Islandes vulkāna Grimsvētna izvirdums, kas izraisīja vairāku simtu lidojumu atcelšanu Eiropā, ir apstājies, vēsta Reuters.

No Grimsvētna krātera pašlaik paceļas tikai dūmi un tvaiks. «Ir pazīmes, ka vulkāna izvirdums beidzas. Kopš šorīta nav novērota pelnu strūkla, no krātera paceļas tikai tvaiks,» aģentūrai pavēstīja Hrafns Gudmundsons (Hrafn Gudmundsson), Islandes meteoroloģiskā dienesta pārstāvis.

Arī Eiropas gaisa kontroles aģentūra Eurocontrol ir norādījusi, ka izvirdums tuvojas beigām. Īslandes aktīvākā vulkāna Grimsvētna izvirdums sākās sestdien, otrdien un trešdien liekot atcelt ap tūkstoš lidojumu Ziemeļeiropā. Vācijā otrdien tika slēgta valsts ziemeļu daļas gaisa telpa. Tika apturēti lidojumi no Brēmenes, Hamburgas un Berlīnes.

Bažas par gaisa kuģu drošību pēc Īslandes vulkāna izvirduma 2010. gadā bija pamatotas, pierādījis jauns zinātnisks pētījums.

Pelnu daļiņas, kas pacēlušās gaisā pēc vulkāna izvirduma, radīja nopietnus draudus, gaisa kuģiem lidojot caur mākoņiem – pelnu daļiņas varēja izkust reaktīvo dzinēju iekšienē, tādā veidā radot nopietnus lidmšīnas avārijas draudus. Šādu pētījumu PNAS zinātniskajā žurnālā publicējusi Īslandes un Dānijas pētnieku grupa, vēsta BBC.

Pelnu daļiņas no Īslandes vulkāna bijušas sevišķi asas un abrazīvas, atklāts pētījumā.

Vulkāna Eijafjallajekulla izmeši radīja vērienīgāko gaisa satiksmes slēgšanu Eiropas gaisa satiksmes telpā kopš Otrā Pasaules kara laikiem. Eijafjallajekulla radītie zaudējumi novērtēti no 1,5 miljardu līdz 2,5 miljardu eiro apmērā. Vulkāna izvirdums pērn radīja problēmas aptuveni 10 miljoniem gaisa satiksmes lietotāju.

Baurdarbungas vulkāna izvirdums Islandē, kas sākās augusta beigās, joprojām turpinās, ziņo Islandes Meteoroloģijas dienests.

Izvirdums radījis vairāk nekā 80 kvadrātkilometru plašu lavas lauku, kopējais lavas apjoms pārsniedzis pusotru kubikkilometru. Izplūdušās lavas ziņā tas ir lielākais izvirdums pasaulē kopš 18.gadsimta.

Zemestrīču skaits un intensitāte pēdējās nedēļās ir sarukusi, tomēr pagaidām nav pazīmju, kas liecinātu par drīzu izvirduma beigšanos.

Izvirdums notiek vairākus desmitus kilometru uz ziemeļaustrumiem no centrālā vulkāna, ārpus Vatnajēkidla ledāja.

Tas joprojām rada aptuveni 35 tūkstošus tonnu sēra dioksīda diennaktī, kas ir teju trīsreiz vairāk par saimnieciskās darbības radīto sēra dioksīda emisiju Eiropas Savienībā.

Īslande ir slēgusi savu galveno lidostu un pārtraukusi iekšzemes lidojumus pēc sestdien notikušā valsts aktīvākā vulkāna Grimsvotna izvirduma, vēsta Reuters. Eiropas valstis, atceroties pērnā gada pieredzi, ir sākušas uzmanīgi uzraudzīt savas gaisa telpas.

Tomēr eksperti norāda, ka iespēja atkārtoties pagājušā gada Eiropas gaisa telpas paralīzei sešu dienu garumā ir maza. «Tas varētu izraisīt traucējumus, bet tikai uz ļoti īsu laiku, kā arī nelielā apgabalā,» skaidro Īslandes Universitātes ģeofizikas profesors Magnuss Tumi Gudmundsons (Magnus Tumi Gudmundsson).

Aviosabiedrības gan ir brīdinātas, ka pelnu mākonis tuvākajās dienās sasniegs kontinentālo Eiropu

Pelnu mākonis sasniegs Ziemeļskotiju otrdien, bet, ja turpināsies vulkāna izvirdums – tas var sasniegt Rietumfranciju un Ziemeļspāniju jau trešdien, norāda Eiropas gaisas satiksmes kontroles organizācija Eurocontrol. Gaisa satiksmi pagaidām nav plānots pārtraukt.

Islandē uz dienvidiem no galvaspilsētas Reikjavīkas pirmdienas vakarā sākās vulkāna izvirdums, kas šodien plešas plašumā, radot zemē četrus kilometrus garu ugunīgu plaisu.

"Izvirdums sācies Reikjanesas pussalā. To var redzēt tīkla kamerās, un šķiet, ka tas ir tuvu Hagafellai" - pilsētai uz dienvidiem no Reikjavīkas, sākotnēji ziņoja Islandes Meteoroloģiskais birojs.

Izvirdums sākās ap plkst.22.17 (plkst.00.17 otrdien pēc Latvijas laika) pēc vairākām nelielām zemestrīcēm, kuras bija notikušas ap plkst.21 (plkst.23 pēc Latvijas laika).

Islande ir bijusi paaugstinātas trauksmes stāvoklī, gaidot potenciālu vulkāna izvirdumu pēc intensīvas seismiskās aktivitātes novembrī.

Salas dienvidrietumos esošajā Reikjanesas pussalā tika reģistrētas tūkstošiem nelielu zemestrīču. 11.novembrī tika evakuēti apmēram 4000 iedzīvotāji no zvejas ostas pilsētas Grindavīkas, kas atrodas aptuveni 40 kilometrus no galvaspilsētas.

Pēdējo nedēļu laikā eksperti reģistrējuši vairākus zemestrīces Katlas vulkāna apkārtnē. Tas raisa bažas par to, ka drīzumā iespējams Islandes lielākā vulkāna izvirdums, ziņo Al Jazeera.

Islandes zinātnieki atzīst, ka ir novērojuši zīmes, kuras parasti signalizē par vulkānu izvirdumiem. Tomēr zinātnieki arī atzīst, ka šādi novērojumi ir pieredzēti arī vairākus gadus agrāk, tāpēc vulkāna izvirdums var notikt arī pēc ilgāka laika.

Vulkānu izvirdumi Islandē ir spējīgi ietekmē lidojumus. Tas tika pieredzēts Eijafjallajokula izvirduma laikā, kad pelnu mākonis uz nedēļu apturēja gaisa satiksmi Eiropā. Eksperti norāda, ka Katlas izvirdums varētu izraisīt lidojumu apturēšanu visā pasaulē.

Lidojumu apturēšana Eiropā izraisīja diskusijas par to, cik lielā mērā vulkāna izvirduma pelni ir bīstami lidmašīnām. Šā gada laikā pasažieru lidmašīnas varētu tikt aprīkotas ar speciāliem sensoriem, kuri ziņos pilotiem par to, vai gaisā ir sastopamas lidaparātiem bīstamas pelnu daļiņas, vēsta Spiegel.

Vulkāna izvirduma dēļ Indonēzijā evakuēti vairāki simti, bet bojā gājuši pieci cilvēki.

Vulkāna izvirdums nelielajā Palu salā, kas atrodas divu tūkstošu kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Džakartas, sākās jau aizvadītajā nedēļā. Vulkāna aktivitātes pazīmes tikušas novērotas jau no pērnā gada, liekot daudziem cilvēkiem pamest savas mājas.

Sākoties vulkāna aktivitātēm, varasiestādes izveidoja evakuācijas teritoriju trīs kilometru rādiusā ap vulkānu, kurā dzīvo aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Tomēr, daudzi reģiona iedzīvotāji esot pieraduši pie aktīviem vulkāniem, tāpēc atteikušies evakuēties no teritorijas.

Sestdien no vulkāna izvirda divus kilometrs augsts pelnu un indīgu gāzu mākonis. Vulkāna lavas straumei sasniedzot pludmali, dzīvību zaudēja divi pieaugušie un trīs bērni.

Vulkāna izvirdums Gvatemalā licis evakuēt desmitiem tūkstošus cilvēku. Savas mājas pametuši 17 tuvāko ciematu iedzīvotāji.

Vulkāns Volcan del Fuego (Uguns Vulkāns) regulāri izvirst kopš 16. gadsmita. Kārtējais vulkāna izvirdums noticis ceturtdien. Vulkānisko pelnu dēļ apkaimē apgrūtināta redzamība, bet Gvatemalas aviācijas dienests apturējis lidojumus no Meksikas dienvidu pilsētas Tapačulas uz valsts galvaspilsētu.

Prognozēts, ka vulkāna izvirdums ilgs arī visu piektdienu. Netālu no vulkāna atrodas Antigvas pilsēta, kas ir populārs tūristu ceļojumu galamērķis. Pilsētā dzīvo 45 tūkstoši cilvēku. Tomēr pašlaik briesmas šai pilsētai nedraudot, norādīja Gvatemalas dienesti.

Atšķirībā no Rietumvalstīm, Latvijas apdrošināšanas tirgus pašlaik nepiedāvā kompensēt vulkāna dēļ vispār nenotikušu ceļojumu, un kompensāciju iespējas ir ierobežotas tikai ar ārkārtas mājās atgriešanās izdevumiem.

Latvijā sastopamā ceļojumu apdrošināšana nesedz lidojumu atcelšanas vai aizkavēšanās radītos finansiālos zaudējumus, piemēram, negūto peļņu, kontraktuālu atbildību un tamlīdzīgi, ar nožēlu secina Latvijas profesionālā apdrošināšanas brokeru asociācija.

Brokeri izanalizējuši Latvijā populārāko ceļojumu apdrošināšanas sabiedrību noteikumus attiecībā uz vulkānu risku. ERGO un Balta vulkānu radītos riskus nesedz vispār. Seesam dārgākā ceļojumu apdrošināšanas polise (Zelta extra), kura ietver lidojumu aizkavēšanās risku, sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izdevumus. Seesam informēja, ka kopš pērnā gada, kad aprīlī un maijā Īslandē izvirda Eijafjadlajegidls un gaisa satiksme tika apgrūtināta gandrīz mēnesi, kopumā apdrošināšanas atlīdzībās kompānija izmaksāja vairāk nekā 6100 eiro (4300 latu). Vidējais atlīdzības apmērs bija nedaudz vairāk par 180 eiro (ap 127 lati). Lielākā atlīdzība bija 600 eiro (420 lati), kas tika izmaksāta par trīs personu atgriešanos no Šveices ar īrētu auto. Tikmēr brokeri arī minēja, ka Baltikums Biznesa Plus vai V.I.P. programmas paredz iespēju ierobežotā apmērā kompensēt alternatīvas atgriešanās Latvijā iespēju. Šis variants gan diez vai segs visas ārkārtas atgriešanās izmaksas. Arī IF P&C sedz ārkārtas atgriešanās Latvijā izmaksas, bet arī ekonomiskā veidā.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair neto peļņa šajā fiskālajā gadā ir pieaugusi līdz 401 miljonam eiro, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, raksta AFP.

Neskatoties uz augstajām naftas cenām, globālo recesiju un pērnā gada sākuma Īslandes vulkāna izvirduma traucētajiem lidojumiem, kompānija ir spējusi nodrošināt peļņas pieaugumu par 26%, salīdzinot ar iepriekšējo fiskālo gadu, skaidro Ryanair vadītājs Maikls O'Līrijs.

Tomēr augstās degvielas cenas varētu samazināt kompānijas izaugsmi nākošajā fiskālajā gadā. Kompānija «nākotnē raugās ar piesardzīgu optimismu,» BBC norādīja O'Līrijs.

Tikmēr Īslandē ir sācies Grimsvotna izvirdums, liekot valstij atcelt lielāko daļu iekšzemes lidojumu. Vulkāna pelni varētu sasniegt Lielbritāniju jau otrdienas rītā.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn, gada sākumā notikušā vulkāna Eijafjallajekulla izmeši radīja vērienīgāko gaisa satiksmes slēgšanu Eiropas gaisa satiksmes telpā kopš Otrā Pasaules kara laikiem. Eijafjallajekulla radītie zaudējumi novērtēti no 1,5 miljardu līdz 2,5 miljardu eiro apmērā. Vulkāna izvirdums radīja problēmas aptuveni 10 miljoniem gaisa satiksmes lietotāju.

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Aptuveni seši tūkstoši cilvēku pametuši savas mājas Indonēzijas sastāvā ietilpstošajā Sumatras salā, pēc tam, kad nedēļas nogalē salas ziemeļu daļā notika spēcīgs vulkāna izvirdums.

Kopumā evakuēti un savas mājas pametuši 5,9 tūkstoši cilvēku, kas dzīvo Sinabungas vulkāna apkārtnē. Lielākā daļa evakuētā pārstāvējuši sešas apdzīvotas vietas, kas atradušās trīs kilometru rādiusā ap vulkānu. Līdz šim brīdim vulkāna izvirdums nav prasījis cilvēku upurus.

Sinabungas vulkāns, kas pēdējos simts gadus nebija izrādījis aktivitātes pazīmes, iepriekš izvirda 2010. gadā, liekot evakuēt aptuveni 12 tūkstošus cilvēku.

Indonēzijā ir desmitiem aktīvu vulkānu. Augustā pieci cilvēki gāja bojā un simtiem tika evakuēti, kad Austrumnusas Tengaras provincē atmodās vulkāns. Tikmēr 2010. gadā kārtējie valsts aktīvākā vulkāna Merapi izvirdumi laupīja vairāk nekā 350 cilvēku dzīvības.

Indonēzijā piektdien varasiestādes likušas evakuēties tūkstošiem cilvēku, Javas salā sākoties vulkāna izvirdumam.

Dzīvību zaudējuši divi cilvēki, kuri vulkāna izvirdumā gājuši bojā savās dzīvesvietās.

«Mājas bija slikti uzbūvētas, un tās, šķiet, viegli sabrukušas zem svara,» informēja varasiestāžu pārstāvis.

Kopumā rīkojums evakuēties attiecas uz aptuveni 200 000 cilvēku no 36 ciematiem desmit kilometru rādiusā ap vulkānu.

Vulkāns Keluds tiek uzskatīts par vienu no bīstamākajiem uz blīvi apdzīvotās Javas salas.

Televīzijā demonstrētajos kadros redzams, ka no vulkāna gaisā tiek izmesti pelni un akmeņi. Apkārtnes iedzīvotāji steidz evakuēties automašīnās un uz motocikliem.

«Pelnu, smilšu un akmens lietus sasniedz līdz pat 15 kilometrus» no vulkāna krātera, pavēstīja Nacionālo katastrofu aģentūras pārstāvis.

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Kāda Īrijas galvaspilsētas Dublinas iedzīvotāja iesūdzējusi Eiropas tiesā zemo cenu aviokompāniju Ryanair. Pasažiere vēlas no lidsabiedrības pieprasīt kompensāciju par atceltu lidojumu. Savukārt aviokompānija Ryanair uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) tiesiskās normas, kuras regulē pasažieru tiesības, ir diskriminējošas.

Īrijas iedzīvotāja Denisa MakDonaga (Denise McDonagh) 2010. gadā bija spiesta pavadīt deviņas dienas Portugāles pilsētā Faro, kad Islandes vulkāna Eijafjallajekulla izvirduma dēļ tika slēgta Eiropas gaisa telpa.

D. MakDonaga no Ryanair vēlas piedzīt kompensāciju par ēdienreizēm, viesnīcu un transporta izmantošanu, kuru viņa segusi no savas kabatas. Savukārt Ryanair uzsver, ka Eiropas gaisa telpas slēgšana bija «ārpus lidsabiedrību kontroles» un likt aviokompānijām kompensēt pasažieru zaudējumus, kas radušies vulkāna izvirduma dēļ, ir diskriminējoši.

Tiesvedībā, kas tika uzsākta ceturtdien, Ryanair lūgusi Eiropas tiesu izlemt, vai vulkāniskā pelnu mākoņa izraisītas lidostu slēgšanas bijušas «ārkārtas notikumi», vai lidsabiedrībām ir nepieciešams šādos gadījumos kompensēt pasažieru tēriņus un vai ES tiesību aktos noteiktie pienākums rūpēties par pasažieriem ir attiecināms arī uz dzelzceļa un jūras pārvadātājiem.

Etnas vulkāna izvirdums, izmetot atmosfērā pelnus, pirmdien izraisījis daļēju gaisa telpas slēgšanu virs Sicīlijas.

Itālijas Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) vēsta, ka reģionu satricinājuši arī vairāk nekā 130 pazemes grūdieni, no kuriem spēcīgākais sasniedzis 4 magnitūdu spēku.

Šis ir pirmais izvirdums Etnas nogāzē pēdējo desmit gadu laikā, taču INGV norāda, ka tas, domājams, nav bīstams.

Ņemot vērā slikto redzamību gaisā izmesto pelnu dēļ, varasiestādes daļēji slēgušas vietējo gaisa telpu, atļaujot Katānijas lidostā nosēsties tikai četrām lidmašīnām stundas laikā.

Redzamība joprojām it tik slikta, ka nav iespējams šobrīd konstatēt, vai izvirdumu pavadījusi arī lavas izplūšana, atzīst INGV.

Tomēr pēcpusdienā konstatēta gan pelnu izmešu, gan pazemes grūdienu samazināšanās.

Eiropas Savienības (ES) tiesa nolēmusi, ka Īrijas zemo cenu aviokompānijai Ryanair tomēr būs jāmaksā kompensācijas pasažieriem, kuru lidojumi tika atcelti 2010. gadā Islandē notikušā vulkāna izvirduma dēļ.

Tiesa atzina, ka lidsabiedrībām ir pienākums rūpēties par pasažieriem arī tādos ārkārtas gadījumos, kāds bija Eyjafjallajokulla vulkāna izvirdums, kad pelnu mākoņa dēļ Eiropā tika atcelti lidojumi, kas sabojāja ceļojuma plānus miljoniem pasažieru.

Komentējot tiesas spriedumu, Ryanair uzsvēris, ka tas lidošanu padarīs dārgāku. «[Tiesas spriedums] sadārdzinās lidošanu Eiropā, un biļešu cenas pieaugs, jo lidsabiedrības meklēs veidus, kas ļaus izvairīties no zaudējumiem pasažieru pretenziju gadījumā,» pauda Īrijas zemo cenu aviokompānija. Tāpat kompānija spītīgi pastāv uz to, ka vulkāna izvirdums un tam sekojoša lidojumu pārtraukšana bijuši notikumi, kurus tā nav spējusi kontrolēt un tai nevajadzētu maksāt kompensācijas pasažieriem.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Pirmo reizi pēdējo simts gadu laikā izvirdis Tongariro vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļu salā, apkaimi noklājot ar vulkāniskajiem pelniem un izsvaidot akmeņus viena kilometra apkārtnē, vēsta pasaules mediji.

Izvirduma laikā iedzīvotāji dzirdējuši sprādzienu troksni, tāpat no vulkāna lidojuši akmeņi un pacēlies tvaiks.

Kā ziņo pasaules mediji, vulkāna izvirdums nav radījis draudus tuvumā dzīvojošajiem un strādājošajiem cilvēkiem, tomēr vulkāna darbība varētu aizsākt nedēļu, mēnešu vai pat gadu ilgu vulkāniskās aktivitātes periodu.

Patlaban vulkāniskās aktivitātes dēļ atcelti vairāki avioreisi, tāpat vulkāna pelnu radītās sliktās redzamības dēļ uz laiku bija slēgtas tuvumā esošās šosejas, vēsta BBC.

Tongariro Nacionālajā parka teritorijā atrodas trīs darbojošies vulkāni. Iepriekš vulkāns periodiski izvirdis laika posmā no 1855. līdz 1887. gadam. Vulkāns ir 1978 metrus augsts.

Indonēzijas varasiestādes tūristu iecienītajā Bali salā pirmdien līdz augstākajam līmenim paaugstinājušas vulkāna trauksmi un aicinājušas apkārtnes iedzīvotājus evakuēties, brīdinot par liela izvirduma iespējamību.

No Aguna vulkāna, kas otrdien sāka izmest pelnus, kopš sestdienas sāka izplūst lava, pavēstīja Indonēzijas dabas katastrofu aģentūras pārstāvis Sutopo Nugroho.

«Neregulāri eksplozīvi izvirdumi, kurus pavada liesmas, liecina, ka gaidāms lielāks izvirdums,» viņš paziņoja.

Vulkāna dēļ slēgta Bali starptautiskā lidostā, kā arī kaimiņos esošās Lombokas salas starptautiskā lidosta.

Evakuācijas zona paplašināta no 7,5 kilometriem līdz desmit kilometriem rādiusā ap vulkāna krāteri.

Pēdējo reizi trauksme līdz augstākajam līmenim tika paaugstināta 22.septembrī, liekot 130 000 cilvēku pamest savas mājas.

Apmēram 25 000 cilvēku kopš tā brīža nav varējuši atgriezties mājās. Septembrī Aguns parādīja pirmās aktivitātes pazīmes pēdējā pusgadsimta laikā.

No Etnas vulkānā Sicīlijā otrdien turpina šļākties lava, pavēstīja Itālijas seismologi. Dienu iepriekš vulkāns atmosfērā izmeta pelnu mākoni, un tā dēļ vietējā lidosta tika slēgta.

Kaut arī Etnas klātbūtne joprojām bija jūtama, simtiem nelielu pēcgrūdienu tricinot apkaimi, Katānijas lidosta atsākusi darbu normālā režīmā.

Etnas izvirdums pirmdien izraisīja daļēju gaisa telpas slēgšanu virs Sicīlijas.

Itālijas Nacionālais ģeofizikas un vulkanoloģijas institūts (INGV) ziņoja, ka pirmdien reģionu satricinājuši arī vairāk nekā 130 pazemes grūdieni, no kuriem spēcīgākais sasniedzis 4,3 magnitūdu spēku.

Otrdien pazemes grūdienu spēks kļuva vājāks.

Pirmdien kalnu tūristiem, kas bija uzkāpuši augstu Etnā, pašu drošības dēļ bija jādodas lejā, tomēr ciematu iedzīvotāji, no kuriem daudzi nodarbināti lauksaimniecībā un tūrismā, netika evakuēti.

Valdība otrdienas vakarā noteica ierobežojumus Baltkrievijā reģistrētiem aviopārvadātājiem izsniegt lidojumu atļaujas un līdz ar to ielidot Latvijas gaisa telpā un izmantot Latvijas lidostas, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat Latvijas gaisa kuģiem tiek ierobežotas tiesības izmantot Baltkrievijas gaisa telpu un lidostas. Lēmums stājas spēkā nekavējoties.

Šādi lēmumi valdības sēdē pieņemti, reaģējot uz Baltkrievijas varas iestāžu rīcību, pārtverot un piespiedu kārtā nosēdinot Minskas lidostā Eiropas Savienības aviokompānijas "Ryanair" civilo pasažieru gaisa kuģi, izvērtējot aviācijas drošības iestāžu rīcībā esošo informāciju un atsaucoties Ārlietu ministrijas iniciatīvai.

Valdības lēmumā noteikts arī, ka Latvijas lidostās netiek apkalpoti citu valstu gaisa kuģi, kas lidojuma maršrutā izmanto Baltkrievijas gaisa telpu.

Tas nozīmē, ka SM apturēs lidojumu atļauju Baltkrievijas aviosabiedrībai "Belavia" un neizsniegs neregulāro lidojumu atļaujas Baltkrievijas pārvadātājiem. Tāpat tiks apturēta "airBaltic" lidojumu maršruta atļauja uz Minsku.

Veicot lidojumus virs Jaunzēlandes Vaita salas vulkāna, kas negaidīti aktivizējās un izvirda, nav konstatēts, ka kāds no tur esošajiem cilvēkiem būtu izdzīvojis, ziņo BBC.

Tiek lēsts, ka uz salas atradās gandrīz 50 cilvēki, no kuriem vismaz pieci ir gājuši bojā, bet 23 tika izglābti. Tagad policija paziņojusi, ka, visticamāk, visi tur esošie dzīvie cilvēki jau ir evakuēti.

Vaita sala ir viens no valsts aktīvākajiem vulkāniem. Neskatoties uz to, privātā sala ir biežs tūristu galamērķis.

Jau vēstīts, ka tieši pirms izvirduma bija redzams, kā cilvēki pastaigājas pa vulkāna krāteri.

"Balstoties uz mūsu rīcībā esošo informāciju, mēs neuzskatām, ka salā būtu izdzīvojušie," teikts jaunākajā policijas paziņojumā.

Policija vēsta, ka cietuši un bojā gājuši ir gan vietējie, gan ārvalstu tūristi. Glābēji nevar pārmeklēt salu, jo pastāv turpmāku izvirdumu risks. Pašlaik tur ir nakts laiks.

Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs, informē Latvijas gaisa satiksme.

Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.