Bažas par gaisa kuģu drošību pēc Īslandes vulkāna izvirduma 2010. gadā bija pamatotas, pierādījis jauns zinātnisks pētījums.

Pelnu daļiņas, kas pacēlušās gaisā pēc vulkāna izvirduma, radīja nopietnus draudus, gaisa kuģiem lidojot caur mākoņiem – pelnu daļiņas varēja izkust reaktīvo dzinēju iekšienē, tādā veidā radot nopietnus lidmšīnas avārijas draudus. Šādu pētījumu PNAS zinātniskajā žurnālā publicējusi Īslandes un Dānijas pētnieku grupa, vēsta BBC.

Pelnu daļiņas no Īslandes vulkāna bijušas sevišķi asas un abrazīvas, atklāts pētījumā.

Vulkāna Eijafjallajekulla izmeši radīja vērienīgāko gaisa satiksmes slēgšanu Eiropas gaisa satiksmes telpā kopš Otrā Pasaules kara laikiem. Eijafjallajekulla radītie zaudējumi novērtēti no 1,5 miljardu līdz 2,5 miljardu eiro apmērā. Vulkāna izvirdums pērn radīja problēmas aptuveni 10 miljoniem gaisa satiksmes lietotāju.

Vācijas aviokompānija Lufthansa pieprasījusi Eiropas Savienībai kompensēt zaudējumus, kas veidojušies no atceltajiem reisiem Īslandes Eijafjallajokula vulkāna dēļ, ziņo The Local.

«Mums nevajag subsīdijas. Mēs prasām, lai tiktu segti zaudējumi, jo mums nācās atcelt vairākus reisus, bet pamatojuma tam nebija,» uzsvēra Lufthansas vadītājs Volfgangs Mairhubers (Wolfgang Mayrhuber).

Atgādinām, ka Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas vadītājs Džovanni Bisignani (Giovanni Bisignani) norādīja, ka Eiropas gaisa telpas slēgšana Īslandes vulkāna izvirduma dēļ aviokompānijām pārdošanas ziņā vien radījusi zaudējumus 1,7 miljardu ASV dolāru apmērā.

Db.lv jau vēstīja Īslandes vulkāna Eijafjallajokula izvirdums paralizēja Eiropas gaisa satiksmi, atstājot tūkstošiem pasažieru bez iespējām doties mājās un radot milzu zaudējumus Eiropas ekonomikai.

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Īslandes interneta kompānija Eijafjadlajegidla vulkāna pelnus, kas izraisīja plašāko Eiropas gaisa telpas slēgšanu kopš Otrā pasaules kara, pārvērtusi par naudas avotu labdarības mērķiem.

Interneta veikals nammi.is papildus citām precēm no Īslandes par 23,80 eiro piedāvā 160 gramu trauciņu ar Eijafjadlajegidla vulkāna pelniem, un visi ienākumi ir paredzēti labdarībai.

«Atsaucība ir milzīga, kopš mēs to sākām pirms desmit dienām,» sacīja Sofuss Gustavsons, kura kompānija līdz šim vulkāna pelnus pārdevusi pircējiem 60 valstīs.

Pavisam pieprasījumi saņemti no 133 valstīm un kopš piedāvājuma izlikšanas interneta veikalu apmeklējuši gandrīz miljons cilvēku.

«Tas viss sākās ar to, ka viens no mūsu ārzemju klientiem, kurš ir kolekcionārs, painteresējās, vai mēs nevaram viņam dabūt pelnus no vulkāna. Es uzreiz nodomāju, ka tā ir spīdoša ideja,» sacīja Gustavsons. «Mans tēvs dzīvo netālu no vulkāna un es viņam palūdzu, vai viņš nevarētu sadabūt nedaudz pelnu. Viņš saraka veselu kaudzi un atveda to man.»

Īslandes vulkāna pelni nekādas briesmas lidojumiem neradīja, un tā kā tas bija Lielbritānijas valdības lēmums nosēdināt lidmašīnas, tad valdībai arī jādomā, kā kompensēt zaudējumus lidsabiedrībām.

Ar šādu viedokli nācis klajā aviokompānijas Virgin Atlantic boss Ričards Brensons (Richard Branson).

Brensons norādījis, ka gan eksperti, gan viņa paša inženieri lidojumu krīzes laikā visu laiku apgalvojuši, ka vulkāna pelnu mākonis nekādas briesmas lidmašīnām nerada, izņemot gadījumus, ja lidmašīna lido tieši virs aktīvā vulkāna. Viņš skaidro, ka bijuši pietiekami daudz gaisa ceļi, pa kuriem lidmašīnas varēja lidot, un tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka Lielbritānijas valdība, slēdzot gaisa telpu, ir reaģējusi pārāk sakāpināti.

Starptautiskā Gaisa transporta asociācija (IATA) iepriekš informēja, ka lidsabiedrību zaudējumi visā pasaulē Īslandes vulkāna izvirduma rezultātā slēgtās Eiropas gaisa telpas dēļ sniedzas krietni pāri vienam miljardam sterliņu mārciņu.

Ir pazīmes, kas liecina, ka viens no vulkāniem Īslandē gatavojas izvirdumam. Tas notiktu neilgi pēc tam, kad cita Īslandes vulkāna izvirdums izraisīja lielākās problēmas Eiropas gaisa satiksmē kopš Otrā pasaules kara, atsaucoties uz ekspertu sacīto, vēsta swedishwire.com.

Gunars Sigurdsons no Īslandes Meteoroloģijas institūta stāstījis, ka aizdomas par iespējamu vulkāna Grimsvoetn izvirdumu saistītas ar strauju ūdens līmeņa palielināšanos Gigja upē. Taču eksperti nevarot garantēt, ka izvirdums patiešām notiks.

Papildus ūdens līmeņa kāpumam upē Meteoroloģijas institūts arī apvidū reģistrējis spēcīgu seismisko aktivitāti, un trīs mērenas zemestrīces, kuru stiprums ir no 2,7 līdz 4,0 ballēm pēc Rihtera skalas.

Īslandes iestādes vēl nav spējušas noteikt, vai Grimsvotn vulkāna izvirdums varētu ietekmēt gaisa satiksmi tikpat spēcīgi kā Eyjafjoell vulkāna izvirdums aprīlī.

«Ir gandrīz neiespējami pateikt, vai Grimsvotn izvirdīs un vai tam vispār būs ietekme uz gaisa satiksmi,» sacījusi Keflavik lidostas pārstāve Hjordisa Gudmundsdotira, piebilstot, ka viss atkarīgs no tā, vai izvirdums būs lavas vai pelnu veidā.

Īslande ir slēgusi savu galveno lidostu un pārtraukusi iekšzemes lidojumus pēc sestdien notikušā valsts aktīvākā vulkāna Grimsvotna izvirduma, vēsta Reuters. Eiropas valstis, atceroties pērnā gada pieredzi, ir sākušas uzmanīgi uzraudzīt savas gaisa telpas.

Tomēr eksperti norāda, ka iespēja atkārtoties pagājušā gada Eiropas gaisa telpas paralīzei sešu dienu garumā ir maza. «Tas varētu izraisīt traucējumus, bet tikai uz ļoti īsu laiku, kā arī nelielā apgabalā,» skaidro Īslandes Universitātes ģeofizikas profesors Magnuss Tumi Gudmundsons (Magnus Tumi Gudmundsson).

Aviosabiedrības gan ir brīdinātas, ka pelnu mākonis tuvākajās dienās sasniegs kontinentālo Eiropu

Pelnu mākonis sasniegs Ziemeļskotiju otrdien, bet, ja turpināsies vulkāna izvirdums – tas var sasniegt Rietumfranciju un Ziemeļspāniju jau trešdien, norāda Eiropas gaisas satiksmes kontroles organizācija Eurocontrol. Gaisa satiksmi pagaidām nav plānots pārtraukt.

Islandes vulkāna Grimsvētna izvirdums, kas izraisīja vairāku simtu lidojumu atcelšanu Eiropā, ir apstājies, vēsta Reuters.

No Grimsvētna krātera pašlaik paceļas tikai dūmi un tvaiks. «Ir pazīmes, ka vulkāna izvirdums beidzas. Kopš šorīta nav novērota pelnu strūkla, no krātera paceļas tikai tvaiks,» aģentūrai pavēstīja Hrafns Gudmundsons (Hrafn Gudmundsson), Islandes meteoroloģiskā dienesta pārstāvis.

Arī Eiropas gaisa kontroles aģentūra Eurocontrol ir norādījusi, ka izvirdums tuvojas beigām. Īslandes aktīvākā vulkāna Grimsvētna izvirdums sākās sestdien, otrdien un trešdien liekot atcelt ap tūkstoš lidojumu Ziemeļeiropā. Vācijā otrdien tika slēgta valsts ziemeļu daļas gaisa telpa. Tika apturēti lidojumi no Brēmenes, Hamburgas un Berlīnes.

Vulkāna izvirduma dēļ Indonēzijā evakuēti vairāki simti, bet bojā gājuši pieci cilvēki.

Vulkāna izvirdums nelielajā Palu salā, kas atrodas divu tūkstošu kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Džakartas, sākās jau aizvadītajā nedēļā. Vulkāna aktivitātes pazīmes tikušas novērotas jau no pērnā gada, liekot daudziem cilvēkiem pamest savas mājas.

Sākoties vulkāna aktivitātēm, varasiestādes izveidoja evakuācijas teritoriju trīs kilometru rādiusā ap vulkānu, kurā dzīvo aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Tomēr, daudzi reģiona iedzīvotāji esot pieraduši pie aktīviem vulkāniem, tāpēc atteikušies evakuēties no teritorijas.

Sestdien no vulkāna izvirda divus kilometrs augsts pelnu un indīgu gāzu mākonis. Vulkāna lavas straumei sasniedzot pludmali, dzīvību zaudēja divi pieaugušie un trīs bērni.

Kārtējais Īslandes vulkāna radītais putekļu mākonis Latviju naktī uz sestdienu nav sasniedzis, un situācija kopumā Eiropā ir uzlabojusies, aģentūrai BNS pastāstīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks.

Viņš minēja, ka mākonis, kas naktī varēja sasniegt Latviju, pa ceļam sadalījies un nav radījis nekādus draudus.

Čerņonoks prognozēja, ka ap pulksten 15 situācija visā Eiropā varētu vēl uzlaboties, un visas ar vulkāna radīto putekļu mākoņiem radītās problēmas varētu atrisināties.

Iepriekš CAA direktora vietnieks un Aeronavigācijas daļas vadītājs aģentūru BNS informēja, ka naktī uz sestdienu, 24.aprīli, Latviju, iespējams, varētu sasniegt jauns putekļu mākonis.

Latvijas gaisa telpa bija slēgta vairākas dienas. No 16.aprīļa pusnakts līdz 19.aprīlim Latvijas gaisa telpa bija slēgta pilnībā, savukārt 19.aprīlī to atvēra tranzītlidojumiem, bet 20.aprīlī pulksten 9 - pilnībā.

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Īslandes amatpersonas, baidoties par vulkāna izvirdumu, evakuējušas simtiem valsts iedzīvotāju, kuri mitinājušies nemierīgā vulkāna tuvumā, ziņo Associated Press.

Evakuēti aptuveni 800 vulkāna Eyjafjallajokull apkaimē dzīvojošo Īslandes iedzīvotāju, pēc tam kad seismiskā aktivitāte liecināja par atkārtotu šī vulkāna izvirduma iespējamību.

Šī vulkāna, kas atrodas aptuveni 120 kilometrus uz austrumiem no Reikjavīkas, izvirdums jau notika šā gada 20. martā. Līdz tam tas bija «klusējis» teju 200 gadus.

Lielie mākoņi neļauj zinātniekiem lidot virs vulkāna, lai noteiktu, kas tieši ir noticis.

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Īslandē notikušais vulkāna izvirdums pilnībā pārtraucis gaisa satiksmi Lielbritānijā, bet Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā tā ir ierobežota.

Lielbritānijas varas iestādes paziņojušas, ka gaisa satiksme visās valsts lidostās tiks pārtraukta no pulksten 12.00 līdz vismaz 18.00 vakarā, atceļot tūkstošiem lidojumu un atstājot simtiem tūkstošus ceļotāju nīkstam lidostu uzgaidāmajās telpās, vēsta Dailymail.co.uk.

Pirmie, kas sajuta Īslandes vulkāna ietekmi, bijuši aviopasažieri Skotijā, kad tika slēgtas Aberdīnas, Glāsgovas un Edinburgas lidostas. Ziemeļīrijā slēgta Belfāstas Starptautiskā lidosta.

Somijas lidostu pārvaldniece Finavia brīdinājusi ceļotājus rēķināties ar lidojumu kavēšanos un atcelšanu vismaz līdz pulksten 15.00 pēcpusdienā, savukārt Zviedrijā ir slēgta gaisa telpa valsts ziemeļos. Gaisa satiksmi pārtraukusi arī Norvēģijas lielākā Oslo lidosta.

Gaisa telpa virs Latvijas Īslandes vulkāna izvirduma pelnu mākoņa dēļ būs slēgta līdz pirmdienas, 19.aprīļa, plkst.9, kas nozīmē, ka joprojām aizliegti visi lidojumi no lidostas Rīga, aģentūrai LETA norādīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) vadītājs Māris Gorodcovs.

Gorodcovs sacīja, ka pirmdien rīta pusē plānots organizēt iesaistīto pušu - CAA, lidostas Rīga, Latvijas Gaisa satiksmes un aviosabiedrību pārstāvju - tikšanos, lai izanalizētu esošo situāciju, tostarp atsevišķu Eiropas aviokompāniju veikto testa lidojumu rezultātus.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā (LVĢMC) norāda, ka Īslandes vulkāna darbības radīto pelnu mākoņi virs Latvijas saglabājas sešu kilometru augstumā; ja vulkāns turpinās darboties un joprojām pūtīs rietumu puses vēji, šāda situācija varētu saglabāties līdz nākamās nedēļas nogalei.

Spēcīgās vēja brāzmas, ko sinoptiķi prognozēja šorīt Latvijā, var palīdzēt kliedēt pelnu mākoni, taču situāciju tas neuzlabo, jo no Īslandes nāk arvien jaunas pelnu masas. Pēc sinoptiķu prognozēm, ap plkst.15 šis pelnu mākonis varētu pārvietoties līdz 9-10 km augstumam.

Indonēzijā piektdien varasiestādes likušas evakuēties tūkstošiem cilvēku, Javas salā sākoties vulkāna izvirdumam.

Dzīvību zaudējuši divi cilvēki, kuri vulkāna izvirdumā gājuši bojā savās dzīvesvietās.

«Mājas bija slikti uzbūvētas, un tās, šķiet, viegli sabrukušas zem svara,» informēja varasiestāžu pārstāvis.

Kopumā rīkojums evakuēties attiecas uz aptuveni 200 000 cilvēku no 36 ciematiem desmit kilometru rādiusā ap vulkānu.

Vulkāns Keluds tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem uz blīvi apdzīvotās Javas salas.

Televīzijā demonstrētajos kadros redzams, ka no vulkāna gaisā tiek izmesti pelni un akmeņi. Apkārtnes iedzīvotāji steidz evakuēties automašīnās un uz motocikliem.

«Pelnu, smilšu un akmens lietus sasniedz līdz pat 15 kilometrus» no vulkāna krātera, pavēstīja Nacionālo katastrofu aģentūras pārstāvis.

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Īslandes vulkāna pelnos esošās ferodaļiņas var atstarot satelīta signālu un šī iemesla dēļ var rasties problēmas ierīcēm, kas saņem signālu no satelīta, secinājuši Lielbritānijas centrālā meteoroloģijas centra vadošie ģeologi.

Tādējādi vulkāna pelni var nest kārtējo triecienu valstīm Eiropā un to ekonomikām, kas vulkāna dēļ jau cietušas miljoniem eiro lielus zaudējumus, informēja Augsto tehnoloģiju parka pārstāvji.

Paredzams, ka satelīttelevīziju kompānijas vien cietīs miljoniem eiro lielus zaudējumus, jo iedzīvotāji atteiksies norēķināties par nesaņemtajiem pakalpojumiem.

Jau iepriekš ģeologi, kas pēta seismiskās parādības Islandes Eijafjallajekulla vulkāna apkārtnē, ziņoja, ka tā aktivitāte ir palielinājusies. Pēdējās diennakts laikā pelnu un dūmu stabs pacēlies aptuveni sešu kilometru augstumā un ir labi redzams no 140 kilometrus attālās valsts galvaspilsētas Reikjavikas. Vulkāna apkārtnē esošajās apdzīvotajās vietās ar neapbruņotu aci var saskatīt aizvien jaunas vulkānisko pelnu kārtas.

Ne visi apdrošinātāji segs zaudējumus, kas cilvēkiem radušies dēļ atceltajiem ceļojumiem, dēļ Īslandes vulkāna izvirduma, kas daudzviet Eiropā, arī Latvijā paralizējis gaisa satiksmi. Tomēr dažas kompānijas sola nākt pretī saviem klientiem, lai arī apdrošināšanas līgumi neparedz globālu dabas stihiju radītu zaudējumu atlīdzību.

Piemēram, risku apdrošināšanas kompānijas BTA ceļojumu apdrošināšanas noteikumi neparedz atlīdzības izmaksu par zaudējumiem, kurus tieši vai netieši radījušas globālas dabas katastrofas vai dabas stihijas, kā tas ir šajā gadījumā. «Šis nosacījums ir iekļauts apdrošināšanas noteikumos, ar ko klients iepazīstas, noslēdzot polisi,» aģentūrai BNS uzsvērusi BTA Mārketinga un sabiedrisko attiecību epartamenta direktore Ilva Priedniece. BTA saņēmusi zvanus jau vairāk nekā no 100 klientiem, kas vaicā par iespējamām kompensācijām saistībā ar pārceltajiem vai atceltajiem lidmašīnu reisiem.

Pēdējo nedēļu laikā eksperti reģistrējuši vairākus zemestrīces Katlas vulkāna apkārtnē. Tas raisa bažas par to, ka drīzumā iespējams Islandes lielākā vulkāna izvirdums, ziņo Al Jazeera.

Islandes zinātnieki atzīst, ka ir novērojuši zīmes, kuras parasti signalizē par vulkānu izvirdumiem. Tomēr zinātnieki arī atzīst, ka šādi novērojumi ir pieredzēti arī vairākus gadus agrāk, tāpēc vulkāna izvirdums var notikt arī pēc ilgāka laika.

Vulkānu izvirdumi Islandē ir spējīgi ietekmē lidojumus. Tas tika pieredzēts Eijafjallajokula izvirduma laikā, kad pelnu mākonis uz nedēļu apturēja gaisa satiksmi Eiropā. Eksperti norāda, ka Katlas izvirdums varētu izraisīt lidojumu apturēšanu visā pasaulē.

Lidojumu apturēšana Eiropā izraisīja diskusijas par to, cik lielā mērā vulkāna izvirduma pelni ir bīstami lidmašīnām. Šā gada laikā pasažieru lidmašīnas varētu tikt aprīkotas ar speciāliem sensoriem, kuri ziņos pilotiem par to, vai gaisā ir sastopamas lidaparātiem bīstamas pelnu daļiņas, vēsta Spiegel.

Swedbank Apdrošināšana saņem pieteikumus par vulkāna pelnu dēļ atceltajiem ceļojumiem; klienti saņems atlīdzību, sola kompānija.

Īslandes vulkāna izvirduma pelnu dēļ vairākās valstīs tika slēgta gaisa telpa un daudziem cilvēkiem nācās atcelt savus lidojumus. Swedank Varakindlustus AS (Swedbank Apdrošināšana) saņem ne vien pirmos atlīdzības pieteikumus, bet arī daudz jautājumus par lidojumu aizkavēšanos vai pārcelšanu no klientiem, kas atrodas gan Latvijā, gan gaida lidojumu atjaunošanu dažādās citās valstīs – no Igaunijas līdz pat Itālijai un Izraēlai.

«Lai gan vulkāna izvirdums parasti netiek uzskatīts par vienu no atlīzināmajiem zaudējumu iemesliem, kā arī lidojumu aizliegumu pasludinājušas aviācijas kontroles iestādes, Swedbank Apdrošināšana nolēma visiem klientiem, kuri iegādājušies apdrošināšanu pret ceļojuma pārtraukšanas risku (kas iekļauj transportlīdzekļu nokavēšanu un izlidošanas aizkavēšanos) un pieteiks savus gadījumus vulkāna pelnu dēļ pārceltajiem un atceltajiem ceļojumiem, izmaksāt atlīdzību,» saka Swedbank Apdrošināšanas valdes loceklis Baltijas valstīs Pēters Kabuns (Peeter Kabbun).

Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs, informē Latvijas gaisa satiksme.

Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

Kāda Īrijas galvaspilsētas Dublinas iedzīvotāja iesūdzējusi Eiropas tiesā zemo cenu aviokompāniju Ryanair. Pasažiere vēlas no lidsabiedrības pieprasīt kompensāciju par atceltu lidojumu. Savukārt aviokompānija Ryanair uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) tiesiskās normas, kuras regulē pasažieru tiesības, ir diskriminējošas.

Īrijas iedzīvotāja Denisa MakDonaga (Denise McDonagh) 2010. gadā bija spiesta pavadīt deviņas dienas Portugāles pilsētā Faro, kad Islandes vulkāna Eijafjallajekulla izvirduma dēļ tika slēgta Eiropas gaisa telpa.

D. MakDonaga no Ryanair vēlas piedzīt kompensāciju par ēdienreizēm, viesnīcu un transporta izmantošanu, kuru viņa segusi no savas kabatas. Savukārt Ryanair uzsver, ka Eiropas gaisa telpas slēgšana bija «ārpus lidsabiedrību kontroles» un likt aviokompānijām kompensēt pasažieru zaudējumus, kas radušies vulkāna izvirduma dēļ, ir diskriminējoši.

Tiesvedībā, kas tika uzsākta ceturtdien, Ryanair lūgusi Eiropas tiesu izlemt, vai vulkāniskā pelnu mākoņa izraisītas lidostu slēgšanas bijušas «ārkārtas notikumi», vai lidsabiedrībām ir nepieciešams šādos gadījumos kompensēt pasažieru tēriņus un vai ES tiesību aktos noteiktie pienākums rūpēties par pasažieriem ir attiecināms arī uz dzelzceļa un jūras pārvadātājiem.

Lai mazinātu gaisa telpas ierobežojumus vulkāna pelnu mākoņu dēļ, Lielbritānijas aviācijas regulators ieviesis jaunus noteikumus.

Jaunie noteikumi paredz, ka noteiktā laika posmā aviosabiedrības varēs veikt lidojumus biezākos pelnos, nekā tas bija atļauts agrāk, teikts Lielbritānijas Civilās aviācijas aģentūras izplatītajā paziņojumā.

Jaunie noteikumi tika radīti pēc tam, kad aviokompānijas izteica sašutumu par pārlieku piesardzīgo gaisa satiksmes drošības uzraugu ieviestajiem ierobežojumiem.

«Lidmašīnu dzinēju ražotāji uzskata, ka ir pietiekami droši atļaut lidaparātu darbību vulkāna pelnu mākoņos ierobežotu laiku. Tādējādi Lielbritānijas gaisa telpa, kas iepriekš tiktu slēgta, no otrdienas (18. maija) būs atvērta, samazinot aviosatiksmes pārraušanu,» norāda Civilās aviācijas aģentūra.

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.