Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Straujš aizņēmumu līdzekļu pieaugums finanšu ekonomiskajā sistēmā ir viena no raksturīgākajām mūsdienu kapitālisma īpašībām. Šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Vienkārši matemātiski aprēķini rāda, ka dzēst parādus tikai ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no iekšzemes kopprodukta, praktiski nav iespējams, stāsta ABLV grupas galvenais analītiķis, matemātikas doktors Leonīds Aļšanskis, minot arī četurs iespējamos scenārijus, lai nepieļautu pasaules valstu ieslīgšanu «pilna mēroga parādu krīzē».

Praktiski šodien ar aizņēmuma līdzekļiem tiek iegādāti vairums finanšu aktīvi. Aktīvas aizņēmējas kļuvušas arī valstis, kuras ar kreditoru naudu sedz savu budžetu deficītus. Tieši attīstīto valstu valsts parādu straujais pieaugums ir izveidojis parādu problēmu par pašu bīstamāko pasaules finanšu-ekonomiskajai sistēmai.

Precīzi uzskaitīt parādus, kurus uzkrājuši visi Zemes iedzīvotāji, ir ārkārtīgi sarežģīti. Pēc dažiem aprēķiniem, to kopējā summa mērāma simtos triljonu dolāru un vairākkārtīgi pārsniedz pasaules IKP apmēru Skaidrs, ka nodzēst šādus parādus ar ieņēmumiem, kuri ir tikai daļa no jauna izveidojamā IKP, ir ārkārtīgi sarežģīti, skaidro matemātikas doktors.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, grupā pie šī plāna izveides strādātu gan valdības pārstāvji, gan plašs profesionāļu loks no dažādām jomām.

Pēc ilgas pārliecināšanas darba grupa tika izveidota Ekonomikas ministrijas paspārnē, taču krīzes vadības plāns tapa diemžēl tikai attiecībā uz tautsaimniecības daļu, un pat tas netiek pilnvērtīgi realizēts. Valdības nostāju varēja tulkot šādi: “Jums vajag plānu, te tas ir. Tikmēr aiz slēgtām durvīm lemsim, izejot no politiskās loģikas, nevis atbilstoši plānam.”

No valdības locekļiem, īpaši finanšu ministra varēja saprast, ka stratēģija vispār nav vajadzīga – no rīta jāpamostas un jālemj, tā būs vislabākā recepte. Vasarā vīrusa izplatība patiešām samazinājās, taču tā lielā mērā bija apstākļu sakritība, nevis mērķtiecīga darba rezultāti. Tagad, kad vīruss uzņem apgriezienus, mēs redzam, pie kā noved tas, ka nav stratēģijas. Lēnā garā to saprot arī valdības augstākais ešalons, bet savā ziņā tas ir nokavēts par nepilnu gadu.

Krīzes laikā atbildīgās amatpersonas neizprata, kādēļ Latvijā sākās krīze, līdz ar ko tika pieņemti paši optimālākie lēmumi, uzskata Ekonomistu Apvienības 2010 biedrs Mārtiņš Bondars.

«Es domāju, ka tās amatpersonas, kuras krīzes laikā bija atbildīgas par ļoti svarīgu lēmumu pieņemšanu Latvijai, es domāju, pirmkārt, neizprata to, kādēļ Latvija nokļuva šajā krīzē. Otrkārt, neizprata to starptautisko situāciju tajā brīdī, kurā Latvija atradās, kad Latvijā iestājās krīze un pasaulē iestājās krīze, un pieņēma tādus lēmumus Latvijai, kuri nebija paši optimālākie,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja Bondars, piebilstot gan, ka Ekonomistu Apvienībā 2010 domas dalās par to, «kā šī krīze tika pārvarēta un vai šī krīze tika pārvarēta, un kādas ir mācības, un kādas ir rekomendācijas šīs krīzes kontekstā».

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Bija kādreiz, 19. gadsimtā, tāds franču zinātnieks, kurš paziņoja, ka, izpētot kamenes uzbūvi, ir pilnīgi skaidrs – tā lidot nevar. Tās masa ir liela, spārni mazi, uzbūve neatbilstoša aerodinamikas likumiem. Un tomēr reālā dzīve pierāda, ka kamenes lido.

Līdzīgi ir ar eiro zonu. Ekonomikas teorētiķiem nekādi nesanāk izdomāt, ka (un kā) tā var darboties – dalībvalstis pārāk dažādas un galīgi «neizskatās pēc ASV». Tomēr nu jau 20 gadus arī šī sistēma darbojas, un nu jau tā liekas ierasta lietu kārtība.

Vēl nesen, ap 2011. gadu, piedzīvojām kārtējo «Nu nevar lidot!» histēriju. Google meklēšanas serviss uz atslēgvārdiem «saving the euro» uzrāda 260 tūkstošu ierakstu, lielākoties, laikā no 2011. līdz 2012. gadam. Tas bija laiks, kad veselas ekonomistu grupas rakstīja atklātās vēstules un uzsaukumus, kā glābt eiro zonu. Dažiem tā izvērsās par tādu kā apsēstību, kurā eiro ir visa ļaunuma sakne. Piemēram, Nobela prēmijas laureāts Džozefs J. Stiglics (Joseph Eugene Stiglitz) rakstīja: «Lai gan ir vairāki cēloņi, kas nosaka Eiropas nebūšanas, to pamatā ir tikai viena kļūda: eiro ieviešana.»

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Patlaban ir pāragri runāt par atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmumiem, atzina Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš stāstīja, ka, raugoties uz norisēm ekonomikā, līdz ar ierobežojumu daļēju mīkstināšanu virkne uzņēmumu atsāk darbu un apritē atgriežas arī darbinieki. Tomēr viņš uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija nav beigusies, saslimstības rādītāji ir augsti un spēkā joprojām ir virkne ierobežojumu, tādējādi daudzi uzņēmumi un darba ņēmēji joprojām ir smagas krīzes skarti.

Ņemot to vērā, Vilerts secināja, ka šis nav īstais brīdis, lai atceltu valsts atbalsta pasākumus. "Par atbalsta pasākumu izbeigšanu jādomā brīdī, kad vīrusa izplatība būs apturēta un vairs nebūs epidemioloģiskie ierobežojumi. Kamēr ir pandēmija, tikmēr atbalsta pasākumi ir jāsaglabā," uzsvēra Latvijas Bankas eksperts.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Nekustamā īpašuma tirgū investoriem jāpievērš uzmanība vecākiem cilvēkiem – vientuļniekiem; vērtējums par nākamās krīzes iespējamo laiku atšķiras, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no biznesa iespējām nekustamā īpašuma investoriem meklējama faktā, ka Eiropas iedzīvotāji noveco, konferencē Starptautiskās investīcijas nekustamajos īpašumos Latvijā 2014 norādīja investīciju kompānijas Northern Horizon vadītājs Larss Ohnemuss. Viņš arī aicināja domāt par to, ka arvien vairāk cilvēku dzīvo vieni, tāpēc mainās pieprasītāko īpašumu izmērs un iekārtojums. Nākamā krīze nekustamo īpašumu tirgū, viņaprāt, esot gaidāma 2017.–2018. gadā.

Maciņš briedīs

«Vairums no mums joprojām par laimīgo ģimeni domā šādi – divi pieaugušie un divi bērni, bet šī aina vairs nepastāv. Ziemeļeiropas valstīs jau tagad vairāk nekā 40% cilvēku dzīvo vieni, neprecējušies,» klāstīja L. Ohnemuss, skaidrojot, ka attiecīgi mainās arī pieprasījums pēc īpašumiem – pieprasīti ir mazāki dzīvokļi.

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Biroja mēbeļu tirgus mainās, un to lielā mērā ietekmē cilvēku paradumi – līdz ar darbiniekiem arī darba vide kļūst mobilāka. Tā intervijā DB stāsta Lietuvas biroja mēbeļu ražotāja Narbutas Furniture Company īpašnieks Petrs Narbuts (Petras Narbutas).

Biroja mēbeļu ražošanai viņš pievērsās pēc drauga ieteikuma. P. Narbuts pēc izglītības ir fiziķis, un 80. gadu beigās pēc Viļņas universitātes absolvēšanas viņš strādāja Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta ražotnē, kur izgatavoja lāzerus. Viņam kā jaunajam speciālistam uzticēts radīt lāzergaldus un sākt to ražošanu. Kad Lietuva atguva neatkarību, daudzi sāka uzņēmējdarbības gaitas, tostarp kāds P. Narbuta draugs, kurš tirgojis datorus. Viņš P. Narbutu mēģinājis pārliecināt, ka cilvēkiem bez pašiem datoriem ir nepieciešami arī datorgaldi. «No sākuma mani šī ideja pārāk neaizrāva, jo man kā fiziķim nešķita prestiži ražot mēbeles. Nezinu, kā ir Latvijā, bet Lietuvā, kad sākās pārmaiņu laiki un varēja sākt uzņēmējdarbību, trešdaļa kļuva par taksistu, bet, kad taksistiem bija pārāk daudz, daudzi sāka ražot mēbeles. Tāpēc vienbrīd šķita, ka visi ražo mēbeles. Turklāt Lietuvā jau iepriekš bija un joprojām ir daudz lielu mēbeļu fabriku. Ražot mēbeles biznesā šķita līdzvērtīgi pašnāvībai,» atminas P. Narbuts. Taču viņš nolēma mēģināt un pievērsties mēbeļu izgatavošanai, turklāt darīt to nopietni un ilgtermiņā, tāpēc uzņēmuma nosaukumā tika ietverts viņa uzvārds – Narbutas ir Ko, UAB. Uzņēmums dibināts 1991. gadā.

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

«Redziet, mani Latvija kopumā šajā biznesā visai maz interesē. Es pat gribētu teikt tā - mums krīze Latvijā bija ļoti izdevīga, jo man nekad nav bijusi tik augsta darbinieku lojalitāte kā briesmīgākajos krīzes gados,» atbildot uz jautājumu par krīzi Latvijā, sacījis IT nozares uzņēmējs, a/s SAF tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

«Jāsaprot arī - Latvijas krīze jau nebija kaut kāda Latvijas krīze, tā bija globālās krīzes sastāvdaļa... Bet krīze pasaulē, protams, mūs skāra. Ja mūsu klients ir telekomunikāciju operators, tas pamatā nozīmē celtniecību. Un visai celtniecībai krīze iesita ļoti spēcīgi. Bet telekomunikācijas ātrāk atkopās.

Mēs no sākta gala esam bijuši orientēti uz ārpusi. Manuprāt, Latvijā vispār neviena ražošana nevar pastāvēt tikai kā lokāls projekts, bāzēties tikai uz iekšēju tirgu,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis N. Bergs.

«Man jāatzīst, krīzei bija arī kāds milzīgs labums - politiķi sāka runāt ar ļoti plašu uzņēmēju spektru, kādreiz bija ļoti izteikti tikai sevišķi pietuvinātie. Krīzes dēļ sākās jēdzīgs dialogs. Bet vienmēr var atrast lietas, par ko palamāt un pastrīdēties,» viņš arī norādījis.

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Uzņēmuma veiksmi nosaka īpašnieku iesaistīšanās biznesā un spēja piedāvāt reģionam atbilstošus produktus.

Igauņu uzņēmums Krimelte OÜ, kas ietilpst Wolf Group, ražo dažāda veida celtniecības putas, silikona un akrila hermētiķus, celtniecības līmes, tīrīšanas līdzekļus u.c. produktus. «Līdz šim šis gads ir bijis diezgan labs. Mēs esam palielinājuši pārdošanas apjomus par aptuveni 10%, salīdzinot ar pērno gadu. Vienmēr varētu vēl vairāk, bet šis ir diezgan labs rādītājs,» uzskata Alars Salums (Alar Salum), Wolf Group valdes loceklis.

Arī pagājušais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs un iepriekšējos gados izaugsme ir bijusi samērā stabila. «Mums bija tikai viens gads, kad pārdošanas apjomi samazinājās – tas bija 2009. gadā, kad bija krīze. Taču jau 2010. gadā pārdošanas apjomi sasniedza 2008. gada rezultātus,» viņš saka.

Ekonomiskā krīze iezīmējusi strauju bezpajumtnieku skaita pieaugumu Eiropas Savienībā (ES), vēsta laikraksts Diena.

Bez pajumtes palikušo cilvēku skaits palielinājies lielākajā daļā ES valstu, un tās nespējot palīdzēt tūkstošiem krīzes upuru, kuriem nepietiek vietu pārpildītajās patversmēs. Daudzi bez mājām palikušie tikmēr papildina skvoteru rindas, patvaļīgi apmetoties tukšos dzīvokļos, mājās un pat biroju ēkās. Risinājumu tam atradusi Francija - lai mazinātu bezpajumtnieku problēmas, valsts lēmusi legāli tiem atvēlēt neapdzīvotās platības, raksta laikraksts.

Strauji pieaugušās cenas nekustamo īpašumu tirgū esot novedušas Franciju pie bezpajumtnieku krīzes. Lai gan aplēses vēstot, ka ielās mitinās ap 190 tūkstošiem cilvēku, nevalstiskās organizācijas norādot, ka vēl ap 400 tūkstošiem bez mājokļa palikušo spiesti uzturēties pie radiem vai draugiem. Par dzīvojamās platības trūkumu valstī sūdzēties nevarētu, jo pērn vairāk nekā divi miljoni īpašumu Francijā bija tukši, taču krīzē cietušajiem nepietiek naudas, lai samaksātu par mājokli, skaidro Diena.

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa krīze kā iepriekš nav gaidāma.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

"Krīze, visticamāk, nebūs ne nākamajā, ne aiznākamajā gadā, ne pēc pieciem gadiem," uzskata "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš tāpat kā pārējie diskusijas eksperti, uzsvēra, ka globālās nestabilitātes ietekme, protams, uz Latvijas ekonomiku būs vērojama, taču tā nebūs milzīga.

"Lai sāktos krīze, jāsakrīt vairākiem iekšējiem faktoriem. Vai iespējams nosaukt šādu faktoru kopumu, kas liecina par krīzi? Piemēram, 2006. un 2007.gadā Latvijas uzņēmumu un mājsaimniecību neto aizņemšanās līmenis bija 20%, taču šobrīd šis skaitlis ir -3% no IKP. Desmit gadus mūsu sabiedrība ir dzīvojusi izteiktā piesardzības režīmā atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm, kas dzīvo drošāk, un šādi esam arī upurējuši savu izaugsmes daļu," viņš piebilda.