Atsevišķās Polijas pilsētās valda haoss – ir grausti, ir ēkas, kas top pilnīgi no jauna. Pilsēta netiek līdzi pieprasījumam pēc birojiem. Steiga nenes skaistu, viengabalainu rezultātu, bet Rīgai ir dots laiks no tā izbēgt
Tā intervijā DB saka Pillar RE Services vadītāja vietnieks Guntars Cauna, kurš aicina valsti pārorientēt uzsvarus no centieniem piesaistīt ražotājus uz mērķtiecīgu valsts mārketingu starptautiskā biznesa pakalpojumu centru pievilināšanā un, vēl būtiskāk, atbilstošas vides radīšanā Latvijā. G. Cauna iepriekš vairāk rūpējies par jaunu ražotāju piesaistīšanu Latvijai. Tagad viņa lauciņš ir aizpildīt Rīgā jaunbūvējamos birojus. «Ja skatāmies no Latvijas viedokļa, tad redzam, ka Latvijā ražošanas attīstībai ir potenciāls. Savukārt, paveroties kā no helikoptera, piemēram, ar zviedru acīm, tad redzam, ka potenciālu var saskatīt tikai tajās nozarēs, kur joprojām dominē darbaspēka izmaksas, jo Zviedrijā darbinieks ir krietni dārgāks nekā Latvijā. Tā kā ražošana arvien vairāk automatizējas un darba rokas aizstāj mehānismi, tad ir skaidrs, ka ir viena alga – mehānismu darbināt Zviedrijā, Latvijā vai Mozambikā. Visu izšķir izmaksas. Latvijā elektroenerģija ir diezgan dārga, tāpēc augstas automatizācijas ražošana Zviedrijā faktiski ir lētāka. Arī no loģistikas skatu punkta esam diezgan nekonkurētspējīgā situācijā, jo esam pašā malā. Ražošana lokālajam tirgum – OK, bet liela izmēra ražotnei loģistikai ir vairāk mīnusu nekā plusu. Savukārt, runājot par starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem, paveras daudz cerīgāks skats,» uzskata G. Cauna.
8. novembrī G. Cauna piedalīsies diskusijā ikgadējā DB konferencē Biznesa prognozes, kopā ar citiem ekspertiem meklējot risinājumus, kā veiksmīgāk piesaistīt biznesa pakalpojumu centrus Latvijai.
Lūdzu, īsi raksturojiet starptautisko biznesa pakalpojumu centru darbību. Iespējams, sabiedrībā valdošais priekšstats par tiem aprobežojas ar ārvalstu kompāniju zvanu centru funkciju uzticēšanu darbiniekiem mazāk attīstītās valstīs.
Ir trīs veidu starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (GBS – global business services) – tā saucamie shared services centri (SSC) ar neveiklo latviskojumu «dalīto pakalpojumu centri». Otra daļa ir biznesa procesu ārpakalpojumu centri jeb BPO (business process outsourcing). Vēl ir ITO, kas ir ārpakalpojumu centri, kas sniedz tikai IT pakalpojumus. Šīs trīs kompāniju grupas veido visu šo nozari. Latvijā, jāsaka godīgi, nozare vēl nav īsti definēta. Pillar es atbildu par nomnieku piesaisti biroju namos – būvējam jaunas ēkas Hanzas ielas apkaimē un esam iegādājušies daļu no vecajām VEF ēkām. Ja paskatāmies uz esošo situāciju Rīgā, jāsaka, ka nav liela pamata cerēt, ka jaunās biroju platības tā vienkārši aizpildīsies. Jā, daļa biroju iekšējā rotācijā pārcelsies uz jaunām telpām no sliktākas kvalitātes birojiem. Tāpēc mums ir jādomā, kā varam attīstīt jaunu darbavietu veidošanos, un tieši globālie biznesa centri ir ļoti perspektīvs virziens. Varbūt sabiedrībā ir asociācija, ka biznesa centri ir kaut kādas zvanu centrāles, kur vienkārši atbild uz zvaniem svešvalodā. Jā, arī šādi centri darbojas, tomēr šī funkcija ir viena no primitīvākajām. Pierādot sevi kādā jomā, globālās kompānijas var centram deleģēt papildu funkcijas. Piemēram, Nasdaq Lietuvā – starp Singapūru un Ņujorku savu SSC atvēra ar ļoti vienkāršām funkcijām un desmit darbiniekiem, bet pašlaik tur strādā jau 250 speciālistu un funkciju līmenis ir pilnīgi cits. Tas ir piemērs, ka ar jaunām kompānijām valstīs ienāk jaunas kompetences. Daudzu šo kompāniju nosaukumi nevienam neko neizsaka, jo nozare nav atpazīstama. Latvijā nozarē darbojas ap 30 uzņēmumu.
Kad varam gaidīt pirmo GBS centru Latgalē?
Runājot par reģioniem, starptautiska klientu attiecību vadības pakalpojumu kompānija Transcom Jēkabpilī izveidojusi zvanu centru, zviedru Taxi Kurir izveidojusi savu zvanu centru Liepājā. Precedenti jau ir. Reģionu potenciālu parāda Polijas piemērs, kur lielās pilsētas jau ir pilnas, turklāt saskaras ar to, ka jaunās kompānijas nozog darbiniekus citām līdzīgām kompānijām. Līdz ar to algas spirālveidīgi iet augšup. Valsts var baudīt nodokļu pieaugumu, bet no valsts konkurētspējas viedokļa cenu karuselis vairs nešķiet pievilcīgs. Tomēr poļi ļoti gudrā veidā caur asociāciju rūpējas, lai jaunās kompānijas tiktu novadītas uz pilsētām, kur ir atbilstošākas kompetences darbinieki. Polija piesaista arī ārvalstu darbaspēku, un no visiem GBS centros strādājošajiem 23 tūkstoši ir ārvalstnieki. Tiek īpaši aicināti IT speciālisti no Ukrainas un Baltkrievijas. Poznaņas mērs lepojas, ka, lai veicinātu šādu migrāciju, ir atvērtas jaunas aviolīnijas starp Poznaņu un Minsku, Kijevu, Ļvovu. Mums taču arī ir šāda kapacitāte, bet mēs to nemārketējam.
Turpinot par nepieciešamību pēc ārvalstu darbaspēka, kas, domājams, drīzumā kļūs par nenovēršamu vajadzību arī Latvijā, skaidrs, ka jau šajā mirklī izaicinājums ir pašreizējā darbaspēka kvalifikācija un studentu skaita samazināšanās. Taču lielā mērā tieša saķere nepieciešama arī ar iedzīvotāju skaita dinamiku kopumā.
Ja runājam par Latvijas iedzīvotāju skaitu un demogrāfijas problēmām, tad ir būtiski uzsvērt, ka caur šo varam uzlabot arī reemigrāciju. Var nākt klajā ar skaļiem lozungiem, ka mājās ir zaļāka zāle un dziesmu svētki, bet – latvietis ir aizbraucis, jo mājās nav stabilitātes. Daudzām kompānijām, sevišķi no mūsu mērķa tirgus – Skandināvijas un Lielbritānijas pēc Brexit – ir svarīgi konkrētās valodās runājoši cilvēki, un tieši šādus cilvēkus varam saukt mājās ar konkrētiem piedāvājumiem strādāt konkrētās darbavietās. Tas būtu beidzot vērā ņemams stimuls – jau uzrunāt ar konkrētiem darba piedāvājumiem. Šāda virzība vēl nav sākta, bet tas varētu nostrādāt. Latvijai vajadzētu izmantot šāda veida kanālu, arī poļi uzrunā savējos atgriezties, lai strādātu GBS kompānijās.
Visu interviju Ierotēt biznesa pakalpojumu centru orbītā lasiet ceturtdienas, 2. novembra, laikrakstā Dienas Bizness.
