Bažas par gaisa kuģu drošību pēc Īslandes vulkāna izvirduma 2010. gadā bija pamatotas, pierādījis jauns zinātnisks pētījums.

Pelnu daļiņas, kas pacēlušās gaisā pēc vulkāna izvirduma, radīja nopietnus draudus, gaisa kuģiem lidojot caur mākoņiem – pelnu daļiņas varēja izkust reaktīvo dzinēju iekšienē, tādā veidā radot nopietnus lidmšīnas avārijas draudus. Šādu pētījumu PNAS zinātniskajā žurnālā publicējusi Īslandes un Dānijas pētnieku grupa, vēsta BBC.

Pelnu daļiņas no Īslandes vulkāna bijušas sevišķi asas un abrazīvas, atklāts pētījumā.

Vulkāna Eijafjallajekulla izmeši radīja vērienīgāko gaisa satiksmes slēgšanu Eiropas gaisa satiksmes telpā kopš Otrā Pasaules kara laikiem. Eijafjallajekulla radītie zaudējumi novērtēti no 1,5 miljardu līdz 2,5 miljardu eiro apmērā. Vulkāna izvirdums pērn radīja problēmas aptuveni 10 miljoniem gaisa satiksmes lietotāju.

Vācijas aviokompānija Lufthansa pieprasījusi Eiropas Savienībai kompensēt zaudējumus, kas veidojušies no atceltajiem reisiem Īslandes Eijafjallajokula vulkāna dēļ, ziņo The Local.

«Mums nevajag subsīdijas. Mēs prasām, lai tiktu segti zaudējumi, jo mums nācās atcelt vairākus reisus, bet pamatojuma tam nebija,» uzsvēra Lufthansas vadītājs Volfgangs Mairhubers (Wolfgang Mayrhuber).

Atgādinām, ka Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas vadītājs Džovanni Bisignani (Giovanni Bisignani) norādīja, ka Eiropas gaisa telpas slēgšana Īslandes vulkāna izvirduma dēļ aviokompānijām pārdošanas ziņā vien radījusi zaudējumus 1,7 miljardu ASV dolāru apmērā.

Db.lv jau vēstīja Īslandes vulkāna Eijafjallajokula izvirdums paralizēja Eiropas gaisa satiksmi, atstājot tūkstošiem pasažieru bez iespējām doties mājās un radot milzu zaudējumus Eiropas ekonomikai.

Īslandes vulkāna pelni nekādas briesmas lidojumiem neradīja, un tā kā tas bija Lielbritānijas valdības lēmums nosēdināt lidmašīnas, tad valdībai arī jādomā, kā kompensēt zaudējumus lidsabiedrībām.

Ar šādu viedokli nācis klajā aviokompānijas Virgin Atlantic boss Ričards Brensons (Richard Branson).

Brensons norādījis, ka gan eksperti, gan viņa paša inženieri lidojumu krīzes laikā visu laiku apgalvojuši, ka vulkāna pelnu mākonis nekādas briesmas lidmašīnām nerada, izņemot gadījumus, ja lidmašīna lido tieši virs aktīvā vulkāna. Viņš skaidro, ka bijuši pietiekami daudz gaisa ceļi, pa kuriem lidmašīnas varēja lidot, un tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka Lielbritānijas valdība, slēdzot gaisa telpu, ir reaģējusi pārāk sakāpināti.

Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) iepriekš informēja, ka lidsabiedrību zaudējumi visā pasaulē Īslandes vulkāna izvirduma rezultātā slēgtās Eiropas gaisa telpas dēļ sniedzas krietni pāri vienam miljardam sterliņu mārciņu.

Indonēzijā piektdien varasiestādes likušas evakuēties tūkstošiem cilvēku, Javas salā sākoties vulkāna izvirdumam.

Dzīvību zaudējuši divi cilvēki, kuri vulkāna izvirdumā gājuši bojā savās dzīvesvietās.

«Mājas bija slikti uzbūvētas, un tās, šķiet, viegli sabrukušas zem svara,» informēja varasiestāžu pārstāvis.

Kopumā rīkojums evakuēties attiecas uz aptuveni 200 000 cilvēku no 36 ciematiem desmit kilometru rādiusā ap vulkānu.

Vulkāns Keluds tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem uz blīvi apdzīvotās Javas salas.

Televīzijā demonstrētajos kadros redzams, ka no vulkāna gaisā tiek izmesti pelni un akmeņi. Apkārtnes iedzīvotāji steidz evakuēties automašīnās un uz motocikliem.

«Pelnu, smilšu un akmens lietus sasniedz līdz pat 15 kilometrus» no vulkāna krātera, pavēstīja Nacionālo katastrofu aģentūras pārstāvis.

Vulkāna izvirduma dēļ Indonēzijā evakuēti vairāki simti, bet bojā gājuši pieci cilvēki.

Vulkāna izvirdums nelielajā Palu salā, kas atrodas divu tūkstošu kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Džakartas, sākās jau aizvadītajā nedēļā. Vulkāna aktivitātes pazīmes tikušas novērotas jau no pērnā gada, liekot daudziem cilvēkiem pamest savas mājas.

Sākoties vulkāna aktivitātēm, varasiestādes izveidoja evakuācijas teritoriju trīs kilometru rādiusā ap vulkānu, kurā dzīvo aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Tomēr, daudzi reģiona iedzīvotāji esot pieraduši pie aktīviem vulkāniem, tāpēc atteikušies evakuēties no teritorijas.

Sestdien no vulkāna izvirda divus kilometrs augsts pelnu un indīgu gāzu mākonis. Vulkāna lavas straumei sasniedzot pludmali, dzīvību zaudēja divi pieaugušie un trīs bērni.

Īslandes vulkāna pelnos esošās ferodaļiņas var atstarot satelīta signālu un šī iemesla dēļ var rasties problēmas ierīcēm, kas saņem signālu no satelīta, secinājuši Lielbritānijas centrālā meteoroloģijas centra vadošie ģeologi.

Tādējādi vulkāna pelni var nest kārtējo triecienu valstīm Eiropā un to ekonomikām, kas vulkāna dēļ jau cietušas miljoniem eiro lielus zaudējumus, informēja Augsto tehnoloģiju parka pārstāvji.

Paredzams, ka satelīttelevīziju kompānijas vien cietīs miljoniem eiro lielus zaudējumus, jo iedzīvotāji atteiksies norēķināties par nesaņemtajiem pakalpojumiem.

Jau iepriekš ģeologi, kas pēta seismiskās parādības Islandes Eijafjallajekulla vulkāna apkārtnē, ziņoja, ka tā aktivitāte ir palielinājusies. Pēdējās diennakts laikā pelnu un dūmu stabs pacēlies aptuveni sešu kilometru augstumā un ir labi redzams no 140 kilometrus attālās valsts galvaspilsētas Reikjavikas. Vulkāna apkārtnē esošajās apdzīvotajās vietās ar neapbruņotu aci var saskatīt aizvien jaunas vulkānisko pelnu kārtas.

Īslande ir slēgusi savu galveno lidostu un pārtraukusi iekšzemes lidojumus pēc sestdien notikušā valsts aktīvākā vulkāna Grimsvotna izvirduma, vēsta Reuters. Eiropas valstis, atceroties pērnā gada pieredzi, ir sākušas uzmanīgi uzraudzīt savas gaisa telpas.

Tomēr eksperti norāda, ka iespēja atkārtoties pagājušā gada Eiropas gaisa telpas paralīzei sešu dienu garumā ir maza. «Tas varētu izraisīt traucējumus, bet tikai uz ļoti īsu laiku, kā arī nelielā apgabalā,» skaidro Īslandes Universitātes ģeofizikas profesors Magnuss Tumi Gudmundsons (Magnus Tumi Gudmundsson).

Aviosabiedrības gan ir brīdinātas, ka pelnu mākonis tuvākajās dienās sasniegs kontinentālo Eiropu

Pelnu mākonis sasniegs Ziemeļskotiju otrdien, bet, ja turpināsies vulkāna izvirdums – tas var sasniegt Rietumfranciju un Ziemeļspāniju jau trešdien, norāda Eiropas gaisas satiksmes kontroles organizācija Eurocontrol. Gaisa satiksmi pagaidām nav plānots pārtraukt.

Īslandes amatpersonas, baidoties par vulkāna izvirdumu, evakuējušas simtiem valsts iedzīvotāju, kuri mitinājušies nemierīgā vulkāna tuvumā, ziņo Associated Press.

Evakuēti aptuveni 800 vulkāna Eyjafjallajokull apkaimē dzīvojošo Īslandes iedzīvotāju, pēc tam kad seismiskā aktivitāte liecināja par atkārtotu šī vulkāna izvirduma iespējamību.

Šī vulkāna, kas atrodas aptuveni 120 kilometrus uz austrumiem no Reikjavīkas, izvirdums jau notika šā gada 20. martā. Līdz tam tas bija «klusējis» teju 200 gadus.

Lielie mākoņi neļauj zinātniekiem lidot virs vulkāna, lai noteiktu, kas tieši ir noticis.

Pēdējo nedēļu laikā eksperti reģistrējuši vairākus zemestrīces Katlas vulkāna apkārtnē. Tas raisa bažas par to, ka drīzumā iespējams Islandes lielākā vulkāna izvirdums, ziņo Al Jazeera.

Islandes zinātnieki atzīst, ka ir novērojuši zīmes, kuras parasti signalizē par vulkānu izvirdumiem. Tomēr zinātnieki arī atzīst, ka šādi novērojumi ir pieredzēti arī vairākus gadus agrāk, tāpēc vulkāna izvirdums var notikt arī pēc ilgāka laika.

Vulkānu izvirdumi Islandē ir spējīgi ietekmē lidojumus. Tas tika pieredzēts Eijafjallajokula izvirduma laikā, kad pelnu mākonis uz nedēļu apturēja gaisa satiksmi Eiropā. Eksperti norāda, ka Katlas izvirdums varētu izraisīt lidojumu apturēšanu visā pasaulē.

Lidojumu apturēšana Eiropā izraisīja diskusijas par to, cik lielā mērā vulkāna izvirduma pelni ir bīstami lidmašīnām. Šā gada laikā pasažieru lidmašīnas varētu tikt aprīkotas ar speciāliem sensoriem, kuri ziņos pilotiem par to, vai gaisā ir sastopamas lidaparātiem bīstamas pelnu daļiņas, vēsta Spiegel.

Ir pazīmes, kas liecina, ka viens no vulkāniem Īslandē gatavojas izvirdumam. Tas notiktu neilgi pēc tam, kad cita Īslandes vulkāna izvirdums izraisīja lielākās problēmas Eiropas gaisa satiksmē kopš Otrā pasaules kara, atsaucoties uz ekspertu sacīto, vēsta swedishwire.com.

Gunars Sigurdsons no Īslandes Meteoroloģijas institūta stāstījis, ka aizdomas par iespējamu vulkāna Grimsvoetn izvirdumu saistītas ar strauju ūdens līmeņa palielināšanos Gigja upē. Taču eksperti nevarot garantēt, ka izvirdums patiešām notiks.

Papildus ūdens līmeņa kāpumam upē Meteoroloģijas institūts arī apvidū reģistrējis spēcīgu seismisko aktivitāti, un trīs mērenas zemestrīces, kuru stiprums ir no 2,7 līdz 4,0 ballēm pēc Rihtera skalas.

Īslandes iestādes vēl nav spējušas noteikt, vai Grimsvotn vulkāna izvirdums varētu ietekmēt gaisa satiksmi tikpat spēcīgi kā Eyjafjoell vulkāna izvirdums aprīlī.

«Ir gandrīz neiespējami pateikt, vai Grimsvotn izvirdīs un vai tam vispār būs ietekme uz gaisa satiksmi,» sacījusi Keflavik lidostas pārstāve Hjordisa Gudmundsdotira, piebilstot, ka viss atkarīgs no tā, vai izvirdums būs lavas vai pelnu veidā.

Īslandē notikušais vulkāna izvirdums pilnībā pārtraucis gaisa satiksmi Lielbritānijā, bet Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā tā ir ierobežota.

Lielbritānijas varas iestādes paziņojušas, ka gaisa satiksme visās valsts lidostās tiks pārtraukta no pulksten 12.00 līdz vismaz 18.00 vakarā, atceļot tūkstošiem lidojumu un atstājot simtiem tūkstošus ceļotāju nīkstam lidostu uzgaidāmajās telpās, vēsta Dailymail.co.uk.

Pirmie, kas sajuta Īslandes vulkāna ietekmi, bijuši aviopasažieri Skotijā, kad tika slēgtas Aberdīnas, Glāsgovas un Edinburgas lidostas. Ziemeļīrijā slēgta Belfāstas Starptautiskā lidosta.

Somijas lidostu pārvaldniece Finavia brīdinājusi ceļotājus rēķināties ar lidojumu kavēšanos un atcelšanu vismaz līdz pulksten 15.00 pēcpusdienā, savukārt Zviedrijā ir slēgta gaisa telpa valsts ziemeļos. Gaisa satiksmi pārtraukusi arī Norvēģijas lielākā Oslo lidosta.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair neto peļņa šajā fiskālajā gadā ir pieaugusi līdz 401 miljonam eiro, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, raksta AFP.

Neskatoties uz augstajām naftas cenām, globālo recesiju un pērnā gada sākuma Īslandes vulkāna izvirduma traucētajiem lidojumiem, kompānija ir spējusi nodrošināt peļņas pieaugumu par 26%, salīdzinot ar iepriekšējo fiskālo gadu, skaidro Ryanair vadītājs Maikls O'Līrijs.

Tomēr augstās degvielas cenas varētu samazināt kompānijas izaugsmi nākošajā fiskālajā gadā. Kompānija «nākotnē raugās ar piesardzīgu optimismu,» BBC norādīja O'Līrijs.

Tikmēr Īslandē ir sācies Grimsvotna izvirdums, liekot valstij atcelt lielāko daļu iekšzemes lidojumu. Vulkāna pelni varētu sasniegt Lielbritāniju jau otrdienas rītā.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn, gada sākumā notikušā vulkāna Eijafjallajekulla izmeši radīja vērienīgāko gaisa satiksmes slēgšanu Eiropas gaisa satiksmes telpā kopš Otrā Pasaules kara laikiem. Eijafjallajekulla radītie zaudējumi novērtēti no 1,5 miljardu līdz 2,5 miljardu eiro apmērā. Vulkāna izvirdums radīja problēmas aptuveni 10 miljoniem gaisa satiksmes lietotāju.

Ne visi apdrošinātāji segs zaudējumus, kas cilvēkiem radušies dēļ atceltajiem ceļojumiem, dēļ Īslandes vulkāna izvirduma, kas daudzviet Eiropā, arī Latvijā paralizējis gaisa satiksmi. Tomēr dažas kompānijas sola nākt pretī saviem klientiem, lai arī apdrošināšanas līgumi neparedz globālu dabas stihiju radītu zaudējumu atlīdzību.

Piemēram, risku apdrošināšanas kompānijas BTA ceļojumu apdrošināšanas noteikumi neparedz atlīdzības izmaksu par zaudējumiem, kurus tieši vai netieši radījušas globālas dabas katastrofas vai dabas stihijas, kā tas ir šajā gadījumā. «Šis nosacījums ir iekļauts apdrošināšanas noteikumos, ar ko klients iepazīstas, noslēdzot polisi,» aģentūrai BNS uzsvērusi BTA Mārketinga un sabiedrisko attiecību epartamenta direktore Ilva Priedniece. BTA saņēmusi zvanus jau vairāk nekā no 100 klientiem, kas vaicā par iespējamām kompensācijām saistībā ar pārceltajiem vai atceltajiem lidmašīnu reisiem.

Īslandes vulkāna izvirduma pelnu dēļ Latvijā slēgta gaisa telpa. Tas nozīmē, ka starptautiskajā lidostā Rīga atcelti visi reisi no pusnakts līdz 16.aprīļa, plkst.18.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" strādās, bet lidojumi nenotiks," informē lidostas pārstāvis Mārtiņš Langrāts.

Langrāts arī norādīja, ka patlaban vidēji dienas laikā lidosta "Rīga" apkalpo aptuveni 13 000 pasažieru. "Šodien jau tika atcelti ļoti daudzi reisi, un pārmērīga cilvēku drūzmēšanās lidostā "Rīga" nenotika. Svarīgākais ir tas, ka cilvēki par to ir informēti un savlaicīgi var pieņemt lēmumu pārcelt lidojumu rezervācijas uz citu laiku," norādīja Langrāts.

Viņš arī atzina, ka tik nopietni kā tagad aviosatiksme ne Latvijas, ne Eiropas mērogā pēdējo gadu laikā nav bijusi traucēta.

Islandes vulkāna Grimsvētna izvirdums, kas izraisīja vairāku simtu lidojumu atcelšanu Eiropā, ir apstājies, vēsta Reuters.

No Grimsvētna krātera pašlaik paceļas tikai dūmi un tvaiks. «Ir pazīmes, ka vulkāna izvirdums beidzas. Kopš šorīta nav novērota pelnu strūkla, no krātera paceļas tikai tvaiks,» aģentūrai pavēstīja Hrafns Gudmundsons (Hrafn Gudmundsson), Islandes meteoroloģiskā dienesta pārstāvis.

Arī Eiropas gaisa kontroles aģentūra Eurocontrol ir norādījusi, ka izvirdums tuvojas beigām. Īslandes aktīvākā vulkāna Grimsvētna izvirdums sākās sestdien, otrdien un trešdien liekot atcelt ap tūkstoš lidojumu Ziemeļeiropā. Vācijā otrdien tika slēgta valsts ziemeļu daļas gaisa telpa. Tika apturēti lidojumi no Brēmenes, Hamburgas un Berlīnes.

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Kārtējais Īslandes vulkāna radītais putekļu mākonis Latviju naktī uz sestdienu nav sasniedzis, un situācija kopumā Eiropā ir uzlabojusies, aģentūrai BNS pastāstīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks.

Viņš minēja, ka mākonis, kas naktī varēja sasniegt Latviju, pa ceļam sadalījies un nav radījis nekādus draudus.

Čerņonoks prognozēja, ka ap pulksten 15 situācija visā Eiropā varētu vēl uzlaboties, un visas ar vulkāna radīto putekļu mākoņiem radītās problēmas varētu atrisināties.

Iepriekš CAA direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs aģentūru BNS informēja, ka naktī uz sestdienu, 24.aprīli, Latviju, iespējams, varētu sasniegt jauns putekļu mākonis.

Latvijas gaisa telpa bija slēgta vairākas dienas. No 16.aprīļa pusnakts līdz 19.aprīlim Latvijas gaisa telpa bija slēgta pilnībā, savukārt 19.aprīlī to atvēra tranzītlidojumiem, bet 20.aprīlī pulksten 9 - pilnībā.

Pēdējo gadu laikā interneta pirkumu apjomi sasniedz rekordus. Šeit var minēt gan Melnās Piektdienas jeb Black Friday popularitātes pieaugumu, gan arī tradicionālo sezonālo tirdzniecību.

Svarīgs kļūst tieši interneta tirdzniecības faktors, jo pēdējos gados arvien lielāku popularitāti gūst iepirkšanās internetā - tā kļūst arvien pieejamāka un drošāka. Šādu interneta pirkumu izaugsmi sekmē reklāmas iespējas internetā. Tendenci spilgti raksturo fakts, ka pasaulē reklāmas budžeti internetā 2017. gadā ir pārsnieguši TV reklāmas budžetu apjomus.

Interesanti, ka interneta pirkumu izaugsme ir vērojama tikai pēdējos gados, kaut gan pasūtīt preces internetā varēja jau pirms 10 gadiem, piemēram, Ebay vai Amazon. Tas ir skaidrojams ar preču piedāvājuma ierobežojumiem un svarīgiem faktoriem kā pirkšanas ērtums un drošība, tāpat bija šaubas, vai prece tiešām tiks saņemta, it īpaši, ja tika veikts pasūtījums no ārvalstīm. Ilgu laiku pārdošanas apjomi internetā auga ļoti lēni. Sākotnēji lielākos panākumus guva Ebay, jo viņi piedāvāja pircēju aizsardzības programmu, kur varēja atgūt naudu, ja prece netika piegādāta 45 dienu laikā. To parāda arī šī zīmola popularitāte periodā no 2000. līdz pat 2010. gadam, kad Ebay bija 2-3 reizes populārāka meklējumu frāze nekā Amazon, kas pēdējos 10 gados ir pārņēmis interneta tirdzniecības līdera lomu. Ebay popularitāte ar katru gadu samazinās, un pērn Amazon meklējumu skaits bija 3 reizes lielāks nekā Ebay.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) ķēries klāt Latvijas un Islandes krīzes pārvarēšanas scenāriju salīdzināšanai.

ASV ekonomists P. Krugmans un neatkarīgā organizācija Council on Foreign Relations nav viensprātis, vai Islande ar devalvācijas un kapitāla kontroles palīdzību ir kļuvusi par «pēckrīzes brīnumu».

«Tiku brīdināts par ļoti stulbu uzbrukumu man saistībā ar Islandes ekonomikas analīzi,» savā blogā The New York Times norāda P. Krugmans. Lai pierādītu to, ka Islande ir veiksmīgi pārvarējusi krīzi, bet Latvija nav, P. Krugmans izmantojis Baltijas valstu un Islandes ekonomiku salīdzinājumu.

Piemērā par Islandes veiksmi un Latvijas neveiksmi krīzes pārvarēšanā ekonomists salīdzinājis divas «iedomātas» valstis – I un L.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Nordic Partners Limited ar iesniegumu, kurā minētie apstākļi liecinot par Latvijas un Īslandes pilsoņu darbībām organizētā grupā, kas satur izspiešanas pazīmes ar mērķi iegūt no Īslandes bankas finansētā Latvijas uzņēmuma Nordic Partners 5,3 miljonus eiro, vērsies Latvijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Iesniegumā norādīts, ka šo naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis Latvijas zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons kopā ar Īslandes Augstākās tiesas advokātu Karlu Georgu Sigurbjonsonu (Karl Georg Sigurbjonsson).

Pēc viņas stāstītā ENAP iesniegumu ir pievienojusi šā gada jūnijā uzsāktajam kriminālprocesam par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms. Šajā procesā par cietušo ir atzīts Nordic Partners Limited grupas uzņēmums SIA NP Foods. Plāno iesniegt iesniegumus par atzīšanu par cietušajiem arī AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta u.c. M. Dulle-Sūniņa atzīmē, ka šis ir jau otrais kriminālprocess Latvijā, kurā iesaistīts zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.

Swedbank Apdrošināšana saņem pieteikumus par vulkāna pelnu dēļ atceltajiem ceļojumiem; klienti saņems atlīdzību, sola kompānija.

Īslandes vulkāna izvirduma pelnu dēļ vairākās valstīs tika slēgta gaisa telpa un daudziem cilvēkiem nācās atcelt savus lidojumus. Swedank Varakindlustus AS (Swedbank Apdrošināšana) saņem ne vien pirmos atlīdzības pieteikumus, bet arī daudz jautājumus par lidojumu aizkavēšanos vai pārcelšanu no klientiem, kas atrodas gan Latvijā, gan gaida lidojumu atjaunošanu dažādās citās valstīs – no Igaunijas līdz pat Itālijai un Izraēlai.

«Lai gan vulkāna izvirdums parasti netiek uzskatīts par vienu no atlīzināmajiem zaudējumu iemesliem, kā arī lidojumu aizliegumu pasludinājušas aviācijas kontroles iestādes, Swedbank Apdrošināšana nolēma visiem klientiem, kuri iegādājušies apdrošināšanu pret ceļojuma pārtraukšanas risku (kas iekļauj transportlīdzekļu nokavēšanu un izlidošanas aizkavēšanos) un pieteiks savus gadījumus vulkāna pelnu dēļ pārceltajiem un atceltajiem ceļojumiem, izmaksāt atlīdzību,» saka Swedbank Apdrošināšanas valdes loceklis Baltijas valstīs Pēters Kabuns (Peeter Kabbun).

Aviokompānijai Scandinavian airlines (SAS) Īslandes vulkāna radītais haoss gaisa satiksmē izmaksājis 91 miljonu ASV dolāru, ziņo Swedish Wire.

Vulkāna darbība aviosabiedrību satiksmi ir ievērojami ietekmējusi. Pasažieru skaits krities gandrīz par trešdaļu un tas nevar neatstāt ietekmi uz aprīļa finanšu rādītājiem, teikts kompānijas paziņojumā.

SAS savos aprēķinos prognozē, ka vulkāna radītie zaudējumi līdz šā gada 7. maijam varētu būt sasnieguši 91 miljonu USD.

«Gaisa satiksme tika ievērojami traucēta, kad vulkāna dēļ uz nedēļu tika slēgti vairāki ceļi Eiropas gaisa telpā,» norāda kompānija.

Jāatzīmē, ka meteorologi norāda, ka vulkāns atkal ir izdalījis pelnus un veidojās vēl viens mākonis. Pagaidām nav zināms, uz kuru pusi vējš tos aiznesīs.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.