"Rietumu banka" ir piešķīrusi kredītu 3,4 miljonu eiro apmērā SIA "Islande Hotel", kas pārvalda četru zvaigžņu viesnīcu Rīgā, informēja bankas pārstāvji.

Bankā norāda, ka aizdevums sniegs iespēju uzņēmumam attīstīt un modernizēt viesnīcu, refinansējot līdzšinējās saistības un palielinot apgrozāmo līdzekļu apmēru.

"Islande Hotel" tuvākajā nākotnē plāno koncentrēties uz servisa līmeņa paaugstināšanu, kā arī tiks turpināts darbs pie energoefektivitātes uzlabošanas, ieviešot modernus un videi draudzīgus risinājumus, kas ļaus samazināt enerģijas patēriņu. Uzņēmuma mērķis ir palielināt konkurētspēju viesmīlības sektorā, piedāvājot pakalpojumus, kas atbilst gan klientu vajadzībām, gan vides ilgtspējības prasībām.

"Islande Hotel" ir četru zvaigžņu "Superior" kategorijas viesnīca, kas atrodas Ķīpsalā. Viesnīcā ir 205 numuri, kuros var izmitināt līdz 360 viesiem, SPA centrs, kā arī divi restorāni. "Islande Hotel" darbojas kopš 2006.gada.

Latvijas LED gaismekļu ražotājs “Vizulo” ir uzstādījis jau vairāk kā 25 000 gaismekļu Islandes pašvaldībās aptuveni 7,5 miljonu vērtībā, informē uzņēmums.

“Vizulo” nodrošina izdevīgāko risinājumu 10 gadu periodam, kurā ņemts vērā ne vien elektrības patēriņš un īpaša gaismekļu konfigurācijas spēja, piemēram, neapžilbināt satiksmes dalībniekus, bet arī iespēja mākslīgajā apgaismojumā redzēt priekšmetus reālās krāsās, kādas var redzēt saules gaismā.

“Vizulo” valdes loceklis Jānis Zeltiņš skaidro: “Islandē konkursi tiek veidoti, primāri domājot par iedzīvotāju labsajūtu, piemēram, lai ārpus telpām uzstādītais apgaismojums nespīdētu iekšā māju logos, neapžilbinātu gājējus, autobraucējus, velosipēdistus. Tā kā Islandē bieži ir nomācies laiks un piecus mēnešus gadā šajā valstī ir polārā nakts, kvalitatīvs ieluapgaismojums ir jo īpaši svarīgs. Viens no konkursu vērtēšanas kritērijiem ir tas, lai izvēlētās apgaismojuma diodes precīzi atveidotu krāsas (salīdzinot ar dabisko gaismu) it visam ne tikai ārā, bet arī iekštelpās. Tādēļ svarīgs nosacījums ir gaismekļu augstais krāsu atveidošanas indekss (Color Rendering Index – CRI). Tādejādi tiek panākts, ka konkursos var piedalīties tikai uzņēmumi ar gaismekļiem, kuriem ir augstvērtīgas diodes.”

Islandes dienvidrietumos ceturtdien trešo reizi kopš decembra izraisījies vulkāna izvirdums, izšķiežot lavu vairāku metru augstumā.

Ap garu plaisu, kas pavērās uz ziemeļiem no nelielās piekrastes pilsētas Grindavīkas, ātri izveidojās lavas lauks.

Izvirdumu tiešajā ēterā translēja Islandes sabiedriskā televīzija RUV.

Izvirdums sākās ap plkst.6 pēc vietējā laika (plkst.8 pēc Latvijas laika). Īsi pirms tam pastiprinājās seismiskā aktivitāte.

Plaisa ir trīs kilometrus gara, un sākotnēji lava plūda rietumu virzienā.

Kā vēsta RUV, Grindavīkai nekādu tūlītēju briesmu nav.

Arī Zilā lagūna - ģeotermālais spa, kas patlaban ir slēgts - un šī rajona spēkstacija šobrīd nav apdraudēti, norāda RUV.

Islandes premjerministre Katrina Jakobsdotira un desmitiem citu islandiešu sieviešu šodien streikos, protestējot pret vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirībām un vardarbību dzimuma dēļ.

Streiks sevišķi skars jomas, kurās sievietes veido lielāko daļu strādājošo, piemēram, veselības aprūpi un izglītību.

"Kvennafri" jeb sieviešu brīvdiena būs pirmais sieviešu streiks visas dienas garumā kopš 1975.gada. Sievietes ir aicinātas šodien atteikties no algota un neapmaksāta darba, tai skaitā mājsaimniecības darbiem.

"Es šajā dienā nestrādāšu, un es sagaidu, ka to darīs arī visas sievietes [valdībā]," portālam "mbl.is" sacīja Islandes premjerministre. Jakobsdotira norādīja, ka valdība pārbauda, kā tiek vērtētas profesijas, kurās dominē sievietes, salīdzinājumā ar jomām, kurās tradicionāli dominē vīrieši.

Saskaņā ar Islandes Skolotāju arodbiedrības datiem sievietes veido lielāko daļu skolotāju visos izglītības sistēmas līmeņos, tai skaitā 94% bērnudārzu skolotāju ir sievietes. Islandes Nacionālajā universitātes slimnīcā, kas ir lielākā valsts slimnīca, aptuveni 80% darbinieku ir sievietes.

Valmierā ielikts pamatakmens kokapstrādes uzņēmuma Bitus Latvia jaunās ražotnes projektam, informē uzņēmums.

Projekts ar kopējām investīcijām vairāk nekā 2,6 miljonu eiro apmērā iezīmē uzņēmuma stratēģisko attīstību vienā no tā straujāk augošajiem segmentiem – koka logu un durvju ražošanā gan Latvijas, gan starptautiskajos tirgos.

Daudznozaru kokapstrādes uzņēmums, kurš darbojas kopš 1993. gada, ir labi pazīstams kā eksportētājs. Vairāk nekā 90% no tā produkcijas – koka logi, durvis, moduļu mājas, dārza mēbeles, konstrukciju kokmateriāli un individuāli pielāgoti risinājumi – tiek eksportēti uz tādiem tirgiem kā Apvienotā Karaliste, Islande un Zviedrija. Šobrīd Bitus Latvia gadā ražo vairāk nekā 30 tūkstošus logu un durvju vienību.

Ražošanas paplašināšana ļaus kāpināt koka logu un durvju ražošanas jaudas par 20%, vienlaikus radot 30 jaunas darba vietas. Šobrīd šajā segmentā nodarbināti 170 darbinieki, bet uzņēmuma kopējais darbinieku skaits sasniedz 430 cilvēkus.

Ar ZAZA zīmolu strādājošo trīs uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2023.gadā dubultojās, sasniedzot 12,59 milj. eiro salīdzinājumā ar 6,33 milj. eiro 2022. gadā. Kopējā neto peļņa sasniedza 1,49 milj. eiro, iepretim zaudējumiem 189 945 eiro apmērā 2022. gadā.

To liecina uzņēmumu grupas sniegtā informācija. Līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja

SIA ZAZA TIMBER Production apgrozījums 2023. gadā sasniedza 5,61 milj. eiro, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tas bija 3,42 milj. eiro. Projektēšanas uzņēmuma SIA ZAZA TIMBER Engineering neto apgrozījums 2023. gadā bija 318 tūkst. eiro, kas bija par 75% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt SIA ZAZA TIMBER Construction , kas specializējas koka konstrukciju būvniecībā, 2023. gadā strādāja ar 6,64 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 3,9 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā (2,73 miljoni eiro).

Ražošanā investē miljonus

2023. gadā tika īstenots nozīmīgs investīciju projekts ZAZA TIMBER rūpnīcā Jelgavas novadā, kur izgatavo līdz pat 32 metrus garas un liektas konstrukcijas. Tika uzbūvētas jaunas ražošanas telpas vairāk nekā 2000 m2 platībā. Kopējās projekta investīcijas sasniedza 2,45 milj. eiro, no kuriem 1,09 milj. eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums. Uzņēmums arī veica investīcijas iekšējo procesu, kontroles sistēmu un iekšējās struktūras pilnveidošanā, kā arī ieguva tiesības lietot koksnes piegādes ķēdes PEFC sertifikātu. ZAZA TIMBER būvniecības uzņēmums 2023. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar Zviedrijas būvnieku arodbiedrībā (Byggnads), iegūstot tiesības Zviedrijā veikt būvniecības darbus.

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pagarinājusi EXPO Osaka 2025 metu konkursa pieteikumu termiņu.

Latvija izstādē EXPO Osaka 2025, kura notiks no 2025. gada 13. aprīļa līdz 2025. gada 13. oktobrim Osakā, Kansai reģionā Japānā piedalīsies ar kopīgo Baltijas (Latvijas un Lietuvas) paviljonu.

Izstādē piedalīsies 160 valstis, 9 starptautiskās organizācijas un to apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni viesu. Tā ir lieliska iespēja prezentēt Latviju un Baltijas reģionu kopumā kā tirdzniecībai, investīcijām un sadarbībai tūrisma jomā pievilcīgu vietu. Sākotnējā iecere paredzēja, ka izstādē piedalīsies visas trīs Baltijas valstis. Tieši šādu piedāvājumu izteica izstādes organizatori, tomēr Igaunija kā vienīgā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pieņēmusi lēmumu izstādē nepiedalīties, tādēļ Baltijas reģionu pārstāvēs Latvija un Lietuva. Ar Baltijas paviljonu vēlamies demonstrēt reģiona unikalitāti un tehnoloģisko attīstību, tādēļ tiek gaidītas radošas idejas, kā pārsteigt pasauli.

Otrdienas rītā debesis virs Latvijas ir daļēji mākoņainas un pāris kilometru augstumā ir visai liels daudzums Sahāras putekļu, liecina meteoroloģiskā informācija.

Saskaņā ar Eiropas Savienības programmas "Copernicus" datiem trīs kilometru augstumā prognozētā Sahāras putekļu koncentrācija virs Latvijas sasniedz aptuveni 100 mikrogramus kubikmetrā, un tik liels daudzums tuksneša smilšu līdz Latvijai nonāk reti.

Savukārt piezemes slānī šo putekļu tikpat kā nav, tādēļ gaisa kvalitāte saglabājas laba. Dienas gaitā vietām - galvenokārt pilsētās - gaisa kvalitāte var pasliktināties lēnā vēja un vietējā piesārņojuma dēļ.

No rīta vējš lēni pūš galvenokārt no austrumiem, dienvidaustrumiem. Nav būtisku nokrišņu, vietām izveidojusies migla. Gaisa temperatūra plkst.5 atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) datiem bija no +4,5 grādiem Kolkā līdz +11,7 grādiem Rēzeknē.

Pēc Lietuvas lielākā koka logu ražotāja Arlanga Wood iegādes Latvijas uzņēmuma SIA Arbo Windows mērķis nākotnē ir iegādāties koka logu un iekšdurvju ražošanas uzņēmumus Eiropā un sākt strādāt arī iekšdurvju tirgus segmentā.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta SIA Arbo valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Jānis Lasmanis. Viņš norāda, ka sekmīgi strādājošu uzņēmumu iegāde ir labākā straujas izaugsmes īstenošanas formula, jo tādējādi nav jāpatērē ļoti daudzi gadi, lai izveidotu ražotni, sekmīgi strādājošu darba kolektīvu un iekarotu noieta tirgus.

Fragments no intervijas

Kāpēc situācijā, kad tirgū ir iestājies savdabīgs klusuma periods, iegādājāties Lietuvas logu ražošanas kompāniju?

Tas, ka būvniecībā pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka un arī citu valstu centrālās bankas paaugstināja procentlikmes, ir savdabīgs klusuma periods, nevienam nav noslēpums. Nenoliedzami, ka ir daudz mazāk pasūtījumu nekā iepriekšējos gados, taču vienlaikus šis ir ļoti labs brīdis, lai investētu izaugsmē. Tieši minētā mērķa sasniegšana ir būtiskākais arguments, kāpēc tika veikts darījums un iegādātas Lietuvā lielākā koka logu ražošanas uzņēmuma UAB Arlanga Wood 100% kapitāldaļas. Šim uzņēmumam bija potenciālie pircēji arī no citām Eiropas valstīm, tomēr līdz ar būvniecības apsīkumu Eiropā (un ne tikai) tie atteicās no šīs Lietuvas kompānijas kapitāldaļu iegādes, jo primāri vēlas nodrošināt ar pasūtījumiem savas jau esošās ražotnes. Tāpat jāņem vērā, ka uzņēmumu izaugsmei ir divas atšķirīgas stratēģijas — viena paredz esošās ražošanas paplašināšanu vai jaunas ražotnes izveidi, savukārt otra — līdzīga vai tāda paša profila ražošanas uzņēmumu iegādi. Katrai no šīm attīstības stratēģijām ir savas stiprās un vienlaikus arī vājās puses.

Lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi un efektīvu darbību, vietējā veikalu tīkla top! pārstāvošajā uzņēmumā SIA "Iepirkumu grupa" noslēdzies vadības komandas un valdes sastāva maiņas process, un ar šī gada 25.oktobri valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināts Gatis Jurisons.

Gatis Jurisons ir uzņēmējdarbības vadītājs un līderis ar plašu pieredzi pārdošanā, stratēģiskajā plānošanā, piegādes ķēžu vadībā un uzņēmuma attīstības plānošanā. Līdz šim viņš ieņēmis vadošus amatus tādos uzņēmumos kā "XTM", "Latvijas Piens", "TENAX PANEL", "Baltic Dairy Board", un citos Latvijā zināmos uzņēmumos.

"Pievienoties SIA "Iepirkumu grupa" kā valdes priekšsēdētājam ir liels pagodinājums un vienlaikus atbildīgs solis, iespēja veicināt uzņēmuma attīstību jaunā līmenī. Es redzu "Iepirkumu grupu" kā stratēģiski svarīgu spēlētāju nozarē, kas savā pastāvēšanas laikā nodrošinājis, ka vietējais veikalu tīkls top! ir Nr.1 vietējais mazumtirgotājs Latvijā, kā arī godprātīgs un profesionāls partneris sadarbības uzņēmumiem. Mans uzdevums būs ne tikai stiprināt un efektivizēt esošos procesus, bet arī veidot jaunas sadarbības un mūsdienīgu pieeju uzņēmējdarbības vadībā, lai varam pielāgoties tirgus izmaiņām, klientu pieprasījumam un veicināt konkurētspēju," stāsta Gatis Jurisons, jaunais SIA "Iepirkumu grupa" valdes priekšsēdētājs.

Prasmju trūkums ir viena no nopietnākajām problēmām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Eiropas Savienībā (ES), secināts jaunākajā "Eirobarometra" pētījumā.

Tajā konstatēts, ka kvalifikācijas trūkuma problēma gadu gaitā ir pieaugusi, un tagad tā skar visas ES dalībvalstis un visas ekonomikas nozares.

Pētījums tika prezentēts ikgadējā Mazo un vidējo uzņēmumu asamblejā, ko organizēja Eiropas Komisija (EK) un ES prezidējošā valsts Spānija un kas no pirmdienas līdz trešdienai notika Spānijas Basku zemes galvaspilsētā Bilbao. Asambleja ir ES galvenais MVU veltītais pasākums, kurā piedalās simtiem politikas veidotāju.

Pētījums ļauj izprast prasmju trūkuma ietekmi uz MVU, un tas tiks izmantots EK politikas veidošanā.

"Eirobarometra" pētījumā secināts, ka prasmju trūkums ir nopietna problēma gan mazajos, gan vidējos Eiropas uzņēmumos, un par tādu to uzskata 53% mikrouzņēmumu (mazāk nekā 10 darbinieku), 65% mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) un 68% vidējo uzņēmumu (50-249 darbinieki).

Jūras atjaunojamie energoresursi, pārtika no sālsūdens un saldūdens resursiem, ilgtspējīgs piekrastes un jūras tūrisms un citi faktori, kas veido zilo bioekonomiku, palīdz Vidzemes reģionam transformēties un radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Kādas iespējas jau tiek izmantotas un kas vēl gaida potenciālos ieguldītājus?

Lai gan līdz šim zilā bioekonomika Vidzemē tiek saistīta galvenokārt ar tradicionālām darbībām, piemēram, zveju vai transportu, nozarē ienāk inovācijas, darbojas arī novatoriski uzņēmumi. Zilajai bioekonomikai kā jaunai pieejai nozarē šajā Latvijas reģionā saredz lielu potenciālu, kas aptver krietni plašākas jomas par tradicionālo zivsaimniecību un zvejniecību Rīgas jūras līča piekrastē un reģiona iekšējos ūdeņos.

“Zilā bioekonomika ietver visu, kas ir saistīts ar ūdeņiem: sākot no enerģijas ražošanas (ar vēja ģeneratoriem, no viļņiem, no aļģu biomasas) un ūdenstilpju resursu izmantošanas, visbeidzot ar tūrismu pie ūdens. Ja ūdenstilpēs iegūto biomasu apvieno ar biotehnoloģijām, rodas inovācijas: zināšanu ietilpīgā zilā bioekonomika. Šai nozarei svarīgs ir pārtikas sektors, jo zilā biomasa var nākt palīgā risināt globālo pārtikas iztrūkumu, un tas ir līdz šim neizmantots potenciāls,” atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) zināšanu ietilpīgas bioekonomikas vadošā eksperte un vadības grupas koordinatore Inese Skapste.

Resursu pieejamība kokapstrādi ierindojusi starp prioritārajām reģionā – paredzams, ka nākotnē šajā jomā ir perspektīvas iespējas augstas pievienotās vērtības un nišas koka produktu ražotājiem. Turklāt novada izglītības iestādes sagatavo profesionāļus ar mūsdienīgām zināšanām un prasmēm.

“Vidzeme arvien pārliecinošāk iezīmē savu ceļu Latvijas uzņēmējdarbībā. Vidzemē koncentrējas visvairāk kokapstrādes nozares uzņēmumu valstī, kas ir ļoti nozīmīgi spēlētāji gan apgrozījuma un radītās eksporta vērtības, nodarbināto skaita, gan arī produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanā,” vērtē asociācijas Latvijas Koks valdes locekle Sigita Alksne. Reģionā ienācis arī ievērojams ārvalstu kapitāls. Tas attīsta vietējo labklājību un uzņēmējdarbību, ienesot ne tikai jaunas tehnoloģijas un inovācijas lielajos biznesos, bet arī mūsdienīgas vēsmas uzņēmumu vadībā un pārvaldībā, piedāvā konkurētspējīgu atalgojumu, savukārt mazākos uzņēmumos ļāvis attīstīt dažādus produktus, lai spētu kāpināt eksportspēju.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Iepriekšējos gados veiktās miljonu eiro vērtās investīcijas lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražotnē, kā arī šīs rūpnīcas sasaiste ar šādu konstrukciju projektēšanu un būvniecību ir ļāvusi īstenot strauju SIA Zaza Timber Production izaugsmi.

Lai arī Eiropā pēdējā gada laikā būvniecība ir piedzīvojusi stagnāciju, tomēr, neraugoties uz to, pēc SIA Zaza Timber Production valdes priekšsēdētāja Māra Peilāna sacītā, pieprasījums pēc lielizmēra līmētajām koka konstrukcijām nav sarucis, kaut arī konkurence par attiecīgās produkcijas piegādi ir saasinājusies. “Nozīmīgākais uzņēmuma konkurētspējas faktors ir 2021. gadā īstenotā uzņēmumu grupas izveide, kad zem viena zīmola tika apvienota šādu konstrukciju projektēšana, ražošana un montāža (būvniecība), kā arī iepriekšējos gados veiktās investīcijas ražotnes paplašināšanai un moderna tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei,” skaidro M. Peilāns. Viņš norāda, ka potenciālajiem klientiem ir iespēja vienuviet risināt visus jautājumus saistībā ar iecerētās koka ēkas projektēšanu, ražošanu un būvniecību.

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Ziemeļvalstu Investīciju banka (Nordic Investment Bank – NIB) un Latvijas Republika parakstījusi “Uzņemošās valsts līgumu”.

Šis līgums oficiāli nostiprinās NIB reģionālās pārstāvniecības statusu Latvijā un nodrošinās iespēju bankai nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

Līdz ar “Uzņemošās valsts līguma” noslēgšanu banka varēs stratēģiski palielināt investīciju klātbūtni Latvijā un Baltijas valstīs kopumā, veicinot finansējuma piesaisti tirgus segmentos ar ierobežotu finansējuma pieejamību. NIB galvenā mītne ir Helsinkos, un ar reģionālās pārstāvniecības izveidi Rīgā bankai būs iespēja nodarbināt augsti kvalificētus darbiniekus Latvijā.

“Mēs esam pateicīgi Latvijas iestādēm par atvērtību un atbalstu,” parakstīšanas ceremonijā teica NIB prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks. “NIB jaunās reģionālās pārstāvniecības izveide un darbinieku piesaiste Rīgā ļaus bankai labāk sadarboties ar Baltijas valstu tirgiem un veicināt pārrobežu investīcijas visā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā.”

Ar laika kapsulas iemūrēšanu atzīmēta pamatu pabeigšanu “ZAZA TIMBER Production” rūpnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Jaunā korpusa izmaksas ir plānotas pie 2,5 miljoni eiro, no kuriem 45% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rūpnīcas trešā korpusa būvniecība sākās šī gada maijā. Jaunais rūpnīcas korpuss būs 65 metrus garš un 34 metrus plats, jumta kore sliesies 12,76 metru augstumā. Pašreizējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo pēdējos gados ir palielinājies ražošanas apjoms. Jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi – virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.

No koka būvē arvien vairāk, un koks būvēs arvien biežāk pilna divas funkcijas – tas ir gan nesošais būvelements, gan kalpo arī kā neizsegts interjera elements. Rezultātā uz konstrukcijām tiek attiecinātas augstas vizuālās kvalitātes prasības.

“ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns kapsulas iemūrēšanas pasākumā minēja, ka uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska un ne bez klupšanas, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai. Daudzie eksporta projekti, arī šogad notikušie pasūtījumi uzreiz no diviem uzņēmumam jauniem kontinentiem – Austrālijas un Āfrikas, rāda, ka Latvijas uzņēmumi spēj veikt lielas lietas. M. Peilāns arī informēja, ka jaunā korpusa būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

10.janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē plānots izskatīt iedzīvotāju iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš aģentūrai LETA iepriekš pauda prieku par iegūto sabiedrības atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā.

"Īsais laika periods, kurā balsis ir iegūtas, tikai liecina par šo izmaiņu tūlītēju nepieciešamību," pauda Kalniņš, piebilstot, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Līdztekus Kalniņš izteica cerību, ka sabiedrības viedoklis tiks uzklausīts un Latvija pievienosies lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu, kurās jau patlaban sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir PVN samazinātā likme.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti šodien skatīs iniciatīvu par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Sēde notiks plkst.10 Jēkaba ielā 6/8.

Uz komisijas sēdi uzaicināti Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

Tāpat komisijas sēdē skatīs grozījumus Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kā arī otrajam lasījumam virzāmo Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likumu, grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā un grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Saeima 18.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās iniciatīvu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iepriekš Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un LVRA prezidents Andris Kalniņš sacīja, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

"UPB" holdingā ietilpstošā alumīnija durvju un logu, kā arī alumīnija konstrukciju ražotāja SIA "Aile grupa" pagājušajā gadā strādāja ar 31,299 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 88,6% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī guva 19 482 eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gada lielākie projekti, kuros realizēta "Aile grupas" ražotā produkcija, ir bērnu slimnīca "Borneriget" un dzīvojamā ēka "CBY" Kopenhāgenā, Dānijā, biroju ēkas "Geely 46" Gēteborgā, Zviedrijā, "Verde" Rīgā, Latvijā un "Karlberg JM" Stokholmā, Zviedrijā.

"Aile grupas" ražotās konstrukcijas iestrādātas projektos, kas tiek sertificēti pēc starptautiskām ēku sertifikācijas shēmām, piemēram, BREEAM un LEED. Dānijas tirgum "Aile grupa" ražotās konstrukcijas tiek pārbaudītas arī atbilstoši DGNB sertifikācijas shēmas prasībām, bet Zviedrijas tirgum arī pēc "Miljöbyggnad" sertifikācijas shēmas prasībām. Papildus šīm sertifikācijas shēmām ēkas tiek sertificētas arī atbilstoši WELL prasībām, kas vērtē ražoto konstrukciju ietekmi uz cilvēku labsajūtu un iekštelpu vidi, kā arī "Noll CO2", kurā tiek vērsta uzmanība uz CO2 emisijām.

Inter IKEA Group paziņo, ka pabeigta IKEA mazumtirdzniecības uzņēmumu iegāde Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Darījums ietver trīs pilna izmēra IKEA veikalus, papildu piecas mazākas klientu apkalpošanas vietas, kā arī e-komercijas un digitālās mazumtirdzniecības attīstības uzņēmumu Digital Retail Development.

2024. gada augustā Inter IKEA Group parakstīja akciju pirkuma līgumu ar IKEA Baltija mazumtirdzniecības uzņēmumu īpašnieku Hof ehf. Pēc nepieciešamo uzraudzības iestāžu atļauju saņemšanas šis darījums ir pabeigts.

Izmantojot IKEA Baltija pieredzi vietējos tirgos, Inter IKEA Group mērķis ir vēl vairāk nostiprināt savas iespējas piedāvāt pieejamus un ilgtspējīgus mājokļa labiekārtošanas risinājumus par pieņemamu cenu. Inter IKEA Group būs iespēja mācīties no daudzkanālu pieejas tirgū, kā arī dalīties zināšanās, kļūstot par vēl labāku franšīzes devēju un sniedzot labumu visiem franšīzes ņēmējiem.

“Šis darījums iezīmē jaunu lappusi mūsu vīzijā – radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem. IKEA mazumtirdzniecības uzņēmumu iegāde Baltijas valstīs ļauj mums tiešā veidā gūt atziņas un dalīties pieredzē visā vērtību tīklā. Tas palīdzēs mums turpināt attīstīt IKEA koncepciju un stiprināt mūsu franšīzes sistēmu, tādējādi nodrošinot vēl lielāku vērtību mūsu klientiem visā pasaulē,” norāda Inter IKEA Group izpilddirektors Jūns Ābrahamsons-Rings.

Dienas Biznesa 18. jūlija numurā tika publicēts Māra Ķirsona raksts Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus. Šajā rakstā tika aplūkots, kā Latvija izskatās uz Eiropas konteksta. Secinājumi ir briesmīgi.

Latvijas vīriešu vairākums nebūs nākotnes pensionāri. Par sievietēm ir cits stāsts.

Vīrietis pensijā vidēji nodzīvo četrus gadus 

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas...

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aprīlī Ministru kabineta sēdē norādīja, ka Latvijai “neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu”. Ko rāda statistika? Paceļot pensijas vecumu no 65 uz 68 gadiem, puse Latvijas vīriešu (tāda ir statistika) nekad neizvilks līdz pensijas vecumam. Visas šo cilvēku sociālā nodokļa iemaksas un maksājumi pirmajā, otrajā vai trešajā pensiju līmenī ir bezjēdzīgi.

Pavasarī tika sākta kārtējā valsts kampaņa par pelēkās ekonomikas apkarošanu. Pēc šī raksta publikācijas atbildēja Centrālā statistikas pārvalde, kas uzsvēra, ka 2022.gadā Latvijā bija paredzams, ka vīrieši pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvos vēl 14 gadus, bet sievietes - 19 gadus.

Kā norāda CSP, tad tāds rādītājs kā vidējais paredzamais mūža ilgums piedzimstot ir vispārējs sabiedrības veselības rādītājs, kurā tiek ietverta arī zīdaiņu un agrīnā mirstība, kā arī mirstība vēlākos gados līdz pensijai, kā arī tas, ka šis rādītājs „nekādā veidā neattiecas uz tiem iedzīvotājiem, kuri būs nodzīvojuši līdz pensijas vecumam. Iedzīvotajiem katrā vecuma grupā ir savi veselības un ar riskantu dzīvesveidu saistīti riski, tāpēc nav pareizi attiecināt jaundzimušo vidējo paredzamo mūža ilgumu uz pensijas vecumu sasniegušajiem, kuri jau vienu daļu risku ir izdzīvojuši”. Kā norāda CSP, tad „lai analizētu situāciju ar pensijas vecumu sasniegušajiem, jāizmanto attiecīgajai vecuma grupai aprēķinātais paredzamais mūža ilgums”.

CSP arī norāda, ka „saskaņā ar starptautiski salīdzināmiem pēdējiem pieejamajiem datiem uz 2021.gada sākumu, Lihtenšteinā, Islandē, Šveicē, Japānā, Norvēģijā un citās attīstītās valstīs vīriešiem pēc 65 gadu sasniegšanas vidēji paredzams nodzīvot vēl aptuveni 20 gadus, kas ir par 6 gadiem vairāk nekā Latvijā. Savukārt sievietēm 65 gadu vecumā visgarākais atlikušais mūžs prognozēts Japānā - vēl 25 gadi, Dienvidkorejā, Lihtenšteinā un Spānijā - vēl 24 gadi, kas ir par 5-6 gadiem vairāk nekā Latvijā”.

Labi, nestrīdamies ar CSP! Aplūkojam šo rādītāju nevis Eiropas, bet globālā kontekstā. Pēc paredzamā 2021. gadā dzimušo vīriešu dzīves ilguma Latvija ir nevis Eiropas Savienības, bet gan Latīņamerikas vai arābu valsts. Pat pilsoņu karu plosītajā Sīrijā vīriešu prognozējamais vecums 2021. gadā bija lielāks nekā Latvijā. Jā! Vidējais 2021. gadā dzimušo vīriešu dzīves ilgums Latvijā bija 68,6 gadi. Vidēji Latīņamerikā tie bija 68,8 gadi, arābu pasaulē - 68,8, bet vidēji pasaulē - 68,9 gadi. Mēs esam zem pasaules vidējā, zem arābu pasaules, zem Latīņamerikas vidējā. Izskatās, ka Latvija ir Latīņamerikas valsts, kas kaut kā iesprukusi attīstīto valstu klubiņā. Ko aritmētiski nozīmē vidējais vīriešu dzīves ilgums 68,6 gadi? Ja pensijas vecums būs 65 gadi un lielāks, tad gandrīz puse no vīriešiem līdz pensijai nenodzīvos vai pensiju saņems tikai dažus gadus. Puse!

Visu rakstu lasiet 1.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Abonē arī digitāli!

1929. gadā 25,2% visas Latvijas teritorijas klāja meži. Pašlaik meži pārklāj 54,7% no Latvijas zemes. Gadsimta laikā mēs dubultojām savas iespējas apgādāt planētu ar skābekli un palielināt oglekļa dioksīda absorbciju.

Zaļajiem histēriķiem, kas pieprasa darīt kaut ko vēl vairāk zaļās politikas vārdā, vajadzētu doties uz tām zemēm, kuras, atšķirībā no Latvijas, savu dabas pamatni turpina iznīcināt un samazina biosfēras daudzveidību. Latvijas sabiedrībai zaļās pārmērības var tikai kaitēt.

Uz pasaules ir daudz valstu, kurām savu mežu vairs tikpat kā nav, jo visas mežiem kaut cik piemērotās zemes ir nodotas lauksaimniecības vajadzībām. Pakistānā, Tunisijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Čadā, Tadžikistānā, Sīrijā, Maldīvijā, Irākā, Afganistānā, Kiribati, Maltā, Kazahstānā, Lesoto un Jordānijā mežu platības ir mazākas par 5% no visas valsts platības, bet tādās valstīs kā Jemena, Bahreina, Nigēra, Alžīrija, Islande, Saūda Arābija, Kuveita, Mauritānija, Džibutija, Lībija, Ēģipte, Omāna, Nauru un Katara mežu īpatsvars ir mazāks par 1% no valsts platības.