Bažas par gaisa kuģu drošību pēc Īslandes vulkāna izvirduma 2010. gadā bija pamatotas, pierādījis jauns zinātnisks pētījums.

Pelnu daļiņas, kas pacēlušās gaisā pēc vulkāna izvirduma, radīja nopietnus draudus, gaisa kuģiem lidojot caur mākoņiem – pelnu daļiņas varēja izkust reaktīvo dzinēju iekšienē, tādā veidā radot nopietnus lidmšīnas avārijas draudus. Šādu pētījumu PNAS zinātniskajā žurnālā publicējusi Īslandes un Dānijas pētnieku grupa, vēsta BBC.

Pelnu daļiņas no Īslandes vulkāna bijušas sevišķi asas un abrazīvas, atklāts pētījumā.

Vulkāna Eijafjallajekulla izmeši radīja vērienīgāko gaisa satiksmes slēgšanu Eiropas gaisa satiksmes telpā kopš Otrā Pasaules kara laikiem. Eijafjallajekulla radītie zaudējumi novērtēti no 1,5 miljardu līdz 2,5 miljardu eiro apmērā. Vulkāna izvirdums pērn radīja problēmas aptuveni 10 miljoniem gaisa satiksmes lietotāju.

Baurdarbungas vulkāna izvirdums Islandē, kas sākās augusta beigās, joprojām turpinās, ziņo Islandes Meteoroloģijas dienests.

Izvirdums radījis vairāk nekā 80 kvadrātkilometru plašu lavas lauku, kopējais lavas apjoms pārsniedzis pusotru kubikkilometru. Izplūdušās lavas ziņā tas ir lielākais izvirdums pasaulē kopš 18.gadsimta.

Zemestrīču skaits un intensitāte pēdējās nedēļās ir sarukusi, tomēr pagaidām nav pazīmju, kas liecinātu par drīzu izvirduma beigšanos.

Izvirdums notiek vairākus desmitus kilometru uz ziemeļaustrumiem no centrālā vulkāna, ārpus Vatnajēkidla ledāja.

Tas joprojām rada aptuveni 35 tūkstošus tonnu sēra dioksīda diennaktī, kas ir teju trīsreiz vairāk par saimnieciskās darbības radīto sēra dioksīda emisiju Eiropas Savienībā.

Islandē uz dienvidiem no galvaspilsētas Reikjavīkas pirmdienas vakarā sākās vulkāna izvirdums, kas šodien plešas plašumā, radot zemē četrus kilometrus garu ugunīgu plaisu.

"Izvirdums sācies Reikjanesas pussalā. To var redzēt tīkla kamerās, un šķiet, ka tas ir tuvu Hagafellai" - pilsētai uz dienvidiem no Reikjavīkas, sākotnēji ziņoja Islandes Meteoroloģiskais birojs.

Izvirdums sākās ap plkst.22.17 (plkst.00.17 otrdien pēc Latvijas laika) pēc vairākām nelielām zemestrīcēm, kuras bija notikušas ap plkst.21 (plkst.23 pēc Latvijas laika).

Islande ir bijusi paaugstinātas trauksmes stāvoklī, gaidot potenciālu vulkāna izvirdumu pēc intensīvas seismiskās aktivitātes novembrī.

Salas dienvidrietumos esošajā Reikjanesas pussalā tika reģistrētas tūkstošiem nelielu zemestrīču. 11.novembrī tika evakuēti apmēram 4000 iedzīvotāji no zvejas ostas pilsētas Grindavīkas, kas atrodas aptuveni 40 kilometrus no galvaspilsētas.

Pēdējo nedēļu laikā eksperti reģistrējuši vairākus zemestrīces Katlas vulkāna apkārtnē. Tas raisa bažas par to, ka drīzumā iespējams Islandes lielākā vulkāna izvirdums, ziņo Al Jazeera.

Islandes zinātnieki atzīst, ka ir novērojuši zīmes, kuras parasti signalizē par vulkānu izvirdumiem. Tomēr zinātnieki arī atzīst, ka šādi novērojumi ir pieredzēti arī vairākus gadus agrāk, tāpēc vulkāna izvirdums var notikt arī pēc ilgāka laika.

Vulkānu izvirdumi Islandē ir spējīgi ietekmē lidojumus. Tas tika pieredzēts Eijafjallajokula izvirduma laikā, kad pelnu mākonis uz nedēļu apturēja gaisa satiksmi Eiropā. Eksperti norāda, ka Katlas izvirdums varētu izraisīt lidojumu apturēšanu visā pasaulē.

Lidojumu apturēšana Eiropā izraisīja diskusijas par to, cik lielā mērā vulkāna izvirduma pelni ir bīstami lidmašīnām. Šā gada laikā pasažieru lidmašīnas varētu tikt aprīkotas ar speciāliem sensoriem, kuri ziņos pilotiem par to, vai gaisā ir sastopamas lidaparātiem bīstamas pelnu daļiņas, vēsta Spiegel.

Īslande ir slēgusi savu galveno lidostu un pārtraukusi iekšzemes lidojumus pēc sestdien notikušā valsts aktīvākā vulkāna Grimsvotna izvirduma, vēsta Reuters. Eiropas valstis, atceroties pērnā gada pieredzi, ir sākušas uzmanīgi uzraudzīt savas gaisa telpas.

Tomēr eksperti norāda, ka iespēja atkārtoties pagājušā gada Eiropas gaisa telpas paralīzei sešu dienu garumā ir maza. «Tas varētu izraisīt traucējumus, bet tikai uz ļoti īsu laiku, kā arī nelielā apgabalā,» skaidro Īslandes Universitātes ģeofizikas profesors Magnuss Tumi Gudmundsons (Magnus Tumi Gudmundsson).

Aviosabiedrības gan ir brīdinātas, ka pelnu mākonis tuvākajās dienās sasniegs kontinentālo Eiropu

Pelnu mākonis sasniegs Ziemeļskotiju otrdien, bet, ja turpināsies vulkāna izvirdums – tas var sasniegt Rietumfranciju un Ziemeļspāniju jau trešdien, norāda Eiropas gaisas satiksmes kontroles organizācija Eurocontrol. Gaisa satiksmi pagaidām nav plānots pārtraukt.

Vulkāna izvirduma dēļ Indonēzijā evakuēti vairāki simti, bet bojā gājuši pieci cilvēki.

Vulkāna izvirdums nelielajā Palu salā, kas atrodas divu tūkstošu kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Džakartas, sākās jau aizvadītajā nedēļā. Vulkāna aktivitātes pazīmes tikušas novērotas jau no pērnā gada, liekot daudziem cilvēkiem pamest savas mājas.

Sākoties vulkāna aktivitātēm, varasiestādes izveidoja evakuācijas teritoriju trīs kilometru rādiusā ap vulkānu, kurā dzīvo aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Tomēr, daudzi reģiona iedzīvotāji esot pieraduši pie aktīviem vulkāniem, tāpēc atteikušies evakuēties no teritorijas.

Sestdien no vulkāna izvirda divus kilometrs augsts pelnu un indīgu gāzu mākonis. Vulkāna lavas straumei sasniedzot pludmali, dzīvību zaudēja divi pieaugušie un trīs bērni.

Vulkāna izvirdums Gvatemalā licis evakuēt desmitiem tūkstošus cilvēku. Savas mājas pametuši 17 tuvāko ciematu iedzīvotāji.

Vulkāns Volcan del Fuego (Uguns Vulkāns) regulāri izvirst kopš 16. gadsmita. Kārtējais vulkāna izvirdums noticis ceturtdien. Vulkānisko pelnu dēļ apkaimē apgrūtināta redzamība, bet Gvatemalas aviācijas dienests apturējis lidojumus no Meksikas dienvidu pilsētas Tapačulas uz valsts galvaspilsētu.

Prognozēts, ka vulkāna izvirdums ilgs arī visu piektdienu. Netālu no vulkāna atrodas Antigvas pilsēta, kas ir populārs tūristu ceļojumu galamērķis. Pilsētā dzīvo 45 tūkstoši cilvēku. Tomēr pašlaik briesmas šai pilsētai nedraudot, norādīja Gvatemalas dienesti.

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair neto peļņa šajā fiskālajā gadā ir pieaugusi līdz 401 miljonam eiro, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, raksta AFP.

Neskatoties uz augstajām naftas cenām, globālo recesiju un pērnā gada sākuma Īslandes vulkāna izvirduma traucētajiem lidojumiem, kompānija ir spējusi nodrošināt peļņas pieaugumu par 26%, salīdzinot ar iepriekšējo fiskālo gadu, skaidro Ryanair vadītājs Maikls O'Līrijs.

Tomēr augstās degvielas cenas varētu samazināt kompānijas izaugsmi nākošajā fiskālajā gadā. Kompānija «nākotnē raugās ar piesardzīgu optimismu,» BBC norādīja O'Līrijs.

Tikmēr Īslandē ir sācies Grimsvotna izvirdums, liekot valstij atcelt lielāko daļu iekšzemes lidojumu. Vulkāna pelni varētu sasniegt Lielbritāniju jau otrdienas rītā.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn, gada sākumā notikušā vulkāna Eijafjallajekulla izmeši radīja vērienīgāko gaisa satiksmes slēgšanu Eiropas gaisa satiksmes telpā kopš Otrā Pasaules kara laikiem. Eijafjallajekulla radītie zaudējumi novērtēti no 1,5 miljardu līdz 2,5 miljardu eiro apmērā. Vulkāna izvirdums radīja problēmas aptuveni 10 miljoniem gaisa satiksmes lietotāju.

Aptuveni seši tūkstoši cilvēku pametuši savas mājas Indonēzijas sastāvā ietilpstošajā Sumatras salā, pēc tam, kad nedēļas nogalē salas ziemeļu daļā notika spēcīgs vulkāna izvirdums.

Kopumā evakuēti un savas mājas pametuši 5,9 tūkstoši cilvēku, kas dzīvo Sinabungas vulkāna apkārtnē. Lielākā daļa evakuētā pārstāvējuši sešas apdzīvotas vietas, kas atradušās trīs kilometru rādiusā ap vulkānu. Līdz šim brīdim vulkāna izvirdums nav prasījis cilvēku upurus.

Sinabungas vulkāns, kas pēdējos simts gadus nebija izrādījis aktivitātes pazīmes, iepriekš izvirda 2010. gadā, liekot evakuēt aptuveni 12 tūkstošus cilvēku.

Indonēzijā ir desmitiem aktīvu vulkānu. Augustā pieci cilvēki gāja bojā un simtiem tika evakuēti, kad Austrumnusas Tengaras provincē atmodās vulkāns. Tikmēr 2010. gadā kārtējie valsts aktīvākā vulkāna Merapi izvirdumi laupīja vairāk nekā 350 cilvēku dzīvības.

Indonēzijā piektdien varasiestādes likušas evakuēties tūkstošiem cilvēku, Javas salā sākoties vulkāna izvirdumam.

Dzīvību zaudējuši divi cilvēki, kuri vulkāna izvirdumā gājuši bojā savās dzīvesvietās.

«Mājas bija slikti uzbūvētas, un tās, šķiet, viegli sabrukušas zem svara,» informēja varasiestāžu pārstāvis.

Kopumā rīkojums evakuēties attiecas uz aptuveni 200 000 cilvēku no 36 ciematiem desmit kilometru rādiusā ap vulkānu.

Vulkāns Keluds tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem uz blīvi apdzīvotās Javas salas.

Televīzijā demonstrētajos kadros redzams, ka no vulkāna gaisā tiek izmesti pelni un akmeņi. Apkārtnes iedzīvotāji steidz evakuēties automašīnās un uz motocikliem.

«Pelnu, smilšu un akmens lietus sasniedz līdz pat 15 kilometrus» no vulkāna krātera, pavēstīja Nacionālo katastrofu aģentūras pārstāvis.

Eiropas Savienības (ES) tiesa nolēmusi, ka Īrijas zemo cenu aviokompānijai Ryanair tomēr būs jāmaksā kompensācijas pasažieriem, kuru lidojumi tika atcelti 2010. gadā Islandē notikušā vulkāna izvirduma dēļ.

Tiesa atzina, ka lidsabiedrībām ir pienākums rūpēties par pasažieriem arī tādos ārkārtas gadījumos, kāds bija Eyjafjallajokulla vulkāna izvirdums, kad pelnu mākoņa dēļ Eiropā tika atcelti lidojumi, kas sabojāja ceļojuma plānus miljoniem pasažieru.

Komentējot tiesas spriedumu, Ryanair uzsvēris, ka tas lidošanu padarīs dārgāku. «[Tiesas spriedums] sadārdzinās lidošanu Eiropā, un biļešu cenas pieaugs, jo lidsabiedrības meklēs veidus, kas ļaus izvairīties no zaudējumiem pasažieru pretenziju gadījumā,» pauda Īrijas zemo cenu aviokompānija. Tāpat kompānija spītīgi pastāv uz to, ka vulkāna izvirdums un tam sekojoša lidojumu pārtraukšana bijuši notikumi, kurus tā nav spējusi kontrolēt un tai nevajadzētu maksāt kompensācijas pasažieriem.

Pirmo reizi pēdējo simts gadu laikā izvirdis Tongariro vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļu salā, apkaimi noklājot ar vulkāniskajiem pelniem un izsvaidot akmeņus viena kilometra apkārtnē, vēsta pasaules mediji.

Izvirduma laikā iedzīvotāji dzirdējuši sprādzienu troksni, tāpat no vulkāna lidojuši akmeņi un pacēlies tvaiks.

Kā ziņo pasaules mediji, vulkāna izvirdums nav radījis draudus tuvumā dzīvojošajiem un strādājošajiem cilvēkiem, tomēr vulkāna darbība varētu aizsākt nedēļu, mēnešu vai pat gadu ilgu vulkāniskās aktivitātes periodu.

Patlaban vulkāniskās aktivitātes dēļ atcelti vairāki avioreisi, tāpat vulkāna pelnu radītās sliktās redzamības dēļ uz laiku bija slēgtas tuvumā esošās šosejas, vēsta BBC.

Tongariro Nacionālajā parka teritorijā atrodas trīs darbojošies vulkāni. Iepriekš vulkāns periodiski izvirdis laika posmā no 1855. līdz 1887. gadam. Vulkāns ir 1978 metrus augsts.

Indonēzijas varasiestādes tūristu iecienītajā Bali salā pirmdien līdz augstākajam līmenim paaugstinājušas vulkāna trauksmi un aicinājušas apkārtnes iedzīvotājus evakuēties, brīdinot par liela izvirduma iespējamību.

No Aguna vulkāna, kas otrdien sāka izmest pelnus, kopš sestdienas sāka izplūst lava, pavēstīja Indonēzijas dabas katastrofu aģentūras pārstāvis Sutopo Nugroho.

«Neregulāri eksplozīvi izvirdumi, kurus pavada liesmas, liecina, ka gaidāms lielāks izvirdums,» viņš paziņoja.

Vulkāna dēļ slēgta Bali starptautiskā lidostā, kā arī kaimiņos esošās Lombokas salas starptautiskā lidosta.

Evakuācijas zona paplašināta no 7,5 kilometriem līdz desmit kilometriem rādiusā ap vulkāna krāteri.

Pēdējo reizi trauksme līdz augstākajam līmenim tika paaugstināta 22.septembrī, liekot 130 000 cilvēku pamest savas mājas.

Apmēram 25 000 cilvēku kopš tā brīža nav varējuši atgriezties mājās. Septembrī Aguns parādīja pirmās aktivitātes pazīmes pēdējā pusgadsimta laikā.

Etnas vulkāna izvirdums, izmetot atmosfērā pelnus, pirmdien izraisījis daļēju gaisa telpas slēgšanu virs Sicīlijas.

Itālijas Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) vēsta, ka reģionu satricinājuši arī vairāk nekā 130 pazemes grūdieni, no kuriem spēcīgākais sasniedzis 4 magnitūdu spēku.

Šis ir pirmais izvirdums Etnas nogāzē pēdējo desmit gadu laikā, taču INGV norāda, ka tas, domājams, nav bīstams.

Ņemot vērā slikto redzamību gaisā izmesto pelnu dēļ, varasiestādes daļēji slēgušas vietējo gaisa telpu, atļaujot Katānijas lidostā nosēsties tikai četrām lidmašīnām stundas laikā.

Redzamība joprojām it tik slikta, ka nav iespējams šobrīd konstatēt, vai izvirdumu pavadījusi arī lavas izplūšana, atzīst INGV.

Tomēr pēcpusdienā konstatēta gan pelnu izmešu, gan pazemes grūdienu samazināšanās.

No Etnas vulkānā Sicīlijā otrdien turpina šļākties lava, pavēstīja Itālijas seismologi. Dienu iepriekš vulkāns atmosfērā izmeta pelnu mākoni, un tā dēļ vietējā lidosta tika slēgta.

Kaut arī Etnas klātbūtne joprojām bija jūtama, simtiem nelielu pēcgrūdienu tricinot apkaimi, Katānijas lidosta atsākusi darbu normālā režīmā.

Etnas izvirdums pirmdien izraisīja daļēju gaisa telpas slēgšanu virs Sicīlijas.

Itālijas Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) ziņoja, ka pirmdien reģionu satricinājuši arī vairāk nekā 130 pazemes grūdieni, no kuriem spēcīgākais sasniedzis 4,3 magnitūdu spēku.

Otrdien pazemes grūdienu spēks kļuva vājāks.

Pirmdien kalnu tūristiem, kas bija uzkāpuši augstu Etnā, pašu drošības dēļ bija jādodas lejā, tomēr ciematu iedzīvotāji, no kuriem daudzi nodarbināti lauksaimniecībā un tūrismā, netika evakuēti.

Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Kāda Īrijas galvaspilsētas Dublinas iedzīvotāja iesūdzējusi Eiropas tiesā zemo cenu aviokompāniju Ryanair. Pasažiere vēlas no lidsabiedrības pieprasīt kompensāciju par atceltu lidojumu. Savukārt aviokompānija Ryanair uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) tiesiskās normas, kuras regulē pasažieru tiesības, ir diskriminējošas.

Īrijas iedzīvotāja Denisa MakDonaga (Denise McDonagh) 2010. gadā bija spiesta pavadīt deviņas dienas Portugāles pilsētā Faro, kad Islandes vulkāna Eijafjallajekulla izvirduma dēļ tika slēgta Eiropas gaisa telpa.

D. MakDonaga no Ryanair vēlas piedzīt kompensāciju par ēdienreizēm, viesnīcu un transporta izmantošanu, kuru viņa segusi no savas kabatas. Savukārt Ryanair uzsver, ka Eiropas gaisa telpas slēgšana bija «ārpus lidsabiedrību kontroles» un likt aviokompānijām kompensēt pasažieru zaudējumus, kas radušies vulkāna izvirduma dēļ, ir diskriminējoši.

Tiesvedībā, kas tika uzsākta ceturtdien, Ryanair lūgusi Eiropas tiesu izlemt, vai vulkāniskā pelnu mākoņa izraisītas lidostu slēgšanas bijušas «ārkārtas notikumi», vai lidsabiedrībām ir nepieciešams šādos gadījumos kompensēt pasažieru tēriņus un vai ES tiesību aktos noteiktie pienākums rūpēties par pasažieriem ir attiecināms arī uz dzelzceļa un jūras pārvadātājiem.

Veicot lidojumus virs Jaunzēlandes Vaita salas vulkāna, kas negaidīti aktivizējās un izvirda, nav konstatēts, ka kāds no tur esošajiem cilvēkiem būtu izdzīvojis, ziņo BBC.

Tiek lēsts, ka uz salas atradās gandrīz 50 cilvēki, no kuriem vismaz pieci ir gājuši bojā, bet 23 tika izglābti. Tagad policija paziņojusi, ka, visticamāk, visi tur esošie dzīvie cilvēki jau ir evakuēti.

Vaita sala ir viens no valsts aktīvākajiem vulkāniem. Neskatoties uz to, privātā sala ir biežs tūristu galamērķis.

Jau vēstīts, ka tieši pirms izvirduma bija redzams, kā cilvēki pastaigājas pa vulkāna krāteri.

"Balstoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju, mēs neuzskatām, ka salā būtu izdzīvojušie," teikts jaunākajā policijas paziņojumā.

Policija vēsta, ka cietuši un bojā gājuši ir gan vietējie, gan ārvalstu tūristi. Glābēji nevar pārmeklēt salu, jo pastāv turpmāku izvirdumu risks. Pašlaik tur ir nakts laiks.

Islandes dienvidrietumos ceturtdien trešo reizi kopš decembra izraisījies vulkāna izvirdums, izšķiežot lavu vairāku metru augstumā.

Ap garu plaisu, kas pavērās uz ziemeļiem no nelielās piekrastes pilsētas Grindavīkas, ātri izveidojās lavas lauks.

Izvirdumu tiešajā ēterā translēja Islandes sabiedriskā televīzija RUV.

Izvirdums sākās ap plkst.6 pēc vietējā laika (plkst.8 pēc Latvijas laika). Īsi pirms tam pastiprinājās seismiskā aktivitāte.

Plaisa ir trīs kilometrus gara, un sākotnēji lava plūda rietumu virzienā.

Kā vēsta RUV, Grindavīkai nekādu tūlītēju briesmu nav.

Arī Zilā lagūna - ģeotermālais spa, kas patlaban ir slēgts - un šī rajona spēkstacija šobrīd nav apdraudēti, norāda RUV.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) ķēries klāt Latvijas un Islandes krīzes pārvarēšanas scenāriju salīdzināšanai.

ASV ekonomists P. Krugmans un neatkarīgā organizācija Council on Foreign Relations nav viensprātis, vai Islande ar devalvācijas un kapitāla kontroles palīdzību ir kļuvusi par «pēckrīzes brīnumu».

«Tiku brīdināts par ļoti stulbu uzbrukumu man saistībā ar Islandes ekonomikas analīzi,» savā blogā The New York Times norāda P. Krugmans. Lai pierādītu to, ka Islande ir veiksmīgi pārvarējusi krīzi, bet Latvija nav, P. Krugmans izmantojis Baltijas valstu un Islandes ekonomiku salīdzinājumu.

Piemērā par Islandes veiksmi un Latvijas neveiksmi krīzes pārvarēšanā ekonomists salīdzinājis divas «iedomātas» valstis – I un L.

Nordic Partners Limited ar iesniegumu, kurā minētie apstākļi liecinot par Latvijas un Īslandes pilsoņu darbībām organizētā grupā, kas satur izspiešanas pazīmes ar mērķi iegūt no Īslandes bankas finansētā Latvijas uzņēmuma Nordic Partners 5,3 miljonus eiro, vērsies Latvijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Iesniegumā norādīts, ka šo naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis Latvijas zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons kopā ar Īslandes Augstākās tiesas advokātu Karlu Georgu Sigurbjonsonu (Karl Georg Sigurbjonsson).

Pēc viņas stāstītā ENAP iesniegumu ir pievienojusi šā gada jūnijā uzsāktajam kriminālprocesam par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms. Šajā procesā par cietušo ir atzīts Nordic Partners Limited grupas uzņēmums SIA NP Foods. Plāno iesniegt iesniegumus par atzīšanu par cietušajiem arī AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta u.c. M. Dulle-Sūniņa atzīmē, ka šis ir jau otrais kriminālprocess Latvijā, kurā iesaistīts zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.

Piektdien Meksikas rietumos sācies tā dēvētā Uguns vulkāna izvirdums, kurš pēc spēcīga sprādziena izmetis milzīgu pelnu mākoni, kas krīt uz pilsētām divos štatos.

Pelnu stabs pacēlies piecu kilometru augstumā virs vulkāna, taču tas nerada tūlītējus draudus iedzīvotājiem, teikts Iekšlietu ministrijas paziņojumā.

Pelni krīt Kolimas štata un kaimiņos esošā Halisko štata pilsētās, teikts ministrijas paziņojumā.

«Mēs iesakām cilvēkiem nosegt degumu un muti, sargāt ūdens avotus un nebērt pelnus drenāžas sistēmās, jo tie kopā ar mitrumu sacietē,» paziņoja civilās aizsardzības dienesta pārstāvis.

Eksplozija vulkānā tika prognozēta, jo 2013.gada janvārī krātera iekšienē izveidojās kupols, kuram vajadzēja sabrukt.

Islandes biedējošākais vulkāns Hekla gatavojas izvirst, izraisot plašu haosu gaisa satiksmē šajā vasarā, vēsta izdevums Daily Mail.

Heklas izvirdumi iepriekš radījuši ievērojamu kaitējumu. Vulkāns tiek saukts par «vārtiem uz elli», un Islandes amatpersonas lēš, ka vulkāns varētu izvirst jau drīzumā, jo reģistrēta neparasta aktivitāte.

Vulkāns varētu izmest četras reizes vairāk pelnu, salīdzinot ar iepriekšējiem izvirdumiem, un likt lidmašīnām palikt uz zemes vairākas dienas. Saskaņā ar prognozēm, ja vulkāns izvirdīs, pelnu mākonis pārklās visu Eiropu, radot nopietnas problēmas ceļotājiem.

Islandes Universitātes eksperts Palls Einarsons teicis, ka izvirdums nav gaidāms tūlīt, bet tomēr jau drīzumā.

Vulkāna izvirdums Čīlē ir licis atcelt desmitiem lidojumu Argentīnā, Urugvajā un citās Dienvidamerikas valstīs, vēsta AP.

Abas galvenās lidostas Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā nedēļas nogalē tika slēgtas, jo pastāvēja bažas, ka gaisā esošie vulkāniskie pelni varētu sabojāt lidmašīnu dzinējus. Slēgta ir arī Urugvajas galvaspilsētas Montevideo starptautiskā lidosta, kā arī ir grūtības ar gaisa satiksmi Čīlē, Paragvajā un Brazīlijā.

Nepatikšanas ar lidošanu bija spiests izbaudīt arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki-Mūns, kura lidmašīna nevarēja piezemēties Buenosairesā. Ģenerālsekretāra lidmašīna nolaidās Kordovā, bet viņam uz galvaspilsētu nācās doties ar automašīnu.

Pelnu mākonis jau ir šķērsojis Kluso okeānu, lielākā daļa lidojumu starp Austrāliju un Jaunzēlandi ir atcelti. Otrdien tika atcelti arī vairāki iekšzemes lidojumi no Adelaidas, kas atrodas Austrālijas dienvidos.