Ietekmīgais ASV laikraksts Washington Post pievērsies uzņēmīgiem Latvijas jauniešiem, kas, iestājoties krīzes laikam, nav padevušies, bet gan uzsākuši savu uzņēmējdarbību.
Laikraksts norāda, ka, bezdarba līmenim jauniešu vidū Eiropas Savienībā sasniedzot 23%, bet Grieķijā un Spānijā pārsniedzot 50%, Latvijas divdesmitgadnieki apgalvo, ka krīze tiem palīdzējusi, pat neskatoties uz ekonomiskajām problēmām. Politiķi aizvadīja krīzes sarunas, starptautiskās organizācijas aicināja ieviest korekcijas un veselai paaudzei nācās mainīt savas nākotnes vēlmes. Taču 28. gadus vecais Dāvis Kaņepe ņēma lietas savās rokās un Rīgā atvēra savu kultūras centru un bāru, kas pazīstams kā Kaņepes kultūras centrs.
«Protams tas bija sarežģīti – tu nestrādā četras stundas dienā, bet gan 14 stundas. Taču, ja tu sāc strādāt no 19 gadu vecuma, tev nav laika domāt par to, kas ir tavi mērķi. Mums, kuru vecums ir nedaudz zem 30 gadiem, ir labāka sapratne par daudzām lietām,» D. Kaņepes sacīto citē laikraksts.
Arī Ērenpreiss velodarbnīcas vadītājs Toms Ērenpreiss pauž līdzīgu viedokli. «Tas ir gan mūsu darbs, gan arī dzīvesveids,» sacījis T. Ērenpreiss, kuram krīzes laiks ļāvis mēģināt sasniegt savus sapņus. «Tas ļāva man paskatīties nedaudz plašāk,» sacījis T. Ērenpreiss.
Laikraksts piemin arī TechHub Riga, kurā daudzi jaunie uzņēmumi mēģina sasniegt tādu pašus starptautiskus panākumus, kā tas savulaik izdevās Igaunijā tapušajam Skype. Viena no inkubatora veiksmīgākajām kompānijām ir Infogram, kas savu darbu uzsāka 2012. gada sākumā, vēsta Washington Post.
Washington Post norāda, ka Latvijā daudzi jauni cilvēki veido mazus uzņēmumus, kuros zudusi robeža starp darbu un personīgo dzīvi, kur nav vajadzība pēc došanās uz darbu. Daudzi sakot, ka savādāk nerīkotos – ja dzīve ir vērtīga, tā ir arī aizraujoša. Latvijā notiekošais atbalso līdzīgas vēsmas Eiropā un ASV, kur nelieli startup uzņēmumi piesaista jaunus cilvēkus, kas pirms 2008. gada finanšu krīzes, būtu izvēlējušies strādāt investīciju bankās vai konsultantu kompānijās.
Analītiķi tomēr brīdina, ka šāda kustība nav pietiekoša, lai samazinātu jauniešu bezdarba līmeni. Joprojām ir apgrūtināta piekļuve kredītlīdzekļiem, kas ir vitāli svarīgi uzņēmējdarbībai – katram veiksmes stāstam blakus ir daudzi izgāšanās stāsti.