Arvien biežāk tiek runāts par starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) straujo attīstību un potenciālajiem ieguvumiem, tomēr joprojām lokāli ne vienmēr ir skaidrs, par ko īsti ir runa. Vai tas ir kārtējais uzpūstais burbulis «mums vajag to pašu, kas ir citiem» vai tomēr tā ir nenovēršama darba vides attīstības tendence, uz kuru mērķtiecīgi jātiecas?
Modernas darba vides un augsti kvalificētu speciālistu piesaiste nenoliedzami ir prioritāte ne vien no potenciālo darba ņēmēju puses, bet arī valsts līmenī. SPBC ienes darba vietas ne tikai zvanu centros, tie ietver arī sarežģītus biznesa procesus, kas lokāli nozīmētu augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistīšanu. Latvijā jau šobrīd SBPC sektors veido gandrīz 8000 darba vietu, un Rīgā veiksmīgi darbojas aptuveni 50 uzņēmumi, tostarp Circle K Business Centre, Tele2 Shared Service Center, Accenture, Cabot, Evry, Tieto u.c. Tomēr uz pasaules fona attiecība starp nodarbināto skaitu SBPC sektorā pret citām darba vietām ir visai niecīga. Jaunākie dati liecina, ka Centrālajā un Austrumeiropā jau šobrīd darbojas vairāk nekā 1400 SBPC, un šī nozare aizvien turpina attīstīties, tirgum pieaugot par 6% katru gadu.
Runājot par SBPC būtību un plašo spektru, jānorāda, ka sektora ietvaros tiek runāts par trīs dažādiem uzņēmumu veidiem. Ir dalīto pakalpojumu centri (SSC – Shared service centre), kuri pēc būtības ir lielu, starptautisku organizāciju struktūrvienības, kas vienā vietā veic konkrētās organizācijas biznesa atbalsta funkcijas plašākam reģionam vai pat visam pasaules tīklam. Otra kategorija ir tiešie ārpakalpojumu sniedzēji (BPO – business process outsorcing), kas līdzīgi kā dalīto pakalpojumu centri veic kādai lielai organizācijai biznesa atbalsta funkcijas, bet šo organizējot ārpakalpojumu formā kā juridiski nesaistīts pakalpojumu sniedzējs. Un kā trešie ir informācijas tehnoloģiju ārpakalpojumi (ITO – Information Technology Outsourcing), kas nodrošina pakalpojumus tieši IT virzienā. Tas, kādēļ uzņēmumi izvēlas atvērt biroju vienā vai otrā valstī, ir darbaspēka un kompetenču pieejamība. Procesi acīmredzami digitalizējas, tas nozīmē, ka mums ir jāpakārto arī izglītības sistēma tām kompetencēm, kuras ir interesantas šādiem uzņēmumiem. Kontekstā ar darbspējīgo iedzīvotāju skaitu Latvijā – katrs ceturtais cilvēks ar augstāko izglītību dzīvo un strādā ārzemēs, savukārt vecuma grupā 25-34 gadi tas ir pat katrs trešais cilvēks. Nodrošinot augsti kvalificētas darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, mēs veidojam pievilcīgu darba vidi, kuras ietvaros ir motivācija palikt Latvijā.
Kaut arī Rīga ir lielākā Baltijas valstu pilsēta un tai ir labi infrastruktūras savienojumi, šeit SBPC sektors nav attīstīts tādēļ, ka iepriekš nav bijusi kopīga attīstības vīzija starp ieinteresētajām pusēm. Kā pozitīvs rādītājs, kas apliecina mūsu rīcībspēju un ambīcijas, bija aprīļa beigās spertais praktiskais solis – tika parakstīts sadarbības memorands starp Rīgas domi, Ekonomikas ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Nacionālās Nekustamo Īpašumu Attīstītāju Aliansi un Ārvalstu Investoru padomi. Tas paredz mērķtiecīgu valsts institūciju, galvaspilsētas un privātā sektora sadarbību, ar mērķi radīt vismaz 10 tūkstošus jaunu darba vietu, kas papildinātu ikgadēju ienākošo naudas plūsmu valstī 240-270 miljonu EUR apmērā. Jaunās darba vietas SBPC sektorā piedāvātu konkurētspējīgu atalgojumu, pievilcīgu darba vidi un karjeras izaugsmes iespējas. Tomēr ne mazāk svarīgs ir valsts un pilsētas publiskais tēls. Valsts attīstību un tēlu, kāds veidojas, ir jāskata pēc būtības nevis pēc katras ieinteresētās puses politiskās piederības. Kā labo piemēru var minēt Viļņas pozīciju, kur SBPC nozare pēdējos gados piedzīvojusi 82% izaugsmi tieši mērķtiecīgās rīcības rezultātā – apzināti veidojot pilsētas tēlu, aicinot uzņēmumus uzsākt darbību šajā pilsētā un piedāvājot plašas biroju platību izvēles iespējas.
Arī biroju platību ziņā mums ir nepieciešams domāt plašāk un mērķtiecīgāk, jo joprojām Baltijas ietvaros krietni iepaliekam – astoņu gadu laikā Rīgā ir uzbūvēti 158.000 m2 biroju telpu, savukārt Tallinā un Viļņā – vairāk par 300.000 m2. Kā ļoti veiksmīgs piemērs ir minama Skanstes apkaimes jau esošā un plānotā attīstība modernu biroju piedāvājumā. Jau šobrīd tur atrodas pieprasījumam atbilstošs piedāvājums, kas uzreiz pēc piedāvājuma rašanās tika burtiski izķerts.
Tātad potenciāls un ambīcijas mums ir, tāpat ir sperti arī pirmie soļi, kas liecina par to, ka ejam pareizā virzienā. Jārosina vien mērķtiecīgāk domāt par mūsu valsts publisko tēlu un atbilstošu kompetenču kultivēšanu jau esošajā izglītības sistēmā, lai jau pēc pāris gadiem varam ar pārliecību sevi saukt par mūsdienīgu darba vides metropoli Baltijā.
