Islandes biedējošākais vulkāns Hekla gatavojas izvirst, izraisot plašu haosu gaisa satiksmē šajā vasarā, vēsta izdevums Daily Mail.

Heklas izvirdumi iepriekš radījuši ievērojamu kaitējumu. Vulkāns tiek saukts par «vārtiem uz elli», un Islandes amatpersonas lēš, ka vulkāns varētu izvirst jau drīzumā, jo reģistrēta neparasta aktivitāte.

Vulkāns varētu izmest četras reizes vairāk pelnu, salīdzinot ar iepriekšējiem izvirdumiem, un likt lidmašīnām palikt uz zemes vairākas dienas. Saskaņā ar prognozēm, ja vulkāns izvirdīs, pelnu mākonis pārklās visu Eiropu, radot nopietnas problēmas ceļotājiem.

Islandes Universitātes eksperts Palls Einarsons teicis, ka izvirdums nav gaidāms tūlīt, bet tomēr jau drīzumā.

Pirmo reizi pēdējo simts gadu laikā izvirdis Tongariro vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļu salā, apkaimi noklājot ar vulkāniskajiem pelniem un izsvaidot akmeņus viena kilometra apkārtnē, vēsta pasaules mediji.

Izvirduma laikā iedzīvotāji dzirdējuši sprādzienu troksni, tāpat no vulkāna lidojuši akmeņi un pacēlies tvaiks.

Kā ziņo pasaules mediji, vulkāna izvirdums nav radījis draudus tuvumā dzīvojošajiem un strādājošajiem cilvēkiem, tomēr vulkāna darbība varētu aizsākt nedēļu, mēnešu vai pat gadu ilgu vulkāniskās aktivitātes periodu.

Patlaban vulkāniskās aktivitātes dēļ atcelti vairāki avioreisi, tāpat vulkāna pelnu radītās sliktās redzamības dēļ uz laiku bija slēgtas tuvumā esošās šosejas, vēsta BBC.

Tongariro Nacionālajā parka teritorijā atrodas trīs darbojošies vulkāni. Iepriekš vulkāns periodiski izvirdis laika posmā no 1855. līdz 1887. gadam. Vulkāns ir 1978 metrus augsts.

Novembra otrajā pusē izvirdumu sēriju piedzīvoja Indonēzijas vulkāns Mount Sinabung, liekot savus mājokļus pamest vairāk nekā 15 tūkstošiem iedzīvotāju.

Mount Sinabung, vulkāns Indonēzijas rietumu daļā, Sumatras salā, aizvadītās svētdienas laikā vien izvirda astoņas reizes, un pēdējos divus mēnešus nav bijis mierīgs.

Izvirduma laikā no vulkāna tika izmesti pelni un ieži. Valsts Katastrofu aģentūra aicināja visus, kas dzīvo aptuveni piecu kilometru rādiusā no vulkāna, pamest savu atrašanās vietu.

Pirmo reizi pēc simts gadu ilgas «klusēšanas» vulkāns pamodās 2010. gadā, un kopš tā laika tā aktivitātes tikai pieņēmušās spēkā.

Ziņu aģentūras Reuters un AP iemūžinājušas fotogrāfijās vulkāna izvirdumu, kā arī pelnos klāto apkaimi.

Īslandes vulkāns, kura izvirdums negatīvi ietekmēja gaisa satiksmi visā Eiropā vairāk nekā mēnesi, pārtraucis izvirst, atsaucoties uz vadoša eksperta sniegto informāciju, vēsta euronews.

Magnus Gudmundsons (Magnus Gudmundsson) no Īslandes Universitātes stāstījis, ka uz šo brīdi no vulkāna ceļas tikai dūmi. Taču viņš piebildis, ka pagaidām ir pārāk agri prognozēt, vai vulkāns nomierināsies pavisam, vai tikai uz laiku.

Kā vēstīts, vulkāna izvirduma rezultātā gaisa satiksme Eiropā aprīļa vidū uz nedēļu būtībā tika paralizēta - tika atcelti lidojumi, kas ietekmēja gan miljoniem pasažieru, gan aviokompāniju ieņēmumus.

Vulkāns ik pa laikam turpināja radīt problēmas gaisa satiksmei līdz pat šim brīdim.

No Etnas vulkānā Sicīlijā otrdien turpina šļākties lava, pavēstīja Itālijas seismologi. Dienu iepriekš vulkāns atmosfērā izmeta pelnu mākoni, un tā dēļ vietējā lidosta tika slēgta.

Kaut arī Etnas klātbūtne joprojām bija jūtama, simtiem nelielu pēcgrūdienu tricinot apkaimi, Katānijas lidosta atsākusi darbu normālā režīmā.

Etnas izvirdums pirmdien izraisīja daļēju gaisa telpas slēgšanu virs Sicīlijas.

Itālijas Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) ziņoja, ka pirmdien reģionu satricinājuši arī vairāk nekā 130 pazemes grūdieni, no kuriem spēcīgākais sasniedzis 4,3 magnitūdu spēku.

Otrdien pazemes grūdienu spēks kļuva vājāks.

Pirmdien kalnu tūristiem, kas bija uzkāpuši augstu Etnā, pašu drošības dēļ bija jādodas lejā, tomēr ciematu iedzīvotāji, no kuriem daudzi nodarbināti lauksaimniecībā un tūrismā, netika evakuēti.

Etnas vulkāna apkaimi Sicīlijā trešdien satricinājusi 4,8 magnitūdas stipra zemestrīce, ievainojot desmit cilvēkus, ziņo Itālijas mediji.

Zemestrīce satricināja Sicīliju plkst.3.19 (plkst.4.19 pēc Latvijas laika). Tās epicentrs atradās netālu no Viagrandes, uz ziemeļiem no Katānijas.

Kopš Etnas vulkāna izvirduma pirmdien Sicīliju satricinājuši simtiem pēcgrūdienu, bet šis bijis visspēcīgākais.

Zemestrīce nodarījusi postījumus vecākām ēkām un tās dēļ nācies daļēji slēgt šoseju gar piekrasti, jo uz ceļa izveidojušās plaisas.

Cietušie cilvēki guvuši vieglas traumas un viņu dzīvībai briesmas nedraud, liecina amatpersonu sniegtā informācija.

Ziņu aģentūra ANSA vēstīja, ka no savas mājas drupām izglābts kāds 80 gadus vecs vīrietis.

Cilvēkiem, kuru mājas ir bojātas, un tiem, kuriem bail atgriezties savās mājās, iekārtotas pagaidu patversmes, informēja Civilās aizsardzības aģentūra.

Jaunzēlandes Vaita salā izvirdis vulkāns, pēc pašreizējām aplēsēm, nogalinot vismaz piecus cilvēkus, bet ir bažas, ka bojāgājušo skaits būs lielāks, ziņo BBC.

Vēl brīdi pirms izvirduma bijis redzams, kā tur pastaigājas tūristi.

Saskaņā ar policijas sniegto informāciju ir izglābti 23 cilvēki, taču šobrīd vieta ir pārāk bīstama, lai turpinātu glābšanas operāciju.

Vaita sala ir viens no valsts aktīvākajiem vulkāniem. Neskatoties uz to, sala ir biežs tūristu galamērķis.

Izvirdums sācies 14:11 pēc vietējā laika. Viens no tūristiem Maikls Šāde, kurš tobrīd atradies laivā, pēc apskates dodoties prom no salas, stāstījis, ka pats tur bijis vien 30 minūtes pirms izvirduma. Tobrīd bijuši centieni samazināt cilvēku skaitu grupās, kas dodas uz salu.

Kad pamanīts, ka sākas izvirdums, laiva atgriezta atpakaļ un paņemti daži cilvēki, kas gaidījuši pie piestātnes.

Vulkāna izvirdums Gvatemalā licis evakuēt desmitiem tūkstošus cilvēku. Savas mājas pametuši 17 tuvāko ciematu iedzīvotāji.

Vulkāns Volcan del Fuego (Uguns Vulkāns) regulāri izvirst kopš 16. gadsmita. Kārtējais vulkāna izvirdums noticis ceturtdien. Vulkānisko pelnu dēļ apkaimē apgrūtināta redzamība, bet Gvatemalas aviācijas dienests apturējis lidojumus no Meksikas dienvidu pilsētas Tapačulas uz valsts galvaspilsētu.

Prognozēts, ka vulkāna izvirdums ilgs arī visu piektdienu. Netālu no vulkāna atrodas Antigvas pilsēta, kas ir populārs tūristu ceļojumu galamērķis. Pilsētā dzīvo 45 tūkstoši cilvēku. Tomēr pašlaik briesmas šai pilsētai nedraudot, norādīja Gvatemalas dienesti.

Veicot lidojumus virs Jaunzēlandes Vaita salas vulkāna, kas negaidīti aktivizējās un izvirda, nav konstatēts, ka kāds no tur esošajiem cilvēkiem būtu izdzīvojis, ziņo BBC.

Tiek lēsts, ka uz salas atradās gandrīz 50 cilvēki, no kuriem vismaz pieci ir gājuši bojā, bet 23 tika izglābti. Tagad policija paziņojusi, ka, visticamāk, visi tur esošie dzīvie cilvēki jau ir evakuēti.

Vaita sala ir viens no valsts aktīvākajiem vulkāniem. Neskatoties uz to, privātā sala ir biežs tūristu galamērķis.

Jau vēstīts, ka tieši pirms izvirduma bija redzams, kā cilvēki pastaigājas pa vulkāna krāteri.

"Balstoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju, mēs neuzskatām, ka salā būtu izdzīvojušie," teikts jaunākajā policijas paziņojumā.

Policija vēsta, ka cietuši un bojā gājuši ir gan vietējie, gan ārvalstu tūristi. Glābēji nevar pārmeklēt salu, jo pastāv turpmāku izvirdumu risks. Pašlaik tur ir nakts laiks.

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Aptuveni seši tūkstoši cilvēku pametuši savas mājas Indonēzijas sastāvā ietilpstošajā Sumatras salā, pēc tam, kad nedēļas nogalē salas ziemeļu daļā notika spēcīgs vulkāna izvirdums.

Kopumā evakuēti un savas mājas pametuši 5,9 tūkstoši cilvēku, kas dzīvo Sinabungas vulkāna apkārtnē. Lielākā daļa evakuētā pārstāvējuši sešas apdzīvotas vietas, kas atradušās trīs kilometru rādiusā ap vulkānu. Līdz šim brīdim vulkāna izvirdums nav prasījis cilvēku upurus.

Sinabungas vulkāns, kas pēdējos simts gadus nebija izrādījis aktivitātes pazīmes, iepriekš izvirda 2010. gadā, liekot evakuēt aptuveni 12 tūkstošus cilvēku.

Indonēzijā ir desmitiem aktīvu vulkānu. Augustā pieci cilvēki gāja bojā un simtiem tika evakuēti, kad Austrumnusas Tengaras provincē atmodās vulkāns. Tikmēr 2010. gadā kārtējie valsts aktīvākā vulkāna Merapi izvirdumi laupīja vairāk nekā 350 cilvēku dzīvības.

Indonēzijā piektdien varasiestādes likušas evakuēties tūkstošiem cilvēku, Javas salā sākoties vulkāna izvirdumam.

Dzīvību zaudējuši divi cilvēki, kuri vulkāna izvirdumā gājuši bojā savās dzīvesvietās.

«Mājas bija slikti uzbūvētas, un tās, šķiet, viegli sabrukušas zem svara,» informēja varasiestāžu pārstāvis.

Kopumā rīkojums evakuēties attiecas uz aptuveni 200 000 cilvēku no 36 ciematiem desmit kilometru rādiusā ap vulkānu.

Vulkāns Keluds tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem uz blīvi apdzīvotās Javas salas.

Televīzijā demonstrētajos kadros redzams, ka no vulkāna gaisā tiek izmesti pelni un akmeņi. Apkārtnes iedzīvotāji steidz evakuēties automašīnās un uz motocikliem.

«Pelnu, smilšu un akmens lietus sasniedz līdz pat 15 kilometrus» no vulkāna krātera, pavēstīja Nacionālo katastrofu aģentūras pārstāvis.

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

Kaut arī Indonēzijas Bali salā Aguna vulkāns joprojām turpina izmest gaisā pelnus, trešdienas pēcpusdienā atsākušies lidojumi no Bali starptautiskās lidostas, pavēstīja amatpersonas.

«Tā kā lidosta vakar atjaunoja darbu, dažos reisos atsākti lidojumi, un lietas pamazām atgriežas normālā situācijā,» ceturtdien sacīja lidostas preses sekretārs Isravadi.

No Bali lidostas jau izlidojuši vairāk nekā 4500 cilvēku, apliecināja varasiestādes.

Lidosta netālajā Lombokas salā, kas arī ir tūristu iecienīta, ceturtdien atkal tika slēgta, jo pelnu mākonis pārvietojies tās virzienā.

Vulkāna aktivitātes dēļ Bali lidosta tika slēgta pirmdien, izjaucot ceļojumu plānus desmitiem tūkstošiem cilvēku.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo devis rīkojumu visām atbildīgajām aģentūrām un ministrijām, kā arī armijai un policijai palīdzēt Bali šajā situācijā.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. airBaltic uzskata, ka ekonomikas ministram Kamparam pēc šodienas izteikumiem būtu jādemisionē.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (V), atsaucoties uz viņa rīcībā esošo informāciju Rietumu radio sacīja, ka lielie zaudējumi radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

«Informācija, kas ir manā rīcībā, nav patīkama, tā ir pat ļoti satraucoša. Pagājušajā gadā Latvijas valdība uzņēmumā investēja vairāk nekā 15 miljonus latu, lai nodrošinātu iespēju airBaltic līzingā pirkt jaunas lidmašīnas un kompānija attīstītos. airBaltic vadītājs un viens no īpašniekiem Bertolds Fliks valdībai rādīja savu biznesa plānu, kurā gan šogad, gan nākamgad ir norādīta liela peļņa, taču ir milzu zaudējumi,» sacīja Kampars.

Etnas vulkāna izvirdums, izmetot atmosfērā pelnus, pirmdien izraisījis daļēju gaisa telpas slēgšanu virs Sicīlijas.

Itālijas Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) vēsta, ka reģionu satricinājuši arī vairāk nekā 130 pazemes grūdieni, no kuriem spēcīgākais sasniedzis 4 magnitūdu spēku.

Šis ir pirmais izvirdums Etnas nogāzē pēdējo desmit gadu laikā, taču INGV norāda, ka tas, domājams, nav bīstams.

Ņemot vērā slikto redzamību gaisā izmesto pelnu dēļ, varasiestādes daļēji slēgušas vietējo gaisa telpu, atļaujot Katānijas lidostā nosēsties tikai četrām lidmašīnām stundas laikā.

Redzamība joprojām it tik slikta, ka nav iespējams šobrīd konstatēt, vai izvirdumu pavadījusi arī lavas izplūšana, atzīst INGV.

Tomēr pēcpusdienā konstatēta gan pelnu izmešu, gan pazemes grūdienu samazināšanās.

Kurzemes pašā viducī iemitināto Kuldīgu vislabāk raksturo koks. Ne jau liepa vai ozols ģerbonī, bet Latvijas mežos augošie koki un viss, ko ar šiem kokiem var iesākt. Lielākajai daļai ļaužu Kuldīgā nodarbošanās vairāk vai mazāk saistīta ar koku – no malkas cirtējiem līdz smalku kokgriezumu darinātājiem.

Koka mājas, tilti un paviljoni gleznainajā pilsētiņā, kas acīmredzami kļūst arvien sakoptāka un tūristu apmeklētāka, ir uz katra soļa. Pilsētas pievārtē lokā izvietojušies vairāki kokapstrādes uzņēmumi, visi kopā dodot tikpat daudz darbavietu, cik kādreiz slavenais Vulkāns. Kuldīgas novads slīgst mežos. Pagaidām. Ja mežu īpašniekiem pietiks prāta saimniekot gudri, viena no Kurzemes pērlēm varētu kļūt par īstu dārgakmeni UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, kas nozīmē ne tikai godu, bet arī ārvalstu viesu plūsmu uz Latviju.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāri praktiski ir panākuši vienošanos par ieguldījumiem tās pamatkapitālā, tagad vien jāveic šīs vienošanās formāla dokumentācija.

Tā intervijā laikrakstam Telegraf norāda Taurus Asset Management Fund Limited pārstāvis Andrejs Rudeško, apgalvojot, ka stratēģiski visiem airBaltic akcionāriem ir vēlme glābt aviokompāniju.

A. Rudeško norāda, ka patlaban airBaltic nepieciešami ieguldījumi kopumā 100 miljonu latu apmērā. No šīs summas pusi jāsagādā valstij, bet puse – Rudeško pārstāvētajam uzņēmumam.

Krievijas uzņēmējs intervijā apliecina, ka viņam esot nepieciešamie līdzekļi, tomēr vēl jālemj, vai viņš ir gatavs tos ieguldīt. Iepriekš panāktā vienošanās paredzēja, ka lēmums jāpieņem līdz šodienai, 26. septembrim.

Gaisa telpa virs Latvijas Īslandes vulkāna izvirduma pelnu mākoņa dēļ būs slēgta līdz pirmdienas, 19.aprīļa, plkst.9, kas nozīmē, ka joprojām aizliegti visi lidojumi no lidostas Rīga, aģentūrai LETA norādīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) vadītājs Māris Gorodcovs.

Gorodcovs sacīja, ka pirmdien rīta pusē plānots organizēt iesaistīto pušu - CAA, lidostas Rīga, Latvijas Gaisa satiksmes un aviosabiedrību pārstāvju - tikšanos, lai izanalizētu esošo situāciju, tostarp atsevišķu Eiropas aviokompāniju veikto testa lidojumu rezultātus.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) norāda, ka Īslandes vulkāna darbības radīto pelnu mākoņi virs Latvijas saglabājas sešu kilometru augstumā; ja vulkāns turpinās darboties un joprojām pūtīs rietumu puses vēji, šāda situācija varētu saglabāties līdz nākamās nedēļas nogalei.

Spēcīgās vēja brāzmas, ko sinoptiķi prognozēja šorīt Latvijā, var palīdzēt kliedēt pelnu mākoni, taču situāciju tas neuzlabo, jo no Īslandes nāk arvien jaunas pelnu masas. Pēc sinoptiķu prognozēm, ap plkst.15 šis pelnu mākonis varētu pārvietoties līdz 9-10 km augstumam.

4,8 magnitūdas stiprā zemestrīce, kas trešdien satricināja Sicīliju Etnas vulkāna apkaimē, atstājusi bez pajumtes 370 cilvēkus, un 28 cilvēki guvuši traumas, ceturtdien paziņojis Itālijas Civilās aizsardzības aģentūras vadītājs Andželo Borelli.

Viņš sacīja, ka cietušie cilvēki pārsvarā guvuši vieglus ievainojumus. Vissmagāk cietusi kāda 80 gadus veca sieviete, kuras ķermenis tika saspiests, bet viņas dzīvībai briesmas nedraudot.

Borelli atklāja, ka desmit cilvēki hospitalizēti, bet 18 cietušie, kuru ievainojumi bijuši vieglāki, pašu spēkiem nokļuvuši traumpunktos, lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Civilās aizsardzības aģentūra saņēmusi 1600 izsaukumus pārbaudīt zemestrīces nodarītos postījumus.

Zemestrīce satricināja Sicīliju agri trešdienas rītā netālu no Viagrandes, Etnas austrumu nogāzē.

Kopš Etnas vulkāna izvirduma pirmdien Sicīliju satricinājuši simtiem pēcgrūdienu, bet šis bija visspēcīgākais.

Grieķija ir sākusi sarunas ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par iespējamās palīdzības nosacījumiem, vēsta BBC. Sarunas ietver taupības pasākumus, kurus Grieķijai jāīsteno nākamo trīs gadu laikā, lai samazinātu savu «parādu kalnu».

Ja visas puses spēs vienoties par nosacījumiem, tam būtu jāpalīdz atbrīvot ceļu eirozonas dalībvalstu un SVF nodrošināto 40 miljardu eiro izmaksāšanai Grieķijai.

Daudzi eksperti jau pauduši viedokli, ka jautājums ir «kad» nevis «vai» Grieķijai šis atbalsts būs nepieciešams.

Sarunās, kuras ilgs desmit dienas, tiks diskutēts par precīziem noteikumiem, nosacījumiem un procentu likmēm, kas tiks piemērotas, ja Grieķija lūgs atbalstu.

Eirozonas dalībvalstis ir vienojušās Grieķijas glābšanai novirzīt 30 miljardus eiro, bet SVF nodrošinās atlikušos 10 miljardus eiro.

BBC gan piebilst, ka pastāv bažas, ka ar šo naudas apjomu varētu nepietikt. Otrdien gan Eiropas Centrālās Bankas pārstāvis Aksels Vēbers (Axel Weber) noliedza baumas, ka Grieķijai, iespējams, vajadzēs pat 80 miljardus eiro, lai izvairītos no defolta.