Islandes biedējošākais vulkāns Hekla gatavojas izvirst, izraisot plašu haosu gaisa satiksmē šajā vasarā, vēsta izdevums Daily Mail.

Heklas izvirdumi iepriekš radījuši ievērojamu kaitējumu. Vulkāns tiek saukts par «vārtiem uz elli», un Islandes amatpersonas lēš, ka vulkāns varētu izvirst jau drīzumā, jo reģistrēta neparasta aktivitāte.

Vulkāns varētu izmest četras reizes vairāk pelnu, salīdzinot ar iepriekšējiem izvirdumiem, un likt lidmašīnām palikt uz zemes vairākas dienas. Saskaņā ar prognozēm, ja vulkāns izvirdīs, pelnu mākonis pārklās visu Eiropu, radot nopietnas problēmas ceļotājiem.

Islandes Universitātes eksperts Palls Einarsons teicis, ka izvirdums nav gaidāms tūlīt, bet tomēr jau drīzumā.

Īslandes vulkāns, kura izvirdums negatīvi ietekmēja gaisa satiksmi visā Eiropā vairāk nekā mēnesi, pārtraucis izvirst, atsaucoties uz vadoša eksperta sniegto informāciju, vēsta euronews.

Magnus Gudmundsons (Magnus Gudmundsson) no Īslandes Universitātes stāstījis, ka uz šo brīdi no vulkāna ceļas tikai dūmi. Taču viņš piebildis, ka pagaidām ir pārāk agri prognozēt, vai vulkāns nomierināsies pavisam, vai tikai uz laiku.

Kā vēstīts, vulkāna izvirduma rezultātā gaisa satiksme Eiropā aprīļa vidū uz nedēļu būtībā tika paralizēta - tika atcelti lidojumi, kas ietekmēja gan miljoniem pasažieru, gan aviokompāniju ieņēmumus.

Vulkāns ik pa laikam turpināja radīt problēmas gaisa satiksmei līdz pat šim brīdim.

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Gaisa telpa virs Latvijas Īslandes vulkāna izvirduma pelnu mākoņa dēļ būs slēgta līdz pirmdienas, 19.aprīļa, plkst.9, kas nozīmē, ka joprojām aizliegti visi lidojumi no lidostas Rīga, aģentūrai LETA norādīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) vadītājs Māris Gorodcovs.

Gorodcovs sacīja, ka pirmdien rīta pusē plānots organizēt iesaistīto pušu - CAA, lidostas Rīga, Latvijas Gaisa satiksmes un aviosabiedrību pārstāvju - tikšanos, lai izanalizētu esošo situāciju, tostarp atsevišķu Eiropas aviokompāniju veikto testa lidojumu rezultātus.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) norāda, ka Īslandes vulkāna darbības radīto pelnu mākoņi virs Latvijas saglabājas sešu kilometru augstumā; ja vulkāns turpinās darboties un joprojām pūtīs rietumu puses vēji, šāda situācija varētu saglabāties līdz nākamās nedēļas nogalei.

Spēcīgās vēja brāzmas, ko sinoptiķi prognozēja šorīt Latvijā, var palīdzēt kliedēt pelnu mākoni, taču situāciju tas neuzlabo, jo no Īslandes nāk arvien jaunas pelnu masas. Pēc sinoptiķu prognozēm, ap plkst.15 šis pelnu mākonis varētu pārvietoties līdz 9-10 km augstumam.

Ir pazīmes, kas liecina, ka viens no vulkāniem Īslandē gatavojas izvirdumam. Tas notiktu neilgi pēc tam, kad cita Īslandes vulkāna izvirdums izraisīja lielākās problēmas Eiropas gaisa satiksmē kopš Otrā pasaules kara, atsaucoties uz ekspertu sacīto, vēsta swedishwire.com.

Gunars Sigurdsons no Īslandes Meteoroloģijas institūta stāstījis, ka aizdomas par iespējamu vulkāna Grimsvoetn izvirdumu saistītas ar strauju ūdens līmeņa palielināšanos Gigja upē. Taču eksperti nevarot garantēt, ka izvirdums patiešām notiks.

Papildus ūdens līmeņa kāpumam upē Meteoroloģijas institūts arī apvidū reģistrējis spēcīgu seismisko aktivitāti, un trīs mērenas zemestrīces, kuru stiprums ir no 2,7 līdz 4,0 ballēm pēc Rihtera skalas.

Īslandes iestādes vēl nav spējušas noteikt, vai Grimsvotn vulkāna izvirdums varētu ietekmēt gaisa satiksmi tikpat spēcīgi kā Eyjafjoell vulkāna izvirdums aprīlī.

«Ir gandrīz neiespējami pateikt, vai Grimsvotn izvirdīs un vai tam vispār būs ietekme uz gaisa satiksmi,» sacījusi Keflavik lidostas pārstāve Hjordisa Gudmundsdotira, piebilstot, ka viss atkarīgs no tā, vai izvirdums būs lavas vai pelnu veidā.

Kārtējais Īslandes vulkāna radītais putekļu mākonis Latviju naktī uz sestdienu nav sasniedzis, un situācija kopumā Eiropā ir uzlabojusies, aģentūrai BNS pastāstīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks.

Viņš minēja, ka mākonis, kas naktī varēja sasniegt Latviju, pa ceļam sadalījies un nav radījis nekādus draudus.

Čerņonoks prognozēja, ka ap pulksten 15 situācija visā Eiropā varētu vēl uzlaboties, un visas ar vulkāna radīto putekļu mākoņiem radītās problēmas varētu atrisināties.

Iepriekš CAA direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs aģentūru BNS informēja, ka naktī uz sestdienu, 24.aprīli, Latviju, iespējams, varētu sasniegt jauns putekļu mākonis.

Latvijas gaisa telpa bija slēgta vairākas dienas. No 16.aprīļa pusnakts līdz 19.aprīlim Latvijas gaisa telpa bija slēgta pilnībā, savukārt 19.aprīlī to atvēra tranzītlidojumiem, bet 20.aprīlī pulksten 9 - pilnībā.

Eiropas lielākā lidsabiedrība Lufthansa ceturtdien paziņoja, ka aviosatiksmes dīkstāvē, ko izraisīja Īslandes vulkāna izvirduma radītais pelnu mākonis, tā ir cietusi 200 miljonu eiro lielus zaudējumus.

Pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, kopumā Eiropas tūrisma nozares zaudējumi vulkāna izvirduma dēļ sasnieguši aptuveni miljardu eiro.

Īslandes vulkāns izvirda 14.aprīlī, radot pelnu mākoni, kas izpletās pāri lielai daļai ziemeļu un rietumu Eiropas gaisa telpas. Laika posmā no 15. līdz 21. aprīlim, kad bija noteikti gaisa satiksmes ierobežojumi, tika atcelti vairāk nekā 100 000 lidojumi uz un no Eiropas, kā arī Eiropas valstu starpā, neļaujot aptuveni desmit miljoniem pasažieru nonākt iecerētajos galamērķos.

Grieķija ir sākusi sarunas ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par iespējamās palīdzības nosacījumiem, vēsta BBC. Sarunas ietver taupības pasākumus, kurus Grieķijai jāīsteno nākamo trīs gadu laikā, lai samazinātu savu «parādu kalnu».

Ja visas puses spēs vienoties par nosacījumiem, tam būtu jāpalīdz atbrīvot ceļu eirozonas dalībvalstu un SVF nodrošināto 40 miljardu eiro izmaksāšanai Grieķijai.

Daudzi eksperti jau pauduši viedokli, ka jautājums ir «kad» nevis «vai» Grieķijai šis atbalsts būs nepieciešams.

Sarunās, kuras ilgs desmit dienas, tiks diskutēts par precīziem noteikumiem, nosacījumiem un procentu likmēm, kas tiks piemērotas, ja Grieķija lūgs atbalstu.

Eirozonas dalībvalstis ir vienojušās Grieķijas glābšanai novirzīt 30 miljardus eiro, bet SVF nodrošinās atlikušos 10 miljardus eiro.

BBC gan piebilst, ka pastāv bažas, ka ar šo naudas apjomu varētu nepietikt. Otrdien gan Eiropas Centrālās Bankas pārstāvis Aksels Vēbers (Axel Weber) noliedza baumas, ka Grieķijai, iespējams, vajadzēs pat 80 miljardus eiro, lai izvairītos no defolta.

Aviokompānijai Scandinavian airlines (SAS) Īslandes vulkāna radītais haoss gaisa satiksmē izmaksājis 91 miljonu ASV dolāru, ziņo Swedish Wire.

Vulkāna darbība aviosabiedrību satiksmi ir ievērojami ietekmējusi. Pasažieru skaits krities gandrīz par trešdaļu un tas nevar neatstāt ietekmi uz aprīļa finanšu rādītājiem, teikts kompānijas paziņojumā.

SAS savos aprēķinos prognozē, ka vulkāna radītie zaudējumi līdz šā gada 7. maijam varētu būt sasnieguši 91 miljonu USD.

«Gaisa satiksme tika ievērojami traucēta, kad vulkāna dēļ uz nedēļu tika slēgti vairāki ceļi Eiropas gaisa telpā,» norāda kompānija.

Jāatzīmē, ka meteorologi norāda, ka vulkāns atkal ir izdalījis pelnus un veidojās vēl viens mākonis. Pagaidām nav zināms, uz kuru pusi vējš tos aiznesīs.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju Rietumu radio sacīja, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolds Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāri praktiski ir panākuši vienošanos par ieguldījumiem tās pamatkapitālā, tagad vien jāveic šīs vienošanās formāla dokumentācija.

Tā intervijā laikrakstam Telegraf norāda Taurus Asset Management Fund Limited pārstāvis Andrejs Rudeško, apgalvojot, ka stratēģiski visiem airBaltic akcionāriem ir vēlme glābt aviokompāniju.

A. Rudeško norāda, ka patlaban airBaltic nepieciešami ieguldījumi kopumā 100 miljonu latu apmērā. No šīs summas pusi jāsagādā valstij, bet puse – Rudeško pārstāvētajam uzņēmumam.

Krievijas uzņēmējs intervijā apliecina, ka viņam esot nepieciešamie līdzekļi, tomēr vēl jālemj, vai viņš ir gatavs tos ieguldīt. Iepriekš panāktā vienošanās paredzēja, ka lēmums jāpieņem līdz šodienai, 26. septembrim.

Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam, uzskata tūroperatora Novatours valdes loceklis Leonīds Močeņovs intervijā laikrakstam Diena . Viņaprāt, Latvijā arī tūrisma nozarē varētu ieviest licencēšanu.

Fragments no intervijas

Kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos būtu jāievieš Latvijas valdībai un Saeimai, lai godprātīgajiem uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt, bet negodprātīgo darbība tiktu ierobežota?

Domāju, ka vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista vienīgi tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas. Patlaban Latvijā licencēšanas nav. Iespējams, jānosaka tas, ja uzņēmums bankrotējis, tad nevar izveidot jaunu uzņēmumu ar to pašu vadību. Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam. Lietuvā kopumā ir stingrāka tūrisma nozares uzraudzība, savukārt Igaunijā ļoti aktīvi strādā vietējais PTAC, strādā tiešām daudz vērienīgāk un jūtamāk nekā Latvijā. Man radies iespaids, ka Latvijas PTAC varbūt gribētu darboties aktīvāk, bet tam vienkārši nav resursu. Gan mūsu juristi, gan es pats biju sapulcē Ekonomikas ministrijā, kurā sacījām, ka esam gatavi palīdzēt nozares regulējuma izstrādē, jo nozares sakārtošana ir gan korekti strādājošo uzņēmēju, gan klientu interesēs. Korekts regulējums veicina savstarpēju uzticēšanos.