Jaunākais izdevums

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins paziņojis, ka, neskatoties uz lielo spriedzi reģionā, ko izraisījuši Phenjanas kodoldraudi, kara Korejas pussalā nebūs.

«Visi dienvidkorejieši kopīgi smagi strādājuši, lai pēc Korejas kara valsti atjaunotu no drupām,» preses konferencē saistībā ar savas prezidentūras 100.dienu, norādīja Muns. «Es karu novērsīšu par jebkuru cenu. Tāpēc vēlos, lai visi dienvidkorejieši ar pārliecību ticētu, ka kara nebūs.»

ASV plaukst un zeļ bumbu patvertņu bizness

Spriedzi reģionā saasinājuši Ziemeļkorejas draudi raidīt raķetes ASV valdījumā esošās Guamas virzienā, lai gan šķiet, ka Phenjana pagaidām no šīs ieceres atteikusies.

Reaģējot uz ziemeļkorejiešu draudiem, ASV prezidents Donalds Tramps brīdinājis par iespējamu militāru reakciju, un abu pušu kareivīgā retorika izsaukusi bažas par katastrofiskām sekām, jo Phenjanas rīcībā ir milzīgi artilērijas spēki, kuru sniedzamības rādiusā atrodas Seula, kur mīt miljoniem cilvēku.

FOTO: ASV Klusā okeāna teritorija Guama, kurai draud Ziemeļkoreja

Tomēr Muns norādīja, ka Dienvidkorejai faktiski ir veto tiesības uz jebkuru ASV militāro operāciju.

«Neviens nevar pieņemt lēmumu par militārām darbībām Korejas pussalā bez mūsu piekrišanas,» uzsvēra Dienvidkorejas prezidents. «Arī ASV un prezidents Tramps saka, ka neatkarīgi no viņu izvēlētās rīcības pret Ziemeļkoreju visi lēmumu tiks pieņemti, konsultējoties un saņemot Korejas Republikas piekrišanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien sarokojās pāri Militārās demarkācijas līnijai, kas šķir abas valstis, veicot šo simbolisko un vēsturisko žestu pirms viņu samita.

«Es priecājos jūs satikt,» Muns sacīja Kimam pirms tam, kad Kims pārkāpa šo līniju, kļūdams par pirmo Ziemeļkorejas vadītāju, kurš spēris kāju Dienvidkorejā kopš 1953.gada pamiera, ar kuru beidzās Korejas karš.

Kims un Muns pēc tam uz īsu brīdi iegāja Ziemeļkorejas teritorijā, bet vēlāk devās uz samita norises vietu – Miera namu Panmundžomas pamiera ciema dienvidu pusē. Šis būs trešais samits starp Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas vadītājiem kopš Korejas kara beigām 1953. gadā.

Abu līderu tikšanās, protams, iepriekš tika rūpīgi izplānota. Abu valstu amatpersonas trīs dienas uz robežas plānoja un izmēģināja teju katru līderu soli. Bet pat ar visu to sastapšanās mirklis bija pārsteidzošs kontrasts atmosfērai, kas abu valstu starpā valdīja pirms gada, kad Ziemeļkoreja izmēģināja tālas darbības raķetes un apmainījās ar apvainojumiem ar Savienotajām Valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidkorejas importētāji grib izvērstāku sadarbību ar Latvijas eksportētājiem; to sekmētu arī attiecību normalizēšanās ar Ziemeļkoreju.

Maija beigās notikušajā Latvijas-Korejas biznesa forumā, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra rīkoja kopā ar Korejas Importa asociāciju (KIOMA), ir vairota Korejas puses interese par Latvijas ražojumiem un nostiprināta sadarbība starp abām institūcijām. Tās savā vidū saprašanās memorandu parakstīja šogad februārī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un uzņēmēju delegācijas vizītē Seulā, un forums ir KIOMA atbildes vizīte. Šai tirdzniecības misijā sinerģijas potenciāla apzināšanai korejieši ir ietvēruši arī Krieviju un Baltkrieviju.

«Tā kā KOIMA ir tieši importa asociācija,tā ir būtisks sadarbības partneris,attīstot Latvijas eksportu Korejas tirgū,» saka LIAA Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme. «LIAA arī turpmāk plāno sadarboties ar to, gan izmantojot KOIMA datubāzes Latvijas ražotāju produktu virzīšanai Korejas tirgū, gan apmainoties ar informāciju un sniedzot atbalstu abu valstu uzņēmējiem, tiem piedaloties mārketinga pasākumos Korejā un Latvijā,kā arī sniedzot abu valstu uzņēmējiem informatīvo atbalstu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Islandē uz dienvidiem no galvaspilsētas Reikjavīkas pirmdienas vakarā sākās vulkāna izvirdums, kas šodien plešas plašumā, radot zemē četrus kilometrus garu ugunīgu plaisu.

"Izvirdums sācies Reikjanesas pussalā. To var redzēt tīkla kamerās, un šķiet, ka tas ir tuvu Hagafellai" - pilsētai uz dienvidiem no Reikjavīkas, sākotnēji ziņoja Islandes Meteoroloģiskais birojs.

Izvirdums sākās ap plkst.22.17 (plkst.00.17 otrdien pēc Latvijas laika) pēc vairākām nelielām zemestrīcēm, kuras bija notikušas ap plkst.21 (plkst.23 pēc Latvijas laika).

Islande ir bijusi paaugstinātas trauksmes stāvoklī, gaidot potenciālu vulkāna izvirdumu pēc intensīvas seismiskās aktivitātes novembrī.

Salas dienvidrietumos esošajā Reikjanesas pussalā tika reģistrētas tūkstošiem nelielu zemestrīču. 11.novembrī tika evakuēti apmēram 4000 iedzīvotāji no zvejas ostas pilsētas Grindavīkas, kas atrodas aptuveni 40 kilometrus no galvaspilsētas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Arī Latvija sākusi kriminālprocesu par Krievijas īstenotajiem noziegumiem Ukrainā

LETA,17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Japānas un Dienvidkorejas tirdzniecības nesaskaņas var paaugstināt tehnoloģiju cenas

LETA,11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diplomātiskās nesaskaņas ar Japānu apdraud viedtālruņiem un datoriem paredzētu detaļu ražošanu Dienvidkorejā, un analītiķi brīdina, ka tas var negatīvi ietekmēt globālo tehnoloģiju tirgu un paaugstināt cenas patērētājiem.

Japānas valdība pagājušajā nedēļā paziņoja, ka ierobežos trīs Dienvidkorejas mikroshēmu un viedtelefonu nozarei nozīmīgu ķimikāliju eksportu, ņemot vērā vairāku desmitgažu ilgās nesaskaņas par dienvidkorejiešu piespiedu nodarbinātību Japānā Otrajā pasaules karā.

Turklāt, par cik šai problēmai tuvākajā laikā nav gaidāms atrisinājums, pastāv bažas, ka tā varētu arī aizkavēt 5G tehnoloģiju un salokāmu ekrānu ieviešanu.

Lai arī Dienvidkorejai ir nepieciešamo detaļu rezerves, jau trīs mēnešu laikā varētu tikt novērots to deficīts, skaidro analītiķi.

Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins šo nodēvējis par vēl nepieredzētu ārkārtēju situāciju un aicinājis uzņēmumu vadītājus sagatavoties plašai krīzei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Korejiešus vilina Latvijā ražotās koka moduļu mājas

Māris Ķirsons,28.08.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. septembra amatā stājies Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Korejas Republikā vadītājs Mārtiņš Baumanis, kurš turpmāk Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) būs atbildīgs par eksporta veicināšanas un investīciju piesaistes jautājumiem Dienvidkorejā.

M. Baumanis līdz šim strādājis uzņēmumā "Carrot Global" Korejas Republikā, kur organizējis un vadījis biznesa etiķetes, ārzemju kultūru un valodu apmācības, bijis "Camarata Music" mākslinieciskā vadītāja asistents Seulā, kā arī kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" izpilddirektors.

"Sadarbībai ar Dienvidkoreju ir milzīgs potenciāls, jo tā pēdējās desmitgadēs ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē. Ar Dienvidkoreju varam sadarboties ne tikai piedāvājot dažādus Latvijā ražotos nišas produktus, bet arī augsto tehnoloģiju jomā, kurā Dienvidkoreja ir vadošajās pozīcijās pasaulē. Dienvidkorejā ir ļoti liela interese par dažādiem eko produktiem un dizaina precēm. Pēdējo piecu gadu laikā aktivizējusies arī sadarbība tūrisma jomā," uzsver M. Baumanis, kurš aicina uzņēmējus par sev interesējošiem jautājumiem saistībā ar Dienvidkoreju sazināties pa e-pastu [email protected]

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības nozares, industrijas un pētnieku sadarbība ir noturības kodols

Jānis Goldbergs,01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons,02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Salenieki centrā nav traktori un kombaini, bet zeme un turpinātības apziņa.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis savā senču īpašumā Salenieki Vārkavas novada Rožkalnu pagastā saimnieko gandrīz kā pasakā. Ja no šīs saimniecības stāsta biķera nosmeļ darba sūrumu un nolej rūgtuma kārtiņu par darbinieku pieejamību laukos, tad pāri paliek tradicionālās latviešu sētas modelis, kas cauri gadsimtiem un laikmetiem izdzīvojis un attīstījies līdz šodienai. Salenieki kā dārgakmens iešūti ezera pussalā, tie iekopti jau kopš 18. gadsimta. Trīs stundu attālums no galvaspilsētas un pienākumi Rīgā un Briselē (Gustavs ir viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā) nav šķērslis, lai pilsoniski aktīvais saimnieks ar ģimeni lielāko daļu laika pavadītu uz savas zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvija bez amerikāņu kalniņiem

Daiga Laukšteina,26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Eiropas lielākie atrakciju parki pelnījuši, lai tajos pavadītu vismaz dienu, Latvijā tik jaudīga nav neviena, un arī pie apvāršņa tādu nemana

Taču, kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ. Patlaban par pirmrindnieku kļūt ir iespējas visām trim Baltijas valstīm. Visdrīzāk, ar vienu vērienīgu atrakciju parku arī pietiktu, lai attiecīgo tirgu te pārklātu. Tiesa, visapdomīgākajai vajadzētu būt Igaunijai, kurai salīdzinoši netālu – Helsinkos – strādā Ziemeļeiropā atrakciju piedāvājumā plašākais parks Linnanmaki (www.linnanmaki.fi), kas izceļas ar savu unikālo amerikāņu kalniņu paveidu un ir arī Latvijai ģeogrāfiski vistuvākais tāda tipa izklaides centrs.

Skaidrs, ka jebkurš pievilcīgs tūrisma objekts silda valsts ekonomiku, tālab vietvaras apspriežu dienaskārtībā savulaik iekļāvās arī jautājums par atrakciju parka izveidi. Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atminas, ka šīs tūkstošgades sākumā Kopenhāgenā izvietotā Tivoli izklaižu parka «radinieks» bija ieskatījies arī Latvijā un galvaspilsētas domnieki sprieda, kur tādam būtu piemērotākā vieta. Iecere gan pieklusa, un kopš tā laika par jebkādu tamlīdzīga jautājuma attīstību nekas nav dzirdēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien Vjetnamas galvaspilsētā Hanojā ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Samitu abi līderi sāka ar sarokošanos un nesmaidot pozēja fotogrāfiem pie savu valstu karogiem.

Tramps veltīja dažus vārdus žurnālistiem, tostarp izteicās, ka, viņaprāt, samits būs veiksmīgs.

Jautāts, vai viņš gatavojas oficiāli paziņot par Korejas kara beigām, Tramps atbildēja: «Redzēsim.»

Vēršoties pie Kima, ASV prezidents sacīja, ka Ziemeļkorejai ir «milzīgs ekonomiskais potenciāls».

«Jūsu valstij ir milzīgs ekonomiskais potenciāls, neticams, neierobežots,» Kimam preses konferencē pirms samita sākuma sacīja Tramps.

«Es gaidu, kad varēšu redzēt to notiekam un palīdzēt tam notikt,» piebilda Tramps.

Viņš arī piebilda, ka ir gods Vjetnamā tikties ar Kimu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai Ukrainas bēgļu no 24.maija tiek pārtraukta ēdināšana, teikts Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) paziņojumā.

"Ar 24.maiju lielākajai daļai Ukrainas kara bēgļu Latvijā - galvenokārt sievietēm ar bērniem, daudzbērnu ģimenēm, grūtniecēm un pensionāriem - netiks nodrošināta sākotnēji solītā 90 dienu ēdināšana, par kuras neparedzēto pārtraukšanu ne valsts, ne pašvaldības institūcijas nav informējušas Ukrainas kara bēgļus," informē LVRA.

Asociācija norāda, ka Saeima 3.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredzēja Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu un ēdināšanu 90 dienas no to ierašanās Latvijā. Daļa Ukrainas kara bēgļu tika izmitināti tūristu mītnēs, kuras tos "gan izmitināja, gan baroja uz sava rēķina", paziņojumā raksta LVRA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Lavrovs brīdina par "reāliem" Trešā pasaules kara draudiem

LETA--AFP; Db.lv,26.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi.

Lavrovs arī kritizēja Ukrainas pieeju miera sarunām ar Krieviju.

"Labai gribai ir robežas. Bet, ja tā nav abpusēja, tas nepalīdz sarunu procesam. Bet mēs turpinām piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, un šie kontakti turpināsies," sacīja Lavrovs.

Lavrovs arī apgalvoja, ka Zelenskis tikai "izliekas", ka piedalās sarunās.

"Viņš ir labs aktieris," sacīja Lavrovs, atgādinot Zelenska bijušo nodarbošanos. "Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties un uzmanīgi izlasīsiet viņa teikto, jūs atradīsiet tūkstoš pretrunu," viņš piebilda.

Krievijas ārlietu ministrs arī sacīja, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir "reāli".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Daugavpilī rekonstruē Napoleona armijas uzbrukumu Dinaburgas cietoksnim

Dienas Bizness,20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī noslēdzies 3. Starptautiskais Daugavpils vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls Dinaburg 1812, kas veltīts 1812. gada Napoleona armijas uzbrukumam Dinaburgas cietoksnim, informē Daugavpils cietokšņa Kultūras un informācijas centra klientu apkalpošanas speciāliste Jolanta Šmukste.

Kopumā Festivālā piedalījās astoņi klubi no septiņām dažādām valstīm – Rīgas vēsturiskās rekonstrukcijas klubs (Rīga, Latvija), kara vēstures sabiedriskā organizācija Minskas kājnieku pulks (Baltkrievija), kara vēstures kluba Gvardes grenadieri sekcija Noičatelas bataljons (Maskava, Krievija), Kara vēstures klubs 15. Karaliskais jātnieku pulks (Krievija un Lielbritānija), kara vēstures klubs 1. Lietuvas dižkunigaitijas Lielhetmaņa kājnieku pulks (Ukmerģe, Lietuva), kara vēstures klubs Fuzilierus (Kauņa, Lietuva), kara vēstures klubs Viļņas musketieru pulks (Lidzbarka Varmiņska, Polija) un Militārās vēstures cienītāju klubs (Kijeva, Ukraina).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasaules līderi aicina uz globālu vienošanos cīņai ar pandēmijām nākotnē

LETA--DPA,30.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20 valstu līderi aicinājuši noslēgt globālu vienošanos, lai cīnītos pret pandēmijām nākotnē.

Aicinājums publiskots vairākos laikrakstos visā pasaulē, tostarp Vācijas konservatīvajā laikrakstā "Frankfurter Allgemeine Zeitung".

Līderi norādījuši, ka, noslēdzot šādu vienošanos, būtu jāņem vērā mācības, kas gūtas cīņā ar Covid-19.

Aicinājumu parakstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, Čīles prezidents Sebastjans Piņera, Dienvidkorejas prezidents Mūns Džēins un citu valstu līderi.

Pasaulei tagad jāsadarbojas kā globālai kopienai ne tikai attiecībā uz Covid-19 krīzi, kas izgaismojusi vājības un domstarpības, norādījuši līderi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkoreja piektdien izšāva austrumu virzienā vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti, kas pārlidoja Japānu un nokrita Klusajā okeānā, paziņoja Dienvidkorejas un Japānas valdības.

Raķete tika izšauta netālu no Phenjanas. Tas notika pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) ceturtdien paplašināja Ziemeļkorejai noteiktās sankcijas, pieaugot starptautiskās sabiedrības spiedienam uz Phenjanu tās ballistisko raķešu un kodolieroču programmu dēļ.

ANO Drošības padome pirmdien vienbalsīgi pieņēma ASV izstrādātu rezolūciju par jaunām sankcijām pret Ziemeļkoreju, kas šomēnes veica ūdeņraža bumbas izmēģinājumu. Kopš Ziemeļkoreja 2006.gadā pirmo reizi veica atombumbas izmēģinājumu, šī ir jau astotā reize, kad tai piemērotas ANO sankcijas.

Ziemeļkoreja 29.augustā izmēģināja vidēja darbības rādiusa raķeti Hwasong-12, kas pārlidoja Japānas teritoriju un nokrita Klusajā okeānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izaugsme šogad ir iespaidīga. Tās ekonomiskais spēks, kā arī politisko risku samazināšanās balsta arī eiro nostiprināšanos.

Jaunākajā Ziemeļvalstu ekonomiku apskatā SEB bankas analītiķi uzsver, ka zemie inflācijas rādītāji joprojām nesasniedz centrālo banku noteiktos mērķus, taču tās soli pa solim turpinās atkāpties no līdz šim īstenotās ārkārtīgi stimulējošās monetārās politikas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Neskatoties uz to, ka 2017. gada SEB prognozes ir bijušas optimistiskas, mūsu IKP prognozēm esam veikuši nelielu augšupvērstu korekciju. Prognozes balstās patlaban dominējošajos faktoros. No vienas puses, spēcīgie darba tirgi un jaudu noslodzes pieaugums nodrošina papildu stimulus, kas veicina privāto patēriņu un kapitāla izdevumus. No otras puses, ņemot vērā zemo bezdarbu līmeni, kas daudzās valstīs ir desmitgadēs zemākajā līmenī, arvien vairāk uzmanības jāvelta jautājumiem, kas saistīti ar vājo vietu – inflācijas dinamiku un izaugsmes ilgtspējību. Ģeopolitiskie riski rada arvien vairāk bažu. Pēdējā pusgada laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugošajai spriedzei Korejas pussalā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā redzam, ka mājsaimniecības un uzņēmumi ir pietiekami imūni pret politisko nenoteiktību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržu indeksi trešdien kritās ASV, sarūkot tehnoloģiju kompāniju akciju cenām, bet Eiropā tie pārsvarā pieauga, mazinoties bažām par tirdzniecības karu.

No ASV indeksiem visvairāk kritās «Nasdaq Composite» – par 0,9%, ko ietekmēja jaunas negatīvas ziņas par interneta milžiem.

«Amazon» akcijas cena saruka par 4,4% pēc mediju ziņas, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam šī interneta mazumtirdzniecības kompānija nepatīk un viņš vēlas, lai tā maksātu augstākus nodokļus.

Baltais nams trešdien paziņoja, ka pašlaik netiek izstrādāta nekāda politika attiecībā uz «Amazon», bet šis paziņojums maz ietekmēja kompānijas akcijas cenu. «Amazon» vadītājam Džefam Bezosam pieder laikraksts «The Washington Post», kas vairākkārt izpelnījies Trampa dusmas, tomēr šie uzņēmumi nav saistīti.

«Tesla Motors» akcijas cena saruka par 7,7% pēc tam, kad reitingu aģentūra «Moody's» pazemināja šīs kompānijas kredītreitingu līdz viszemākajam («junk») statusam, ņemot vērā ražošanas kritumu un negatīvu naudas plūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta Donalda Trampa un Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna samits Singapūras valsts budžetam izmaksājis 16,3 miljonus Singapūras dolāru (10,3 miljonus eiro), paziņojusi Singapūras Ārlietu ministrija.

Tā norādījusi, ka lielākā daļa šīs summas iztērēta drošības pasākumiem.

Šādi Singapūra ir «atbalstījusi starptautiskos centienus panākt mieru un stabilitāti Korejas pussalā», paziņojumā norādījis Ārlietu ministrijas preses sekretārs.

Raidsabiedrība BBC vēsta, ka Singapūra arī segusi Ziemeļkorejas delegācijas izdevumus, tostarp apmaksājusi Ziemeļkorejas līdera uzturēšanos luksusa viesnīcā «St. Regis».

Vēl Singapūra no saviem līdzekļiem maksājusi par darba telpām un loģistisko nodrošinājumu žurnālistiem no visas pasaules, kas bija ieradušies atspoguļot samitu.

Jau ziņots, ka Tramps un Kims tikās Singapūrā 12.jūnijā. Samitā tika parakstīts paziņojums, kura Ziemeļkoreja apņēmās veikt denuklearizāciju, bet ASV - sniegt drošības garantijas Phenjanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lielbritānijas ārlietu ministrs: Turpināsim iestāties par Baltijas aizsardzību arī pēc Brexit

LETA,04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) Lielbritānija turpinās iestāties par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu drošību un aizsardzību, pirms šodien Londonā gaidāmās tikšanās ar Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministriem paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Džonsons pirms gaidāmās tikšanās norādīja, ka pasaulē, kas kļūst arvien sarežģītākā, Lielbritānija sniedz drošības sajūtu tās draugiem, īpaši tiem, kas Eiropas ziemeļos un Baltijas reģionā sastopas ar nepārtrauktu Krievijas antagonismu.

«Mūsu karavīru izvietošana Igaunijā noteikti parāda to, ka Lielbritānija vienmēr atbalstīs savus sabiedrotos, tiem sastopoties ar agresiju no ārpuses, un nodod vēsti, ka NATO nodrošinātā un uzturētā vienotība nekad netiks sagrauta. Lielbritānija vēlas drošu un pasargātu pasauli, un izstājoties no ES, mēs turpināsim aizstāvēt un veicināt mūsu kopīgās intereses, stājoties pretī jebkādiem izaicinājumiem, ar ko mēs kopīgi sastopamies,» sacīja Džonsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kara un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk

LETA,08.03.2023

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas izraisītā kara Ukrainā un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas.

Tā 8.martā Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

"Karš ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pieredz desmitgadēm neredzēti strauju cenu pieaugumu un kāpēc ekonomika stagnē. Protams, ne viss cenu pieaugums un ekonomikas bremzēšanās ir tiešs kara rezultāts, bet lauvas tiesa gan," teica Vilerts.

Viņš skaidroja, ka iemeslu, kāpēc Krievijas iebrukums Ukrainā nav gājis secen Latvijas ekonomikai, ir visai daudz. Trīs potenciāli svarīgākie ir tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, energoresursu un citu izejvielu cenu sadārdzināšanās un zemāka reģiona pievilcība uzņēmēju acīs.

Komentāri

Pievienot komentāru