To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Lielbritānija un Nīderlande atgūs savus četrus miljardus eiro, ko tās tērēja, lai glābtu savu iedzīvotāju noguldījumus, sabrūkot Īslandes banku sistēmai, apgalvojis Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons (Olafur Regnar Grimsson), norādot, ka ar Landsbanki aktīviem «vajadzētu pietikt», lai segtu šo parādu.

Jau ziņots, ka Īslandē nesen notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei Landsbanki meitasbankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus. Šī bija jau otrā reize, kad Īslandes iedzīvotāji noraidīja ierosinājumu atmaksāt abām valstīm četrus miljardus eiro lielo summu.

Kā vēsta BBC, Grimsons uzsver, ka jautājums referendumā nebija par to, vai atmaksāt naudu Lielbritānijai un Nīderlandei, bet gan par to, vai šī parāda atmaksā tiek izmantotas valsts garantijas.

Īslandes prezidents uzskata, ka ar Lielbritāniju un Nīderlandi jānorēķinās ar līdzekļiem, kas tiks iegūti pārdodot Landsbanki īpašumus, ar ko «vajadzētu pietikt», lai pilnībā segtu šo parādu.

Nīderlandei un Latvijai ir vēsturiski labas ekonomiskās attiecības, kuras apstiprina šonedēļ notiekošā Nīderlandes karaļa Vilema Aleksandra valsts vizīte Latvijā un Baltijā

Iepriekšējā nedēļā notikušajā Baltijas žurnālistu vizītē Nīderlandē karalis Vilems Aleksandrs norādīja, ka priecāsies redzēt, kā Baltijas valstis attīstījušās 16 gadu laikā, kopš viņš šo reģionu apmeklēja pirmo reizi. Vizītes laikā plānots tikties ar Nīderlandes un Latvijas biznesa semināra Get Connected dalībniekiem Rīgas brīvostas pārvaldē.

Līdzīgas vērtības

Ekonomiskās attiecības starp Latviju un Nīderlandi Vilems Aleksandrs raksturo kā labas, vienlaikus norādot, ka tās vienmēr var būt labākas. Tāpēc valsts vizītei ar paralēli notiekošām ekonomiskajām misijām ir nozīmīga loma. Vizīte Latvijā būs fokusēta uz loģistikas jautājumiem, Igaunijā – uz lauksaimniecību, bet Lietuvā – uz enerģētiku. Nīderlandes karalis arī norāda, ka jau vēsturiski Nīderlandei un Baltijas valstīm ir bijušas labas attiecības un tirdzniecība caur Hanzas savienību bija mugurkauls Nīderlandes attīstībai Tālajos Austrumos XVI un XVII gadsimtā. Šodien Baltiju un Nīderlandi vieno līdzīgas vērtības un ekonomiskā sadarbība. Karalis akcentē, ka kopība ir svarīga, jo īpaši sarežģītos laikos, kad tuvojas Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības.

Lielbritānija varētu sarīkot referendumu par valsts attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), paziņojis britu premjers Deivids Kamerons, norādot, ka ir gatavs apsvērt šāda soļa īstenošanu.

Komentārā Lielbritānijas laikrakstam Sunday Telegraph, Apvienotās Karalistes premjers norādījis, ka vēlas britiem sniegt «patiesu izvēli» jautājumā par Lielbritānijas attiecībām ar ES un tas varētu būt panākams referenduma vai vispārēju vēlēšanu ceļā. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka nepropagandē referendumu par to, vai Lielbritānijai jāpaliek vai jāizstājas no savienības, un ka Lielbritānijas interesēs ir palikt ES.

Tāpat viņš norādīja, ka lēmums par referenduma organizēšanu netiks pieņemts tuvākajā laikā.

Analītiķi uzskata, ka D. Kamerona izteikumi ir saistīti ar izpatikšanu viņa partijas konservatīvi noskaņotajiem biedriem, kuri vairākkārt izteikušies, ka Lielbritānijai esot jāizstājas no ES. D. Kamerons arī norādīja, ka Eiropas Savienībā valda pārāk daudz birokrātijas un savienība pārmērīgi cenšas iejaukties nacionālos jautājumos.

Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons pirmdien izklāstījis Londonas nostāju gaidāmajās sarunās par jauno tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), savā runā uzsverot, ka Lielbritānijai nav nepieciešamības turpmāk pakļauties ES normām.

Viņš noraidīja prasību, lai Lielbritānija pakļautos ES normām attiecībā uz "konkurences politiku, subsīdijām, sociālo aizsardzību, vidi vai ko citu tamlīdzīgu".

Džonsons sacīja, ka Londonai nav jāievēro šie noteikumi vairāk kā ES ievēro Lielbritānijas noteikumus.

Lielbritānijas premjers aicināja ES piekrist līgumam, kas būtu līdzīgs ar Kanādu noslēgtajam brīvās tirdzniecības līgumam, un paziņoja, ka gadījumā, ja šāda vienošanās netiks panākta, tirdzniecība ar ES notiks saskaņā ar pašreizējo līgumu par Lielbritānijas izstāšanos no bloka un tas vairāk līdzināsies Austrālijas gadījumam.

Saskaņā ar ES un Kanādas līgumu vairumam preču netiek piemēroti importa tarifi, bet pakalpojumu plūsma, piemēram banku pakalpojumos, ir ierobežotāka.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Krīzes nomocītā Spānija saņems 168,9 miljonus eiro lielu naudas atmaksu no Eiropas Komisijas saistībā ar sliktāku ekonomikas izaugsmi kopš 1995. gada nekā bija prognozēts. Vairākām valstīm būs jāveic papildu iemaksas ES budžetā, vēsta thelocal.es.

EK statistikas aģentūra Eurostat pārskatījusi dalībvalstu tautsaimniecību sniegumu kopš 1995.gada un koriģējusi katras dalībvalsts ieguldījumu.

Tādējādi Spānija pievienojas «klubiņam», kurā ietilpst Francija (1 miljardu eiro liela naudas atmaksa) un Vācija, kas atgūs 779 miljonus eiro.

Savukārt, kā vēstīts, ES Lielbritānijai pieprasa papildu 2,1 miljardu eiro, bet Nīderlandei - 642 miljonus eiro. Latvijai varētu būt jāiemaksā aptuveni 6,5 miljonus eiro.

Eiropas Komisija palielinājusi eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi, kas attiecas uz 2011.gadu, un norādījusi, ka augstākas naftas un preču cenas gada lielākajā daļā turēs inflāciju virs Eiropas Centrālās bankas limita, ziņo Bloomberg.

Eiro reģiona iekšzemes kopprodukts 2011.gadā varētu palielināties par 1,6%, liecina šodien publicētais ziņojums. Iepriekš tika prognozēta izaugsme par 1,5%. Inflācija šogad būs vidēji 2,2%. Pagājušā gada novembrī tika lēsts, ka tā varētu būt ap 1,8%.

ES Ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns ziņojumā norādījis, ka, «neskatoties uz neseno relatīvo klusumu finanšu tirgos, situācija vēl nav pilnībā normalizējusies».

Inflācija 17 valstu eiro reģionā šā gada februārī paātrinājās līdz 2,4% (janvārī - 2,3%), jau trešo mēnesi pārsniedzot ECB 2% limitu.

Komisija palielinājusi savu 2011.gada IKP prognozi Vācijai, Francijai, Spānijai un Nīderlandei, bet samazinājusi prognozi Lielbritānijai. Vācijas IKP varētu augt par 2,4%. Iepriekš tika prognozēts pieaugums par 2,2%.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Lielbritānijas parlaments pirmdienas vakarā atkārtoti noraidīja visus Brexit plānus, kas bija izstrādāti kā premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās alternatīvas, nepilnas divas nedēļas pirms gaidāmās valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Tā sauktajos indikatīvajos balsojumos neviena no četrām alternatīvām neguva deputātu vairākuma atbalstu, tomēr vislielākais atbalsts bija priekšlikumiem sarīkot otru referendumu un vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES.

Pirmais scenārijs, kas paredzēja aicināt valdību vienoties par pastāvīgu muitas ūniju ar ES, tika noraidīts ar 276 balsīm pret 273.

Otrais scenārijs «Kopējais tirgus 2.0» paredzēja pieņemt Mejas «Breksita» nosacījumus, bet pieprasīt viņai vienoties par jaunu ES muitas saskaņojumu un dalību ES vienotajā tirgū. Tas tika noraidīts ar 282 balsīm pret 261.

Trešais scenārijs par otra referenduma plāniem tika noraidīts ar 292 balsīm pret 280.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

«Ja UK beigu beigās paliks EU, tad gribētos piestādīt viņiem rēķinu par šo pēdējo gadu čakaru, ko viņi radījuši. Tā vietā, lai strādātu ES nākotnes vārdā, liela daļa aparāta visās ES dalībvalstīs ņemas ar šo «Drama Queen»... :(

Jau sāk apnikt,» tā tvīto Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs. Jāteic, ka drāmas karalienes alias Lielbritānijas sarīkotajām kaislībām pagaidām gals vēl nav redzams. Lielā mērā izšķiroši būs trīs datumi – 12., 13. un 14. marts. Proti, 12. martā parlamentā paredzēts atkārtots balsojums par premjerministres Terēzas Mejas izstāšanās plānu. Ir liela varbūtība, ka parlamentārieši to atkal noraidīs, jo tajā nav ietverta «cietā Brexit» aizstāvju prasība atrisināt jautājumu par robežas atjaunošanu starp Lielbritāniju un Ziemeļīriju.

Ja Mejas plāns tiek noraidīts, tad 13. martā parlamentārieši balsos par tā dēvēto bezvienošanās Brexit, ko daudzi uzskata par vissliktāko scenāriju, vispirms jau pašai Lielbritānijai. DB jau rakstīja, ka šādā gadījumā Lielbritānijai varētu pietrūkt importēto preču, tostarp pārtikas un medikamentu. Ja parlamentārieši nobalso pret šādu scenāriju, tad 14. martā tiks balsots par izstāšanās termiņa – 29. marta – pagarināšanu. Jāteic, ka T. Meja stingri iestājas pret izstāšanās termiņa pagarināšanu. «Mūsu primārajam fokusam ir jābūt vienošanās panākšanai un aiziešanai no ES 29. martā. Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem dos noteiktības sajūtu, ko tie ir pelnījuši,» teikusi premjeministre.

Eiropas Savienība (ES) var piedāvāt Lielbritānijai "ļoti ambiciozu" tirdzniecības līgumu, tostarp nulles tarifus un kvotas, bet ar nosacījumu, ka Londona piekrīt tagad un turpmāk ievērot ES standartus, pirmdien paziņojis ES sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē.

"Mums jānodrošina, lai konkurence ir un paliek atklāta un godīga," sacīja Barnjē, norādot, ka abām pusēm jāvienojas par "specifiskām un efektīvām garantijām, lai ilgtermiņā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus".

"Tas nozīmē mehānismus, lai uzturētu augstos standartus, kas mums ir sociālajos, vides, valsts palīdzības un nodokļu jautājumos," pavēstīja Barnjē.

Viņš paziņoja, ka Lielbritānijai arī būs jāatļauj ES zvejot tās ūdeņos, un ES attiecīgi atļaus Lielbritānijas zvejniekiem piekļūt tās ūdeņiem.

Taču Barnjē atzina, ja zvejošana, visticamāk, būs pirmais un nopietnākais domstarpību jautājums gaidāmajās sarunās.

Londona vēlas aizliegt ES dalībvalstu zvejniekiem zvejot Lielbritānijas ūdeņos, bet paturēt tiesības eksportēt savu produkciju uz ES valstīm.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt Brexit līdz 30.jūnijam, pieļaujot arī iespēju, ka Apvienotā Karaliste aiziet no bloka agrāk, ja parlaments beidzot apstiprina jau trīskārt noraidīto Brexit vienošanos.

«Apvienotā karaliste uzskata, ka [Brexit] pagarinājumam jābeidzas 2019.gada 30.jūnijā. Ja puses spēj [vienošanos] ratificēt pirms šī datuma, valdība uzskata, ka šis periods jāizbeidz agrāk,» teikts Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā Mejas vēstulē.

Tikmēr Tusks, kā pavēstījis kāds augsta ranga ES avots, piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu.

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Skatoties uz Lielbritānijas mocībām ar Brexit procesu, ir viegli pakļauties schadenfreude sajūtām, tā sakot, – ja jau mēs jums tā nepatīkam, tad izbaudiet savas problēmas. Jo tiešām, ņemot vērā gaidāmās ekonomiskās grūtības un, vēl jo vairāk, nepieciešamību atrast veiksmīgu sadarbības modeli Ziemeļīrijā un Skotijā, grūti iedomāties, kā no tā var iznākt kas Lielbritānijai veiksmīgs.

Tomēr var gan. Ir iespēja, ka galu galā briti uz Brexit raudzīsies kā uz pozitīvu veiksmes stāstu. Kā tas ir iespējams? Šajā rakstā mēģināšu iezīmēt šādu scenāriju.

Ja nu šajā neskaidrībām pilnajā procesā ir kas skaidrs, tad tas ir fakts, ka ekonomiski Lielbritānija zaudēs. Gandrīz visu ekonomistu lietotie Lielbritānijas izstāšanās ekonomisko seku novērtējuma modeļi prognozē negatīvu ietekmi uzreiz pēc Brexit. Var skeptiski vērtēt ekonomistu modeļus, tomēr grūti iebilst šo vērtējumu pamatā esošai loģikai: kompānijas, kas pašlaik strādā Lielbritānijā, rēķinās ar netraucētu tirdzniecību vienotajā Eiropas Savienības (ES) tirgū. Ļoti lielai daļai uzņēmumu pieeja ES tirgum ir stratēģijas stūrakmens. Uzņēmumi cietīs un noteikti pārskatīs savus investīciju un nodarbinātības plānus par sliktu Lielbritānijai. Tāpēc vismaz īstermiņā Brexit nozīmē neizbēgamu triecienu tautsaimniecībai.

Lielbritānijas parlaments piektdien jau trešo reizi ar 58 balsu vairākumu noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto «Brexit» vienošanos.

Šoreiz vienošanos atbalstīja 286 deputāti, bet 344 joprojām balsoja pret.

Meja jau norādījusi, ka šim balsojumam būs «smagas» sekas un ka Lielbritānijai draud aiziešana no Eiropas Savienības 12.aprīlī bez jebkādas vienošanās, jo nepietiks laika, lai apstiprinātu normatīvos aktus, kas ļautu izvairīties no bezvienošanās Brexit.

Savukārt opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins kārtējo reizi pieprasījis Mejas atkāpšanos un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu.

Reaģējot uz Lielbritānijas parlamenta balsojumu, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks jau izlēmis 10.aprīlī sasaukts ārkārtas ES samitu.

Piektdienas balsojums nozīmē, ka Londona nav spējusi iekļauties iepriekšējā samitā noteiktajā termiņā, lai «Brexit» tiktu atlikta līdz 22.maijam, kad Apvienotā Karaliste varētu aiziet no bloka saskaņā ar novembrī panākto vienošanos.

Latvija savu pievilcību holdingiem nespēj pierādīt, turklāt to aptumšojis pērn iedzīvinātais liegums zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupas ietvaros un minimālā domājamā ienākuma nodokļa noteikšana valdes locekļiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par vislielāko triecienu holdingiem Latvijā tiek uzskatīts tieši liegums zaudējumu pārnešanai uzņēmumu grupā. DB jau rakstīja, ka šis bija viens no iemesliem, kādēļ trīs mēbeļu ražošanas uzņēmumi – SIA Tukuma mēbeles, SIA Daiļrade koks un SIA Valmieras mēbeles – konsolidējās vienā SIA Daiļrade koks. Savulaik par šīs normas kaitīgo ietekmi DB slejās brīdināja arī uzņēmējs Jānis Ošlejs, norādot, ka tādējādi riskantākie – lielākoties ražošanas investīciju projekti var arī netikt īstenoti, jo šādiem ieguldījumiem visbiežāk tiek nodibināts atsevišķs uzņēmums, kura neveiksmes gadījumā zaudējumu segšanas iespēja pāriet uzņēmumu grupai. Ja tādas iespējas vairs nebūs, tad, viņaprāt, diez vai grupas vadošais uzņēmums būs gatavs riskēt un savā iekšienē realizēt riskantu projektu.

Eiropas Komisija (EK) šodien ir oficiāli pieprasījusi Beļģijai, Luksemburgai, Latvijai, Nīderlandei un Slovēnijai rīkoties, lai nodrošinātu pienākumu izpildi saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem par naftas rezervēm, un, ja dalībvalstis divu mēnešu laikā neizpildīs savus juridiskos pienākumus, EK var nolemt vērsties pret tām tiesā, norādīts EK paziņojumā.

Atbilstoši Naftas rezervju direktīvai dalībvalstīm ir pienākums uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu rezerves, kuru apjoms atbilst vismaz dienas vidējā neto importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai, atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks.

Ņemot vērā naftas nozīmi ES energoavotu sadalījumā, ES lielo atkarību no jēlnaftas un naftas produktu ārējām piegādēm un ģeopolitisko nedrošību daudzos ražotājreģionos, visām ES valstīm ir vitāli svarīgi ievērot atbilstību šiem noteikumiem, lai patērētājiem vienmēr nodrošinātu piekļuvi naftas produktiem, paziņojumā norādījusi EK.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s noteikusi negatīvu Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) kredītreitinga nākotnes perspektīvu. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar iepriekš notikušo Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas reitingu perspektīvu pārskatīšanu.

Nosakot negatīvu reitinga perspektīvu, Moody’s fondam tomēr atstājusi piešķirto augsto AAA kredītreitingu. Aģentūras lēmums nozīmē – pieaugusi iespēja, ka EFSF tuvākā gada vai pusotra laikā var zaudēt savu AAA reitingu.

Jau vēstīts, ka Moody’s otrdien no stabilas uz negatīvu mainīja Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai piešķirto kredītreitingu nākotnes perspektīvas. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar pieaugušu neskaidrību par Eiropas parādu krīzi un risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu. Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s pārskatījusi 17 Vācijas banku reitingu perspektīvas. Bankām piešķirta negatīva nākotnes perspektīva, bet aģentūra savu lēmumu skaidro ar iepriekš notikušo Vācijas reitinga perspektīvas samazināšanu.

Reitinga perspektīva galvenokārt pazemināta Vācijas valdības atbalstītajām reģionālajām bankām. Tomēr no aģentūras «nežēlastības» nav izvairījušās arī IKB Deutsche Industriebank un Deutsche Postbank.

Db.lv jau vēstīja, ka Moody’s no stabilas uz negatīvu mainīja Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai piešķirto kredītreitingu nākotnes perspektīvas. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar pieaugušu neskaidrību par Eiropas parādu krīzi un risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu.

Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs «Coface» jaunajā valstu risku reitingā uzlabojis vērtējumus Ukrainai, Gruzijai un Nīderlandei.

Kredītrisku eksperti atzīmē, ka iespējamā uzņēmumu «pārkaršana» un politiskā spriedze būs lielāko biznesa risku vidū 2018. gadā.

Kā rāda jaunais biznesa risku reitings, globālās tirdzniecības izaugsme ir pozitīvi ietekmējusi vairākas atvērtās ekonomikas valstis. Šajā ceturksnī riska vērtējumi ir uzlaboti Nīderlandei (A1), Dienvidkorejai (A2) un Taivānai (A2). Pakāpeniski atgriežoties patērētāju un uzņēmumu konfidencei, uzlabojusies biznesa vide arī Grieķijā. Tikmēr Baltijas valstu novērtējumi saglabāti bez izmaiņām – A3 jeb apmierinošs riska līmenis Latvijai un Lietuvai, bet Igaunijai A2 jeb zems risks.

Neskatoties uz joprojām augstajiem politiskajiem riskiem, «Coface» uzlabojis vērtējumus arī Ukrainai (C), Gruzijai (B) un Moldovai (C), kurās šobrīd vērojama izaugsme līdz ar ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos Krievijā un Eiropā. Savukārt Kazahstānas biznesa videi par labu nākusi gan pieaugošā naftas ieguve, gan ieguldījumi Ķīnas «jaunā zīda ceļa» projektā. Riska vērtējums pasliktināts Saūda Arābijai (C), kur pieaugošā politiskā spriedze kaitē biznesa videi investoru skatījumā. Turklāt Tuvo Austrumu valsts ekonomika ir lielā mērā atkarīga no naftas cenām, kuras joprojām ir svārstīgas.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s no stabilas uz negatīvu samazinājusi Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai piešķirto kredītreitingu nākotnes perspektīvas. Savu lēmumu aģentūra skaidro ar pieaugušu neskaidrību par Eiropas parādu krīzi.

Šāds solis tiek saistīts arī ar arvien lielāku risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu. Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.

Aģentūra arī pauž pārliecību par to, ka, ja Spānijai un Itālijai nāksies piešķirt starptautisko palīdzību, eirozonas krīze sasniegs iepriekš neredzētus apmērus.

Db.lv jau vēstīja, ka Spānijas aizņemšanās izmaksas kārtējo reizi sasniegušas jaunu rekordu. Valsts desmit gadu parādzīmju procentu likmes pirmdien sasniedza 7,55%.