Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Ietekmīgais ASV laikraksts Washington Post pievērsies uzņēmīgiem Latvijas jauniešiem, kas, iestājoties krīzes laikam, nav padevušies, bet gan uzsākuši savu uzņēmējdarbību.

Laikraksts norāda, ka, bezdarba līmenim jauniešu vidū Eiropas Savienībā sasniedzot 23%, bet Grieķijā un Spānijā pārsniedzot 50%, Latvijas divdesmitgadnieki apgalvo, ka krīze tiem palīdzējusi, pat neskatoties uz ekonomiskajām problēmām. Politiķi aizvadīja krīzes sarunas, starptautiskās organizācijas aicināja ieviest korekcijas un veselai paaudzei nācās mainīt savas nākotnes vēlmes. Taču 28. gadus vecais Dāvis Kaņepe ņēma lietas savās rokās un Rīgā atvēra savu kultūras centru un bāru, kas pazīstams kā Kaņepes kultūras centrs.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins paziņojis, ka, neskatoties uz lielo spriedzi reģionā, ko izraisījuši Phenjanas kodoldraudi, kara Korejas pussalā nebūs.

«Visi dienvidkorejieši kopīgi smagi strādājuši, lai pēc Korejas kara valsti atjaunotu no drupām,» preses konferencē saistībā ar savas prezidentūras 100.dienu, norādīja Muns. «Es karu novērsīšu par jebkuru cenu. Tāpēc vēlos, lai visi dienvidkorejieši ar pārliecību ticētu, ka kara nebūs.»

ASV plaukst un zeļ bumbu patvertņu bizness

Spriedzi reģionā saasinājuši Ziemeļkorejas draudi raidīt raķetes ASV valdījumā esošās Guamas virzienā, lai gan šķiet, ka Phenjana pagaidām no šīs ieceres atteikusies.

Reaģējot uz ziemeļkorejiešu draudiem, ASV prezidents Donalds Tramps brīdinājis par iespējamu militāru reakciju, un abu pušu kareivīgā retorika izsaukusi bažas par katastrofiskām sekām, jo Phenjanas rīcībā ir milzīgi artilērijas spēki, kuru sniedzamības rādiusā atrodas Seula, kur mīt miljoniem cilvēku.

Baltais nams apsver nodokļu samazinājumu vai muitas nodevu atcelšanu, lai novērstu recesiju ASV ekonomikā, par kuru brīdina eksperti, vēstīja ASV plašsaziņas līdzekļi.

ASV prezidents Donalds Tramps turpina apgalvot, ka valsts ekonomika ir spēcīga. Tomēr laikraksts «The Washington Post» ziņoja, ka Baltā nama augsta ranga amatpersonas apsver vairākus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, tostarp pagaidu algas nodokļa samazinājumu, lai palielinātu strādājošo ikmēneša ienākumus.

Savukārt laikraksts «The New York Times» rīcībā esošā informācija liecina, ka tiek apsvērtas iespējas atcelt jaunās muitas nodevas, kuras Trampa valdība noteikusi Ķīnas precēm.

Abi izdevumi uzsvēra, ka diskusijas ir agrīnā stadijā un amatpersonas nav prezentējušas savus ierosinājumus Trampam, kurš vēlētos tādiem pasākumiem iegūt Kongresa atbalstu. Baltais nams gan noliedzis medijos izskanējušo, atbildē «The Washington Post» apgalvojot, ka «algas nodokļu samazinājums pašlaik netiek apsvērts». Tramps svētdien noraidīja runas par gaidāmo recesiju pēc tam, kad jaunākie dati par ASV ekonomikas stāvokli nesniedza viennozīmīgu vērtējumu.

Krievija lūgusi militāru un ekonomisku palīdzību Ķīnai saistībā ar karu Ukrainā, vēsta plašsaziņas līdzekļi.

Atsaucoties uz anonīmām ASV amatpersonām, par to ziņo laikraksti "Financial Times", "Washington Post" un "New York Times", kā arī citi mediji.

Pēc šo amatpersonu teiktā, Maskava lūgusi Pekinai militāro aprīkojumu un ekonomisko palīdzību saistībā ar Rietumvalstu noteiktajām sankcijām.

Tomēr amatpersonas nav atklājušas sīkāku informāciju ne par lūgto palīdzību, ne Ķīnas reakciju, vēsta mediji.

Ķīnas vēstniecības ASV pārstāvis, lūgts komentēt šīs ziņas, žurnālistiem atbildēja: "Neesmu par to neko dzirdējis."

ASV prezidenta Džo Baidena padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans pirmdien Romā tiksies ar Ķīnas Komunistiskās partijas politbiroja locekli Janu Dzječi, "lai pārrunātu centienus pārvaldīt konkurenci starp abām mūsu valstīm un apspriestu Krievijas kara pret Ukrainu ietekmi uz reģionālo un globālo drošību", svētdien paziņoja ASV Nacionālās drošības padome.

Finanšu pasaule tradicionāli lielu uzmanību pievērš tam, ko dara šīs jomas slavenības. Šajā ziņā mūsdienās, šķiet, nav lielākas leģendas par "Berkshire Hathaway" vadītāju Vorenu Bafetu. Tādējādi, ja kaut ko Bafeta kungs sarosījies darīt vai kaut vai pateikt, tad tirgus dalībnieki to mēģina ņemt vērā.

Svaigākais "Berkshire Hathaway" lēmums liecina, ka Bafets atmetis cerību laikrakstu biznesam. Proti, šonedēļ holdinga kompānija lēmusi pārdot savu šādu savu biznesu ("BH Media"), kurā ietilpst vesels lērums ar preses izdevumiem ("Tulsa World", "Richmond Times-Dispatch", "Omaha World-Herald" utt), izdevējam "Lee Enterprises". Jau 2018. gada vidū "Berkshire" nolīga šo kompāniju, lai tā pārvaldītu minētā uzņēmuma laikrakstu biznesu.

Aiziešot pa pieskari

Pēdējos gados V. Bafets pieķerts vairākos izteikumos, kas liecina, ka viņš par drukātas preses nākotni nav diez ko pārliecināts. Pats Bafets gan bieži tiek uzskatīts par kvēlu laikrakstu mīļotāju (jaunībā viņš bija arī avīžzēns), un "Berkshire Hathaway" iepriekšējos gados ik pa laikam ziņojusi par kādas lokālas izdevniecības iegādi.

Norvēģijas slaktiņā apsūdzētais 32 gadus vecais Anderss Berings Breiviks tic, ka musulmaņu skaits Rietumeiropā ir sasniedzis «kritisko masu», un Eiropā ir «kultūras komunistu elites, kas vēlas iznīcināt Eiropas tradīcijas, nacionālo solidaritāti un kristietību,» raksta laikraksts The Washington Times, kura rīcībā nonākusi Breivika Facebook sarakste no 2009. gada.

Sarakstē ar kādu nenosauktu personu Breiviks pauž savu attieksmi pret musulmaņiem – «ASV ir labākā pozīcijā nekā Rietumeiropa. Oslo ir 20% musulmaņu. Lielākā daļa šo musulmaņu ir konservatīvi un neizglītoti, un nāk no Pakistānas vai Somālijas.»

Terorists arī norāda savu nepatiku pret to, ka Norvēģija tiek uzskatīta par «sociālistu, kulturāli atvērtu utopiju». Patiesībā, viņš raksta, «lielākā daļa Norvēģijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret imigrāciju. Parādas spriedze, kuru Norvēģijas masu mediji cenšas noklusēt».

«Tomēr situācija Francijā un Nīderlandē, kā arī citās lielākajās Eiropas pilsētās, ir vēl ļaunāka. Būs ļoti interesanti sekot notikumiem tajās. Parīze, Marseļa un Brisele uzsprāgs,» pārliecināts Breiviks, norādot, ka «liela daļa cilvēku uzskata, ka tas [imigrācija] labi nebeigsies. Pret Eiropu tiek veikts apzināts kultūras un demogrāfiskais karš».

Pēdējās televīzijas debatēs pirms gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām pašreizējais Baltā nama saimnieks Baraks Obama aizvadījis spraigu cīniņu ar republikāņu kandidātu Mitu Romniju, pārrunājot ar ārpolitiku saistītus jautājumus.

B. Obama kritizēja republikāņu kandidātu, norādot, ka viņam trūkst ideju saistībā ar Tuvo austrumu sasprindzinājuma risināšanu, un pārmeta, ka M. Romnijs vēlas ASV atgriezt Aukstā kara laika ārpolitiku, vēsta Reuters. Tāpat M. Romnijs, deklarējot, ka Krievija ir ASV galvenais ģeopolitiskais sāncensis, vēloties pagriezt laiku atpakaļ.

Savukārt M. Romnijs atbildēja ar aizrādījumu, ka B. Obamas ārpolitika Tuvajos austrumos nav spējusi samazināt starptautiskā teroristu grupējuma al Qaeda radīto apdraudējumu. Tāpat republikāņu kandidāts uzsvēra, ka B. Obama ir pievīlis ciešu sabiedroto - Izraēlu, kurā viņš savas prezidentūras laikā nav bijis valsts vizītē. M. Romnijs debašu laikā arī uzsvēra, ka ASV ārpolitikas veiksme ir atkarīga no ekonomiskās situācijas valsts iekšienē.

Sociālais tīkls "Twitter" ir paziņojis, ka piektdien sāks savu darbinieku atlaišanu, jaunajam īpašniekam Īlonam Maskam ar strauju rīcību mēģinot padarīt šo uzņēmumu par finansiāli drošu.

Piektdien sākoties darba dienai pēc Kalifornijas laika, "Twitter" darbinieki saņems e-pasta vēstuli ar ziņu par savu turpmāko likteni, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonākusi šī uzņēmuma e-pasta vēstule.

Tajā nebija minēts skaits, bet laikraksti "Washington Post" un "New York Times" ziņoja, ka tiks atlaisti apmēram puse no "Twitter" 7500 darbiniekiem.

"Twitter" personāls gatavojās šādām sliktām ziņām, kopš Masks pagājušajā nedēļā pabeidza "Twitter" iegādes darījumu 44 miljardu ASV dolāru vērtībā un atlaida uzņēmuma vadītājus un direktoru padomi.

Ceturtdien nosūtītā e-pasta vēstulē darbinieki saņēma norādījumu doties mājās un piektdien neierasties darbā.

Populāro mikroziņojumu vietni Twitter uzlauzušie hakeri izmantojuši sarežģītas metodes, lai piekļūtu informācijai, atzinusi vietnes administrācija.

Uzbrukumu kompānija atklājusi aizvadītajā nedēļā un kibernoziedzniekiem, iespējams, izdevies piekļūt informācijai par 250 Twitter lietotāju vārdiem, e-pastiem un parolēm, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta laikraksts Wall Street Journal. Drošības nolūkos Twitter nosūtījis uzbrukumos cietušajiem aicinājumu izveidot jaunas paroles.

«Tie nebija amatieri un mēs neticam, ka tas bija atsevišķs incidents. Uzbrukums veikts izmantojot sarežģītas metodes un mēs ticam, ka līdzīgi cietušas ir arī citas kompānijas un organizācijas,» norādīja kompānija. «Tāpēc mēs uzskatām, ka ir svarīgi runāt par šo uzbrukumu, kamēr iespējams iegūt papildus informāciju. Mēs arī palīdzam valdības un federālajām tiesībsargājošajām institūcijām to centienos atrast un sodīt uzbrucējus, lai tādējādi padarītu drošāku visu internetu,» skaidroja Twitter.

Uz darba dienas beigām redakcija stādīta fakta priekšā – turpmāk ASV preses flagmanis nebūs tradicionālās Greiemu ģimenes, bet gan interneta lieltirgotavas Amazon dibinātāja Džefa Bezosa rokās.

Video intervijā The Washington Post mājas lapā tās līdzšinējais un pašreizējais vadītājs Donalds Greiems saka, ka gada sākumā ģimenei pašai par gaidāmo bēdīgo biznesa lēmumu bijis «liels pārsteigums, skumjas un tad...» Un tad acīmredzot vairāku iespējamo pircēju uzrunāšana, līdz jūlija pirmajās nedēļās pavasarī izmestais «āķis» izrādījās tomēr ieķēries Dž. Bezosa lūpā.

WP vadītājs saka, ka lēmuma pamatā ir septīto gadu pēc kārtas krītošā peļņa – tendence, ko nav spējušas apturēt nekādas inovācijas komunikācijā ar lasītājiem. Nu Greiemi acīmredzot cer, ka tas izdosies Dž. Bezosa talantam, kas no nulles ir radījis Amazon. Financial Times gan norāda, ka viena lieta ir kaut ko radīt tukšā vietā, bet pilnīgi cita – prasmīgi rīkoties tādā vietā, kas ir bāztin pārbāzta ar vēsturi, iestrādēm un sentimentu. Piemēram, WP bija pamatā Votergeitas skandāla nākšanai gaismā un sekojošajai ASV prezidenta Ričarda Niksona aiziešanai no amata. Nule kā WP bija iniciators arī ASV valdības Nacionālās drošības aģentūras spiegu skandālam par apjomīgo komunikācijas datu vākšanu pašu mājās un pasaulē.

Īslaicīgo ziņu nosūtīšanas aplikācija “Snapchat” paziņoja par sadarbības līgumu izveidi tādiem uzņēmumiem kā “Disney”, “ViecomCBS”, “NBCUniversal”, kā arī "N.B.A." un "N.F.L.".

Vairāku gadu vienošanās arī turpmāk nodrošinās platformu ar vēl vairāk īsa formāta oriģināliem video fragmentiem, ziņo “New York Times”.

“Snapchat” paziņoja par noslēgtajiem līgumiem, reizē translējot oriģināla satura ziņu pārraides, kas veidotas sadarbībā ar vadošajiem ASV medijiem (“The Washington Post”, “Bloomberg” un “ESPN”).

Masu medija “NBCUniversal” prezidente Megija Sanivika (Maggie Suniewick) pauda, ka “Snapchat” ir pārliecinoša vide, ar kuras palīdzību iespējams aizsniegt miljoniem jaunu skatītāju.

Uzņēmums, kas ir bāzēts Santamonikā, Kalifornijā, pārdod sešu sekunžu garas reklāmas, kuru skatīšanos lietotājiem nav iespējams izlaist. Tāpat aplikācija piedāvā lietotājiem seriālus, kas ilgst vidēji piecas minūtes un kuru sezona sastāv vidēji no astoņām līdz divpadsmit epizodēm.

Bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks Edvards Snoudens (Edward Snowden) uz Krieviju nav vedis slepenus dokumentus, kas nonākuši viņa rīcībā, strādājot izlūkdienestā, vēsta New York Times.

Visi slepenie dokumenti pirms došanās uz Krieviju tika atdoti žurnālistiem Honkongā, intervijā medijam apgalvoja E. Snoudens. Dokumenti netika ņemti līdzi, jo tas «nekalpotu sabiedrības interesēm», norādīja E. Snoudens, uzsverot, ka tos viņš spējis pasargāt arī no Ķīnas dienestiem. Iespēja, ka slepenie dokumenti varētu būt nonākuši Ķīnas vai Krievijas dienestu rīcībā, līdzinās nullei, uzsvēra bijušais ASV izlūkdienesta darbinieks. Pašlaik daži analītiķi jau izteikušies, ka, iespējams, E. Snoudens sadarbojas ar šo valstu pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka slepenus dokumentus publiskojušajam bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbiniekiem Edvardam Snoudenam uz gadu piešķirts patvērums Krievijā. Bijušais CIP darbinieks par nodomu lūgt patvērumu Krievijā paziņoja 12. jūlijā, Šeremetjevas lidostā tiekoties ar Krievijas cilvēktiesību aktīvistiem. Vienlaikus viņš solīja, ka nekaitēs Savienotajām Valstīm. Pēc visa spriežot, šis solījums bija reakcija uz Kremļa prasību, lai viņš beidz nopludināt kaitējošu informāciju par ASV spiegošanas programmu. E. Snoudens uzsāka bēguļošanu pēc tam, kad britu laikrakstam The Guardian un ASV laikrakstam Washington Post atklāja informāciju par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros.

Ziemeļkoreja piektdien izšāva austrumu virzienā vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas pārlidoja Japānu un nokrita Klusajā okeānā, paziņoja Dienvidkorejas un Japānas valdības.

Raķete tika izšauta netālu no Phenjanas. Tas notika pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) ceturtdien paplašināja Ziemeļkorejai noteiktās sankcijas, pieaugot starptautiskās sabiedrības spiedienam uz Phenjanu tās ballistisko raķešu un kodolieroču programmu dēļ.

ANO Drošības padome pirmdien vienbalsīgi pieņēma ASV izstrādātu rezolūciju par jaunām sankcijām pret Ziemeļkoreju, kas šomēnes veica ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Kopš Ziemeļkoreja 2006.gadā pirmo reizi veica atombumbas izmēģinājumu, šī ir jau astotā reize, kad tai piemērotas ANO sankcijas.

Ziemeļkoreja 29.augustā izmēģināja vidēja darbības rādiusa raķeti Hwasong-12, kas pārlidoja Japānas teritoriju un nokrita Klusajā okeānā.

Aptuveni 30 tūkstoši cilvēku apdzīvo Dienvidkorejas galvaspilsētas Seulas rajonu, kuru mēdz saukt par Eksāmenu ciematu. Tajā topošie Dienvidkorejas speciālisti gatavojas noslēguma eksāmeniem, kas, iespējams, pavērs karjeru valsts dienestā.

Ciematu veido vairākas kopmītnes un mācību telpas, kur par zemu samaksu studenti var veltīt laiku studijām, kā arī izmantot pieejamo aprīkojumu, lai sagatavotos noslēguma eksāmeniem. Eksāmenu laiks Dienvidkorejā ir ārkārtīgi saspringts – to rezultāti nosaka ne tikai nākotnes darbu, bet arī, vidusskolnieku gadījumā, nākamo augstākās izglītības iestādi. Eksāmena rezultāti identificē izglītotus un spējīgus cilvēkus, kuriem sabiedrībā tiek dota priekšroka.

Gads, kurā paredzēti noslēguma eksāmeni, Dienvidkorejas studentu vidū ieguvis apzīmējumu «gads ellē». Tas tiek pavadīts saspringti mācoties, miegam nereti veltot aptuveni piecas stundas diennaktī. Eksāmenu laikā arī sabiedrības dzīve tiek pakārtota lielajam notikumam, tā, piemēram, policijas automašīnas uz mācību iestādēm ved studentus, lai nodrošinātu to, ka neviens nenokavēs pārbaužu sākumu.

Diplomātiskās nesaskaņas ar Japānu apdraud viedtālruņiem un datoriem paredzētu detaļu ražošanu Dienvidkorejā, un analītiķi brīdina, ka tas var negatīvi ietekmēt globālo tehnoloģiju tirgu un paaugstināt cenas patērētājiem.

Japānas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ierobežos trīs Dienvidkorejas mikroshēmu un viedtelefonu nozarei nozīmīgu ķimikāliju eksportu, ņemot vērā vairāku desmitgažu ilgās nesaskaņas par dienvidkorejiešu piespiedu nodarbinātību Japānā Otrajā pasaules karā.

Turklāt, par cik šai problēmai tuvākajā laikā nav gaidāms atrisinājums, pastāv bažas, ka tā varētu arī aizkavēt 5G tehnoloģiju un salokāmu ekrānu ieviešanu.

Lai arī Dienvidkorejai ir nepieciešamo detaļu rezerves, jau trīs mēnešu laikā varētu tikt novērots to deficīts, skaidro analītiķi.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins šo nodēvējis par vēl nepieredzētu ārkārtēju situāciju un aicinājis uzņēmumu vadītājus sagatavoties plašai krīzei.

SIA LG Electronics Latvia valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties korejietim Park Čanam (Park Chan), liecina Lursoft dati.

Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Mūns Juns Siks (Moon Jun Sik) valdes locekļa amatu ir pametis. SIA LG Electronics Latvia valdes priekšsēdētāja amatā kopš 2012. gada darbojas Kims Dongs Hieons (Kim Dong Hyeon).

2011. gadā SIA LG Electronis Latvia apgrozījums veidoja 46,9 milj. Ls, kas Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ļāva kompānijai ierindoties 77. vietā. Savukārt SIA LG Electronis Latvia peļņa aizpērn bija 887,3 tūkst. Ls. Gada pārskats par pērno gadu pašreiz vēl nav pieejams.

Uzņēmums pilnībā pieder Korejas kompānijai LG Electronics Inc.

Lībijas diktatoram Muamaram Kadāfi lojālo bruņoto spēku tanki atrodas nemiernieku bastionā pilsētā Bengāzī, novērojis BBC žurnālists. Tas noticis par spīti Lībijas valdības pasludinātajam pamieram.

Virs pilsētas notriekta lidmašīna.

Pasaules līderi tiksies Parīzē, lai spriestu par militāro darbību.

Nemiernieku līderis aicinājis starptautisko sabiedrību pārtraukt Kadāfi lojālo bruņoto spēku veikto bombardēšanu, bet valdība noliedz apgalvojumus par uzbrukumiem.

«Pašlaik artilērijas un raķešu apšaudes notiek visos Bengāzī rajonos,» stāstījis nemiernieku pārstāvis Mustafa Abduls Jalils.

ANO ģenerālsekretārs Bans Ki-Mūns sacījis, ka pasaulei «jārunā vienā balsī» attiecībā uz Lībiju.

Jau kuro gadu pēc kārtas dzirdams, ka Latvijas valstī ir nepieciešams konsolidēt budžetu, taupīt līdzekļus, katram rūpīgāk plānot savu saimiecisko darbību un tamlīdzīgas lietas.

Kur nu vēl daudzie stāsti par to, ka muns visiem jābūt solidāriem un jāsavelk jostas. Un vēl to visu pavada stāsti par fiskālo efektu. Diemžēl gan jāatzīst, ka nekādu prātīgo fiskālo efektu tomēr nevarēs sagaidīt, ņemot vērā, ka valsts iepirkumu sistēma joprojām ir necaurskatāma un, taisnību sakot, vērsta uz naturālu naudas izšķiešanu.

Par to liecina kaut vai fakts, ka katra ministrija savu informācijas sistēmu (IS) saimniecību apsaimnieko pēc saviem ieskatiem, turklāt tā, ka liela daļa no tām nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi pašreiz Latvijā kopumā ir 175 valsts IS. Tas nozīmē, ka katra ministrija, katra organizācija, kas ir tās pakļautībā, IS uzturēšanu organizē pēc sava prāta un saprašanas, tādā pašā līmenī arī tērējot līdzekļus. Lūk, šeit arī parādās to reformu nepieciešamība, par kurām Latvijā jau ilgstoši tiek runāts, bet kuras totāli neieredz nu jau droši vien aizejošā Latvijas valdība.

Vulkāna izvirdums Čīlē ir licis atcelt desmitiem lidojumu Argentīnā, Urugvajā un citās Dienvidamerikas valstīs, vēsta AP.

Abas galvenās lidostas Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā nedēļas nogalē tika slēgtas, jo pastāvēja bažas, ka gaisā esošie vulkāniskie pelni varētu sabojāt lidmašīnu dzinējus. Slēgta ir arī Urugvajas galvaspilsētas Montevideo starptautiskā lidosta, kā arī ir grūtības ar gaisa satiksmi Čīlē, Paragvajā un Brazīlijā.

Nepatikšanas ar lidošanu bija spiests izbaudīt arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki-Mūns, kura lidmašīna nevarēja piezemēties Buenosairesā. Ģenerālsekretāra lidmašīna nolaidās Kordovā, bet viņam uz galvaspilsētu nācās doties ar automašīnu.

Pelnu mākonis jau ir šķērsojis Kluso okeānu, lielākā daļa lidojumu starp Austrāliju un Jaunzēlandi ir atcelti. Otrdien tika atcelti arī vairāki iekšzemes lidojumi no Adelaidas, kas atrodas Austrālijas dienvidos.

20 valstu līderi aicinājuši noslēgt globālu vienošanos, lai cīnītos pret pandēmijām nākotnē.

Aicinājums publiskots vairākos laikrakstos visā pasaulē, tostarp Vācijas konservatīvajā laikrakstā "Frankfurter Allgemeine Zeitung".

Līderi norādījuši, ka, noslēdzot šādu vienošanos, būtu jāņem vērā mācības, kas gūtas cīņā ar Covid-19.

Aicinājumu parakstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, Čīles prezidents Sebastjans Piņera, Dienvidkorejas prezidents Mūns Džēins un citu valstu līderi.

Pasaulei tagad jāsadarbojas kā globālai kopienai ne tikai attiecībā uz Covid-19 krīzi, kas izgaismojusi vājības un domstarpības, norādījuši līderi.