Īrijas aviokompānija Ryanair jau pirms laika ziņoja par plāniem investēt 200 miljonus ASV dolāru lidmašīnu bāzes izveidē starptautiskajā lidostā Rīga. Šo bāzi plānots atklāt oktobrī. Kompānija nupat arī norādījusi, ka Rīgu cer attīstīt kā galamērķi, nevis vien pārsēšanās punktu.
Ryanair izpilddirektors Edijs Vilsons liek noprast, ka šis brīdis paplašināšanās plāniem esot pareizais, jo pandēmijas ietekmē konkurenti esot novājināti. Viņš DB arī pauž sašutumu par, viņaprāt, negodīgu atsevišķu biznesu balstīšanu no valdību puses. Tāpat viņš runā par nozares izmaiņām Eiropas Zaļā kursa ietvaros.
Kā jūs raksturotu pašreizējo stāvokli aviācijas industrijā?
Ir cerības, ka tā uzlabosies. Kāda krīze notiks katrus piecus līdz septiņus gadus. Tas bija, piemēram, 11. septembris un arī – Islandes vulkāna izvirdums. Vienmēr būs notikumi, kas ietekmē šo industriju, piemēram, jauni drošības noteikumi. Pandēmija vienmēr bija kaut kas tāds, par ko mēs bažījāmies. Piemēram, mēs jau 2003. gadā pieredzējām SARS epidēmiju. Tomēr neviens nebija gatavs kam šādam. Nedomāju, ka negatīvā ietekme šim visam uz nozari jau ir sasniegusi savu zemāko punktu. Daudzām aviokompānijām ir bezcerīgi lieli parādi. Turklāt ir kauns, ka Eiropas Komisija nav darījusi vairāk, lai visiem nozarē nodrošinātu vienādus spēles nosacījumus, ja ir runa par atbalstu uzņēmumiem. Vienotais tirgus ir par visiem un par konkurenci pie vienādiem noteikumiem, nevis par to, no kuras valsts tu nāc. Mēs visi sacenšamies par starptautiskajiem pasažieriem. Godīgāks ceļš, aviācijas nozarei atkopjoties, būtu stimulēt tās aviokompānijas, kas piegādā pasažierus, nevis dot naudu kompānijām, kur tā pazūd, kas patiesībā tā arī notika. Turklāt tas notiek katru reizi, kad aviokompānijām, kuras pieder valstij, piešķir naudu. Piemēram, Alitalia 10 gados saņēmusi aptuveni 13 ar pusi miljardus eiro, un kompānija ir kļuvusi arvien mazāka un mazāka. Tas pats notiks ar TAP Portugālē. Tas tādēļ, ka šādi uzņēmumi nekad nebūs konkurētspējīgi un pat kļūs mazāk konkurētspējīgi. Tā ir nodokļu maksātāju naudas izniekošana. Daudz labāk būtu, ja teiktu, ka jebkura kompānija, kas spēj dabūt atpakaļ pasažierus, kaut ko arī saņem atpakaļ, piemēram, mazākus nodokļus. Tas būtu vienlīdzīgi un nediskriminējoši. Tādēļ arī turpināsim šādu politiku apšaubīt.
Jā, tas patiesībā bija viens no jautājumiem – ko jūs sakāt par situāciju, kad viena kompānija saņem lielāku atbalstu nekā citas?
Tas ir klaji negodīgi. Ja valdība ir uztraukusies par kādu konkrētu savienojamību pa gaisu, tad tā var stimulēt šos maršrutus un teikt – jebkurš, kas spēs tos atgriezt 2019. gada līmenī, varēs kaut ko par to saņemt. Un paši efektīvākie pārvadātāji to arī izdarīs. Un tā tam arī vajadzētu strādāt. Ir pandēmija, un nav šaubu, ka ir vajadzīga kāda palīdzība. Tas ir kā ar darba ieņēmumu saglabāšanas pabalstiem. Ja tos kādā valstī saņem, tad tos saņem visi, nevis, piemēram, tikai Lufthansa vai Air France. Proti, ja kaut kas tiek darīts, tad tas ir jādara visiem, kas ir jau šajā tirgū. Pretējā gadījumā mēs tirgu deliberalizējam.
Vai jūsu argumenti tiek sadzirdēti?
Jā, mēs esam vērsušies Eiropas Tiesā. Mēs arī vairākos gadījumos esam uzvarējuši. Piemēram, svaigākais ir par atbalstu Condor. Jā, paskatieties kaut vai to, kas notiek Vācijā! Viņi ir finansiāli izglābuši Lufthansa un Condor. Kādēļ lai viņi glābtu Condor, kas ved cilvēkus brīvdienās uz Dominikānas Republiku? Vācijas nodokļu maksātāju nauda plūst uz divām aviokompānijām, kas sacenšas vienā tirgū. Tam nav nekādas jēgas. Daudz labāk būtu domāt par satiksmes atjaunošanu, piemēram, uz Minheni un reģionālajām lidostām, un jebkura kompānija, kas var to nodrošināt, pretī saņem stimulu, piemēram, samazinātas maksas.
Visu interviju lasiet 6.jūlija žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
