Vērtējot COVID-19 ietekmi uz pasaules ekonomiku un biznesa vidi, jau šobrīd var prognozēt, ka krīzes situācija visā pasaulē liks izvērtēt starptautiski pārstāvētu organizāciju pārvaldības labo praksi, iespējas to padarīt efektīvāku, pārskatot arī par administratīvo izmaksu pārdomātu strukturēšanu.
Starptautiskie pakalpojumu centri, kas izvietojuši biznesa atbalsta funkcijas vienuviet, zināmā mērā ir atbilde uz šo izaicinājumu.
Esošajā ārkārtas situācijā Latvijā, nozare ir pierādījusi tās spēju pilnībā strādāt attālināti, ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un nodrošināt biznesa nepārtrauktību, kas ir izšķirošs faktors globālu organizāciju dzīvotspējai.
"Situācijai pasaulē strauji mainoties, uzņēmumiem pāris dienu laikā nācies pielāgoties darbam attālināti. Ar mainīgām sekmēm, taču liela daļa gan privātajā sektorā, gan valsts institūcijās strādājošo ik dienas apgūst jaunas prasmes tehnoloģiju izmantošanā un komandas darba vadīšanā attālināti. Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare šajā ziņā ir spējusi pilnībā turpināt darbību attālināti, ņemot vērā, ka noteicoši lielākā daļa biznesa atbalsta funkciju tiek nodrošinātas un apkalpotas online režīmā." atzīst "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs un "EVRY Latvia" vadītājs Fredis Bikovs.
Viņš norāda, ka jau šobrīd starptautiski atzīti biznesa konsultanti prognozē zināmu nozares potenciāla pieaugumu, ņemot vērā, ka arī globālas organizācijas būs spiestas daudz lielāku uzmanību pievērst izmaksām, kā arī drošības apsvērumiem, tādēļ vairāk raudzīsies virzienā veidot šos biznesa atbalsta centrus ģeogrāfiski tuvākās lokācijās. "Tāpat ir skaidri galvenie darbības virzieni, kas noteiks uzņēmumu spēju izdzīvot un veiksmīgi attīstīties nākotnē - darbinieku iesaiste un motivēšana strādājot attālināti, darbs ar datiem un dažādu biznesa procesu pārorientēšana," piebilst F.Bikovs.
Viens no vadošajiem Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādes uzņēmumiem, kurš Latvijā izveidojis arī biznesa pakalpojumu centru "Atea Global Services" norāda, ka šobrīd arvien lielāku lomu uzņēmumu produktivitātes noturēšanā ieņem spēja kvalitatīvi iegūt un apstrādāt datus. "Organizējot darbu attālināti, viens no būtiskākajiem elementiem ir darba devēja un darbinieka savstarpējā uzticēšanās, taču nevar noliegt, ka ātra un precīza datu ieguve vadītājam ļautu ietaupīt laiku, identificējot procesus, kuros krītas produktivitāte," atzīst Atea Biznesa Pakalpojumu Centra vadītāja Alise Vilka.
Viņasprāt, biznesa inteliģences un datu analītikas jomās ir daudz iespēju, kur ieviest risinājumus, lai uzņēmumi, strādājot attālinātos darba apstākļos, varētu efektīvi monitorēt datus un ātri pieņemt lēmumus.
"Nenoteiktības apstākļos, kad reizē jādomā gan par biznesa noturēšanu ilgtermiņā, gan praktiskiem īstermiņa risinājumiem, vadītāju loma darbinieku iesaistē un motivēšanā ir noteicošā. Daudziem uzņēmumiem attālināts darbs ir izrādījies lielāks izaicinājums nekā varēja sākotnēji prognozēt. Tas saistās gan ar jauniem izaicinājumiem tehnoloģiju apgūšanā, produktivitātes samazinājumiem, gan grūtībām noturēt komandas garu un motivāciju," saka Zane Čulkstēna, konsultāciju uzņēmuma "ERDA" dibinātāja.
Starptautisko biznesa pakalpojumu centru priekšrocība ir piekļuve mātes uzņēmumu resursiem un pieredzei šāda darba organizēšanai un līdz ar to arī spēja pielāgoties pārmaiņām. Šo uzņēmumu pieredze noteikti ir labs piemērs, kuram sekot, plānojot pārmaiņas darba organizēšanā, uzskata Z.Čulkstēna.
"Lai arī pāragri izdarīt pilnīgus secinājumus, ņemot vērā, ka Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare savā ziņā ir krīzes laika "produkts", piedāvājot risinājumu efektīvākai darba organizēšanai, redzam, ka nākotnē šis segments Latvijā un Baltijas reģionā varētu būtiski paplašināt darbību," komentē Monta Geidāne, "ABSL Latvija" izpilddirektore.
Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozares asociācijas ABSL Latvia dibinātāji ir "Cabot Latvia", "Circle K Business Centre," "Cognizant GB Limited" filiāle Latvijā, "DNB Bank" ASA Latvijas filiāle, "EVRY Latvia" un "SEB Global Services". "ABSL Latvia" biedru uzņēmumos kopā strādā aptuveni 5,000 darbinieku, bet visā nozarē Latvijā 50 uzņēmumos nodarbināti vairāk nekā 15 000 darbinieku.