Katru gadu PwC globālajā vadītāju aptaujā PwC CEO Survey tiek pētīts, kā globālās tendences ietekmē uzņēmējus visā pasaulē. Šogad, lai pievērstu uzmanību Latvijas un Baltijas valstu biznesa vides salīdzinājumam, PwC Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tika veikta atsevišķa aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot, kā biznesa vidi vērtē uzņēmēji Baltijā, ņemot vērā izaugsmes iespējas, konkurences apstākļus, attiecības ar valsti un nodokļu sistēmas novērtējumu.
PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska uzsver, ka aptaujas rezultāti pauž gan kopīgo, gan atšķirīgo: «Redzam, ka Baltijas valstīm ir kopīgi ārējās vides izaicinājumi – kvalificēta darbaspēka trūkums un nenoteiktība, ko rada ģeopolitiskā situācija, taču Latvijas uzņēmēji krietni vairāk raizējas par iekšējās vides nesakārtotību, kamēr kaimiņvalstīm bažas vairāk saistās ar savstarpējo konkurenci, patērētāju uzvedības maiņu un citiem biznesa faktoriem. Vienlaikus, es vēlos norādīt, ka aptaujā parādījās arī vairākas pozitīvas lietas, kā piemēram, - mūsu valsts uzņēmēji ir gatavi sadarboties, sevišķi ar valsts institūcijām, lai kopīgiem spēkiem šo vidi uzlabotu.»
Sadaļā par izaugsmi Baltijas uzņēmēji ir vienisprātis - tuvākā gada laikā globālā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. Savukārt, 66% Latvijas uzņēmēji ir piezemēti pārliecināti par mūsu valsts ekonomikas stabilitāti un to, ka tuvākajā gada laikā tā nemainīsies vai uzlabosies.
Baltijas uzņēmumu vadītāji dažādi raugās uz sava biznesa ieņēmumu pieauguma prognozi. Lietuva un Igaunija ir salīdzinoši optimistiska vidējā termiņā – 84% pārliecināti par pieaugumu, taču Latvijas uzņēmumu vadītāji ir nedaudz piesardzīgāki – nākamajos trīs gados ieņēmumu pieaugumu sagaida 76% aptaujāto.
Lai turpinātu biznesa attīstību, tuvāko 12 mēnešu laikā 75% Latvijas uzņēmēju plāno turpināt dabisku biznesa izaugsmi, kā arī samazināt esošās izmaksas (41%). Krietni mazāk - 26% respondentu plāno sadarboties ar citiem, tostarp jaunajiem start-up uzņēmumiem.
Kā stratēģiski svarīgus noieta tirgus savam biznesam, Latvijas uzņēmēji ir atzīmējuši kaimiņvalstis – Lietuvu, Igauniju un Krieviju, savukārt Igaunijas vadītāji - Somiju, Zviedriju un Latviju. Lietuvas uzņēmējiem vienlīdz svarīgas ir gan Skandināvijas, gan Baltijas valstis un Vācija.
93% aptaujāto Latvijas uzņēmēju apgalvo, ka tuvākajos trīs gados viņu nozarē konkurence tikai pieaugs, un lai to spētu saglabāt, kā ļoti svarīgas aktivitātes tika nosauktas jaunu klientu un talantīgu cilvēku piesaiste, inovatīvu risinājumu, tehnoloģisku jaunumu ieviešana un integrācija esošajās sistēmās.
Lai spētu labāk sagatavoties nākotnes izaicinājumiem un nodrošināt konkurētspēju, uzņēmēji šobrīd lielākoties strādā ar klientu noturēšanu un esošo tirgu apzināšanu. Tiek veikta talantīgu darbinieku rekrutēšana, investīcijas jaunajās tehnoloģijās, taču plānoto aktivitāšu sarakstā uzņēmēji min jaunu tirgu apgūšanu un investīciju palielināšanu kapacitātes paaugstināšanai, kā arī inovācijas un izpētes aktivitātes.
Jautājumā par sadarbību ar dažādām ietekmes pusēm, lielākā daļa Latvijas uzņēmēju labprātāk izvēlas sadarboties ar biznesa asociācijām, klientiem un piegādātājiem. Vismazāk ar konkurentiem, start-up uzņēmumiem un valsti (40%). Par biežāk minētajiem sadarbības iemesliem tiek nosaukta piekļuve jauniem klientiem un tehnoloģijām, visretāk – iespēja dalīties ar riskiem un piekļūt jaunām industrijām.
Jautājumā par riskiem un apdraudējumiem, kas var ietekmēt biznesa izaugsmi, uzņēmējus Baltijā vieno raizes par pārmērīgu regulējumu, nodokļa sloga palielināšanos un ģeopolitisko nenoteiktību, taču, aplūkojot valstu respondentu atbildes, atšķiras intensitāte un akcenti. Piemēram, Latvijā vairāk satrauc nodokļu sloga palielināšanās (85%), Igaunijā pirmajā vietā ir nepārliecinoša ekonomiskā izaugsme (71%), savukārt, Lietuvā – citu valstu protekcionisms (64%).
Biznesa apdraudējumu sarakstā Baltijas valstīm kopīgas ir tikai raizes par kvalificēta darbaspēka pieejamību, taču Latvijas uzņēmumu vadītājus vēl būtiski satrauc kukuļošana un korupcija (75%) un uzticības trūkums biznesa kopumā (56%), Igaunijā - spēja reaģēt krīzes gadījumā (63%) un izmaiņas patērētāju paradumos (61%), savukārt, Lietuvā tie ir jaunpienācēji tirgū (88%), kā arī piegādes ķēžu pārrāvumi ( 74%), kas norāda uz mūsu biznesa vides atšķirībām un vajadzībām pašreizējā tautsaimniecības situācijā.
Jautājumā, kam būtu jābūt valsts prioritāšu saraksta trijniekā, Baltijas valstu uzņēmēju redzējums ir – starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma, prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks un inovācijām labvēlīga vide. Tāds pats prioritāšu sadalījums šobrīd ir arī Lietuvai - attiecīgi 64%, 47% un 34%. Taču, šķetinot katras valsts individuālos aptauju rezultātus, un salīdzinot datus ar 2014. gadu, Latvijā ir redzamas būtiskas atšķirības. Mūsu valsts uzņēmēju trīs galvenās prioritātes - starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma (87%), cīņa ar ēnu ekonomiku (66%) un prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks (52%), taču 2014.gadā tas bija galvenokārt, prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks (82%), starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma (68%) un darbaspēka laba veselība un labklājība (35%). Igaunijas uzņēmējiem tā vispirms ir inovācijām labvēlīga vide, kas veicina biznesa izaugsmi (70%), prasmīgs un pielāgoties spējīgs darbaspēks (62%) un starptautiski konkurētspējīga nodokļu sistēma (49%).
Aicināti novērtēt līdzšinējo valsts sniegumu dažādās jomās, uzņēmēj Latvijā salīdzinoši pozitīvi ir novērtējuši valsts centienus atbilstošas digitālās infrastruktūras uzturēšanā (44%), taču visvājāk ir novērtēta cīņa ar ēnu ekonomiku (93%) un starptautiski konkurētspējīgas nodokļu sistēmas izveide un uzturēšana (86%).
Sadaļā par nodokļu sistēmas novērtējumu, 85% Latvijas respondenti pauduši atbalstu apgalvojumam, ka administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana, kā arī nodokļus sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana - 68%. Turklāt, vairāk kā divas trešdaļas uzņēmēju (73%) būtu gatavi sniegt VID plašāku informāciju par uzņēmumu, ja vien tas spētu samazināt ēnu ekonomiku valstī kopumā.
Stratēģiski svarīgākās tehnoloģijas Latvijas uzņēmumu vadītājiem šķiet datu ieguve un analīze (90%) un kiberdrošība (77%). Salīdzinot ar 2014.gada aptauju, augusi datu analīzes un datorizēta inventāra nozīme, taču nedaudz mazinājusies kiberdrošība - to, kā stratēģiski svarīgu 2014. gadā atzīmēja 91% Latvijas respondentu.
Būtiskākie ieguvumi, ko sniedz tehnoloģiju izmantošana, mūsu uzņēmējiem šķiet darba efektivitātes palielināšana un datu analītikas piemērošana biznesa procesos. To kā lielu vērtību atzīmē attiecīgi 76% un 61%
aptaujāto.
Līdztekus ekonomikas izaugsmes un apgrozījuma prognozēm, uzņēmēji tika aicināti atklāt savas ieceres šim gadam saistībā ar darbinieku skaitu. Par spīti piesardzīgajam viedoklim par ieņēmumu prognozēm, liela daļa Latvijas un arī Baltijas uzņēmēju ir apņēmības pilni palielināt darbinieku skaitu. To plāno darīt arī 45% Latvijas respondentu, turklāt 62% plāno palielināt darbinieku atalgojumu nākamo 12 mēnešu laikā.
PwC Baltijas uzņēmumu vadītāju aptaujā 2016. gada oktobrī un novembrī piedalījās 123 dalībnieki no Latvijas, 93 no Igaunijas un 105 no Lietuvas. Lielākā daļa respondentu ir Latvijas TOP500 uzņēmumi. Aptaujā tika pārstāvēti uzņēmumi no teju visām lielākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā – tirdzniecības, finanšu sektora, būvniecības, apstrādes
rūpniecības, IT un telekomunikācijas, veselības un transporta u.c. nozarēm. Aptaujāto vidū bija gan privātā kapitāla, gan valstij piederošu uzņēmumu un kapitālsabiedrību vadītāji. Uz anketas jautājumiem atbildēja lielo un vidējo uzņēmumu vadītāji un valdes locekļi. Aptaujāšana notika sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness.
