Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Zinātniski tehniskais progress, inovācijas, digitalizācija, robotizācija, Zaļais kurss mainīs darba tirgus pieprasījumu, kā rezultātā virknē profesiju tiek prognozēts pamatīgs speciālistu trūkums, vienlaikus saruks vienkāršo darbu darītāju darbavietu skaits.

Šādu ainu rāda gan vairāku nozaru uzņēmēju aptauja, gan arī Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Lai arī Ekonomikas ministrija ir lūkojusi savās prognozēs aptvert nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam, tomēr uzņēmēji lielākoties raugās dažu gadu perspektīvā. Uzņēmēju ieskatā pēdējos gados aizsākto vērienīgo pārmaiņu apmērs ir tik iespaidīgs, ka pašlaik tik tālā 15 gadu perspektīvā kaut ko prognozēt ir ļoti grūti, teju neiespējami, jo prognozes vairāk varot atgādināt vīzijas, kuras balstītas uz vieniem pieņēmumiem (šodienas izpratni, zināšanām), uz kuru pamata tiek veikti nākamie pieņēmumi, kas tad arī kļūst par prognožu pamatu.

Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – par brīvu darbavietu trūkumu valstī nevar sūdzēties. 2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darbavietu, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt pērn strauji pieaugušo brīvo darbavietu skaits nav saistāms ar pieaugošo darbaspēka aizbraukšanu no valsts, jo saskaņā ar CSP datiem pērn migrācija bijusi nulles līmenī, proti, no Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārcēlās apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriezās Latvijā.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3 %. Savukārt visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %. Latvijā ir arī augstākais Baltijā brīvo darbavietu īpatsvars no visām darbavietām– 2,3%, kamēr Lietuvā – 1,3%, bet Igaunijā – 1,8%. Šī statistika liecina, ka uzņēmēju satraukumam par nespēju aizpildīt vakances ir nopietns pamats.

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Vairāk nekā pusei (55%) darbinieku uzņēmumos ar ļoti zemu digitalizācijas līmeni vismaz vairākkārt mēneša laikā ir sajūta, ka viņi strādā pārāk daudz, un aptuveni trešdaļa (28%) to izjūt katru dienu.

Aptauja par darba ņēmēju labbūtību skaidri apliecina ciešo saikni starp apmierinātību ar darbavietu, veicamo darbu un digitalizāciju.

Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija digitālās attīstības jomā jau vairākus gadus turpina lejupslīdi. Viens no veidiem, kā šo situāciju būtiski mainīt, ir uzņēmumu procesu digitalizācija ar Eiropas Savienības (ES) līdzekļu atbalstu.

Tikai 5% Latvijas darba ņēmēju vērtē automatizācijas līmeni savās darbavietās kā ļoti augstu, kur gandrīz visi iespējamie procesi ir digitalizēti. 23% uzskata, ka digitalizācijas līmenis ir augsts, jo lielākā daļa procesu ir automatizēti. 35% novērtē to kā vidēju, 26% - kā zemu, un 11% apgalvo, ka digitalizācijas līmenis ir ļoti zems, jo gandrīz visus darbus ir nepieciešams veikt manuāli.

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Zviedrijas telekomunikāciju kompānija "Telia Company" trešdien paziņoja, ka likvidēs 3000 darbavietu, īstenojot izmaksu samazināšanas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt aptuveni 250 miljonu dolāru ietaupījumu gadā.

Uzņēmums skaidro, ka darbavietu likvidēšana saistīta ar organizatoriskām izmaiņām, kas nodrošinās iespēju investoriem atjaunot dividenžu izmaksu.

"Telia" vadītājs Pātriks Hofbauers norāda, ka šīs pārmaiņas "ne tikai ļaus mums izveidot "Telia", kuras struktūra ir vienkāršāka un kas spēj ātrāk pieņemt lēmumus un īstenot ar uzņēmējdarbību saistītus pasākumus, bet arī palīdzēs mums attīstīt uzņēmējdarbību un nodrošināt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai mēs varētu veikt nepieciešamās investīcijas un segt dividendes, mums turpinot īstenot savu dividenžu politiku."

Uzņēmums vēstī, ka šogad paredzēts likvidēt vairāk nekā 3000 darbavietu jeb aptuveni 15% no kopējā darbavietu skaita. Tostarp paredzēts likvidēt 1400 darbavietu Zviedrijā, 635 - Somijā, 400 - Lietuvā, 245 - Norvēģijā un 160 - Igaunijā.

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

SEB bankas aptauja visās trīs Baltijas valstīs tika veikta ar mērķi noskaidrot, cik finansiāli aizsargāti jūtas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā - 27%.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Kaut gan mileniāļus un Z paaudzi Covid-19 pandēmija skārusi smagi, viņi šo laiku uzskata par iespēju atjaunot spēkus un rīkoties, atklāj "Deloitte" aptauja*.

Gandrīz 30% Z paaudzes pārstāvju un teju ceturtdaļa mileniāļu norādīja, ka pandēmijas ietekmē ir vai nu zaudējuši darbu, vai arī bijuši spiesti izmantot bezalgas atvaļinājumu. Vien trešdaļa mileniāļu un 38% Z paaudzes pārstāvju apgalvoja, ka viņu nodarbinātības statuss un ienākumu līmenis nav mainījies. Tomēr krīze uz jaunākās paaudzes pārstāvjiem atstājusi arī pozitīvu ietekmi.

Stresa līmenis samazinās

Pirms pandēmijas 52% Z paaudzes respondentu un 50% mileniāļu valstīs, kuras tika aptaujātas divreiz (pirms pandēmijas un tās laikā), apgalvoja, ka stresu ikdienā izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kā galvenie stresa avoti minēti ģimenes labklājība, ilgtermiņa finansiālā situācija un darba iespējas. Interesanti, ka pandēmijas laikā veiktajā aptaujā atklājies, ka abu paaudžu stresa līmenis nokrities par astoņiem procentpunktiem, iespējams, tādējādi apstiprinot, ka ikdienas tempa palēnināšanās samazinājusi kopējo stresa līmeni.

Baltijas valstīs strādājošie uzņēmumi saskata gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sekas savam biznesam, liecina Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) ikgadējā biedru aptauja.

Aptauja vienlaicīgi tika veikta 16 Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs, un tajā piedalījās vairāk nekā 830 uzņēmumi, tostarp 71 no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.

Šī gada aptaujā atsevišķi tika aplūkotas arī Krievijas sāktā kara Ukrainā ekonomiskās sekas. Īstermiņā Baltijas valstu uzņēmumi kā vislielāko risku norāda augstākas enerģijas un izejvielu izmaksas. To kā augstu risku atzīst 67 % aptaujāto uzņēmumu Igaunijā, 77 % Latvijā un 54 % Lietuvā.

Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu trīs Baltijas valstīs norāda arī uz piegādes ķēžu un loģistikas traucējumiem. Latvijā bažas par pieaugošu tiesisko nenoteiktību Krievijas kara sakarā ir divreiz lielākas nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs, liecina AHK aptauja. Arī tirdzniecības šķēršļu palielināšanās proporcionāli satrauc vairāk uzņēmumu Latvijā nekā Igaunijā un Lietuvā.

Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» svētdien paziņojusi par radikālu restrukturizāciju, kas paredz apmēram 18 tūkstošu darbavietu likvidāciju.

Līdz 2022.gadam bankas darbinieku skaitam jāatbilst 74 tūkstošiem pilna laika darbavietu, kas nozīmē likvidēt apmēram 20% pašreizējo darbavietu.

Pēc bankas padomes sēdes tika paziņots par plašu restrukturizācijas plānu, kas varētu izmaksāt 7,4 miljardus eiro.

Pirms desmit gadiem «Deutsche Bank» smagi cieta pasaules finanšu krīzē, un kopš tā laika cenšas uzlabot finanšu rādītājus laikā, kad bankām pēc krīzes noteikti jauni drošības pasākumi. Tāpat banka samaksājusi milzīgas summas naudas sodos ASV par finanšu krīzes laikā veiktajām darbībām.

Bankas vadītājs Kristians Zēvings amatā tika iecelts pērn aprīlī pēc tam, kad «Deutsche Bank» trīs gadus pēc kārtas bija strādājusi ar zaudējumiem. Viņam dotais uzdevums ir aktivizēt bankas restrukturizāciju.

Mākslīgais intelekts ietekmēs 60% darbavietu attīstītajās tautsaimniecībās, intervijā ziņu aģentūrai AFP pavēstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristalina Georgijeva.

"Attīstītajās tautsaimniecībās, daļā attīstības tirgu, tiks ietekmēti 60% darbavietu," sacīja Georgijeva svētdien publicētajā intervijā. "Attīstības tirgos kopumā ietekmēto darbavietu skaits būs 40%, bet zemu ienākumu valstīs 26%."

Viņa atsaucās uz SVF ziņojumu, kurā teikts, ka kopumā mākslīgais intelekts ietekmēs gandrīz 40% darbavietu pasaulē.

Fonds skaidro, ka pusi no šīm darbavietām mākslīgais intelekts ietekmēs negatīvi, bet pārējās darbavietas patiesībā varētu gūt labumu no produktivitātes uzlabojumiem, pateicoties mākslīgajam intelektam.

"Jūs varētu zaudēt savu pašreizējo darbavietu, kas nebūtu labi, taču mākslīgais intelekts var arī atbalstīt jūsu darbu, tāpēc jūs patiesībā kļūtu produktīvāki un jūsu ienākumi palielinātos," norāda Georgijeva.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.

PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»

35% Latvijas iedzīvotāju kredīta ņemšanu uzskata par principāli nepareizu, ar savu skeptisko attieksmi lielā mērā pārspējot savus ziemeļu un dienvidu kaimiņus, liecina Kantar Emor veiktā aptauja.

Par to, ka Latvijas iedzīvotāju attieksme pret aizņemšanos nav tikai vispārīga, liecina viņu nodomi – Latvijā ir vismazāk cilvēku, kas plāno ņemt kredītu tuvāko divu gadu laikā. Ja Latvijā šādu rīcību apsver 39% aptaujāto, tad Lietuvā 56% respondentu plāno aizņemties tuvākajos divos gados.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs skaidro, ka ir grūti pateikt, kāpēc attiecībā pret aizņemšanos latvieši ir skeptiskāki nekā viņu kaimiņi.. «2008. un 2009. gada ekonomiskā krīze skāra Latviju un tās bankas cieta nedaudz spēcīgāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Tas varētu būt viens no piesardzības iemesliem,» norāda A.Voogs. «Tomēr aptauja atklāj vēl kādu nozīmīgu detaļu – 22% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem savu finansiālo problēmu risināšanai ir izmantojuši ātros kredītus. Lietuvā un Igaunijā šis skaits ir attiecīgi 13% un 6%.»

Šogad Ņujorkas Satiksmes departaments izvēlējās trīs elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojuma sniedzējus, kas pilsētas nabadzīgākajās apkaimēs Bronksas austrumos varēs realizēt e-skrejriteņu pilotprojektu.

Ņujorka ir starp nedaudzajām pilsētām, kas salīdzinoši ilgi liegusi e-skrejriteņu koplietošanas uzņēmumiem pieeju pilsētas infrastruktūrai. Atšķirībā no ņujorkiešiem rīdzinieki ar iznomātiem e-skrejriteņiem pa pilsētas ietvēm, parkiem un ielām var traukties jau kopš 2019. gada pavasara. Ņujorkai attiecībā uz jauno transporta veidu bijusi nogaidoša attieksme un arī tagad, lai piedalītos konkursā par iespēju realizēt minēto pilotprojektu, uzņēmumiem bija jāizpilda virkne nosacījumu, viens no kuriem bija aizliegums Ņujorkā algot darbiniekus kā pašnodarbinātas personas.

Lai saviem klientiem nodrošinātu ērtu un drošu pakalpojumu, vadošās e-skrejriteņu koplietošanas kompānijas izmanto un turpina attīstīt dažādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus (ģeožogus, automatizētu skrejriteņu tehniskā stāvokļa diagnostiku utt.), taču to pārvietošana, uzlāde un apkope vēl nav pilnībā automatizēta. Pašnodarbināto statusa piemērošana algojot darbiniekus, ļauj uzņēmumiem samazināt savas darbaspēka izmaksas un dinamiskāk pielāgoties tirgus svārstībām. Piemēram, viens no vadošajiem nozares uzņēmumiem Bird pandēmijas laikā atlaida vairāk kā 400 savus darbiniekus, pārraidot divu minūšu garu ziņojumu Zoom platformā un slēdzot darbinieku e-pasta un Slack kontus. Daudzi no atlaistajiem darbiniekiem bija sašutuši, un šāda uzņēmuma vadības attieksmi pret saviem darbiniekiem nav savietojama ar laba darba devēja reputāciju.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Speciālisti dodas meklēt labāku dzīvi ārpus Latvijas, un šai tendencei aizvien noteiktāk var sekot arī uzņēmumi

Visai optimistiskās atskārsmes, kuras, runājot par valsts ekonomiku, varējām lietot pirms pāris mēnešiem, kad bija vērojama ekonomikas datu uzlabošanās, piemēram, tirdzniecībā un rūpniecībā, pamazām nomaina atziņas, ka tādu noteiktu uzrāvienu mūsu valsts tautsaimniecībai neizdodas uzrādīt. Par to signalizē arī valsts darba tirgus, kur, noslēdzoties gada pirmajiem sešiem mēnešiem, aizņemto darbavietu skaits salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu iepriekšējā gadā ir sarucis. Tiesa, kritums gada ietvaros nav sevišķi būtisks, sasniedzot 3,2 tūkst. jeb 0,4%, aizņemto darbavietu skaitam samazinoties līdz 891,2 tūkst., liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vienlaikus ļoti strauji, vairāk nekā trīskārt – līdz 14,5 tūkst. – ir palielinājies brīvo darbavietu skaits, kas, no vienas puses, ir labi darba ņēmējiem, no otras puses – kritiski tautsaimniecībai, jo liecina par speciālistu trūkumu. Samērā kritiska situācija sāk veidoties apstrādes rūpniecībā, kur brīvo darbavietu īpatsvars gada laikā palielinājies no 0,3% līdz 2%, bet skaits no nepilniem trijiem simtiem līdz vairāk nekā diviem tūkstošiem.

Radošā mākslīgā intelekta tehnoloģijas, piemēram, plašu popularitāti strauji iemantojušais "ChatGPT", varētu apdraudēt ap 300 miljoniem pilnas slodzes darbavietu visā pasaulē, liecina ASV bankas "Goldman Sachs" ziņojums.

Jaunākajā ziņojumā "Goldman Sachs" ekonomisti aplēsuši, ka 18% pasaules darba varētu automātiski veikt ar mākslīgo intelektu, bet automatizācija vairāk ietekmētu attīstītos tirgus, nevis attīstības tirgus. ASV tehnoloģija varētu aizstāt 7% darbavietu.

Vienlaikus analītiķi uzsver, ka lielākajā daļā darbavietu un sektoru mākslīgais intelekts papildinās cilvēka darbu, nevis to pilnībā aizstās.

Mākslīgā intelekta ieguldījuma rezultātā pasaules iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt par 7% gadā.

Tāpat analītiķi atgādina, ka vēsturiski jaunu tehnoloģiju attīstība ir novedusi arī pie jaunu profesiju un darbavietu rašanās, tādējādi darbaspēku izmaksu ietaupījuma, jaunu darbavietu radīšanas un augstāka ražīguma rezultātā iespējams ražīguma uzplaukums, kas būtiski palielina ekonomikas izaugsmi, tomēr nav iespējams paredzēt, kad tāds uzplaukums varētu būt.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, jauniem ASV ekonomikas datiem atjaunojot bažas par jaunām ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju paaugstināšanām.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī ģeopolitiskās bažas par saspīlējumu starp ASV un Ķīnu pēc tam, kad ASV notrieca Ķīnas spiegošanas balonu, kas vairākas dienas bija lidojis virs ASV.

Janvārī pieredzētie akciju cenu kāpumi ir lielākoties beigušies, investoriem domājot par augstu aizņemšanās izmaksu garāku periodu, kuru mērķis ir samazināt inflāciju.

ASV ekonomikā janvārī radīti 517 000 darbavietu, salīdzinot ar pārskatīto jauno darbavietu skaitu 260 000 decembrī. Ekonomisti iepriekš bija prognozējuši, ka ASV šā gada pirmajā mēnesī tiks radīti aptuveni 185 000 darbavietu, kas sekotu sākotnēji aplēstajiem 223 000 jaunu darbavietu decembrī.

Neparedzēti augstais jaunu darbavietu skaits var samazināt iespēju, ka FRS šogad palēninātu procentlikmju celšanu vai pat sāktu tās samazināt.

Neskatoties uz to, ka strādājošie Latvijas iedzīvotāji ir informēti un zina, ka saslimšanu, traumu vai citu veselības problēmu gadījumā viņiem pienākas apmaksāts darba nespējas laiks, vienotas izpratnes par to, kā tā saucamās «slimības lapas» noformēšana ietekmēs atalgojumu, nav, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

15% strādājošo maldīgi uzskata, ka ienākumi slimības laikā paliek nemainīgi vai pat palielinās, nevis sarūk.

«Nereti dzirdams viedoklis, ka Baltijas valstīs sociālās garantijas ir visai pieticīgas. Tomēr, vērtējot sociālo garantiju apmēru īslaicīgas slimības gadījumā, jāteic, ka Lietuvā, Latvijā un Igaunijā strādājošie ir salīdzinoši labi nodrošināti un var paļauties uz pabalstiem kā paša slimošanas laikā, tā arī slima bērna kopšanas gadījumā,» skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, īslaicīgas slimības gadījumā vispateicīgākā ir Lietuvas sociālo garantiju sistēma, kas paredz, ka strādājošajam ar algu 500 eiro „uz rokas» nedēļu ilgs darba kavējums slimības dēļ ienākumus samazina par 40 eiro jeb 8%, kamēr Latvijā – par 43 eiro jeb 8,6%, bet Igaunijā par 65 eiro jeb 13%. Mazliet citādāka situācija vērojama tad, ja strādājošajam nākas kavēt darbu, lai koptu sasirgušu bērnu. Tad dāsnākās garantijas saņem Latvijā strādājošie, un, piemēram, divu pilnu nedēļu darba kavējums nodarbinātajam ar algu 500 eiro «uz rokas» ikmēneša ienākumus samazina vien par 25 eiro jeb 5%, kamēr Lietuvā par 38 eiro jeb 7,6% un Igaunijā par 74 eiro jeb 15%.