Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Lielbritānijas galvaspilsētas Londonas centrā sestdienas vakarā notika terorakts, kurā nogalināti septiņi upuri, un policija nošāvusi visus trīs uzbrucējus, svētdien paziņoja Londonas policija.

Uzbrukuma sākumā uz Londonas tilta mikroautobuss sabrauca gājējus. Pēc tam no mikroautobusa izlēca trīs vīrieši, kas iebruka tirgū Borough Market šī tilta dienvidu galā un tur sadūra cilvēkus.

Londonas policija uzskata, ka ir nošāvusi visus uzbrucējus, kas bija uzvilkuši spridzekļu vestu imitācijas. Bruņoti policisti nošāva trīs aizdomās turētos astoņu minūšu laikā pēc pirmā zvana ārkārtas situāciju dienestiem.

Londonas Ātrās palīdzības dienests pavēstīja, ka uzbrukumos uz Londonas tilta un tirgū ievainoti vairāk nekā 30 cilvēku, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība Londonas slimnīcās.

«Mēs arī esam snieguši palīdzību vairākiem cilvēkiem notikuma vietā, kas guvuši mazāk nopietnus ievainojumus,» sacīja dienesta direktora palīgs Pīters Rodss.

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Kopš Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā banka Citadele filiālēs Baltijā ir saņēmusi vairāk nekā 300 pieteikumus no Ukrainas pilsoņiem – kara bēgļiem.

Vislielākais pieteikumu skaits saņemts Latvijā – 73 %. Savukārt Lietuvā saņemti 26 % no visiem pieteikumiem. Visvairāk pieteikumi saņemti Rīgas filiālēs, otrais lielākais pieteikumu skaits novērots Ogrē un Daugavpilī.

Ukrainas pilsoņiem, kuri meklē patvērumu no karadarbības Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, konta atvēršana ir bez maksas. Lai atvērtu kontu, nepieciešams pieteikt vizīti un ierasties bankas filiālē, līdzi ņemot Ukrainā izdotu ceļošanas dokumentu vai ID, vai Latvijā izdotu termiņuzturēšanās atļauju jeb TUA (ID).

“Vairāku nedēļu laikā esam ne vien saņēmuši Ukrainas pilsoņu pieteikumus teju visās Citadeles filiālēs – Latvijā, Lietuvā un arī Igaunijā, bet arī atvēruši kontus. Visaktīvāk, protams, pieteikumus saņemam Rīgā, tomēr esam novērojuši, ka Ukrainas pilsoņi aktīvi kontu dodas atvērt pēc iekārtošanās pagaidu dzīves vietā kādā no reģionu pilsētām. Atgādinām, ka kontu atvēršana kara bēgļiem ir bez maksas, tomēr, ņemot vērā lielu jauno klientu skaita pieplūdumu, kontu atvēršana prasa ilgāku laiku,” skaidro Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Latvijā.

Lielai daļai Ukrainas bēgļu no 24.maija tiek pārtraukta ēdināšana, teikts Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) paziņojumā.

"Ar 24.maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, grūtniecēm un pensionāriem - netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus," informē LVRA.

Asociācija norāda, ka Saeima 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas no to ierašanās Latvijā. Daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos "gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina", paziņojumā raksta LVRA.

Latvijas kredītiestādes un finanšu iestādes ir gatavas atvērt maksājumu kontus Ukrainas bēgļiem, informē Latvijas Finanšu nozares asociācijā.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, ikvienam bēglim ir tiesības uz pamatkontu. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kas nodrošina klientam iespēju ieskaitīt tajā darba algu, pensiju, valsts pabalstus, mācību iestādes stipendijas un citus maksājumus, kā arī iespēju izņemt skaidru naudu kredītiestādē vai bankomātos, veikt pārskaitījumus, piesaistīt maksājumu karti un veikt norēķinus ar to.

Atbalstot Ukrainas tautu, vairākas bankas ir ieviesušas atvieglotu kārtību norēķinu konta un maksājumu kartes noformēšanai Ukrainas bēgļiem, kas Latvijā atraduši drošu patvērumu. Tāpat ir bankas, kurās konta pieteikuma izskatīšana un tā atvēršana, kā arī maksājumu kartes izsniegšana un lietošana ir bez komisijas maksas.

Lai palīdzētu bēgļiem no Ukrainas, “Tele2” tiem nodrošinās bezmaksas mobilo sakaru pakalpojumus.

Šim nolūkam atvēlētas 10 000 īpašas SIM kartes, taču to skaits nepieciešamības gadījumā var tikt papildināts. Tas ļaus patvērumu saņēmušajiem ukraiņiem Latvijā vismaz trīs mēnešus bez maksas zvanīt, sūtīt īsziņas un lietot mobilo internetu, lai sazinātos ar saviem tuviniekiem Ukrainā vai citviet Eiropā.

“Mums ir grūti iztēloties, cik smagā situācijā ir cilvēki, kas bēg no kara Ukrainā un cik ļoti viņi satraucas par tuviniekiem, kas palikuši kara skartajā valstī. Lai palīdzētu šiem cilvēkiem sazināties, “Tele2” piešķirs 10 000 īpašas SIM kartes ukraiņu bēgļiem, kas ierodas vai drīzumā ieradīsies Latvijā,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Jau šodien vērsīsimies pie atbildīgajām valsts institūcijām, kas koordinē palīdzības sniegšanu, lai vienotos par labāko un efektīvāko veidu, kā izsniegt SIM kartes cilvēkiem, kuriem tās nepieciešamas.”

ASV prezidents Džo Baidens otrdien parakstījis vērienīgu tēriņu likumu, kurā iekļauti arī 13,6 miljardi dolāru militārai un humānai palīdzībai Ukrainai.

Militārā palīdzība paredzēta 6,5 miljardu dolāru apjomā. Tā tiks piešķirta ASV Aizsardzības ministrijai, lai nosūtītu ASV karavīrus uz reģionu un nodrošinātu Ukrainai aizsardzības bruņojumu.

Humānajai palīdzībai paredzēti vairāk nekā četri miljardi dolāru. No šiem līdzekļiem tiks sniegta palīdzība bēgļiem, kas pamet Ukrainu, kā arī Ukrainas iedzīvotājiem, kas pārvietoti valsts iekšienē, nodrošināta ārkārtas pārtikas palīdzība, veselības aprūpe un ārkārtas atbalsts mazāk aizsargātajām kopienām reģionā.

Ekonomiskās palīdzības blokam paredzēti 1,8 miljardi dolāru. Šis atbalsts tiks tērēts, lai reaģētu uz ekonomikas vajadzībām Ukrainā un kaimiņvalstīs, arī risinot kiberdrošības un enerģētikas jautājumus.

Bijusī Latvijas tāllēcēja Ineta Radeviča saņēmusi divu gadu diskvalifikāciju, kas stājusies spēkā ar 2012.gada 8.augustu, ziņo Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) Vieglatlētikas integritātes vienība (AUI).

Jau ziņots, ka AUI pēc atkārtotām Londonas olimpisko spēļu dopinga provju pārbaudēm Radevičas analīzēs konstatēja anaboliskā steroīda oksandrolona pēdas, kā rezultātā bijusī vieglatlēte vēlāk atkāpās no Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidentes amata.

Šī gada maijā viņa tika diskvalificēta no Londonas olimpiskajām spēlēm, bet tagad saņēmusi divu gadu diskvalfikāciju. Pēc Londonas Olimpiādes Radeviča augstākajā līmenī startēja Dimanta līgā, bet ziemā viņa paziņoja par karjeras beigām.

Tāpat Radevičai ir divu gadu liegums, kas stājies spēkā ar pērnā gada 22.novembri.

Tikmēr LVS ir apstiprinājusi AIU lēmumus par divu gadu diskvalifikāciju un divu gadu liegumu.

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Lielbritānijas valdība svētdien paziņojusi, ka 60 augstceltnes nav izturējušas pārbaudes, kas veiktas pēc postošā ugunsgrēka Grenfell Tower, un tāpēc atzīstamas par ugunsnedrošām.

Vēl sestdien valdība par ugunsnedrošām atzina 34 augstceltnes.

Tūkstošiem ugunsnedrošo māju iemītnieku Londonas ziemeļos sestdien tika evakuēti, lai arī daudzi ir varējuši palikt savos dzīvokļos.

Neatliekamie testi dzīvokļu blokmāju ārējā apšuvuma paneļiem tiek veikti pēc 14.jūnija ugunsgrēka Londonas dzīvokļu torņēkā Grenfell Tower, kurā gāja bojā vismaz 79 cilvēki.

Tiek uzskatīts, ka Grenfell Tower ugunsnedrošais apšuvums veicināja liesmu strauju izplatīšanos šajā 24 stāvu ēkā.

LASI ARĪ:

Papildināta - Londonas augstceltnes ugunsgrēkā vairāki bojāgājušie

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Drošības un kārtības nodrošināšanai dažādas Eiropas Savienības valstis tērē dažādas summas proporcionāli savam iekšzemes kopproduktam (IKP). Atbilstoši Eurostat metodoloģijai iznāk, ka Latvija drošības un sabiedriskās kārtības finansēšanā vairāk līdzinās Bulgārijai, bet Lietuva ‒ Ziemeļvalstīm.

Pēdējo nedēļu notikumi valstī parāda aizvien jaunus iekšējās drošības robus, kas, iespējams, ir ilgstošu sistēmisku aplamību sekas.

Drošības problēmas ir ilgāk par divām nedēļām

Tas, ka policijas darbs pieklibo, nav tikai pēdējo nedēļu sakāpināto emociju iespaids. Mēs varētu nolikt malā sievietes slepkavību Jēkabpilī un jauniešu izdarības Imantā un atcerēties senākus gadījumus. Piemēram, puisēna Ivana pazušanu Liepājā 2017. gadā, kura līķi atrada pēc pāris dienām Dubeņu mežā. Var atcerēties advokāta Rebenoka slepkavību, kas tika izdarīta ar īpašu cinismu un cietsirdību, bet izskatās, ka lieta paliks neatrisināta. No dažādiem individuāliem gadījumiem politiķi taisa savas scēnas un būvē balsojumu kāršu namiņus, it kā viņu oponenti būtu kūdījuši kādu varmāku, slepkavu vai maniaku, tomēr fonā neatbildēts paliek jautājums par pašu sistēmu pēc būtības. Vai ar to viss ir kārtībā?

Biržu indeksi otrdien pieauga ASV, bet kritās Eiropā un Āzijā, ASV Baltajam namam paužot pretrunīgas vēstis par iespējamām tirdzniecības sarunām ar Ķīnu nedēļas nogalē paredzētajā G20 samitā Argentīnā.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien bija noraidoši izteicies par tirdzniecības vienošanās panākšanu ar Pekinu G20 samitā. Investorus tomēr iedrošināja Baltā nama ekonomikas padomnieka Lerija Kadlova otrdienas optimistiskie izteikumi par šādas vienošanās iespējamību.

«Ir laba iespējamība, ka mēs varam panākt vienošanos, un viņš ir tai atvērts, tomēr ir jāizpilda zināmi nosacījumi, ir jāmaina zināmas lietas,» teica Kadlovs Baltā nama preses konferencē.

«Nav daudz optimisma par reāli nozīmīgu ilgstošu vienošanos, bet tirgus tagad skatās uz vismaz simboliskas vienošanās iespējamību, kas īsti nerisina ilgtermiņa problēmas,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

ASV biržu indeksi piektdien kritās pēc bažām par ASV procentlikmēm un firmas «Apple» perspektīvām.

Londonas un Parīzes biržu indeksi pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss nedaudz saruka.

ASV biržu indeksi ievērojami samazinājās, ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgumam pieaugot tuvu 3,0% līmenim, kas atkal uzkurināja bažas, ka Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju paaugstināšanas radīs robu ekonomikā.

Satraukumu veicināja pesimistiski analītiķu ziņojumi par «Apple», kuros prognozēta vāja «iPhone» noieta saglabāšanos līdz jaunu produktu izlaidei. «Apple», kas ir lielākā kompānija pēc tirgus kapitalizācijas, akcijas cena kritās par 4,1%.

Londonas biržas indekss pieauga, britu mārciņas vērtībai krītoties pēc Anglijas Bankas prezidenta Marka Kārnija izteikumiem, kas radīja šaubas par procentlikmju paaugstināšanu jau maijā.

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pieauga, pirms G20 sarunām Argentīnā valdot cerībai, ka ASV un Ķīnas prezidenti tajās varētu vienoties par tirdzniecības strīda risinājumu.

Indeksu kāpumu veicināja arī naftas cenu stabilizēšanās, Breksita vienošanās noslēgšana un Itālijas samiernieciskāka nostāja budžeta strīdā ar Eiropas Komisiju.

Akciju cenas pagājušajā nedēļā bija kritušās, ko noteica satraukums par tirdzniecības konfliktiem un procentlikmju celšanām.

Londonas biržas indekss pieauga pēc tam, kad Lielbritānijas premjere Terēza Meja un pārējo 27 ES valstu līderi noslēdza vienošanos par Breksita nosacījumiem.

Itālijas vicepremjers Luidži di Maio pirmdien pavēstīja, ka ir atvērts iespējai samazināt deficīta prognozes, kas iekļautas valsts nākamā gada budžeta likumprojektā. Eiropas Komisija (EK) trešdien bija oficiāli noraidījusi Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

Pasaules biržās akciju cenas ceturtdien mainījās dažādos virzienos, ko noteica investoru neziņa par par ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunām un impīčmenta likumprojekta sagatavošana pret ASV prezidentu Donaldu Trampu.

ASV un Ķīnas sarunu delegācijas mēģina noformēt daļēju tirdzniecības vienošanos, par kuru tika paziņots oktobrī un kas bloķētu jaunu muitas tarifu stāšanos spēkā šomēnes.

Amatpersonu atšķirīgie izteikumi par šo sarunu gaitu šonedēļ bija izraisījuši akciju cenu svārstīšanos.

Volstrītā akciju cenas ceturtdien nedaudz pieauga. "National Securities" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans raksturoja šo tirdzniecības sesiju kā "samērā jauku un līdzsvarotu" pēc pēdējo dienu svārstībām.

Londonas un Frankfurtes biržās akciju cenas kritās, bet Parīzes biržā pavisam nedaudz pieauga.

Investori pievērsa uzmanību arī ASV demokrātu kongresmeņu centieniem panākt Trampa atcelšanu no amata. Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi ceturtdien uzdeva Kongresa vadībai sagatavot likumprojektu par Trampa impīčmentu, norādot, ka viņš ļaunprātīgi izmantojis savas pilnvaras.

ASV biržu indeksi otrdien turpināja pieaugt pirms ASV prezidenta Donalda Trampa runas par stāvokli valstī, savukārt Londonas biržas indekss kāpa līdz divos mēnešos augstākajam līmenim, ko veicināja mārciņas vērtības kritums un energompānijas BP gada peļņas pieaugums.

Ievērojami pieauga arī citi Eiropas biržu indeksi. Britu mārciņas vērtība pret eiro un ASV dolāri kritās pēc ziņas, ka aktivitāte Lielbritānijas pakalpojumu sektorā janvārī gandrīz apstājusies, kompānijām uztraucoties par gaidāmo «Breksitu».

Mārciņas vērtības kritums veicināja Londonas biržas indeksa FTSE 100 palielināšanos, jo tajā pārstāvētas lielās daudznacionālās kompānijas, kuru peļņa ir ASV dolāros un eiro.

«BP rezultāti un vājāka mārciņa ir uzdzinuši FTSE 100 līdz jaunam divu mēnešu maksimumam,» sacīja IG analītiķis Kriss Bošāns.

«Akciju tirgi visā pasaulē vēl arvien ir labā noskaņojumā,» viņš piebilda.

BP akcijas cena kāpa par vairāk nekā 5% pēc ziņas, ka tās neto gada peļņa pērn gandrīz trīskāršojusies līdz 9,4 miljardiem ASV dolāru (8,2 miljardiem eiro) naftas cenu pieauguma dēļ.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, investoriem vērojot atsāktās ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunas, kuru mērķis ir novērst tirdzniecības kara eskalāciju starp abām valstīm.

ASV biržu indeksi nedaudz pieauga. Neliels kāpums bija arī Frankfurtes biržas indeksam, bet Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās.

ASV un Ķīnas amatpersonas atsāka tirdzniecības sarunas Vašingtonā. ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka sarunas «norit ļoti labi», bet ir «ļoti sarežģītas».

Tramps pieļāva, ka varētu pagarināt 1.marta termiņu, kurā paredzēts noteikt jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm, ja līdz tam nebūs panākta vienošanās. Viņš sacīja, ka nākamā mēneša sākums «nav maģisks datums».

«National Securities Corporation» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka šo sarunu stāvoklis vēl arvien iedrošina investorus.

«Tiek uztverts, ka sarunas turpinās (..) Ja mēs nonāksim līdz termiņam, situācijas eskalācijas nebūs,» teica Hogans.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien pieauga pēc ziņām par vienošanos finanšu pakalpojumu jomā pēc Breksita, savukārt ASV biržu indeksi kāpa trešo dienu pēc kārtas, ko sekmēja jauns optimisms par ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībām.

Analītiķi norādīja uz Londonas laikraksta «The Times» ziņu, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja panākusi vienošanos ar Briseli, lai britu finanšu kompāniju pieeja ES tirgum turpinātos arī pēc Breksita.

Lielbritānijas amatpersonas un ES galvenais Breksita sarunu vedējs Mišels Barnjē vēlāk paziņoja, ka šāda vienošanās vēl nav panākta. Barnjē nosauca laikraksta ziņu par maldinošu, bet britu amatpersonas sacīja, ka ir panākts labs progress sarunās, lai gan vēl nav vienošanās.

«CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens sacīja, ka «fakts, ka [britu amatpersonas] nav pilnīgi noraidījušas šo ziņu, vedina domāt, ka rakstā ir kāda daļa patiesības».

ASV biržu indeksi ceturtdien kritās, ko noteica jaunas bažas par tirdzniecības karu un vāji firmu peļņas rādītāji.

Naftas cena Londonas biržā pieauga, uz īsu brīdi sasniedzot augstāko līmeni kopš 2014.gada beigām.

Naftas cenu kāpums veicināja Eiropas energokompāniju akciju cenu palielināšanos, un Eiropas biržu indeksi pieauga, Londonas biržas indeksam sasniedzot jaunu rekordu, bet Parīzes biržas indeksam sasniedzot jaunu šī gada augstāko līmeni.

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdienas gaitā kritizēja tirdzniecības partnerus Eiropā un Ķīnā, un apšaubīja iespēju vienoties ar Pekinu.

Bankas LBBW pārstāvis Karls Heilings uzskatīja, ka kritums Volstrītā vairāk saistīts ar «vispārīgu nedrošību par tirdzniecību un procentlikmēm», nevis ar bažām vienā jomā.

«Ņemot vērā nedrošību par tirdzniecību, sankcijām pret Irānu un dažādiem citiem ģeopolitiskajiem karstajiem punktiem, cilvēki ir gatavi derēt, ka ASV izaugsme pārspēs pārējo pasauli un ka šīs kompānijas tiks mazāk skartas,» sacīja Heilings.

Londonas policija jau sen ir ieviesusi videonovērošanu Londonas ielās. Šā gada jaunums ir pārvietojamas kameras, kuras atpazīst garāmgājēju sejas un salīdzina tās ar meklēšanā esošu aizdomās turamo datu bāzi.

Proti, kameras brīdinās tuvējos policistus, ja uzskatīs, ka persona, kas nogājusi gar kameru, visticamāk, ir kāds no meklēšanā esošo saraksta.

Eiropas iedzīvotāji sejas atpazīšanu uztver kā sinonīmu izsekošanai. Kā redzams no Londonas policijas paziņojuma presei, tā tas nav. Arī to Latvijas pilsoņu sejas, kas, iepērkoties Oksfordstrītā, paies garām pārvietojamajai kamerai, netiks saglabātas, ja vien nebūs sakritības ar kādu seju datubāzē.

Lielākais risks šādā sejas atpazīšanas izmantošanā ir sejas atpazīšanas algoritma aizspriedumi (angliski – bias) par ļaunu demogrāfiski līdzīgām personām. Daļa pasaules tirgū pieejamo algoritmu uzrāda kļūdaini pozitīvas sakritības cilvēkiem no Āfrikas rietumiem un austrumiem, kā arī Āzijas austrumiem.

Sākot no 2019. gada janvāra, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolā (RBS) Latvijas mērķtiecīgie jaunieši paralēli mācībām vidusskolā varēs apgūt Londonas Universitātes starptautisko sagatavošanas programmu (International Foundation Programme), lai sagatavotos studijām pasaules vadošajās augstskolās. Pieteikšanās mācībām minētajā programmā notiek līdz 7. novembrim.

Mācības RBS starptautiskajā sagatavošanas programmā, kuru izstrādājuši Londonas universitātes mācībspēki, ir unikāla iespēja mērķtiecīgiem Latvijas jauniešiem papildināt zināšanas, lai iestātos jebkurā Lielbritānijas universitātē un daudzās Eiropas, ASV un Austrālijas augstskolās, konkurējot ar britu vidusskolu A-līmeņa (А-levels) un Starptautiskās augstskolu sagatavošanas programmas (International Baccalaureate) absolventiem. Programma būs pieejama par trīs reizes zemāku maksu nekā Londonā, turklāt skolēnam mācību laikā nevajadzēs atstāt Latviju un mājas.

RBS ir vienīgā institūcija Baltijā ar tiesībām realizēt Londonas Universitātes starptautisko sagatavošanas programmu. Mācību beigās, pēc eksāmenu nokārtošanas, skolēni saņems Londonas Universitātes sertifikātu, kas apliecinās viņu zināšanu atbilstību Lielbritānijas un citu pasaules vadošo universitāšu standartiem.

Sākot no pirmdienas, videi īpaši nedraudzīgu automašīnu vadītājiem darbdienās par iebraukšanu Londonas centrā būs jāmaksā papildu nodeva, ko Lielbritānija ieviesu ar mērķi uzlabot gaisa kvalitāti vienā no Eiropas piesārņotākajām pilsētām.

Londonas mērs Sadiks Hans par jauno desmit sterliņu mārciņu (11,2 eiro) nodokli paziņoja februārī pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) izdeva rīkojumu Lielbritānijai samazināt gaisa piesārņojumu.

Patlaban visi autovadītāji par iebraukšanu Londonas centrā jau maksā 11,5 mārciņas, un tā ir daļa no sastrēgumu apkarošanas stratēģijas.

Jaunā nodeva tiks piemērota visiem ar benzīna un dīzeļdzinējiem aprīkotiem automobiļiem, kas reģistrēti pirms videi draudzīgo «Euro 4» izmešu standartu ieviešanas.

Londonas transporta sistēmas operators «Transport for London» norāda, ka visiem cilvēkiem ar transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pirms 2008.gada, vajadzētu pārbaudīt, vai viņiem nav piemērojama šī nodeva.

Ugunsgrēkā, kas naktī uz trešdienu izcēlies vienā no Lielbritānijas galvaspilsētas augstceltnēm, gājuši bojā vismaz seši cilvēki un 50 nogādāti slimnīcās, paziņojuši Londonas avārijas dienesti.

«Pašreiz varu apstiprināt sešus upurus, bet šis skaitlis, visticamāk, pieaugs,» paziņoja policija, norādot, ka pēc liesmu apdzēšanas ēka tiks pārmeklēta.

Arī ugunsgrēka cēlonis vēl nav noskaidrots.

Londonas mērs Sadiks Hans iepriekš paziņoja, ka pēc ugunsgrēka nav zināma daudzu cilvēku atrašanās vieta.

Īsi pēc pusnakts (ap plkst.2.00 pēc Latvijas laika) 24 stāvu augstajā Grenfell Tower Londonas ziemeļrietumos izcēlās ugunsgrēks, kura dzēšanā iesaistītas 45 ugunsdzēsēju automašīnas un 200 ugunsdzēsēju.

Grenfell Tower atrodas aptuveni 120 dzīvokļi, un aculiecinieki ziņo, ka pie degošās ēkas augšējo stāvu logiem redzējuši cilvēkus un dzirdējuši saucienus pēc palīdzības.