Baurdarbungas vulkāna izvirdums Islandē, kas sākās augusta beigās, joprojām turpinās, ziņo Islandes Meteoroloģijas dienests.

Izvirdums radījis vairāk nekā 80 kvadrātkilometru plašu lavas lauku, kopējais lavas apjoms pārsniedzis pusotru kubikkilometru. Izplūdušās lavas ziņā tas ir lielākais izvirdums pasaulē kopš 18.gadsimta.

Zemestrīču skaits un intensitāte pēdējās nedēļās ir sarukusi, tomēr pagaidām nav pazīmju, kas liecinātu par drīzu izvirduma beigšanos.

Izvirdums notiek vairākus desmitus kilometru uz ziemeļaustrumiem no centrālā vulkāna, ārpus Vatnajēkidla ledāja.

Tas joprojām rada aptuveni 35 tūkstošus tonnu sēra dioksīda diennaktī, kas ir teju trīsreiz vairāk par saimnieciskās darbības radīto sēra dioksīda emisiju Eiropas Savienībā.

No Etnas vulkānā Sicīlijā otrdien turpina šļākties lava, pavēstīja Itālijas seismologi. Dienu iepriekš vulkāns atmosfērā izmeta pelnu mākoni, un tā dēļ vietējā lidosta tika slēgta.

Kaut arī Etnas klātbūtne joprojām bija jūtama, simtiem nelielu pēcgrūdienu tricinot apkaimi, Katānijas lidosta atsākusi darbu normālā režīmā.

Etnas izvirdums pirmdien izraisīja daļēju gaisa telpas slēgšanu virs Sicīlijas.

Itālijas Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) ziņoja, ka pirmdien reģionu satricinājuši arī vairāk nekā 130 pazemes grūdieni, no kuriem spēcīgākais sasniedzis 4,3 magnitūdu spēku.

Otrdien pazemes grūdienu spēks kļuva vājāks.

Pirmdien kalnu tūristiem, kas bija uzkāpuši augstu Etnā, pašu drošības dēļ bija jādodas lejā, tomēr ciematu iedzīvotāji, no kuriem daudzi nodarbināti lauksaimniecībā un tūrismā, netika evakuēti.

Veicot lidojumus virs Jaunzēlandes Vaita salas vulkāna, kas negaidīti aktivizējās un izvirda, nav konstatēts, ka kāds no tur esošajiem cilvēkiem būtu izdzīvojis, ziņo BBC.

Tiek lēsts, ka uz salas atradās gandrīz 50 cilvēki, no kuriem vismaz pieci ir gājuši bojā, bet 23 tika izglābti. Tagad policija paziņojusi, ka, visticamāk, visi tur esošie dzīvie cilvēki jau ir evakuēti.

Vaita sala ir viens no valsts aktīvākajiem vulkāniem. Neskatoties uz to, privātā sala ir biežs tūristu galamērķis.

Jau vēstīts, ka tieši pirms izvirduma bija redzams, kā cilvēki pastaigājas pa vulkāna krāteri.

"Balstoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju, mēs neuzskatām, ka salā būtu izdzīvojušie," teikts jaunākajā policijas paziņojumā.

Policija vēsta, ka cietuši un bojā gājuši ir gan vietējie, gan ārvalstu tūristi. Glābēji nevar pārmeklēt salu, jo pastāv turpmāku izvirdumu risks. Pašlaik tur ir nakts laiks.

Islandē uz dienvidiem no galvaspilsētas Reikjavīkas pirmdienas vakarā sākās vulkāna izvirdums, kas šodien plešas plašumā, radot zemē četrus kilometrus garu ugunīgu plaisu.

"Izvirdums sācies Reikjanesas pussalā. To var redzēt tīkla kamerās, un šķiet, ka tas ir tuvu Hagafellai" - pilsētai uz dienvidiem no Reikjavīkas, sākotnēji ziņoja Islandes Meteoroloģiskais birojs.

Izvirdums sākās ap plkst.22.17 (plkst.00.17 otrdien pēc Latvijas laika) pēc vairākām nelielām zemestrīcēm, kuras bija notikušas ap plkst.21 (plkst.23 pēc Latvijas laika).

Islande ir bijusi paaugstinātas trauksmes stāvoklī, gaidot potenciālu vulkāna izvirdumu pēc intensīvas seismiskās aktivitātes novembrī.

Salas dienvidrietumos esošajā Reikjanesas pussalā tika reģistrētas tūkstošiem nelielu zemestrīču. 11.novembrī tika evakuēti apmēram 4000 iedzīvotāji no zvejas ostas pilsētas Grindavīkas, kas atrodas aptuveni 40 kilometrus no galvaspilsētas.

Etnas vulkāna apkaimi Sicīlijā trešdien satricinājusi 4,8 magnitūdas stipra zemestrīce, ievainojot desmit cilvēkus, ziņo Itālijas mediji.

Zemestrīce satricināja Sicīliju plkst.3.19 (plkst.4.19 pēc Latvijas laika). Tās epicentrs atradās netālu no Viagrandes, uz ziemeļiem no Katānijas.

Kopš Etnas vulkāna izvirduma pirmdien Sicīliju satricinājuši simtiem pēcgrūdienu, bet šis bijis visspēcīgākais.

Zemestrīce nodarījusi postījumus vecākām ēkām un tās dēļ nācies daļēji slēgt šoseju gar piekrasti, jo uz ceļa izveidojušās plaisas.

Cietušie cilvēki guvuši vieglas traumas un viņu dzīvībai briesmas nedraud, liecina amatpersonu sniegtā informācija.

Ziņu aģentūra ANSA vēstīja, ka no savas mājas drupām izglābts kāds 80 gadus vecs vīrietis.

Cilvēkiem, kuru mājas ir bojātas, un tiem, kuriem bail atgriezties savās mājās, iekārtotas pagaidu patversmes, informēja Civilās aizsardzības aģentūra.

Indonēzijas varasiestādes tūristu iecienītajā Bali salā pirmdien līdz augstākajam līmenim paaugstinājušas vulkāna trauksmi un aicinājušas apkārtnes iedzīvotājus evakuēties, brīdinot par liela izvirduma iespējamību.

No Aguna vulkāna, kas otrdien sāka izmest pelnus, kopš sestdienas sāka izplūst lava, pavēstīja Indonēzijas dabas katastrofu aģentūras pārstāvis Sutopo Nugroho.

«Neregulāri eksplozīvi izvirdumi, kurus pavada liesmas, liecina, ka gaidāms lielāks izvirdums,» viņš paziņoja.

Vulkāna dēļ slēgta Bali starptautiskā lidostā, kā arī kaimiņos esošās Lombokas salas starptautiskā lidosta.

Evakuācijas zona paplašināta no 7,5 kilometriem līdz desmit kilometriem rādiusā ap vulkāna krāteri.

Pēdējo reizi trauksme līdz augstākajam līmenim tika paaugstināta 22.septembrī, liekot 130 000 cilvēku pamest savas mājas.

Apmēram 25 000 cilvēku kopš tā brīža nav varējuši atgriezties mājās. Septembrī Aguns parādīja pirmās aktivitātes pazīmes pēdējā pusgadsimta laikā.

Etnas vulkāna izvirdums, izmetot atmosfērā pelnus, pirmdien izraisījis daļēju gaisa telpas slēgšanu virs Sicīlijas.

Itālijas Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) vēsta, ka reģionu satricinājuši arī vairāk nekā 130 pazemes grūdieni, no kuriem spēcīgākais sasniedzis 4 magnitūdu spēku.

Šis ir pirmais izvirdums Etnas nogāzē pēdējo desmit gadu laikā, taču INGV norāda, ka tas, domājams, nav bīstams.

Ņemot vērā slikto redzamību gaisā izmesto pelnu dēļ, varasiestādes daļēji slēgušas vietējo gaisa telpu, atļaujot Katānijas lidostā nosēsties tikai četrām lidmašīnām stundas laikā.

Redzamība joprojām it tik slikta, ka nav iespējams šobrīd konstatēt, vai izvirdumu pavadījusi arī lavas izplūšana, atzīst INGV.

Tomēr pēcpusdienā konstatēta gan pelnu izmešu, gan pazemes grūdienu samazināšanās.

4,8 magnitūdas stiprā zemestrīce, kas trešdien satricināja Sicīliju Etnas vulkāna apkaimē, atstājusi bez pajumtes 370 cilvēkus, un 28 cilvēki guvuši traumas, ceturtdien paziņojis Itālijas Civilās aizsardzības aģentūras vadītājs Andželo Borelli.

Viņš sacīja, ka cietušie cilvēki pārsvarā guvuši vieglus ievainojumus. Vissmagāk cietusi kāda 80 gadus veca sieviete, kuras ķermenis tika saspiests, bet viņas dzīvībai briesmas nedraudot.

Borelli atklāja, ka desmit cilvēki hospitalizēti, bet 18 cietušie, kuru ievainojumi bijuši vieglāki, pašu spēkiem nokļuvuši traumpunktos, lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Civilās aizsardzības aģentūra saņēmusi 1600 izsaukumus pārbaudīt zemestrīces nodarītos postījumus.

Zemestrīce satricināja Sicīliju agri trešdienas rītā netālu no Viagrandes, Etnas austrumu nogāzē.

Kopš Etnas vulkāna izvirduma pirmdien Sicīliju satricinājuši simtiem pēcgrūdienu, bet šis bija visspēcīgākais.

Jaunzēlandes Vaita salā izvirdis vulkāns, pēc pašreizējām aplēsēm, nogalinot vismaz piecus cilvēkus, bet ir bažas, ka bojāgājušo skaits būs lielāks, ziņo BBC.

Vēl brīdi pirms izvirduma bijis redzams, kā tur pastaigājas tūristi.

Saskaņā ar policijas sniegto informāciju ir izglābti 23 cilvēki, taču šobrīd vieta ir pārāk bīstama, lai turpinātu glābšanas operāciju.

Vaita sala ir viens no valsts aktīvākajiem vulkāniem. Neskatoties uz to, sala ir biežs tūristu galamērķis.

Izvirdums sācies 14:11 pēc vietējā laika. Viens no tūristiem Maikls Šāde, kurš tobrīd atradies laivā, pēc apskates dodoties prom no salas, stāstījis, ka pats tur bijis vien 30 minūtes pirms izvirduma. Tobrīd bijuši centieni samazināt cilvēku skaitu grupās, kas dodas uz salu.

Kad pamanīts, ka sākas izvirdums, laiva atgriezta atpakaļ un paņemti daži cilvēki, kas gaidījuši pie piestātnes.

Kaut arī Indonēzijas Bali salā Aguna vulkāns joprojām turpina izmest gaisā pelnus, trešdienas pēcpusdienā atsākušies lidojumi no Bali starptautiskās lidostas, pavēstīja amatpersonas.

«Tā kā lidosta vakar atjaunoja darbu, dažos reisos atsākti lidojumi, un lietas pamazām atgriežas normālā situācijā,» ceturtdien sacīja lidostas preses sekretārs Isravadi.

No Bali lidostas jau izlidojuši vairāk nekā 4500 cilvēku, apliecināja varasiestādes.

Lidosta netālajā Lombokas salā, kas arī ir tūristu iecienīta, ceturtdien atkal tika slēgta, jo pelnu mākonis pārvietojies tās virzienā.

Vulkāna aktivitātes dēļ Bali lidosta tika slēgta pirmdien, izjaucot ceļojumu plānus desmitiem tūkstošiem cilvēku.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo devis rīkojumu visām atbildīgajām aģentūrām un ministrijām, kā arī armijai un policijai palīdzēt Bali šajā situācijā.

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Islandes dienvidrietumos ceturtdien trešo reizi kopš decembra izraisījies vulkāna izvirdums, izšķiežot lavu vairāku metru augstumā.

Ap garu plaisu, kas pavērās uz ziemeļiem no nelielās piekrastes pilsētas Grindavīkas, ātri izveidojās lavas lauks.

Izvirdumu tiešajā ēterā translēja Islandes sabiedriskā televīzija RUV.

Izvirdums sākās ap plkst.6 pēc vietējā laika (plkst.8 pēc Latvijas laika). Īsi pirms tam pastiprinājās seismiskā aktivitāte.

Plaisa ir trīs kilometrus gara, un sākotnēji lava plūda rietumu virzienā.

Kā vēsta RUV, Grindavīkai nekādu tūlītēju briesmu nav.

Arī Zilā lagūna - ģeotermālais spa, kas patlaban ir slēgts - un šī rajona spēkstacija šobrīd nav apdraudēti, norāda RUV.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic biļešu cenas varētu nedaudz sarukt arī nākamgad, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma izpilddirektors Martins Gauss.

«Šogad cenas ir nedaudz samazinājušās, un paredzam, ka tās turpinās nedaudz sarukt arī nākamgad, ja izmaksu pozīcijas īpaši nemainīsies. Protams, ja naftas cenas un ASV dolāra vērtība pieaugs, tad šīs prognozes nepiepildīsies. Cenas nosaka tirgus, nevis mēs. Mūsdienās cilvēki izvēlas lētāko lidojuma piedāvājumu, kuru viņiem piedāvā kāda biļešu iegādes sistēma. Lojalitāte kādai aviokompānijai vairs teju nepastāv attiecībā uz ekonomisko klasi. Biznesa klasē šajā ziņā situācija ir nedaudz labāka. Tāda pati situācija ir arī citās aviokompānijās. Mums ir jāpielāgojas pieprasījumam,» klāstīja Gauss.

Taujāts, kā vērtē iniciatīvu vākt parakstus, lai aviokompānijas nevarētu pārdot vairāk biļešu, nekā ir vietu lidmašīnā, viņš atzīmēja, ka airBaltic nav no tām lidsabiedrībām, kurām tā būtu liela problēma.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Īrijas aviokompānija Ryanair jau pirms laika ziņoja par plāniem investēt 200 miljonus ASV dolāru lidmašīnu bāzes izveidē starptautiskajā lidostā Rīga. Šo bāzi plānots atklāt oktobrī. Kompānija nupat arī norādījusi, ka Rīgu cer attīstīt kā galamērķi, nevis vien pārsēšanās punktu.

Ryanair izpilddirektors Edijs Vilsons liek noprast, ka šis brīdis paplašināšanās plāniem esot pareizais, jo pandēmijas ietekmē konkurenti esot novājināti. Viņš DB arī pauž sašutumu par, viņaprāt, negodīgu atsevišķu biznesu balstīšanu no valdību puses. Tāpat viņš runā par nozares izmaiņām Eiropas Zaļā kursa ietvaros.

Kā jūs raksturotu pašreizējo stāvokli aviācijas industrijā?

Ir cerības, ka tā uzlabosies. Kāda krīze notiks katrus piecus līdz septiņus gadus. Tas bija, piemēram, 11. septembris un arī – Islandes vulkāna izvirdums. Vienmēr būs notikumi, kas ietekmē šo industriju, piemēram, jauni drošības noteikumi. Pandēmija vienmēr bija kaut kas tāds, par ko mēs bažījāmies. Piemēram, mēs jau 2003. gadā pieredzējām SARS epidēmiju. Tomēr neviens nebija gatavs kam šādam. Nedomāju, ka negatīvā ietekme šim visam uz nozari jau ir sasniegusi savu zemāko punktu. Daudzām aviokompānijām ir bezcerīgi lieli parādi. Turklāt ir kauns, ka Eiropas Komisija nav darījusi vairāk, lai visiem nozarē nodrošinātu vienādus spēles nosacījumus, ja ir runa par atbalstu uzņēmumiem. Vienotais tirgus ir par visiem un par konkurenci pie vienādiem noteikumiem, nevis par to, no kuras valsts tu nāc. Mēs visi sacenšamies par starptautiskajiem pasažieriem. Godīgāks ceļš, aviācijas nozarei atkopjoties, būtu stimulēt tās aviokompānijas, kas piegādā pasažierus, nevis dot naudu kompānijām, kur tā pazūd, kas patiesībā tā arī notika. Turklāt tas notiek katru reizi, kad aviokompānijām, kuras pieder valstij, piešķir naudu. Piemēram, Alitalia 10 gados saņēmusi aptuveni 13 ar pusi miljardus eiro, un kompānija ir kļuvusi arvien mazāka un mazāka. Tas pats notiks ar TAP Portugālē. Tas tādēļ, ka šādi uzņēmumi nekad nebūs konkurētspējīgi un pat kļūs mazāk konkurētspējīgi. Tā ir nodokļu maksātāju naudas izniekošana. Daudz labāk būtu, ja teiktu, ka jebkura kompānija, kas spēj dabūt atpakaļ pasažierus, kaut ko arī saņem atpakaļ, piemēram, mazākus nodokļus. Tas būtu vienlīdzīgi un nediskriminējoši. Tādēļ arī turpināsim šādu politiku apšaubīt.

Sicīlijā esošais Etnas vulkāns pēc šogad notikušiem desmitiem izvirdumu ir kļuvis augstāks, otrdien pavēstīja ģeologi.

Krāteris kalna ziemeļaustrumu pusē desmitiem gadu tika uzskatīts par vulkāna virsotni, bet dienvidaustrumu puses krāteris tagad ir augstāks, konstatēja Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) pēc satelītattēlu analīzes.

Zinātnieki izskatīja 13.jūlijā un 25.jūlijā uzņemtos attēlus un konstatēja, ka Etnas virsotne atrodas 3357 metrus virs jūras līmeņa, ar trīs metrus lielu kļūdas robežu.

Etna kopš februāra vidus vairākkārt izverda sakarsētu lavu un pelnus, un kopš tā laika ir reģistrēti 50 izvirdumi. Šī vulkāniskā aktivitāte ir radījusi nogulumiežus uz dienvidaustrumu krātera, palielinot tā augstumu. Krāteris ziemeļaustrumu pusē tikmēr ir kļuvis zemāks, tā malai gadu gaitā brūkot.

Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam, uzskata tūroperatora Novatours valdes loceklis Leonīds Močeņovs intervijā laikrakstam Diena . Viņaprāt, Latvijā arī tūrisma nozarē varētu ieviest licencēšanu.

Fragments no intervijas

Kādas izmaiņas normatīvajos dokumentos būtu jāievieš Latvijas valdībai un Saeimai, lai godprātīgajiem uzņēmumiem būtu vieglāk strādāt, bet negodprātīgo darbība tiktu ierobežota?

Domāju, ka vajadzīga pārdomāta tūrisma nozares regulēšana. Iespējams, jāievieš licencēšana, lai nozarē nebūtu avantūristu, kurus ceļojumu bizness piesaista vienīgi tāpēc, ka neprasa lielas investīcijas. Patlaban Latvijā licencēšanas nav. Iespējams, jānosaka tas, ja uzņēmums bankrotējis, tad nevar izveidot jaunu uzņēmumu ar to pašu vadību. Lietuvā un Igaunijā tūrisma nozares regulējums ir labāk sakārtots, bet mēs Latvijā pagaidām atpaliekam. Lietuvā kopumā ir stingrāka tūrisma nozares uzraudzība, savukārt Igaunijā ļoti aktīvi strādā vietējais PTAC, strādā tiešām daudz vērienīgāk un jūtamāk nekā Latvijā. Man radies iespaids, ka Latvijas PTAC varbūt gribētu darboties aktīvāk, bet tam vienkārši nav resursu. Gan mūsu juristi, gan es pats biju sapulcē Ekonomikas ministrijā, kurā sacījām, ka esam gatavi palīdzēt nozares regulējuma izstrādē, jo nozares sakārtošana ir gan korekti strādājošo uzņēmēju, gan klientu interesēs. Korekts regulējums veicina savstarpēju uzticēšanos.

Viens no meža nozares būtiskākajiem produktiem ir bērza saplāksnis, kurš gan pirms 100 gadiem, gan pašlaik ir viens no būtiskākajiem Latvijā izaudzētās koksnes pārstrādes produktiem.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par saplākšņa eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju, kā arī vēsturiskās statistikas dati. Pasaulē ir dažādi — bērza, skujoku, citu koku sugu - saplākšņi, Latvijā tradicionāli tiek ražots bērza saplāksnis, kura ražošanas pirmsākumi esot meklējami 1907. gadā. Vairāk nekā 100 gadu laikā Latvijā ar saplākšņa ražošanu ir nodarbojušās ražotnes Latvijas Bērzs, Furniers, Lignums, kā arī Vulkāns Kuldīgā un Kurzemes finieris, taču jaunākajos laikos ar to nodarbojas AS Latvijas Finieris esošās ražotnes Lignums un Furniers, kā arī meitas kompānija Rēzeknē – RSEZ SIA Verems, kam pēdējo gadu laika pievienojusies SIA Stiga RM ražotne Kuldīgā.

Lai īstenotu vienu no savām idejām, proti, nosvinētu dzimšanas dienu divas reizes vienā gadā, nolēmu to realizēt, vienlaikus iepazīstoties ar Okeānijā ietilpstošo salu īpatnībām.

Vismazāk cilvēku apdzīvotais reģions uz planētas Zeme ir Klusais okeāns ar tajā izkaisītajām salu grupām. Šo pārsvarā neatkarīgo valstiņu sauszemes teritorijas ir niecīgākas par Latviju, vien daži desmiti tūkstoši kvadrātkilometru, bet kopā ar teritoriālajiem ūdeņiem bieži vien platība ir lielāka par visu Eiropu kopumā. Reģionu divās daļās sadala arī tā sauktais International Day Line.

Sarežģītais ceļojuma puzlis sevī ietvēra desmit valstis, divas aizokeāna teritorijas un 23 pārlidojumus. Visu ceļojumu bijām kopā ar bērnības draugu Andri, bet pa ceļam Jaunzēlandē un Franču Polinēzijā mums pievienojās arī mūsu sievas. Ierodoties Rīgas lidostā, ceļojums sākās tā, it kā kāda augstāka vara būtu sazvērējusies pret mums un kratot pirkstu saka: «Nebrauciet!» Proti, todien kāds jampampiņš bija piezvanījis uz lidostu un pajokojies par tajā ievietoto bumbu. Šāda rīcība, protams, aizkavēja lidojumus par vairākām stundām. Mūsu pirmā pietura bija Amsterdama, kur todien notika karaļa dzimšanas dienas svinības. Gribējām aizbraukt līdz pilsētas centram un apsveikt jubilāru, bet laika trūkuma un iespējamo sastrēgumu dēļ bijām spiesti palikt lidostā un vienkārši uzsaukt tostu gaviļniekam.