Atsevišķās Polijas pilsētās valda haoss – ir grausti, ir ēkas, kas top pilnīgi no jauna. Pilsēta netiek līdzi pieprasījumam pēc birojiem. Steiga nenes skaistu, viengabalainu rezultātu, bet Rīgai ir dots laiks no tā izbēgt

Tā intervijā DB saka Pillar RE Services vadītāja vietnieks Guntars Cauna, kurš aicina valsti pārorientēt uzsvarus no centieniem piesaistīt ražotājus uz mērķtiecīgu valsts mārketingu starptautiskā biznesa pakalpojumu centru pievilināšanā un, vēl būtiskāk, atbilstošas vides radīšanā Latvijā. G. Cauna iepriekš vairāk rūpējies par jaunu ražotāju piesaistīšanu Latvijai. Tagad viņa lauciņš ir aizpildīt Rīgā jaunbūvējamos birojus. «Ja skatāmies no Latvijas viedokļa, tad redzam, ka Latvijā ražošanas attīstībai ir potenciāls. Savukārt, paveroties kā no helikoptera, piemēram, ar zviedru acīm, tad redzam, ka potenciālu var saskatīt tikai tajās nozarēs, kur joprojām dominē darbaspēka izmaksas, jo Zviedrijā darbinieks ir krietni dārgāks nekā Latvijā. Tā kā ražošana arvien vairāk automatizējas un darba rokas aizstāj mehānismi, tad ir skaidrs, ka ir viena alga – mehānismu darbināt Zviedrijā, Latvijā vai Mozambikā. Visu izšķir izmaksas. Latvijā elektroenerģija ir diezgan dārga, tāpēc augstas automatizācijas ražošana Zviedrijā faktiski ir lētāka. Arī no loģistikas skatu punkta esam diezgan nekonkurētspējīgā situācijā, jo esam pašā malā. Ražošana lokālajam tirgum – OK, bet liela izmēra ražotnei loģistikai ir vairāk mīnusu nekā plusu. Savukārt, runājot par starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, paveras daudz cerīgāks skats,» uzskata G. Cauna.

Viena no aktuālākajām tendencēm ārpakalpojumu centru un dalīto pakalpojumu biznesā ir digitalizācija un arvien plašāku funkciju nodošana tiem

Lielie globālie spēlētāji no saviem galvenajiem birojiem «iznes» funkcijas ar arvien lielāku nozīmi. «Kopumā pasaulē ārpakalpojuma centri savā darbībā ievieš automatizāciju un robotiku. Ja agrāk vienkāršu transakciju darījumu veikšana tika organizēta no vietām, kurās darbaspēka izmaksas ir zemākas, tad šobrīd fokuss ir vērsts uz tādu risinājumu izstrādi, lai šos uzdevumus automatizētu. Automatizācija ļauj efektivizēt procesus, nodrošina lielāku precizitāti uzdevumu izpildē, un tajā pat laikā ļauj darbinieku potenciālu novirzīt uz izaicinošāku un pievienotās vērtības augstāku uzdevumu izpildi,» novērojis Tele2 Shared Service Center vadītājs Kims Leandersons (Kim Leandersson).

30. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana tirdzniecības un sporta centru atbalsta programmās. Uz valsts atbalstu Covid 19 seku mazināšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajās programmās pieteicās 24 tirdzniecības un 85 sporta centri par kopējo atbalsta summu 16,7 miljonu eiro apmērā. No kuras uz 9,8 miljonu atbalstu pretendē tirdzniecības centri, bet uz 6,9 miljonu eiro atbalstu sporta centri.

Kopumā ar valdības lēmumu tirdzniecības centru atbalsta programmai no valsts budžeta tika piešķirti 20 miljoni eiro, bet sporta centriem 8 miljoni eiro. Tirdzniecības centru atbalsta programmā saņemti iesniegumi par atbalstu no 32 tūkstošiem eiro līdz pat 983 tūkstošiem eiro, bet sporta centru atbalsta programmā saņemti pieteikumi par atbalstu no 1400 līdz 518 tūkstošiem eiro. Līdz šim atbalsts jau izmaksāts trīs tirdzniecības centriem par 512 tūkstošiem eiro un septiņiem sporta centriem par 542 tūkstošiem eiro.

Atbalsts tirdzniecības centriem paredzēts kā vienreizējs grants Covid-19 krīzes radīto ierobežojumu skartajiem komersantiem un to varēs izlietot īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas ienākumu krituma kompensācijai. Šo atbalstu varēs izmantot, lai segtu operacionālās izmaksas – komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nomas maksājumus, saistībmaksājumus, kas sevī ietver arī kredītmaksājumu veikšanu, ārpakalpojumu izmaksas un aptver laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021.gada 31. decembrim.

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Servisa centru veicināšana un plānota imigrācija ir paredzamie ārvalstu investoru ieteikumi Latvijai

Nesen nodibinātā Ārvalstu Investoru padomes Latvijā (ĀIPL) darba grupa par risinājumu apzināšanu un rekomendācijām Latvijas izglītības politikai ar secinājumiem nāks klajā augusta beigās vai septembra sākumā, tomēr gan problēmu, gan to risinājumu lauks lielos vilcienos ir jau skaidrs.

Periodiskus pārskatus un vērtējumus par situāciju dažādās jomās ĀIPL veic ik pa laikam, un par darba tirgu pēdējā tāda bija 2011. gadā. Ir skaidrs, ka problēmas kopš tā laika ir tikai samilzušas, DB saka augsta līmeņa vadītāju meklēšanas kompānijas Pedersen & Partners klientu direktors Kaspars Kauliņš, kurš arī vada ĀIPL izglītības ziņojuma darba grupu. «Cilvēku kļūst mazāk, darbaspēka pieejamība rūk, konkurence palielinās, un tas reāli kavē investīciju piesaisti.»

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu divām jaunām atbalsta programmām Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem – ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu un sporta centru apgrozījuma krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.

"Šonedēļ tiks uzsākta zaudējumu kompensācijas izmaksa tirdzniecības un sporta centriem, kuri ilgstoši nevar veikt savu saimniecisko darbību. Eiropas Komisija ir saskaņojusi atbalsta programmas, kas paredz vienreizēju atbalstu apgrozījuma krituma kompensācijai. Gan lielie tirdzniecības centri, gan sports iekštelpās joprojām ir ierobežoto pakalpojumu sarakstā, un ieilgusī dīkstāve ar katru dienu rada arvien lielākus zaudējumus. Ekonomikas ministrija, kopā ar nozares organizācijām patstāvīgā dialogā meklē labākos un drošākos risinājumus, lai darbu klātienē var atsākt gan visi veikali, gan arī iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri," komentē Jānis Vitenbergs, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs.

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

● Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Lai stiprinātu biznesa pakalpojumu centru jomas nozīmību valsts ekonomikā un to attīstību, nodibināta Latvijas biznesa pakalpojumu centru nozares asociācija ABSL Latvija

Dibinātāji ir Cabot Latvia, Circle K Business Centre, Cognizant GB Limited filiāle Latvijā, DNB Bank ASA Latvijas filiāle, EVRY Latvia un SEB Global Services. Asociācijas uzņēmumos kopā strādā aptuveni 2000 darbinieku, bet visā nozarē Latvijā 50 uzņēmumos nodarbināti vairāk nekā 9000 darbinieku, un šo kompāniju kopējais apgrozījums 2018. gada nogalē ir sasniedzis 300 milj. eiro.

Biznesa pakalpojumu centru jomā tiek lietoti vairāki apzīmējumi – ārpakalpojumu centri, dalīto pakalpojumu centri, globālo biznesa pakalpojumu centri. «Nav viegli, ka ir dažādi termini, bet, neatkarīgi no nosaukuma, visiem ir līdzīga funkcija – no Latvijas apkalpot konkrētā zīmola uzņēmumus visā pasaulē. Mums pašiem ir svarīgi rast vienotu latviskojumu šim starptautiskajam biznesa formātam, lai pieteiktu nozari jaudīgāk,» saka ABSL Latvija valdes locekle Aļesja Kirčenko, kura ir SEB Global Services vadītājas vietniece Latvijā.

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam.

Mākoņpakalpojumu elastīgums, drošība un pieejamība sniedz uzņēmējiem iespēju mazāk domāt par tehniskām lietām un vairāk pievērsties biznesam

Datu centri

Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras izveidošana uzņēmumā kopš pirmsākumiem prasījusi nopietnas investīcijas. Finanšu līdzekļu trūkums atturējis no viena vai otra jauna uzņēmuma izveidošanas, bet citiem nav ļāvis īstenot visus plānus iecerētajā apjomā un tempā, kavējot izaugsmi. Taču līdz ar IT infrastruktūras ārpakalpojumu jomas attīstību uzņēmumi ieguvuši noderīgu iespēju «audzēt» skaitļošanas jaudu un datu krātuves atbilstoši biznesa izaugsmes tempam jeb maksāt tikai par to infrastruktūru, kas attiecīgajā darbības periodā ir nepieciešama.

Arvien biežāk tiek runāts par starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) straujo attīstību un potenciālajiem ieguvumiem, tomēr joprojām lokāli ne vienmēr ir skaidrs, par ko īsti ir runa. Vai tas ir kārtējais uzpūstais burbulis «mums vajag to pašu, kas ir citiem» vai tomēr tā ir nenovēršama darba vides attīstības tendence, uz kuru mērķtiecīgi jātiecas?

Modernas darba vides un augsti kvalificētu speciālistu piesaiste nenoliedzami ir prioritāte ne vien no potenciālo darba ņēmēju puses, bet arī valsts līmenī. SPBC ienes darba vietas ne tikai zvanu centros, tie ietver arī sarežģītus biznesa procesus, kas lokāli nozīmētu augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistīšanu. Latvijā jau šobrīd SBPC sektors veido gandrīz 8000 darba vietu, un Rīgā veiksmīgi darbojas aptuveni 50 uzņēmumi, tostarp Circle K Business Centre, Tele2 Shared Service Center, Accenture, Cabot, Evry, Tieto u.c. Tomēr uz pasaules fona attiecība starp nodarbināto skaitu SBPC sektorā pret citām darba vietām ir visai niecīga. Jaunākie dati liecina, ka Centrālajā un Austrumeiropā jau šobrīd darbojas vairāk nekā 1400 SBPC, un šī nozare aizvien turpina attīstīties, tirgum pieaugot par 6% katru gadu.

Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām atbalstam varētu piešķirt 50 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām.

Šo noteikumu mērķis ir atbalstīt nodokļu maksātājus, kuru īpašumā ir tirdzniecības centri un kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā un nomniekiem to īpašumā, pārvaldībā vai nomā ir esoši sporta centri un kultūras, atpūtas un izklaides vietas, jo līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti tos sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa.

Atbalsts ir paredzēts apgrozījuma krituma kompensācijai, lai segtu operacionālās izmaksas - komunālie maksājumi, tai skaitā elektrības, ūdens un siltuma apgāde, nekustamā īpašuma nomas, saistību maksājumus, ārpakalpojumu izmaksas. Ar saistību maksājumiem tiek saprasti kredītmaksājumi, procentu maksājumi, kā arī līzingmaksājumi, savukārt ar ārpakalpojumu izmaksām tiek saprasti grāmatvedības pakalpojumi, apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī dažādu sistēmu uzturēšanas pakalpojumi, piemēram, ventilācijas, gāzes, signalizācijas, uzturēšanas sistēmu.

Polijā jau astoto gadu pēc kārtas norisinājās Starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) sektora apbalvošanas pasākums "CEE Shared Services & Outsourcing Summit & Awards" un nominantu vidū bija arī astoņi Latvijā bāzētie centri.

Divi no tiem tika atzīti par labākajiem savā nozarē divās nozīmīgās kategorijās. "SEB Global Services" biznesa centrs tika pasludināts par Gada biznesa pakalpojumu centru Baltijas reģionā 2020. gadā, bet "Cognizant" grupas uzņēmumi tika atzīti par labākajiem biznesa ārpakalpojumu sniedzējiem visā Eiropā.

Jau vairākus gadus Latvijā izvietoto starptautisko biznesa pakalpojumu centru vadītāji tiek aicināti iesniegt savus pieteikumus apbalvošanas pasākumam, kas guvis ievērojamu nozares uzņēmumu atzinību. Šajā gadā apbalvošanas pasākuma organizētāji saņēma 175 pieteikumus, uz fināla sarakstu izvirzot 101, tai skaitā astoņus biznesa pakalpojumu centrus no Latvijas - Cognizant Latvia, Atea Global Services, Allnex Latvia, MSC Shared Service Centre Riga, Circle K Business Centre, SEB Global Services, Tieto Latvia, EVRY Latvia, kas nu jau apvienojušies vienā uzņēmumā ar nosaukumu TietoEVRY.

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Tehnoloģijas ļauj nedoties tik bieži darījumu braucienos, vienlaikus uzņēmumi kļūst starptautiski, daudzi globāli spēlētāji izvērš darbību Baltijā, un vajadzība pēc biznesa ceļošanas pieaug.

Tā uzskata darījumu tūrisma aģentūras CWT vadītāja Baltijā Rasa Barisiene. Kompānija pārsvarā koncentrējas uz korporatīvajiem klientiem – vietējiem un starptautiskiem uzņēmumiem, kā arī valsts institūcijām. Lietuvā un arī Latvijā gandrīz 90% ir korporatīvie klienti, Igaunijā situācija ir nedaudz atšķirīga, tur korporatīvie klienti ir 85%. «Bizness aug, visas trīs Baltijas valstis uzrāda diezgan labus rezultātus, strādā saskaņā ar mūsu budžetu un mērķiem. Starptautiskas kompānijas investē Baltijā, izveido te ārpakalpojumu centrus vai būvē ražotnes, un šiem uzņēmumiem vajag tieši to pašu pakalpojuma līmeni, pie kā tie ir pieraduši Vācijā, Francijā, Lielbritānijā vai ASV. Tas, ka mūsu kompānija ir no Mineapolisas ASV, dod iespēju piedāvāt tirgū optimālus rīkus un tehnoloģijas. Ceļot ir jauki, bet, ja cilvēks to dara darba darīšanās katru nedēļu, tas ir nogurdinoši un sarežģīti. Mūsu uzdevums ir palīdzēt šiem cilvēkiem,» saka R. Barisiene.

Tieši kvalitatīvu darba telpu trūkums bija iemesls, kādēļ kāda liela un starptautiski atpazīstama Japānas elektronikas kompānija izslēgusi Latviju no sava iespējamo atrašanās vietu saraksta, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Investīciju piesaistes nodaļas vadītāja Linda de Putāne.

Db.lv jau ziņoja, ka nekustamā īpašuma kompānijas mēdz piesaukt lielu mūsdienīgu biroju telpu deficītu Rīgā.

Ik nedēļu LIAA saņem aptuveni vienu pieprasījumu no ārvalstu kompānijām par dalīto pakalpojumu vai biznesa procesu ārpakalpojumu centru izveides iespējām Latvijā. Taču tieši pēdējos gados nākas atzīt, ka piedāvājuma sagatavošanai trūkst kāda elementa – atbilstoša nekustamā īpašuma, jo kompānijas, kurām ir šāda interese, jautā pēc lielām – virs 2000 m2 – telpām ar iespējām nākotnē tās paplašināt, turklāt tām būtu jābūt gatavām faktiski uzreiz, uzņēmumi nav gatavi gaidīt ilgāk par trim mēnešiem, kamēr kāda ēka tiks uzbūvēta. Arī nākamie 2 – 3 gadi telpu pieejamībā izskatās kritiski. Viņa atgādina, ka iepriekšējos gados Latvijai izdevies piesaistīt tādas kompānijas kā Allnex, Cabot Corporation un Cytec, savukārt 2015. gadā šādu piemēru nav. Pērn dažas kompānijas, izvērtējot iespējamo atrašanās vietu, izvēlējās citas Eiropas pilsētas, tostarp Viļņu, kur ir un top mūsdienīgi biroju centri. Šai pilsētai iepriekšējos gados ir izdevies piesaistīt pasaulē zināmus vārdus - Western Union un Barclays banku.

Ja Rīgā būtu laicīgi uzbūvēti lieli biznesa centri, tad Rīga nebūtu zaudējusi Viļņai ārpakalpojumu piesaistē, šodien konferencē Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā? sacīja DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Viņš norādīja, ka specifisks tirgu ietekmējošs faktors Rīgai ir pakalpojumu eksports, kas pēdējos gados ir audzis eksplozīvi un audzis daudz straujāk nekā preču eksports - tie ir biznesa pakalpojumi, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumi, tūrisms.

Saprotu, ka daudzi runā par iespējamiem riskiem piesaistīt nomniekus, tāpēc baidās būvēt jaunus biroju centrus. Par to nevajadzētu uztraukties, biroju centri ir jābūvē, nomnieki būs. Šajās nozarēs, kur maksā lielas algas, katru gadu eksporta pieaugums ir pāri par 300 miljoniem eiro, uzsvēra Strautiņš.

Viņš arī piebilda, ka Rīgā un Rīgas apkārtnē jaunu darbavietu skaits katru gadu palielinās par 2-2,5% un nākotnē augs vēl straujāk.

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES ir sakustinājis finanšu sektoru, un sākusies cīņa par to, uz kurieni Eiropā tas pārcelsies; Latvija šajā pārdalē nepiedalās

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Domnīcas Certus pētniece, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Marina Leklera (Marina le Clere). Viņa norāda, ka Brexit ietekmēs finanšu pakalpojumu sniedzējus, turklāt daudzas pilsētas un pat vairāku valstu valdības mērķtiecīgi strādā, lai pārvilinātu šīs kompānijas pie sevis.

Fragments no intervijas:

Latvija šajā cīņā nepiedalās?

Latvija varētu piedalīties cīņā par šo ārpakalpojumu servisa centru piesaisti, jo to pieaugums visā pasaulē tiek lēsts apmēram par 14% līdz 2020. gadam. Protams, diez vai Latvija varētu pacīnīties par tādu globālo finanšu korporāciju kā Citibank vai Goldman Sachs servisa centru izvietošanu šeit, taču otrā un trešā līmeņa banku servisa centrus piesaistīt varētu. Konkurence ir pamatīga gan no Lietuvas, gan no Polijas, pēdējā laikā arī no Rumānijas. Ja Latvija vēlas piedalīties cīņā par servisa centru piesaisti, tad ir nepieciešamas apmācību programmas otrā-trešā kursa studentiem, kvalificēti pasniedzēji. Bez tam ir nepieciešama infrastruktūra, kuras Latvijā nav, un tas attiecas ne tikai uz biroja ēkām, bet arī uz kapitāla tirgu.

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Vairākums jeb 73% Eiropas banku nākamo trīs līdz piecu gadu laikā plāno mainīt savu maksājumu sistēmu piegādes modeli un infrastruktūru, lai uzlabotu konkurētspēju un reaģētu uz mainīgajiem patērētāju paradumiem, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Tietoevry" veiktais pētījums.

Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto kredītiestāžu prognozē, ka tuvāko divu gadu laikā daļu no savām maksājumu sistēmām pārcels uz tādu programmatūras piegādes modeli kā "SaaS" ("Software as a Service").

Papildus tam, katra piektā (21%) banka apgalvo, ka maksājumu sistēmu ārpakalpojumu plāno izmantot tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, tādējādi vairākums jeb 73% kredītiestāžu pārskatāmā nākotnē paredz maksājumu sistēmu un piegādes modeļa maiņu.

"Tietoevry" maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs Valdis Janovs norāda, ka aptuveni 60% apzināto banku jau pašlaik izmanto daļējus ārpakalpojumus. Skatoties tuvāko desmit gadu perspektīvā, "Tietoevry" pārstāvji uzskata, ka maksājumu industrijā banku lokālie datu centri līdzpastāvēs ar publiskiem un privātiem mākoņpakalpojumiem. Vienlaikus tiek prognozēts, ka publisko mākoņpakalpojumu platformās parādīsies arvien specializētāki risinājumi tieši banku maksājumu vajadzībām.

2020. gada sākumā Latvijā bāzētie starptautisko biznesa pakalpojumu centri bija automatizējuši un robotizējuši 10% no saviem procesiem, un tie prognozēja, ka turpmāko trīs gadu periodā tiks automatizēti 25% no apkalpotajiem procesiem.

Realitātē šo rezultātu nozarei izdevies sasniegt viena gada laikā, apliecina ABSL Latvia veiktā pētījuma dati. Turklāt 2021. gada sākumā veiktās aptaujas dati norāda uz to, ka līdz 2024. gadam nozare plāno automatizēt un robotizēt vidēji 43% no šobrīd apkalpotajiem biznesa procesiem globālā līmenī.

Straujš digitālās transformācijas kāpums starptautisko biznesa pakalpojumu centru (turpmāk tekstā “SBPC”) nozarē saistāms ar kopējo tehnoloģiju pieaugošo lomu globāla mēroga uzņēmumos, kā nepieciešamību uzlabot uzņēmumu darbības efektivitātes rādītājus. Vidēji 80% no nozares uzņēmumiem Latvijā aktīvi izmanto pieejamos procesu automatizācijas un robotizācijas risinājumus vai sekmīgi ir izveidojuši paši savas procesu automatizācijas komandas.