundu darba diena par to pašu agrāko samaksu. Šādas vēsmas nekāds retums nav pārējā Ziemeļeiropā, kur, piemēram, Somijas valdības vadītāja pieķerta izteikumos, ka būtu vērts ieskatīties četru darba dienu nedēļas jautājumā. Šāds eksperiments tiek veikts arī Spānijā. Arī Jaunzēlandē patēriņa preču milzis Unilever saviem darbiniekiem ļāvis savu nostrādāto stundu skaitu cirpt par piekto daļu, turklāt šis process neatstāj ietekmi uz saņemto atalgojumu. Par saīsinātu darba nedēļu domā pat Japāna.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievija par "nedraudzīgām" atzīst ES valstis, Lielbritāniju, ASV, Japānu

LETA--INTERFAX,07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valdība apstiprinājusi ārvalstu uzskaitījumu, kas pret Krieviju, Krievijas uzņēmumiem un pilsoņiem veic "nedraudzīgas darbības".

Kā pavēstīja valdības preses dienests, premjerministrs Mihails Mišustins parakstījis atbilstošu rīkojumu.

Atbilstoši dokumentam uzskaitījumā iekļautas Eiropas Savienības dalībvalstis, Islande, Kanāda, Lihtenšteina, Mikronēzija, Monako, Jaunzēlande, Norvēģija, Korejas Republika, Sanmarīno, Ziemeļmaķedonija, Singapūra, ASV, Taivāna, Ukraina, Melnkalne, Šveice un Japāna.

Lēmums sagatavots Krievijas prezidenta 5.marta rīkojuma "Par pagaidu kārtību saistību izpildei pret dažiem ārvalstu kreditoriem" ietvaros.

Atbilstoši šim rīkojumam Krievijas pilsoņi, uzņēmumi un pati valsts, tās reģioni un pašvaldības, kam ir saistības valūtā pret ārvalstu kreditoriem no nedraudzīgām valstīm, var ar viņiem norēķināties par šiem kredītiem rubļos, atgādina Krievijas valdība.

Komentāri

Pievienot komentāru