Citadeles grupa ir sasniegusi lielāko peļņu savas līdzšinējās darbības laikā, pērno noslēdzot ar 32,4 miljonu eiro revidēto peļņu, kas ir par 138% vairāk nekā 2013. gadā, informē bankas pārstāvji.

Savukārt banka gadu noslēgusi ar revidēto peļņu 29,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 91% vairāk nekā 2013. gadā.

«2014. gadā Citadele ir sasniegusi labākos rezultātus kopš savas darbības uzsākšanas. Četru gadu laikā Citadele no kompānijas, kas 2010. gadā darbību sāka ar zaudējumiem, ir kļuvusi par vienu no pelnošākajām bankām Latvijā, vienu no aktīvākajiem Latvijas tautsaimniecības kreditētājiem, stabilu darba devēju un nodokļu maksātāju,» saka bankas Citadele padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Viņš uzsver, ka Latvijas valsts no ieguldījuma Citadeles izveidošanā ir ieguvusi 758 miljonus eiro tautsaimniecības kreditēšanā, vairāk nekā 69 miljonus eiro bankas samaksāto nodokļu veidā. Citadele ir atmaksājusi valstij visu likviditātes atbalstu 203,66 miljonu eiro apmērā, procentu maksājumos par valsts atbalstu samaksājot vēl 46,32 miljonus eiro.

Mākslīgā intelekta attīstība un “Gen Z” paaudzes ienākšanu darba tirgū ir būtiskākie faktori, kas šobrīd maina finanšu pakalpojumu sektoru. Kā mainījušies klientu paradumi, kādas ir viņu gaidas un kas bankām sagādā lielākos izaicinājumus? Saruna ar bankas Citadele valdes locekli stratēģijas jautājumos Vladislavu Mironovu.

Starptautiskajā Fintech balvu ceremonijā banka Citadele nesen saņēma apbalvojumu kā labākā digitālā banka. Cik nozīmīgs ir šis apbalvojums, un pēc kādiem kritērijiem tika izvērtēti pretendenti?

Izvērtējot balvas pretendentus, tika ņemti vērā tādi kritēriji kā bankas digitālo risinājumu spēja uzlabot klientu pieredzi, inovatīvo funkciju apjoms un iespējas, drošības infrastruktūra klientu datu aizsardzībai, kā arī bankas platformās integrēto inovāciju konkurētspēja. Bija patīkami finālā būt kopā ar ASV izcelsmes banku ar ļoti attīstītiem digitāliem risinājumiem un miljoniem aktīvu lietotāju – Wells Fargo, kā arī finanšu tehnoloģiju uzņēmumu TransferMate. Mums tas bija nozīmīgs brīdis, jo bijām vienīgā Baltijas reģiona banka, kas ieguva iespēju sacensties ar pasaulē vadošajām bankām. Tas stiprināja pārliecību, ka Baltijā radītie digitālie risinājumi ir konkurētspējīgi pasaules līmenī. Pirmo pilnvērtīgo bankas mobilo risinājumu izveidojām 2018. gadā. Varam lepoties, ka mūsu bankas klienti ir vieni no aktīvākajiem digitālo risinājumu lietotājiem Eiropā, proti, mūsu klienti mobilajā lietotnē veic vairāk nekā 20 darbības mēnesī, neskaitot konta bilances apskatīšanu. Tas ietver pārskaitījumus, C Rewards punktu pārvaldīšanu, informācijas meklēšanu un citas darbības. Mūsu klientu vidū vien 4 % nav aktīvi digitālo kanālu lietotāji un galvenokārt izmanto bankomātos vai filiālēs pieejamos pakalpojumus. Pārējie 96 % aktīvi izmanto tieši digitālos risinājumus. Šādi rādītāji ir iespējami, pateicoties ērtai pakalpojumu infrastruktūrai. Bijām vieni no pirmajiem, kas ieviesa klienta konta atvēršanu attālināti ar pašportreta fotogrāfiju, kā arī FaceID un TouchID pārskaitījumu veikšanai. Mūsu pieeja digitālās infrastruktūras risinājumiem ļāva nopelnīt šo apbalvojumu.

Valdība otrdien atbalstīja AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju pārdošanas nosacījumus, kas paredz, ka ASV investors Ripplewood Holdings bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem.

Precīzi bankas pārdošanas līguma nosacījumi būs zināmi drīzumā, kad Latvijā ieradīsies ASV investori. Konkrētu datumu līguma nosacījumu atklāšanai Privatizācijas aģentūras vadītājs vadītājs Ansis Spridzāns nenosauca. Līguma detaļas būs zināmas tad, kad ar investoriem tiks parakstīts līgums par Citadeles pārdošanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem atklāja, ka piektdien, 31.oktobrī, Latvijā ieradīsies Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolinss un tad, iespējams, tiks sniegta plašāka informācija par līguma nosacījumiem.

Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) sacīja, ka divu gadu nosacījums par pārdošanas ierobežojumu attiecas tikai uz bankas akcijām.

Vienīgais, kas Citadeles pārdošanas procesā ir neskaidrs, – kādēļ tas tiek tik slikti izskaidrots.

Reputācija Citadeles pircējiem no ASV ir pārāk dārga, lai ar to riskētu salīdzinoši nelielā darījuma dēļ, par Ripplewood Holdings un to piesaistītajiem plašāk nezināmajiem investoriem saka uzņēmējs un investors Džerijs Virts.

Mūsu sarunas iemesls ir tāds, ka jūs it kā pazīstot ASV investorus no Ripplewood Holdings.

Kompānijas vadītāju Timu Kolinsu es zinu pēc viņa reputācijas Amerikas investoru un baņķieru vidē. Amerika ir liela zeme, un mēs neesam tik tuvu pazīstami. Tomēr viņš ir finanšu industrijā labi zināms cilvēks, un daudzu gadu gaitā viņš Ripplewood ir veicis ar Citadeli pēc būtības salīdzināmus investīciju darījumus, tikai daudz lielākā mērogā.

Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns un valdes loceklis Guntis Lausks iesnieguši atlūgumus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

PA valdei piektdien būtu jāparaksta līgums par Citadeles pārdošanu.

E. Urpena informē, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis A. Spridzāna un G. Lauska iesniegumus par amatu atstāšanu saņēmis ceturtdiena, 29. oktobrī. «Esmu saņēmis atlūgumus no abiem Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, man, diemžēl, nebija iespējas tos nepieņemt. Lai ieceltu jaunu PA valdi, Ekonomikas ministrija operatīvi ir uzrunājusi cilvēkus, kas pārzina bankas Citadeles darījumu, jo šī darījuma noslēgšana pašlaik ir galvenais aģentūras uzdevums, un noslēguma fāzē ir praktiski neiespējami iesaistīt cilvēkus no malas. Pašlaik ir viens kandidāts uz valdes locekļa amatu; lai valde būtu rīcībspējīga, ir nepieciešami divi locekļi,» norāda ekonomikas ministrs.

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Divu gadu tālākpārdošanas aizlieguma termiņš Citadeles bankas pircējiem ir pilnīgi bezjēdzīgs un finanšu tirgos elementāri apejams. Ar opciju darījumiem var panākt īpašnieku maiņu, arī nepārdodot akcijas

Ar vārdiem «Privatizācijas aģentūra uzskata, ka viņi ir panākuši tādu vienošanos, kādu ir panākuši» Latvijas premjere Laimdota Straujuma pretendē ne tikai uz gada komiskākā citāta autores godu, bet, iespējams, arī vēlas demonstrēt, ka valdībai šo vienošanos nav nekāda sakara. Privatizācijas aģentūra atrodas pilnībā ārpus kontroles, sazin ko un ar ko vienojas, un premjerei atliek tikai noplātīt rokas, pasakot «kā nu ir, tā ir».

Šāda nevarības poza valdības vadītājai ir iracionāla pašos pamatos, it īpaši atceroties Citadeles tirgošanas pēdējo mēnešu vēsturi. Slēgtā valdības sēdē pēkšņi izkristalizējās viens ekskluzīvs pircējs – ASV fonds Ripplewood Holdings. Pēc brīža izrādījās, ka šis fonds tomēr pirks tikai 25% no valstij piederošajām Citadeles akcijām, 50% atvēlot «pasaules līmeņa finanšu cilvēkiem», no kuriem viens, kā rakstīja portāls pietiek.com, izrādījās svaigi notiesāts par nodokļu nemaksāšanu. Kā ziņoja laikraksts Diena, varas partijas Vienotība spices cilvēki, ieskaitot jaunizcepto Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, šovasar kopā ar šī fonda pārstāvi devās braucienā uz Gruziju. Pilnīgi nejauši, protams, un par Citadeles darījumu ne vārdiņa nerunājot. Pati Citadeles tirgošana izrādījās ļoti konfidenciāla, tāpat kā šīs bankas pārdošanas summa, kas, uz pirkstiem sametot no valdības pārstāvju izteiktajiem pusvārdiem, pašlaik izskatās pēc diezgan pieticīgiem 74 milj. eiro. Tagad kā pēdējais lielākais sasniegums sabiedrībai tiek prezentēts, ka jaunie Citadeles īpašnieki banku nedrīkstēs pārdot veselus divus gadus, lai gan bija gribējuši to piespiedu kārtā paturēt ne ilgāk par vienu gadu.

Banka Citadele šī gada pirmajā ceturksnī ir strādājusi ar 5,7 miljonu eiro peļņu pēc uzkrājumiem un nodokļu nomaksas, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā laika periodā, informē bankas pārstāvji.

Bet Citadeles grupa ir strādājusi ar 5,9 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā bija plānots.

«Eiro ieviešanas efekts līdz šim ir bijis mazāks, nekā bijām plānojuši. Neskatoties uz to, ka šī gada pirmajā ceturksnī līdz ar Latvijas pāreju uz eiro bankai bija nepieciešams turpināt ieguldīt finanšu līdzekļus šī procesa nodrošināšanai un samazinājās ieņēmumi no valūtas maiņas darījumiem, mēs esam turpinājuši uzlabot Citadeles finansiālās darbības rezultātus un sasnieguši jaunu bankas trīs mēnešu peļņas rekordu,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Aktieru maiņai nav nozīmes, ja spēlē to pašu prihvatizācijas lugu, ko pagājušā gadsimta 90. gados

Pēdējās dienās valdības pārstāvji Latvijas sabiedrībai aktīvi cenšas iesmērēt ideju – esot ļoti labi, ka 25% akciju no valstij piederošās Citadeles bankas par nenosauktu summu iegādāsies ASV fonds Ripplewood Holdings un vēl 50% nopirks vārdā neminēti investori. Šie investori pēc premjeres Laimdotas Straujumas sacītā esot pasaules augstākā līmeņa finanšu cilvēki, turklāt premjere īpaši uzsver, ka neviens no viņiem neesot no Latvijas. Vai tas ir kaut kāds īpašs sasniegums, ka valdība savas valsts investoriem tā neuzticas? Nav saprotams, ar ko šādu neuzticību ir pelnījusi, piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vai Latvijas pensiju fonds. Turklāt pēc premjeres sacītā iznāk, ka valdība neuzticas arī Eiropas Komisijai, kas pārņemtu Citadeles tirgošanu savās rokās, ja mūsu valdība to pa galvu, pa kaklu līdz 30. septembrim nepārdotu jau minētajam Ripplewood Holdings un «pasaules līmeņa finanšu cilvēkiem». Eiropas Komisijai nevarot ticēt, jo nevarot zināt, par kādu cenu tā banku pārdošot. Jājautā, vai tiešām ir iespējams Citadeles banku pārdot vēl lētāk, nekā par pašlaik jau neoficiāli plašsaziņu telpā figurējošiem 65–70 miljoniem eiro? Kāds pamats ir domāt, ka Eiropas Komisija būtu ieinteresēta pārdot Citadeli zem tirgus cenas? Toties visai pamatotas ir aizdomas, ka Eiropas Komisija varētu izvēlēties citus bankas pircējus, nevis tos, kam mūsu valdība slēgtās sēdēs, sabiedrībai neko nepaskaidrojot, piešķīrusi ekskluzīvas Citadeles iegādes iespējas.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

ASV investori Ripplewood Holdings vēlētos, lai bankas Citadeles tālākpārdošanas laika ierobežojums nav garāks par gadu, kamēr valdība vēlas, lai šis termiņš līgumā tiktu noteikts pieci gadi, trešdien LNT atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Premjere atzina, ka tālākpārdošanas laika ierobežojums ir viens no domstarpību objektiem, par kuru vēl notiek sarunas, proti, vai tas būs tuvāks investoru, vai arī valdības vēlmēm.

Politiķe atkārtoti uzsvēra, ka par bankai piesaistīto investoru reputāciju viņa nešaubās - tie visi būšot privātas personas no Amerikas kontinenta, kas nav aizslēpušās aiz ofšoriem un kuri bankas pārdošanas līgumā tiks ierakstīti kā tieši labuma guvēji.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka informācijas noplūde saistībā ar AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas procesu bankas cenu samazināja par septiņiem miljoniem eiro.

Šī gada aprīlī pabeigtajā Citadeles bankas akciju iegādes darījumā Glimstedt biroji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sadarbībā ar starptautisko advokātu biroju Slaughter&May, kas konsultē Ripplewood Advisors, nodrošināja juridisko atbalstu gan Citadeles akciju pirkuma līguma noslēgšanas laikā, gan arī darījuma izpildes un pabeigšanas procesā, informē Glimstedt.

Glimstedt Latvijas biroja partnerei Initai Jurkai investori uzticēja pārbaudīt un parakstīt darījuma noslēguma dokumentus. Savukārt uzreiz pēc akciju pirkuma darījuma noslēguma Glimstedt pārstāvēja jaunos Citadeles akcionārus arī pirmajā akcionāru sapulcē, kurā kopīgi ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) tika pieņemts lēmums par bankas pamatkapitāla palielināšanu.

«Tā kā akciju pircēji bija starptautisku investoru grupa, darījuma izpildes noslēguma fāzē bija nepieciešams veikt virkni dokumentu saskaņošanas procedūru, lai iesaistītās puses vienlaicīgi varētu dot savu piekrišanu, ka nepieciešamie nosacījumi pirkuma cenas samaksai ir iestājušies un akciju īpašuma tiesības ir nododamas,» skaidro I.Jurka.

AS Citadele banka koncerns 2016. gadā strādājis ar 40,7 miljonu eiro lielu peļņu, kas ir par 56% vairāk nekā 2015. gadā, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Peļņas pieaugumu 2016. gadā būtiski ietekmēja 11,3 miljonu eiro lieli ienākumi no Citadelei piederošo Visa Europe akciju pārdošanas Visa Inc..Neņemot vērā vienreizējos ienākumus no Visa akciju pārdošanas, Citadeles koncerna pamatdarbības ienākumi palielinājās par 9%. Arī Citadeles grupas aktīvu kvalitāte 2016. gadā turpināja uzlaboties. Šaubīgo kredītu rādītājs samazinājās līdz 9,9% salīdzinājumā ar 10,8% 2015. gada beigās.

Citadeles grupas neto kredītportfelis 2016. gadā pieauga par 6% līdz 1,24 miljardiem eiro. Šis pieaugums atspoguļo Citadeles stratēģiju būt aktīvam spēlētājam mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanā Baltijas valstīs, kā arī patēriņa kreditēšanas jomā Latvijā un Lietuvā. 2016. gada laikā par 13% palielinājās arī klientu noguldījumu apjoms; gada beigās kopējais noguldījumu apjoms Citadeles grupas bankās sasniedza 2,92 miljardus eiro.

Saņemtas visas nepieciešamās atļaujas, lai pabeigtu darījumu starp AS "Citadele banka" un "UniCredit S.p.A". Rezultātā ir paredzams, ka no 2021. gada janvāra SIA "UniCredit Leasing" Baltijā, ieskaitot tās Igaunijas un Lietuvas filiāles, būs daļa no "Citadeles", informē banka.

Darījuma rezultātā "Citadele" palielinās savu līzinga tirgus daļu Baltijā.

Līdz šī gada beigām SIA "UniCredit Leasing" un SIA "Citadeles" līzings un faktorings turpinās strādās kā neatkarīgi uzņēmumi un sniegt savus finanšu pakalpojumus. Jaunais "Citadeles Grupas" līzinga uzņēmums balstīsies uz SIA "UniCredit Leasing" un SIA "Citadeles" līzings un faktorings praksi, kā arī sniegs vairāk iespēju saviem partneriem un klientiem.

Ar SIA "UniCredit Leasing" noslēgtie līgumi un visas pārējās esošās saistības paliks spēkā saskaņā ar to pašreizējiem noteikumiem.

Citadele papildina līzinga biznesu, iegādājoties UniCredit Leasing  

AS "Citadele banka" paziņojusi par līguma noslēgšanu ar UniCredit S.p.A., saskaņā ar...

"Teju gadu mēs esam aktīvi strādājuši, lai saņemtu visas nepieciešamās atļaujas no uzraugošajām iestādēm Baltijā. Šis ir viens no lielākajiem darījumiem nozarē Baltijā, no kura lielākie ieguvēji viennozīmīgi būs klienti un sadarbības partneri. Apvienojot finanšu nozares un līzinga jomas zināšanas, profesionāļus, klientu servisu un digitālos risinājumus, paplašināsim iespējas gan līdzšinējiem SIA "UniCredit Leasing", gan "Citadeles" un "Citadeles" līzings un faktorings klientiem," uzver Johans Akerbloms (Johan Akerblom), "Citadeles" vadītājs.

Noslēgumam tuvojas nozīmīgs Parex bankas glābšanas epopejas posms – tās labās daļas jeb Citadeles pārdošana. Tas sniegs skaidru atbildi uz jautājumu – cik daudz vai maz valstij izdosies atgūt no savulaik ieguldītā.

Valsts ieguldīto līdzekļu Parex bankā atgūšana būtu brīnums, 2010.gadā intervijā DB ļoti godīgi atzina toreizējās Parex bankas (tagad Reverta) valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams. «Ja arī valsts kaut ko zaudēs Parex, zaudējumi būs niecīgi, salīdzinot ar to, kādi tie būtu, ja valsts neglābtu banku,» tajā pašā gadā DB jau daudz politkorektāk izsakās bankas padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons. Ar Parex bankas pārdošanu nekavēsimies, taču svarīgāk ir nevis tas, cik steidzami tas tiks izdarīts, bet ar kādiem nosacījumiem, – 2010.gadā vēl pirms bankas sašķelšanas labajā un sliktajā daļā publiski solīja tā laika Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

«Citadeles» koncerna 2017. gada pirmo deviņu mēnešu neto peļņa bija 2,6 miljoni eiro. Peļņas rādītājus ietekmēja 23,2 miljonu eiro izdevumi, kas saistīti ar atliktā nodokļa aktīva norakstīšanu Latvijas uzņēmumu ienākumu nodokļu likumdošanas izmaiņu rezultātā, informē bankas Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Viņa skaidro, ka pirms nodokļa aktīva norakstīšanas «Citadeles» koncerna 2017. gada pirmo deviņu mēnešu peļņa bija 25,9 miljoni eiro, salīdzinot ar 25,2 miljoniem eiro koncerna peļņu šajā periodā pirms gada. 2016. gada pirmo deviņu mēnešu neto peļņu ietekmēja vienreizēji būtiski ieņēmumi 11,3 miljonu eiro apmērā no «Citadeles» līdzdalības daļu «Visa Europe» pārdošanas «Visa Inc», kas palielināja kopējo peļņas apmēru līdz 36,6 miljoniem eiro.

Neņemot vērā vienreizēju nodokļa aktīvu norakstīšanu, «Citadeles» koncerns turpināja nodrošināt augstu pelnītspēju, uzrādot koriģēto ROE rādītāju 13,5% (bankas: 10,0%) un koriģēto ROA rādītāju 1,05% (bankas: 0,93%). Neņemot vērā vienreizējos ienākumus no «Visa Europe» akciju pārdošanas «Visa Inc.», 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos tika sasniegts 14,4% ROE (bankas: 10,6%) un 1,10% ROA (bankas: 0,95%), skaidro bankā.

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Divas nedēļas pēc eiro ieviešanas - no 1. līdz 14.janvārim - bankas Citadele naudas iemaksas bankomātos varēs iemaksāt divas valūtas – gan latus, gan eiro, informēja bankas pārstāvji.

Savukārt izņemt no bankomātiem, sākot no 1.janvāra varēs tikai eiro valūtas banknotes.

Iemaksāt naudu savā kontā var bez maksas, izmantojot Citadeles naudas iemaksas bankomātus.

Ar bankas Citadele maksājumu kartēm - Citadeles norēķinu karti MasterCard, Citadeles norēķinu karti Maestro un Citadeles Win-win MasterCard karti - klienti skaidru naudu bez komisijas maksas var izņemt gan no Citadeles bankomātiem, gan Nordea bankas bankomātiem.

Tāpat klienti ar Citadeles norēķinu karti MasterCard un Citadeles Win-win MasterCard karti skaidru naudu reizi mēnesī bez komisijas maksas var izņemt jebkuras bankas bankomātos.

Ārzemēs nav pārsteigums, kad internetā paralēli apģērbam un kosmētikai var nopirkt arī Twitter kontu un Facebook like klikšķus. Tādējādi uzņēmums dienas laikā var tikt pie Twitter konta ar prāvu sekotāju pulciņu, tikai pirms tam jānomaina konta nosaukums. Kontu pārdošana aktuāla varētu kļūt arī Latvijā.

«Ko par sevi var liecināt uzņēmuma konts vien ar pāris sekotājiem? Izklausās nenopietni, vai ne?» DB iemeslus kontu iegādei skaidro Latvijas Interneta asociācijas izpilddiretors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Savukārt, ja uzņēmums lietotājus cenšas piesaistīt saviem spēkiem, tad darbiniekam ir jānopūlas vaigs sviedros, taču sekotāju auditorija tādējādi būtu kvalitatīvāka, atzīmē V. Šeļmanovs-Plešs. Lai gan Latvijā Twitter kontu iegādes prakse plaši izplatīta nav, pāris gadījumu ir bijuši un sagaidāms, ka nākotnē situācija mainīsies. Dzirdēti stāsti, kad ar dažādu akciju palīdzību Twitter konts tiek popularizēts, piesaistīti lietotāji, bet pēc laika aktivitātes apstājas un tā vietā reizi nedēļā tiek ievietots reklāmas sludinājums. «Tas, ka uzņēmumi nevēlas atzīties konta iegādē, ir saprotams. Uzņēmumam gribas, lai cilvēki domā, ka sekotāji ir nevis tāpēc, ka konts ir nopirkts, bet tāpēc, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un preces ir saistošas,» neslēpj V. Šeļmanovs-Plešs. Kopumā Latvijā uzņēmumi vēl nav apzinājušies sociālo tīklu ietekmi. Lai gan dažādos topos interneta ātrumu ziņā esam līderi, taču interneta aktivitāšu vidū ar šādiem rādītājiem lepoties nevaram. Latvijā biznesa vide ir salīdzinoši kūtra uz šādu knifu izmantošanu. Rīki ir rokā, tāpēc vajadzētu tos izmantot, sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Citadeles grupas neto peļņa pirmajā pusgadā palielinājusies par 20%, kā arī pieauguši procentu ienākumi, informē bankas pārstāvji.

Neto peļņa pieaugusi par 20% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 18.0 miljonus eiro. Neto procentu ienākumi palielinājušies par 10% salīdzinājumā ar 2017. gada 1. pusgadu, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Kredītportfelis kopš 2017. gada 31. decembra palielinājies par 29 miljoniem eiro. Kopš 2017. gada 30. jūnija jaunos kredītos piešķirti 480 miljoni eiro.

Bankas kapitāla atdeve pieaugusi līdz 13.1%, salīdzinot ar 11.5% šajā pašā periodā pagājušajā gadā, savukārt grupas kapitāla pietiekamības rādītājs ir 18%.

Citadeles grupas darbības rezultātus 2018. gada 1. pusgadā galvenokārt sekmēja tīro procentu ienākumu palielināšanās no Baltijas kredītportfeļa apjoma pieauguma, kā arī augstāka portfeļa ienesīguma. Grupas tīrie procentu ienākumi pieauga par 10%, sasniedzot 39.9 miljonus eiro. Grupas neto peļņa, salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, palielinājās par 20% un sasniedza 18.0 miljonus eiro.

Banka Citadele pagājušo gadu ir noslēgusi ar 15,2 miljonu eiro peļņu, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu ir teju dubultojusies, informē bankas pārstāvji.

Savukārt Citadeles grupa 2013. gadu noslēgusi ar 13,7 miljonu eiro peļņu, kas arī ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Citadeles grupas pamatdarbības ieņēmumi palielinājās par 10,2%, sasniedzot 107,6 miljonus eiro. Bankas pamatdarbības ieņēmumi palielinājās par 20,7%, sasniedzot 88,4 miljonus eiro.

Pagājušā gada laikā Citadeles grupas kredītportfelis pieauga par 36,6 miljoniem eiro un sasniedza 1,05 miljardus eiro, bet bankas kredītportfelis pieauga par 30,2 miljoniem eiro jeb 4,3% un sasniedza 924,9 miljonus eiro.

Kā skaidro bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, pērn galvenā uzmanība tika pievērsta jaunu darbības virzienu, produktu attīstībai un stingrai risku pārvaldībai.

Valdība otrdien pēc vairāku stundu lemšanas ir akceptējusi ASV fonda Ripplewood Holdings izteikto bankas Citadele iegādes piedāvājumu, žurnālistus informēja valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V), atsakoties pašlaik sniegt sīkāku informāciju par darījuma nosacījumiem.

Straujuma stāstīja, ka šo darījumu atbalsta arī otrs Citadeles dalībnieks - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Bankas pārdošanas līgums tikšot saskaņots tuvākajā laikā.

Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolins atzina, ka pēc darījuma 25% Citadeles kapitāldaļu paliks ERAB īpašumā, 25% - Ripplewood Holdings, bet 50% - patlaban nenosauktiem investoriem. Pēc Kolina teiktā, nenosauktie investori nav saistīti ar Latviju.

Arī Straujuma darījuma detaļas neatklāja, bet piebilda, ka bankas investori - patiesie labuma guvēji - un darījuma summa tiks nosaukta drīzumā pēc līguma parakstīšanas, jo 30.septembris ir pēdējais datums, kad Eiropas Komisija vai nu akceptē darījumu, vai pārņem darījuma veikšanu savā ziņā.

Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst krāpšanas veids, kurā viltus investīciju platformu pārstāvji, izmantojot manipulāciju un nepatiesu informāciju, mēģina izkrāpt cilvēku naudu. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, redzam, ka šādu gadījumu skaits pieauga par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%.

SEB banka veica eksperimentu, atsaucoties kādam investīciju platformas reklāmas piedāvājumam, kas publicēts uzņēmēja Īlona Maska vārdā, un jau nākamajā dienā saņēma krāpnieku zvanu.

Krāpnieka zvanu saņēma kolēģis no Drošības pārvaldes, kurš uzdevās par Aleksandru, un sarunas laikā atklājās vairākas tipiskas situācijas, kas liecina par to, ka zvanītāja nolūki nav godprātīgi. Visbiežāk šādi zvanītāji komunicē krievu valodā, kā arī uzstāj, lai arī jūs ar viņiem runātu viņiem ērtā valodā. Tomēr pēdējā laikā arvien biežāk zvanītāji mēdz runāt arī latviski, tāpēc valoda nebūtu vienīgā pazīme, kā atpazīt krāpnieku.

Sajust naudas garšu

Sākotnēji krāpnieks centās iegūt pēc iespējas detalizētāku informāciju par Aleksandru, tostarp ar ko viņš nodarbojas, lai labāk izprastu, cik lielas naudas summas viņu varētu piesaistīt. Vienlaikus krāpnieks mudināja Aleksandru iztēloties savu iespējamo peļņu, stāstot par citu cilvēku veiksmīgo darbošanos konkrētajā platformā, kā arī ieskicējot ainu, kas būtu iespējami tuva Aleksandra ikdienas realitātei.

Pirmās nenodrošināto subordinēto obligāciju programmas ietvaros banka Citadele plāno veikt obligāciju emisiju līdz 40 miljonu eiro apmērā. Obligācijas ir plānots iekļaut regulētajā tirgū - biržas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā, informē bankas pārstāvji.

Emisiju mērķis ir stiprināt bankas kapitālu nākotnes biznesa mērķu sasniegšanai, izmantojot piesaistītos līdzekļus kā bankas subordinēto kapitālu, un veikt pirmstermiņa subordinētā aizdevuma atmaksu Latvijas Privatizācijas aģentūrai. Obligācijas tiks piedāvātas ieguldītājiem Latvijā un Lietuvā, kā arī tās varēs iegādāties kvalificētie ieguldītāji no citām Eiropas ekonomiskās zonas valstīm.

Ar šo stratēģisko lēmumu vēlamies stiprināt bankas kapitālu, lai turpinātu bankas uzņemto kursu – aktīvu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. 2015. gada pirmajā pusē Citadeles akcionāri bankas kapitālu palielināja par gandrīz 19 miljoniem eiro – šīs solis palīdzēja kāpināt uzņēmumu kreditēšanas tempus. Kopš 2015. gada sākuma Citadeles koncerna kredītportfelis ir audzis par 155 miljoniem eiro. Mūsu mērķis ir dažādot kapitāla piesaistes avotus, paplašinot investoru loku ar stabilu interesi par Citadeles obligācijām. Kreditējot uzņēmumus, iegūtais līdzekļu apjoms tiks ieguldīts Baltijas ekonomikā, norāda bankas Citadele Resursu direkcijas vadītājs Kaspars Jansons.