Valdība šodien, 15. aprīlī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība. Tie paredz, ka No 2009.gada 1. janvāra suņus un kaķus būs jāreģistrē mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, informē Zemkopības ministrija.

Līdz šim nebija noteikumu, kas regulētu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas un identifikācijas kārtību. Pašlaik vairākās pašvaldībās ir paredzēta mājas (istabas) dzīvnieku – suņu un kaķu – reģistrācija, dzīvnieku īpašniekiem izsniedzot žetonus. Tā kā šai kārtībai nav efektīva kontroles mehānisma, ar katru gadu reģistrēto dzīvnieku skaits samazinās un tas novedis pie vairākām negācijām:

-dzīvnieki nav identificējami, nav nosakāms dzīvnieka īpašnieks;

-nav mehānisma veiksmīgai pašvaldību nodevas par dzīvnieku turēšanu iekasēšanai, jo nav pilnvērtīgu reģistra datu nodevu iekasēšanai no dzīvnieku īpašniekiem;

-nav izkontrolējama dzīvnieka vakcinācija pret trakumsērgu, bez identifikācijas nav pierādāms, ka tieši konkrētais dzīvnieks ir vakcinēts;

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi un virza izskatīšanai valdībā «aitu labturības» noteikumu projektu, kas paredz Latvijā atļaut vienu no nežēlīgākajām lopkopības metodēm – jēru kastrāciju un astu amputāciju ar gumijas gredzeniem, informē dzīvnieku aizstāvju organizācijas.

Šī metode nozīmē, ka maziem jēriņiem uz astītes vai sēkliniekiem tiek uzlikti gumijas gredzeni – žņaugi, tādejādi apturot asinsriti. Traumētais orgāns - aste vai sēklinieki - piepampst un sāp, līdz sākas nekroze un orgāns atmirst un nokrīt. Process ilgst 4 – 6 nedēļas, un, kā atzīts daudzos pētījumos, tostarp Lauksaimniecības dzīvnieku labturības komisijas 2008.gada ziņojumā «Report on the implications of castration and tail docking for the welfare of lambs», lai gan visi kastrēšanas un astu amputācijas paņēmieni nodara jēriem sāpes, gumijas gredzeni dzīvniekiem rada lielākas un ilgākas ciešanas nekā citas metodes. Vairākās Eiropas Savienības valstīs gan šī metode, gan astu amputācija kā tāda ir aizliegta, tostarp Nīderlandē, Skandināvijas valstīs un Lietuvā.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Pērn Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) veicis pārbaudes 170 cūku novietnēs un atzinis, ka tās atbilst Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasībām.

Eiropas Savienības dalībvalstu cūku novietnēm, no 2013. gada sākuma jānodrošina, ka jauncūkas un sivēnmātes, laikposmā no četrām nedēļām pēc apsēklošanas līdz nedēļai pirms plānotās atnešanās, tiktu turētas grupās. Cūku novietņu grīdas segumam jāatbilst īpašām prasībām, turklāt sivēnmātēm un jauncūkām jānodrošina priekšmeti no dabīgiem materiāliem rotaļām, lai tie neapdraudētu cits citu, paredz Eiropas Padomes direktīva.

Veicot veterinārās pārbaudes un trakumsērgu uzraudzību, PVD novērojis, ka pērn, līdzīgi kā 2011. un 2010. gadā, Latvijā nav konstatēts neviens savvaļas dzīvnieku saslimšanas gadījums. Tomēr pagājušajā gadā trakumsērga konstatēta diviem mājdzīvniekiem – sunim un govij, tāpēc PVD atgādina, ka liela loma trakumsērgas izskaušanā ir arī mājas dzīvnieku – suņu un kaķu, īpaši to, kas tiek turēti lauku sētās, vakcinācijai pret trakumsērgu. PVD pērn veiktās dzīvnieku novietņu pārbaudes liecina, ka ļoti bieži lauku sētu mazākie iemītnieki – suņi un kaķi pret trakumsērgu nav vakcinēti.

Valsts policijas GEkonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP GKrPP ENAP) amatpersonas kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem novembrī un decembrī veica pārbaudes saistībā ar savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu tirdzniecībā, konstatējot vairākus pārkāpumus.

Proti, vairākas privātpersonas vēlējušās realizēt divus krokodilu kārtas dzīvnieku un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki – savvaļas kaķis servals un plīvurpūce. Kopējā dzīvnieku un no tiem izgatavoto izstrādājumu cena bija 15 200 eiro.

Šā gada beigās VP GKrPP ENAP 2. nodaļas amatpersonas sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem veica vairākas pārbaudes, kontrolējot savvaļas sugu tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. To laikā tika konstatēti tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu, kā arī savvaļas dzīvnieku turēšanas nebrīvē pārkāpumi. Veikto pārbaužu laikā likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8 000 eiro, 6 000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro.

Dažas nedēļas pirms spēkā stājas Eiropas Savienības (ES) likumdošanas normas, kas atļauj dzīvnieku rituālo kaušanu, Polijas konstitucionālā tiesa atzinusi, ka tā ir nelikumīga.

Tomēr Polijas valdība norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanas normām šādas kaušanas praktizēšana ir atļauta.

Polijā ir nelielas musulmaņu un jūdaistu kopienas, kas izmanto metodi, kad dzīvnieki pirms kaušanas netiek apdullināti, vēsta BBC. Patlaban Polijai līdz gada beigām ir jāizlemj vai valsts atteiksies ieviest jaunās ES likumdošanas normas, kas savienībā atļauj šādas tiesību normas.

Jaunās ES likumdošanas normas gaisinās visas šaubas par rituālās kaušanas likumību, iepriekš pavēstīja Polijas lauksaimniecības ministrs Staņislavs Kalemba. Patlaban Polija 17 kautuvēm izdevusi speciālas licences, kas ļauj tām nodarboties ar rituālo dzīvnieku kaušanu. Patlaban vienīgā ES valsts, kas aizliegusi dzīvnieku rituālo kaušanu ir Zviedrija.

Šodien pie Brīvības pieminekļa biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāvji ar informatīviem plakātiem un bukletiem aicina sabiedrību būt aktīvai un parakstīties par kažokzvēru audzēšanas izbeigšanu.

Kā norāda biedrības Dzīvnieku brīvība pārstāve Anna Suhovejeva, šodien ar skrejlapu, bukletu un plakātu palīdzību tiek uzrunāti cilvēki, aicinot gan portālā manabalss.lv parakstīties par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, gan arī aizdomāties par dzīvniekiem, kuru miesa vēlāk kalpo kādam par kažoku vai pūkainu apkakli.

Suhovejeva minēja, ka pilsētā ir redzamas daudzas sievietes ar kažokādas izstrādājumiem, taču ne visas zina, kā šīs kažokādas tiek iegūtas, tādēļ tiek rīkota kampaņa «Kažokādas otra puse», kuras mērķis ir likt aizdomāties cilvēkiem par tām mocībām, kuras dzīvnieki piedzīvo kažokzvēru audzētavās.

Eiropas Savienības (ES) Zaļais kurss izdarīs spiedienu uz liellopu gaļas tirgu, tajā skaitā pārvadājumiem, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Pērn decembrī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstīts priekšlikums grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos, kas paredz, ka teļus līdz mēneša vecumam pārvadāt nedrīkstēs, bet pēc tam pārvadāšanas ilgums nedrīkstēs pārsniegt divas stundas. Tāpat tiks aizliegts pārvadāt dzīvniekus, kas ir pēdējā grūsnības trimestrī, bet kaušanai paredzētie mājdzīvnieki būs jāpārved astoņu stundu laikā.

Saskaņā ar EP publiskoto informāciju, EP deputāti 2.decembrī ar 557 balsīm par, 55 pret un 78 atturoties pieņēma ieteikumu, kurā aicina Eiropas Komisiju (EK) un ES dalībvalstis pastiprināt centienus nodrošināt dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā, atjaunināt ES noteikumus un atbildību par dzīvnieku labturību, kā arī norādīt atbildību par šo jautājumu attiecīgā ES komisāra amata nosaukumā.

Valdība otrdien, 2. jūlijā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšanu, lai nodrošinātu gēnu bankas efektīvu darbību.

Jaunizveidotajā gēnu bankā tiks uzglabāti lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskā materiāla paraugi un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku, piemēram, Latvijas dzinējsuņa bioloģiskā materiāla paraugi. Jau pašlaik Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Biotehnoloģiju zinātniskās laboratorijas Molekulārās bioloģijas un mikrobioloģijas nodaļā tiek uzglabāti un pētīti lauksaimniecības dzīvnieku bioloģiskā materiāla paraugi, bet ir svarīgi uzkrāto bioloģisko materiālu saglabāt ilglaicīgi un papildināt ar jauniem paraugiem, kā arī veikt pētījumus, lai noskaidrotu šķirņu pozitīvās īpašības.

Gēnu bankā pastāvīgi tiks uzglabāti dzīvnieku - gan lauksaimniecības dzīvnieku, gan vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku - bioloģiskā materiāla paraugi, lai pētītu, raksturotu, izvērtētu, izmantotu, saglabātu un atjaunotu šķirnes. LLU arī būs tiesīga likvidēt dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla paraugus, ja tie vairs nebūs derīgi šķirņu pētījumiem, raksturošanai, saglabāšanai u.c. mērķiem.

Foto: facebook.com/DinoZooLV

Jau vairāk kā 20 gadus uzņēmums Dino Zoo nodrošina plašu un daudzveidīgu zoo preču un veterināro pakalpojumu klāstu dažādu sugu mājdzīvnieku saimniekiem visā Latvijā. Plaši un moderni zoo veikali un veterinārās aptiekas pieejamas gan lielākās, gan mazākās Latvijas pilsētās, tāpat mājdzīvnieku saimniekiem ātri un ērti ir iespējams sagādāt visu mīlulim nepieciešamo dinozoo.lv interneta veikalā.

Taču uzņēmums piedāvā ne tikai plašu, profesionālu zoo preču klāstu un dažādus veterināros pakalpojumus, bet rūpējas arī par līdzcilvēku izglītošanu par dažādām, ar mājdzīvnieku aprūpi saistītām tēmām dinozoopasaule.lv portālā. Tāpat uzņēmums rīko arī izglītojošas ekskursijas bērniem, organizē atbalsta pasākumus mājdzīvnieku audzētājiem, kā arī veicina mājdzīvnieku labturību, rīkojot ziedojumu kampaņas.

Produktivitāte bieži tiek izmantota, lai novērtētu valsts ekonomisko sniegumu. Tā ir viena no nozīmīgākajiem ekonomiskās izaugsmes faktoriem, kas ir svarīgs priekšnosacījums iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai.

Produktivitāte ir arī cieši saistīta ar konkurētspēju. Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) eksperti uzskata, ka labklājību un dzīves līmeni nosaka produktivitātes līmenis, kas savukārt ir atkarīgs no ekonomikas spējas mobilizēt pieejamos resursus.

Parasti, runājot par produktivitāti, ar to saprot darbaspēka produktivitāti jeb darba ražīgumu. Tas parāda, kādu produkta daudzumu var saražot konkrētā laika posmā, izmantojot noteiktu darba daudzumu. Tautsaimniecības līmenī darbaspēka produktivitāti izsaka ar preču un pakalpojumu daudzumu, kas saražots vienā darba stundā, vai izlaidi uz vienu strādājošo. Savukārt atsevišķu uzņēmumu līmenī darbaspēka produktivitātes vērtēšanai bieži izmanto dažādus fiziskos rādītājus, piemēram, saražoto detaļu skaitu uz vienu nodarbināto.

Produktivitāte ir viens no centrālajiem ekonomikas pamatpīlāriem, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ir teiciens - produktivitātei īstermiņā ir maza nozīme, bet ilgtermiņā tā ir vienīgā lieta, kam ir nozīme. Valstij ir svarīgi celt produktivitāti, jo tad, izmantojot esošos ražošanas faktorus, rodas iespēja iegūt lielāku IKP. Tādejādi atbrīvojas resursi, kas var paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādejādi augsta produktivitāte un augoša labklājība ir cieši saistīta. Tas, ko saprot ar valsts produktivitāti, ir darbaspēka produktivitāte, proti, saražotais uz vienu darbaspēka vienību. Darba ražīgumu var iedalīt faktoros, kas mēra cilvēkkapitāla attīstību (kompetence un prasmes), produktīvā kapitāla apjomu, kā arī kopējo faktoru produktivitāti, kas mēra tehnoloģisko progresu, ko tieši izmērīt nav iespējams.

Pamatojoties uz to, ka dzīvnieku aizstāvju organizācijas mērķtiecīgi cenšas iznīcināt kažokzvēru nozari Latvijā, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka vairāk uzmanības jāpievērš nozares attīstībai, akcentējot, ka tiks ievērotas jaunākās tendences un atziņas dzīvnieku labturībā.

Kā skaidroja padomē, ņemot vērā nozarē nodarbināto cilvēku (aptuveni 500) skaitu, investīciju apjomu un strauji augošo nozares ieguldījumu valsts tautsaimniecībā, būtu absurdi uz nepamatotu un emocijām balstītu apgalvojumu pamata likt šķēršļus tālākai nozares attīstībai.

Kā norāda LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, ja tiek apgalvots, ka viena nozare ir jāslēdz tikai tāpēc, ka tā nodarbojas ar dzīvnieku turēšanu, tad tikpat labi kādam var ienākt prātā arī aizliegt pārējās lauksaimniecības nozares, kas saistītas ar dzīvniekiem. Latvijā kažokzvēru audzēšana vēsturiski esot bijusi būtiska lauksaimniecības nozares sastāvdaļa, un, rūpējoties par galaprodukta kvalitāti, esot absurdi apgalvot, ka kažokzvēru audzēšanas procesā netiek ievērotas dzīvnieku labturības prasības.

Valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātus jaunus noteikumus, kuri nosaka biodrošības pasākumus dzīvnieku turēšanas vietās, lai pilnībā vai daļēji novērstu slimības ierosinātāju iekļūšanu ganāmpulkā vai atsevišķā dzīvnieku populācijā, informē ZM.

Biodrošības pasākumi ir darbību kopums, kas nodrošina dzīvnieku turēšanas vietu un to aprīkojuma tīrību, transportlīdzekļu un apmeklētāju kontrolētu kustību, kūtsmēslu un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu savākšanu un uzglabāšanu, kā arī darbinieku zināšanas par dzīvnieku slimībām un mijiedarbību starp dzīvnieku veselību, dzīvnieku labturību un cilvēka veselību.

Biodrošības pasākumi jāizstrādā mājputnu ganāmpulkiem, izņemot ganāmpulkus, kuros mājputnus tur olu un gaļas iegūšanai nelielā daudzumā. Vēl biodrošības pasākumi ir jāievieš vēršu apakšdzimtas, cūku, aitu un kazu savākšanas centros, dzīvnieku tirgošanas telpās un dzīvnieku turēšanas vietās, kur dzīvniekus tur izolācijā līdz izvešanai uz trešajām valstīm.

Grozījumi ir pretrunā ar pašreizējiem dzīvnieku aizsardzības pamatprincipiem Latvijā, vairākiem nacionālajiem tiesību aktiem un Eiropas Savienības pamatnostādnēm par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību.

To, izvērtējot pagājušajā nedēļā pieņemtos grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā mainīt lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metodes, konstatējusi Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome (DzAĒP).

Ņemot vērā šīs pretrunas, DzAĒP iesniegs priekšlikumu izslēgt no likuma rituālo kaušanu kā lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanas veidu.

Jāatgādina, ka likuma grozījumi tika iniciēti viena konkrēta uzņēmuma ražošanas interesēs, tāpēc to pieņemšanas pamatojums neatbilst kopējām ES pamatnostādnēm par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā.

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu uzlikt soda naudu 1500 eiro apmērā SIA Latvijas šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, informē FKTK.

Sods piemērots, jo uzņēmums laicīgi neiesniedza FKTK obligātā AS Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija (Kurzemes CMAS) akciju atpirkšanas piedāvājuma iesniegumu un paziņojumu par veiktajiem darījumiem ar Kurzemes CMAS akcijām, tādā veidā pārkāpjot Finanšu instrumentu tirgus likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 596/2014.

Finanšu instrumentu tirgus likums nosaka, ka obligātās akciju atpirkšanas piedāvājums jāiesniedz 10 darba dienu laikā, ja akcionāra balsstiesības sasniedz vai pārsniedz 30% no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita. Papildus FITL pārejas noteikumi paredz, ja personai līdz 2016.gada 29.jūnijam jau bija iegūta līdzdalība 30% apmērā (nepārsniedzot 50 %) obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas pienākums iestājas ar dienu, kad attiecīgā persona palielina savu līdzdalības apjomu virs tā līdzdalības apjoma, kāds bija iegūts līdz šim datumam.

Šā gada sešos mēnešos samazinājies dzīvnieku trakumsērgas gadījumu skaits. Lai arī 98% liellopu novietņu jau ir piešķirts no leikozes brīvu novietņu statuss, valstī joprojām ir aktuāla govju enzootiskā leikoze, Db.lv informē PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.

PVD valsts uzraudzības ietvaros katru gadu veic dažādus pasākumus – laboratoriskos izmeklējumus vairāku infekcijas slimību noteikšanai, vakcinācijas utt., lai saglabātu labvēlīgu statusu. Pēdējos desmit gados aktuālas ir divas infekcijas slimības – trakumsērga un govju enzootiskā leikoze, kuru apkarošanu PVD ir izvirzījis kā prioritātes.

Pateicoties iepriekšējos gados kvalitatīvi veiktajām savvaļas dzīvnieku – lapsu un jenotsuņu - orālās vakcinācijas kampaņām (vakcīnas izlika visā valsts teritorijā ar mazās aviācijas palīdzību), šogad turpina samazināties ar trakumsērgu saslimušo dzīvnieku skaits. 2008. gada sešos mēnešos reģistrēti 67 saslimšanas gadījumi (pērn šai laikā – 119). Turklāt saslimšanas gadījumu skaits samazinājies gan savvaļas (no 77 gadījumiem līdz 49 ), gan mājdzīvnieku vidū (no 42 līdz 18 gadījumiem šogad). Lai trakumsērgu pilnībā izskaustu, savvaļas dzīvnieku orālā vakcinācija jāturpina vēl vairākus gadus. Ļoti svarīgi ir veikt suņu un kaķu ikgadējo profilaktisko vakcināciju pret trakumsērgu, jo tā ir neārstējama dzīvnieku un cilvēku infekcijas slimība – zoonoze, kas parasti beidzas ar nāvi, tāpēc vienīgais efektīvais veids, kā pasargāt gan savu, gan dzīvnieku veselību un dzīvību, ir savlaicīga vakcinācija.

Maija sākumā dzīvnieku patversmē Labās mājas sasniegta gandrīz maksimālā iemītnieku kapacitāte, jo patversmē vienlaikus uzturējās 55 kaķi un 79 suņi. Lai uzturētu pilnvērtīgu patversmes darbību un nodrošinātu atbilstošu dzīvnieku aprūpi tik lielam dzīvnieku skaitam, patversmei ir nepieciešams papildus finansiālais atbalsts, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Šobrīd organizācija uzsākusi sadarbību ar pašmāju degvielas tirgotāju VIRŠI-A. Pēdējā mēneša laikā Labās mājas un VIRŠI-A sadarbības ietvaros ar ziedojumiem iegādāta nepieciešamā dzīvnieku barība, potes un zāles, apkures granulas, kā arī veikti komunālie maksājumi.

Linda Zirdziņa, dzīvnieku patversmes Labās mājas pārstāve, stāsta: «Tik liela patversmes apdzīvotība aprīlī un maijā izveidojās, jo pavasaris ir laiks, kad dzimst kaķēni un kucēni. Pie mums uz patversmi veda dzīvniekus pat no Limbažiem. Nemitīga un pienācīga patversmes iemītnieku aprūpe prasa lielas izmaksas. Jaundzimušajiem un barojošajām mammām ir nepieciešama īpaša barība, bet vides apstākļi prasa vienmērīgu siltumu un nemitīgu telpu tīrīšanu. Piemēram, ūdens patēriņš dzīvnieku patversmē ir 21 reizi lielāks, nekā vidējas ģimenes mājsaimniecībā.»

Zemniekiem trūkst informācijas par savvaļas dzīvnieku radīto postījumu kompensēšanas kārtību, trūkst dialoga starp zemes apsaimniekotājiem un medniekiem vietējā līmenī, nemedījamo dzīvnieku postījumu zaudējumu kompensācijas kārtībā ir nopietni trūkumi un medniekiem trūkst motivācijas dzīvnieku apmedīšanai, šādi secinājumi radušies pēc biedrības Zemnieku saeima rīkotās konferences Zemes apsaimniekotāju un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšanas veicināšana.

Kā informē Zemnieku saeima, konference tika rīkota, lai risinātu samilzušo problēmu – ikgadēji pieaugošos savvaļas dzīvnieku postījumus lauksaimniecības zemēs, to ierobežošanu un kompensācijas kārtību. Konferences dalībnieku vidū bija lauksaimnieki un meža īpašnieki, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Latvijas vides aizsardzības fonda, Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un mednieku pārstāvji, kas sprieda par problēmām savvaļas dzīvnieku jomā un iespējamiem uzlabojumiem, ko būtu iespējams ieviest nākotnē.

Lauksaimniekiem vislielākās raizes dara straujais bebru skaita pieaugums, teju ģeometriskā progresijā. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis skaidroja, ka bebru skaits šobrīd jau sasniedzis 150 tūkstošus, kas tuvojas maksimālajai vides ietilpībai, pie tam nomedīta tiek tikai puse no medījamo dzīvnieku limita – ap 20 tūkstošiem gadā. Ar to nepietiek, lai bebru skaitu ierobežotu. ZSA valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsvēra, ka bebri valsts meliorācijas sistēmām nodara kaitējumu miljoniem latu apmērā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsācis meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcīnu izvietošana, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, uzsākta šodien, 5.maijā un turpināsies divas nedēļas, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Tā kā jau divus gadus nav konstatēts trakumsērgas gadījums savvaļas dzīvniekiem un no 2013.gada februāra arī mājas dzīvniekiem, vakcinācija tiks veikta Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, teritorijās, kas atrodas 70-100 km attālumā no robežas.

PVD aicina šīs teritorijas iedzīvotājus, kuri pamanījuši vakcīnu - brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti, to neaiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.

Meža dzīvnieku vakcinācijai tiek izmantota novājināta trakumsērgas vīrusa SAD BERN MSV Bio 10 celmu saturoša vakcīna Lusvulpen, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē. Vakcīnas tiks izvietotas vienmērīgi - 20 līdz 25 vakcīnas uz 1 km2, arī apdzīvotu vietu tuvumā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saistībā ar saņemto informāciju no biedrības Dzīvnieku brīvība par labturības prasību pārkāpumiem cūkkopības uzņēmuma Baltic Pork novietnē tajā veicis pārbaudi un konstatējis ilgstošu grūsno sivēnmāšu turēšanu individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, aģentūrai LETA pastāstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

«Saņemot informāciju par iespējamiem pārkāpumiem SIA Baltic Pork cūku novietnē, PVD nekavējoties veica pārbaudi, kurā aizdomas par to, ka grūsnās sivēnmātes tiek ilgstoši turētas individuālajos nevis atnešanās aizgaldos, apstiprinājās,» sacīja Meistere. Viņa piebilda, ka par konstatētajiem pārkāpumiem PVD ir sācis administratīvo lietvedību, un uzņēmums Baltic Pork turpmāk būs pastiprinātā PVD uzmanības lokā.

Vienlaikus PVD izvērtēs arī Baltic Pork iepriekš veikto pārbaužu rezultātus un PVD inspektora, kas šīs pārbaudes veicis, atbildību.

Tāpat PVD pievērsīs pastiprinātu uzmanību labturības prasību ievērošanai arī citās cūku novietnēs, veicot biodrošības pārbaudes, pastāstīja Meistere.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atklājis aizdomīgu shēmu, kuras ietvaros kāds Latvijas uzņēmums bīstamos, pārtikā neizmantojamos zemākās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus ir pārdēvējis par mazāk bīstamajiem 3. kategorijas blakusproduktiem un, neuzrādot tos kontrolei, realizējis trešajām valstīm, kas ir stingri aizliegts.

Zemākās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, piemēram, dzīvnieku smadzenes, ir stingri aizliegts izmantot barības ķēdē, piemēram, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošanā, jo pastāv dažādu bīstamo dzīvnieku infekcijas slimību, tostarp spongiozās encefalopātijas, izplatīšanās risks. Savukārt 3. kategorijas blakusproduktus drīkst izmantot, piemēram, kaulu miltu, pārstrādāta proteīna ražošanā, kuru tālāk var izmantot dzīvnieku barības ražošanā.

Pagājušā gada nogalē TRACE sistēmā, kurā Eiropas Savienības dalībvalstis ziņo par dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārvadāšanu Eiropas Savienības ietvaros, parādījās paziņojums, ka kādā Latvijas uzņēmumā nonākušas 25, Vācijas uzņēmumā ražotas, 3. kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kravas ar kopumā 600 tonnām pārstrādāta proteīna.

Izmaiņas likumdošanā par dzīvnieku kaušanu saskaņā ar reliģiskajām metodēm sniegtu Latvijas uzņēmējiem plašākas iespējas, uzskata Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Šādos reliģiskos rituālos kauto lauksaimniecības dzīvnieku gaļu ļautu eksportēt ārpus Latvijas, turklāt tas arī nodrošinātu Latvijas gaļas ražotāju konkurētspēju citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, jo daudzu ES valstu likumdošana ļauj šādu dzīvnieku kaušanu pārtikas ieguvei bez iepriekšējas apdullināšanas, ja tas notiek saskaņā ar ebreju, vai musulmaņu reliģijā paredzētajām kaušanas prasībām.

LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: «Dzīvnieku kaušana vispār pēc būtības nav humāna. Dzīvniekus audzē pārtikai, nokauj un apēd vai arī ļauj viņiem nomirt dabīgā nāvē un aprok, tad tā ir humāna attieksme. Es izprotu tos, kas cīnās pret šiem grozījumiem, bet neticu, ka visi šie cilvēki ir veģetārieši. Ir jāsaprot, ka mums ir jāizmanto visas iespējas, lai veicinātu eksportu un palīdzētu Latvijai ātrāk pārvarēt krīzi. Es vēlos norādīt, ka pieņemot šos grozījumus tiks izmantotas tādas kaušanas metodes, kas ir atļautas citās ES valstīs un tiek uzskatītas par humānām.»