Jaunākais izdevums

«Citadeles» koncerna 2017. gada pirmo deviņu mēnešu neto peļņa bija 2,6 miljoni eiro. Peļņas rādītājus ietekmēja 23,2 miljonu eiro izdevumi, kas saistīti ar atliktā nodokļa aktīva norakstīšanu Latvijas uzņēmumu ienākumu nodokļu likumdošanas izmaiņu rezultātā, informē bankas Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Viņa skaidro, ka pirms nodokļa aktīva norakstīšanas «Citadeles» koncerna 2017. gada pirmo deviņu mēnešu peļņa bija 25,9 miljoni eiro, salīdzinot ar 25,2 miljoniem eiro koncerna peļņu šajā periodā pirms gada. 2016. gada pirmo deviņu mēnešu neto peļņu ietekmēja vienreizēji būtiski ieņēmumi 11,3 miljonu eiro apmērā no «Citadeles» līdzdalības daļu «Visa Europe» pārdošanas «Visa Inc», kas palielināja kopējo peļņas apmēru līdz 36,6 miljoniem eiro.

Neņemot vērā vienreizēju nodokļa aktīvu norakstīšanu, «Citadeles» koncerns turpināja nodrošināt augstu pelnītspēju, uzrādot koriģēto ROE rādītāju 13,5% (bankas: 10,0%) un koriģēto ROA rādītāju 1,05% (bankas: 0,93%). Neņemot vērā vienreizējos ienākumus no «Visa Europe» akciju pārdošanas «Visa Inc.», 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos tika sasniegts 14,4% ROE (bankas: 10,6%) un 1,10% ROA (bankas: 0,95%), skaidro bankā.

«Citadeles» neto procentu ienākumi pieauga par 16%, sasniedzot 55,8 miljonus eiro. To galvenokārt sekmēja pieaugums «Citadeles» koncerna Baltijas valstu kredītu portfeļu atdevē un apjomā. Koncerna neto komisijas ienākumi samazinājās par 3 % līdz 27,1 miljoniem eiro. Samazinājums bija saistīts ar koncerna veiktajiem risku samazināšanas pasākumiem attiecībā uz USD valūtas pārskaitījumiem.

Aktīvu kvalitāte turpina uzlaboties, slikto kredītu (NPL) rādītajam samazinoties līdz 9,0% (salīdzinājumā – 9,2% 2016. gada septembrī). Koncerna kapitāla pietiekamības rādītājs (CAR) sasniedza 17% salīdzinājumā ar 13,8% 2016. gada septembrī.

«Citadeles» koncerns tiek pārvaldīts no Latvijas ar meitas uzņēmumiem un filiālēm Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Šveicē. «Citadele» nodrošina norēķinus un karšu maksājumus, aizdevumus, noguldījumu, ieguldījumu, aktīvu pārvaldes un līzinga pakalpojumus, kā arī virkni ekskluzīvus, unikālus produktus.

Lasi Arī:

Citadele šogad Latvijā izsniegusi kredītus 200 miljonu eiro apmērā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 102,4 miljonus eiro, bet peļņa - 7,6 miljonus eiro, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Koncerna apgrozījums 2018. gada deviņos mēnešos bija 102,4 milj. eiro, kas ir par 6,6 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada deviņos mēnešos bija 7,6 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ir palielinājusies par 1,1 milj. eiro vai par 17%. 2018. gada deviņos mēnešos Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 82 pasaules valstīm kopumā par 95,3 milj. eiro, kas ir par 6,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Sasniegtie rezultāti apliecina, ka farmācijas biznesā stabila augšupeja ir sasniedzama ar pārdomātu stratēģiju un eksporta apjomu audzēšanu. Mēs stiprinām savas tirgus pozīcijas, pateicoties koncerna sabiedrību sekmīgai darbībai starptautiskā arēnā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Grindeks» apgrozījums 2017. gada deviņos mēnešos sasniedzis 95,9 miljonus eiro, kas ir par 23,5 milj. eiro vai par 32% vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2017. gada deviņos mēnešos bija 6,5 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gada deviņiem mēnešiem, ir palielinājusies par 0,04 milj. eiro vai 1%. Bruto peļņas rentabilitāte 2017. gada deviņos mēnešos bija 58%, savukārt tīrās peļņas rentabilitāte bija 7%. 2017. gada deviņos mēnešos Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 69 pasaules valstīm kopumā par 88,8 milj. eiro, kas ir par 24,0 milj. eiro vai par 37% vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos.

«Grindeks» gatavo zāļu pārdošanas apjoms 2017. gada deviņos mēnešos bija 89,7 milj. eiro un ir palielinājies, salīdzinot 2016. gada deviņiem mēnešiem, par 23,8 milj. eiro vai 36%. Pārdošanas apjoms Krievijā, pārējās NVS valstīs un Gruzijā 2017. gada deviņos mēnešos sasniedza 58,9 milj. eiro, kas ir par 20,7 milj. eiro vai par 54% vairāk nekā 2016. gada deviņos mēnešos. Salīdzinot ar 2016. gada deviņiem mēnešiem, 2017. gada deviņos mēnešos, ievērojamākais pārdošanas apjoma pieaugums sasniegts – Tadžikistānā 2 reizes, Krievijā par 87%, Azerbaidžānā par 40%, Kirgizstānā par 36%, Ukrainā par 28% un Armēnijā par 26%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka,24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad deviņos mēnešos ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada deviņos mēnešos bankas "Citadele" zaudējumi bija 24,451 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad deviņos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad deviņos mēnešos bija 4,041 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi pieauguši līdz 3,698 miljoniem eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,179 miljoni eiro pretstatā peļņai pērn attiecīgajā periodā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 71,5%, sasniedzot 978 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada deviņos mēnešos starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad deviņos mēnešos "Swedbank" peļņa bija 59,913 miljoni eiro, kas ir par 28,1% mazāk nekā 2019.gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 7,496 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% jeb 555 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada deviņos mēnešos, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada deviņos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 3,799 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% jeb trīs miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Šogad deviņos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 33,6% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pērn deviņos mēnešos - 35,6%.

Savukārt norēķini veikalos 2024.gada deviņos mēnešos veidoja 43,9% (pērn attiecīgajā periodā - 43%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,9% (3,4%).

Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada deviņos mēnešos veikti kopumā 4,957 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2023.gada deviņos mēnešos, tostarp apģērbu veikalos - 435,64 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 1,537 miljardi eiro, kas ir par 30,9% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 2,7 reizes un bija 283,4 miljoni eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus koncerna mātesuzņēmuma "Latvenergo" apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 1,084 miljardi eiro, kas ir par 47,1% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet kompānijas peļņa pieauga 2,2 reizes - līdz 276,849 miljoniem eiro.

Kā norāda "Latvenergo", būtiskākā ietekme uz Latvenergo finanšu un darbības rezultātiem 2023.gada deviņos mēnešos joprojām saglabājas no 2023.gada pavasarī pieredzētā ražošanas pieauguma Daugavas hidroelektrostacijās (HES), kur izstrādāts pēdējo 20 gadu laikā lielākais elektroenerģijas apjoms deviņu mēnešu periodā.

Šā gada deviņos mēnešos "Latvenergo" koncernā tika saražota 3971 gigavatstunda (GWh) elektroenerģijas, un tas ir par 46% vairāk elektroenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Ergo straujš parakstīto prēmiju, peļņas un tirgus daļas pieaugums

Žanete Hāka,28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs palielinājusi gan apdrošināšanas prēmiju apjomu, gan peļņu, gan arī tirgus daļu, informē uzņēmums.

Šā gada deviņos mēnešos Ergo Baltijas valstīs parakstīja apdrošināšanas prēmijas 177 miljonu eiro apmērā (2016. gada deviņos mēnešos – 149 miljonus eiro). Ergo apdrošināšanas prēmiju pieaugums 18,4% apmērā pārsniedza Baltijas apdrošināšanas tirgus pieauguma tempu (14,5%), tādējādi palielinot tirgus daļu līdz 14,4 % (2016. gada deviņos mēnešos – 14,0 %). Ergo peļņa deviņos mēnešos sasniedza 6,8 miljonus eiro (2016. gada deviņos mēnešos – 3,5 miljonus eiro).

Lielākais Ergo parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoma pieaugums nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sasniegts transportlīdzekļu apdrošināšanā, savukārt dzīvības apdrošināšanas segmentā – uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā Latvijā un Lietuvā, kā arī dzīvības apdrošināšanas produktos Igaunijā. Peļņas pieaugumu nedzīvības apdrošināšanas segmentā visās trijās Baltijas valstīs sekmēja Ergo koncentrēšanās uz rentablu izaugsmi. Ergo sasniegtais pozitīvais rezultāts veselības apdrošināšanā būtiski sekmēja labu rezultātu sasniegšanu dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,74 miljardi eiro, kas ir par 145,6 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada deviņos mēnešos bija par 672,2 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā 2023.gada deviņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,114 miljardus eiro, kas ir par 153 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 8,378 miljardus eiro, kas ir par 256,1 miljonu eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,736 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,1 miljonu eiro jeb 6,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 626,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 7,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkla apgrozījums deviņos mēnešos sasniedza 238,8 miljonus eiro

LETA,05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Sadales tīkls» apgrozījums deviņos mēnešos bija 238,8 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 3,5% vairāk nekā deviņos mēnešos pērn, liecina «Sadales tīkla» nerevidētie starpperiodu saīsinātie finanšu pārskati par deviņu mēnešu periodu, kas beidzās šā gada 30.septembrī.

Kompānijas peļņa šajā periodā bija 23,784 miljoni eiro. Pērn šajā periodā «Sadales tīkls» cieta zaudējumus 3,108 miljonu eiro apmērā. Tikmēr uzņēmuma peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA bija 85,7 miljoni eiro, kas ir pieaugums par gandrīz 20%, salīdzinot ar deviņiem mēnešiem pērn, kad EBITDA bija 71,434 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka, saglabājoties nelielam sadalītās elektroenerģijas apjoma samazinājumam vienas gigavatstundas (GWh) apmērā, «Sadales tīkla» 2017.gada deviņu mēnešu darbības rezultāts ir pieaudzis, kā galvenie pozitīvie faktori bijuši sadales sistēmas pakalpojumu ieņēmumu pieaugums par 12,9 miljoniem eiro vai 6%, darbības izmaksu samazinājums un efektivitātes pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele šogad Latvijā izsniegusi kredītus 200 miljonu eiro apmērā

Rūta Lapiņa,30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā bankas «Citadele» kredītportfelis sasniedzis 1,021 miljardu eiro un 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos banka piešķīra kredītus 200 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5 % vairāk nekā 2016. gada pirmajos deviņos mēnešos, informē bankas «Citadele» Ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Tostarp privātpersonām kredītos tika piešķirti 69 miljoni eiro, mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un korporatīvajiem klientiem tika piešķirti 132 miljoni eiro.

Klientu noguldījumi Latvijā pieauga par 2% – līdz 1,9 miljardiem eiro.

B. Ābelniece atzīmē, ka «Citadele» šogad ir veikusi būtiskus ieguldījumus jaunākajās tehnoloģijās un paredzams, ka līdz 2020. gadam pilnīgi visi norēķinu termināli Latvijā būs aprīkoti ar bezkontakta norēķinu funkcionalitāti.

Kopumā «Citadeles» koncerna neto kredītu portfelis turpināja pieaugt, sasniedzot 1,34 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gada septembrī. Atbilstoši «Citadeles» stratēģijai «Citadeles» Baltijas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas segmenti bija galvenie kredītu portfeļa pieauguma veicinātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš deviņos mēnešos strādā ar 1,9 miljonu eiro peļņu

Dienas Bizness,30.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmo deviņu mēnešu finanšu pārskats liecina, ka šogad VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) peļņa pēc nodokļu nomaksas deviņos mēnešos sasniedz 1,9 miljonus eiro un nodrošina finanšu stabilitāti. Pērn šajā periodā uzņēmumam bija 1,07 miljonu eiro lieli zaudējumi, informē uzņēmumā.

«Tas panākts, pārskatot tehnoloģiskos procesus un palielinot darba efektivitāti, kā arī nodrošinot līdzekļu ekonomiju tajās jomās, kur izmaksas iespējams samazināt proporcionāli saimnieciskās darbības apjomiem un nepasliktinot drošību, kustības vadības procesus un citus dzelzceļa darbībai būtiskus aspektus,» skaidro kompānijā.

Šī gada deviņos mēnešos pa LDz infrastruktūru pārvadāti 33,3 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn šajā periodā, un 13,3 miljoni pasažieru, kas ir par 1,5% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Ņemot vērā, ka divas trešdaļas infrastruktūras pārvaldītāja ieņēmumu veido kravu pārvadājumi, to apjoma izmaiņas ietekmējušas uzņēmuma apgrozījumu – tas bijis 136,4 miljoni eiro jeb par 2,5% zemāks nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 224,202 miljoni eiro, kas ir par 0,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, kā arī kompānija strādāja ar zaudējumiem 13,863 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā minēts, ka galveno ietekmi uz "Sadales tīkla" rezultātiem 2022.gada deviņos mēnešos veidoja vidējās elektroenerģijas zuduma cenas pieaugums trīs reizes, kas palielinājās līdz ar elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" biržā, kā arī sadales pakalpojuma ieņēmumu samazinājums par 1,4%, ko radīja elektroenerģijas patēriņa samazinājums, un kopējās inflācijas pieaugums produktiem un pakalpojumiem, kas nepieciešami elektrotīkla attīstībai un uzturēšanai.

Savukārt pozitīvu ietekmi uz perioda peļņu deva par 1,5 miljoniem eiro mazāks pamatlīdzekļu nolietojums un par 2,9 miljoniem eiro mazāks uzņēmuma ienākumu nodoklis no dividenžu izmaksas. Turklāt augstā elektroenerģijas cena un pieejamais valsts atbalsts atjaunojamo energoresursu attīstībai valstī strauji veicina klientu paradumu maiņu - rosina taupīt energoresursus un iesaistīties elektroenerģijas ražošanā, kopumā radot elektroenerģijas patēriņa kritumu par 131,4 gigavatstundām (GWh) jeb 2,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja «Latvijas valsts meži» apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 207,165 miljoni eiro, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 2,3% un bija 49,712 miljoni eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus «Latvijas valsts mežu» kopējie ieņēmumi 2017.gada deviņos mēnešos bija 208,8 miljonu eiro apmērā, tostarp 95% jeb 197,7 miljoni eiro gūti no koksnes produktu (apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas) pārdošanas.

«Latvijas valsts mežu» vadība arī atzīmē, ka šogad deviņos mēnešos uzņēmuma ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas pieauga par 12,3 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ko galvenokārt ietekmējis par 0,24 miljoniem kubikmetru lielāks realizācijas apmērs. Šogad deviņos mēnešos uzņēmums pārdevis kopumā 4,15 miljonus kubikmetru apaļkoksnes sortimentu.

Savukārt «Latvijas valsts mežu» ieņēmumi no augošu koku pārdošanas minētajā laika periodā samazinājušies par 4,6 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar to, ka pamazām beidzas ilgtermiņa mežizstrādes līgumu termiņi, kurus «Latvijas valsts meži» pārņēma no Valsts meža dienesta 1999.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele grupas komisijas ienākumi sarukuši, bet procentu ieņēmumi palielinājušies

Db.lv,03.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadele grupas neto peļņa šā gada deviņos mēnešos bija 24,7 miljoni eiro, kas atbilst kapitāla atdevei 11,9% gadā, liecina bankas pārskats.

Koriģējot par nodokļu aktīvu norakstīšanu 2017. gada 3. ceturksnī, Koncerna neto peļņa bija nedaudz mazāka kā šajā laika periodā 2017. gadā.

Koncerna neto procentu ieņēmumi palielinājās par 10%, salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, sasniedzot 61,1 miljonu eiro. Šo pieaugumu sekmēja 2% kredītportfeļa apjoma pieaugums, lielāka portfeļa atdeve un zemāki procentu izdevumi. Kredītportfeļa apjoma pieaugumu sekmēja biznesa aktivitātes privātpersonu un MVU apkalpošanas segmentā, kā arī līzinga portfeļu pieaugums. Kopējais kredītportfeļa apjoms pārskata periodā palielinājās par 42 miljoniem eiro.

Koncerna neto komisijas naudas ienākumi 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos bija 24,6 miljoni eiro, kas bija par 9% mazāk kā 2017. gadā pirmajos deviņos mēnešos. Tas galvenokārt saistīts ar koncerna riska mazināšanas pasākumiem un ar SIA «CBL Cash Logistics» meitas uzņēmuma pārdošanu 2017. gadā. Šo samazinājumu pārskata periodā daļēji kompensēja ieņēmumu palielināšanās no maksājumu karšu biznesa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,067 miljardi eiro, kas ir par 368,7 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada deviņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos pieauguši par 1,074 miljardiem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 9,497 miljardus eiro, kas ir par 363,8 miljoniem eiro jeb 4% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,927 miljardus eiro, kas ir par 271,3 miljoniem eiro jeb 3,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,57 miljardu eiro apmērā, kas ir par 92,5 miljoniem eiro jeb 6,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 571,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,8 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Delavēras Citadele un Rotšildu talants

Sandris Točs, speciāli DB,16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Delavēras štatā reģistrētā RA Citadele Holdings LLC nav vientuļa. Vēl ir vairāk nekā 700 000 kompāniju, ko ir reģistrējis aģents The Corporation Trust Company. Kompānijas statuss raksturots kā «nezināms». Mēs zinām, ka tas ir Latvijas bankas Citadele īpašnieks, kas savukārt pieder Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa kompānijai Ripplewood Advisers LLC, kas arī reģistrēta Delavērā.

Kāpēc Delavēra? Šīs jurisdikcijas galvenā priekšrocība ir anonimitāte, šeit reģistrēto kompāniju dalībnieki neatkarīgi no daļu skaita līgumos var noteikt jebkādus nosacījumus peļņas sadalei savā starpā, patiesā labuma guvēji paliek publiski nezināmi. Tieši Delavēras štatā ir reģistrētas vairāk nekā puse no ASV lielākajām un veiksmīgākajām 500 «Fortune» kompānijām. Ofšoru štatā var atrast arī Citigroup Inc., bet Citadeles korespondentbanka ASV ir Citibank. Taču tieši Latvijai vairāk par visiem vajag apkarot «ofšorus» un «čaulas».

Savulaik liela uzmanība ir bijusi pievērsta tam, kādos iespējamos interešu konfliktos Citadeles pārdošanas procesā atrodas mūsu politiķi un amatpersonas, bet nekad - kādos ārvalstu konsultants un pircēji. Taču notikumi atklāj, ka starp Citadeles pārdošanas konsultantu Societe Generale un tās pircēju T. Kolinsu ir izsekojamas ļoti iespējamas darījumu attiecības. Ir zināms, ka T.Kolinsam piederošais Ripplewood holdings RHJ International, mainot nosaukumu uz BHF Kleinwort Benson Group, ir pārdots sākumā Oddo&Cie un tūlīt pat Amundi un Societe Generale. Savukārt 2016.gadā ir izveidota Societe Generale piederoša privāta banka Kleinwort Hambros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa Latvijā šogad deviņos mēnešos bija 84 miljoni eiro, kas ir par 33% jeb 21 miljonu eiro vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, informē bankā.

"Peļņa galvenokārt palielinājusies, jo pieauguši bankas ieņēmumi un ir bijuši mazāki izveidotie kredītuzkrājumi," skaidro bankas pārstāvji, piebilstot, ka kredītuzkrājumi 2022.gada deviņos mēnešos veidoja 1,3 miljonus eiro pretstatā 5,3 miljoniem eiro pērn attiecīgajā periodā.

Vienlaikus bankas mājaslapā publiskotais finanšu pārskats liecina, ka 2022.gada deviņos mēnešos "Swedbank" grupas peļņa Latvijā bija 56,617 miljoni eiro, kas ir par 10,1% vairāk nekā 2021.gada deviņos mēnešos, bet pašas "Swedbank" peļņa pieaugusi par 7,7% un bija 57,343 miljoni eiro.

"Swedbank" grupas aktīvi 2022.gada septembra beigās bija 7,988 miljardi eiro, kas ir par 6,5% jeb 489,565 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad bankas grupas aktīvi bija 7,499 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 128,436 miljoni eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, taču koncerna zaudējumi pieauga sešas reizes un bija 2,656 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus paša LDz apgrozījums 2023.gada pirmajā pusgadā bija 80,296 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. Tajā pašā laikā LDz apgrozījums šogad pirmajā pusgadā pirms finanšu līdzsvara maksājumiem bija 76,824 miljoni eiro, bet zaudējumi bija 3,472 miljoni eiro.

2023.gada pirmajā pusgadā LDz publiskās lietošanas infrastruktūra ir izmantota, lai pārvadātu 7,746 miljonus tonnu kravu, kas ir par 36,7% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā, un 8,221 miljonu pasažieru, kas ir pieaugums par 19,5%.

Šogad pirmajā pusgadā vilcienu nobraukto kilometru skaits, ieskaitot tehnoloģiskos vilcienus, bet bez LDz pašu vajadzībām veiktajiem kilometriem, salīdzinot ar 2022.gada pirmo pusgadu kopumā ir samazinājies par 16,9%, tostarp kravu pārvadājumos bija kritums par 37,9%, kamēr pasažieru pārvadājumos bija pieaugums par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru