Zemniekiem trūkst informācijas par savvaļas dzīvnieku radīto postījumu kompensēšanas kārtību, trūkst dialoga starp zemes apsaimniekotājiem un medniekiem vietējā līmenī, nemedījamo dzīvnieku postījumu zaudējumu kompensācijas kārtībā ir nopietni trūkumi un medniekiem trūkst motivācijas dzīvnieku apmedīšanai, šādi secinājumi radušies pēc biedrības Zemnieku saeima rīkotās konferences Zemes apsaimniekotāju un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšanas veicināšana.
Kā informē Zemnieku saeima, konference tika rīkota, lai risinātu samilzušo problēmu – ikgadēji pieaugošos savvaļas dzīvnieku postījumus lauksaimniecības zemēs, to ierobežošanu un kompensācijas kārtību. Konferences dalībnieku vidū bija lauksaimnieki un meža īpašnieki, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Latvijas vides aizsardzības fonda, Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un mednieku pārstāvji, kas sprieda par problēmām savvaļas dzīvnieku jomā un iespējamiem uzlabojumiem, ko būtu iespējams ieviest nākotnē.
Lauksaimniekiem vislielākās raizes dara straujais bebru skaita pieaugums, teju ģeometriskā progresijā. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis skaidroja, ka bebru skaits šobrīd jau sasniedzis 150 tūkstošus, kas tuvojas maksimālajai vides ietilpībai, pie tam nomedīta tiek tikai puse no medījamo dzīvnieku limita – ap 20 tūkstošiem gadā. Ar to nepietiek, lai bebru skaitu ierobežotu. ZSA valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsvēra, ka bebri valsts meliorācijas sistēmām nodara kaitējumu miljoniem latu apmērā.
Citas nopietnākās problēmas ir stirnu baru noēstie rapša sējumi, kā arī mežacūku nodarījumi labības laukos, kartupeļos un kukurūzā. Meža zvēriem šie augi ļoti garšo, un viņi baroties nāk, kā gluži kā kaķi uz baldariāņiem. Tas saimniecībās rada finansiālus zaudējumus, jo lauksaimnieki produkciju ražo realizācijai cilvēkiem, nevis izbarošanai savvaļas zvēriem. Arī aizsargājamie dzīvnieki un putni, piemēram, dzērvju un zosu bari, nodara ievērojumus postījumus.
Neskatoties uz daudzskaitlīgām lauksaimnieku mutiskām sūdzībām, zemnieku iesniegumu par postījumiem tomēr nav daudz. Tas skaidrojams ar informācijas trūkumu, kūtrumu un neticību, ka tā iespējams panākt kompensāciju vai citu risinājumu. ZSA direktore Rita Sīle: "Lauksaimniekiem jāmaina attieksme. Zemniekiem jāraksta iesniegumi Valsts meža dienestam par postījumiem, tikai tā var panākt skaidru izpratni meža dzīvnieku izraisīto postījumu milzu apmēriem un tā radīt pamatu dzīvnieku skaita samazināšanai."
Konferences gaitā tika minēti un pārrunāti iespējamie risinājumi, kas tiks virzīti kā priekšlikumi normatīvo aktu pilnveidošanai Zemkopības un Vides ministrijās:
- noteikt savvaļas dzīvnieku skaita kritiskos apjomus, valsts atbildību gadījumos, kad dzīvnieki pārlieku savairojušies un šādos gadījumos ieviest ierobežošanas pasākumus;
- steidzami rast valstisku motivācijas mehānismu bebru apkarošanai (piemēram, ieviešot finansiālu kompensāciju par nomedītajiem bebriem);
- pilnveidot medību licenču sistēmu, paredzot iespēju daļu no medību licencēm paredzēt meža zvēru postījumu ierobežošanai;
- vienkāršot postījumu apsekošanu lauku teritorijās un pilnveidot zaudējumu aprēķina metodiku;
- paredzēt iespēju nodot medību tiesības zemes lietotājam bez papildus atrunas nomas līgumā un paredzēt, ka medību tiesības var nodot vairāk kā vienreiz;
- pārskatīt minimālās medību platības, postījumu gadījumā nosakot mazāku medību iecirkņu veidošanu lauksaimniecības platībās.