Administrācijas un vairāku departamentu pārcelšana uz Rīgu būtiski uzlabojusi Islandē dibinātas aviokompānijas rezultātus
To intervijā DB atzīst PrimeraAir viceprezidente Anastasija Višņakova, piebilstot, ka gūtā pieredze apliecina – Latvija var eksportēt intelektu, savu iedzīvotāju darbaspēju un know-how, un, ja tā vēl mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad kļūtu citu valstu uzņēmumiem pat ļoti pievilcīga.
Fragments no intervijas:
Kāpēc jūs savu biroju izlēmāt pārcelt uz Rīgu?
Rīgā saņēmām sertifikātu 2014. gada vasarā, un 2015. gadā savas funkcijas sāka pilnvērtīgi veikt PrimeraAir administratīvais (tostarp IT), operatīvais, finanšu un komercdepartaments. Līdz tam kompānijas dažādas funkcijas bija diezgan sadrumstalotas pa vairākām valstīm, taču, secinot, ka finanšu rādītāji nav tie labākie, tika pieņemts stratēģisks lēmums izveidot vienu biroju, no kura notiktu visa kompānijas vadība neatkarīgi no tā, no kurienes lidojam. Izvērtētas vairākas valstis, tostarp arī Polija un Lietuva. Rīgai par labu bija ģeogrāfiskā pozīcija, piemēram, no šejienes aizlidot uz Kopenhāgenu vai Stokholmu ir daudz ātrāk nekā no Islandes, un to var izdarīt vienas dienas laikā un pavadīt tur uz vietas veselu darbadienu. Pozitīvs faktors Latvijā bija arī spēcīgs vietējais aviopārvadātājs, līdz ar to guvām virsroku pār Lietuvu, kam, iespējams, ir labāks nodokļu režīms, bet nav tik labu aviosavienojumu – tas ir svarīgi, jo ceļot sanāk ļoti daudz. Nenoliedzami, uzturēt biroju Islandē vai Skandināvijā ir daudz dārgāk nekā šeit, līdz ar to tas arī bija viens no argumentiem. Tā kā vairākām aviokompānijām šeit jau bija savi administratīvie ofisi – gan airBaltic, gan Smartlynx, gan Norwegian, tad šeit ir pieejami pietiekami daudzi aviācijas speciālisti, kas ir gana liels retums. Rīga, protams, vadībai un īpašniekam patika arī kā pilsēta, kura ir ērta un viss ir tuvu sasniedzams. Zinu - publiskajā telpā nereti tiek apspriests, ka Latvijā nav pietiekami laba vide biznesa attīstībai, bet es teiktu, ka jāskatās, ar ko salīdzina. Latvijā biznesu nav sarežģītāk vai grūtāk veidot kā Skandināvijā. Mūsu kompānijas vadītājs ir teicis labus vārdus gan par Civilās aviācijas aģentūru, gan Satiksmes ministriju, kur cilvēki ir bijuši atvērti un palīdzēt (atrast risinājumu) gatavi. Jā, Latvija ir varbūt pārāk birokrātiska valsts, un dažreiz liekas, ka varētu neprasīt neskaitāmas reizes dokumentāli apliecināt vienas un tās pašas lietas, bet kopumā mums šeit kompāniju izdevās nodibināt pietiekami īsā laikā un arī diezgan viegli. Tomēr jāsaka, ka ne visi līdz tam PrimeraAir strādājušie cilvēki bija sajūsmā par pārcelšanos uz Rīgu. Dzirdējām daudz kritikas. Uz Austrumeiropu skatījās nievājoši, arī uz mani un manu komandu, jo mentalitāte, darbaspējas un ambīcijas ārkārtīgi atšķiras. Tas bija saistīts arī ar nepopulāriem lēmumiem, ko nācās šeit pieņemt. Ne visi skandināvu kolēģi varēja izturēt jaunu darba tempu: pie mums Latvijā cilvēki ir pieraduši daudz strādāt un ir ļoti darbaspējīgi. Skandināvijā darbinieki ir nedaudz iegrimuši sociālismā un paļāvībā uz valsti. Ja četros beidzas darbalaiks, jau trīs minūtes pirms četriem tiek nolikta pildspalva, un tad jau pēc tevis var kaut zāle neaugt. Mūsējie savukārt strādās, kamēr būs pabeigts, – ļoti atšķirīgas ambīcijas. Vēl kāds piemērs: aviācijā jūlijs ir ļoti intensīva darba mēnesis - visvairāk reisu, visvairāk pasažieru, bet Skandināvijā ir kompānijas, kur visa vadība šajā laikā var atļauties aiziet uz trim, četrām nedēļām atvaļinājumā. Neatceros nevienu kompāniju Latvijā, kur visa vadība aizietu kaut vai uz divām nedēļām atvaļinājumā (it īpaši «karstajā» sezonā), arī valsts kompānijās ne, bet tur tas notiek arī privātās kompānijās, tāpēc arī uz mums skatījās kā uz trakiem. Taču tagad jau esam saņēmuši zvanus no citām aviokompānijām, kas grib atbraukt pie mums pieredzes apmaiņā, lai redzētu, kā mums izdevās sasniegt tik labus rezultātus. Redzu, ka Latvija var eksportēt intelektu, darbaspējas un know-how, un, ja mēs mazliet sakārtotu savu nodokļu sistēmu, tad citu traucēkļu nebūtu. Otrā Kipra gluži nebūs, bet iespējams, ka mūsu (un daudzu citu kompāniju) pieredzei sekos arī citi. Pie tā vajag strādāt.
