Tirgus konjunktūras izmaiņas 2023. gadā ļauj pamazām aizpildīt 2022. gadā radušos robus mežsaimniecības darbos — meža stādīšanā, jaunaudžu kopšanā, arī mežizstrādes un pārvadājumu jaudu deficītu šogad vairs neizjūt, taču pērnā gada pakalpojumu nepieejamības un sadārdzinājuma sekas raisa jautājumus par milzīgo svārstību pīķu nosegšanu.
Tādu ainu rāda valsts mežu apsaimniekotāja AS Latvijas Valsts meži dati. 2023. gada piecos mēnešos iesēti un iestādīti 12,0 tūkst. ha meža, veikta jaunaudžu kopšana 20,5 tūkst. ha, kas ir par 6,1 tūkst. ha vairāk nekā analogā laikā pērn. Vienlaikus šogad jau ir citi izaicinājumi, jo mežsaimniecības pakalpojumu cenas Latvijā šogad ir izlīdzinājušās ar Skandināvijas valstīs esošajām.
Pārmaiņas par 180 grādiem
„Šogad situācija ir diametrāli pretēja tai, kāda tā bija pērn — kad bija liels pieprasījums un līdz ar to arī ļoti augstas koksnes cenas, kas izraisīja lielu interesi mežu privātīpašnieku segmentā pēc mežizstrādes pakalpojumiem, kas rezultējās ar mežizstrādes un koksnes transportēšanas jaudu deficītu, kā arī jaunaudžu kopšanas darbu neizpildi, tad 2023. gadā, noplokot pērnajai ažiotāžai, pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma attiecība atgriezās ierastajā līmenī,” situāciju raksturo AS Latvijas Valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis.
Viņš norāda, ka viens no būtiskākajiem faktoriem, kas izraisīja tektoniskās svārstības, bija Krievijas iebrukums Ukrainā. „Nācās steigšus meklēt risinājumus, jo straujais un neprognozētais degvielas cenu pieaugums sarežģītā situācijā nostādīja gan mežsaimniecisko pakalpojumu sniedzējus, gan koksnes transportētājus, gan meža ceļu būvētājus pat ar līgumos esošu indeksācijas mehānismu,” atceras A. Balodis. Viņš atzina, ka ir bijušas arī tādas situācijas, kad kāds pakalpojuma sniedzējs lauž iepriekš noslēgto līgumu, samaksā tajā ietverto sodu un dodas strādāt pie citiem jau par ievērojami augstākām pakalpojumu cenām, savukārt uzņēmumam rodas problēmas ar savu saistību izpildi.
„LVM nepieciešamos darbus iepērk publisko iepirkumu normatīvu rāmī, tāpēc uzņēmuma elastības ātrums bija daudz ierobežotāks salīdzinājumā ar privāto sektoru un bija nepieciešami vairāki atkārtotie iepirkumi, lai iegūtu nepieciešamo pakalpojumu sniedzējus par viņiem pieņemamu cenu,” skaidroja A. Balodis. Viņš atzina, ka rezultātā netika izpildīti nospraustie plāni par jaunaudžu kopšanu.
„Šogad pirmajos mēnešos esam būtiski kāpinājuši jaunaudžu kopšanas apjomus un plānojam gada griezumā paveikt pērn iekavēto. Labas pārplānošanas rezultātā šī nobīde darbu izpildē nekādas negatīvas sekas uz mežaudzēm, to augšanas gaitu un tajās esošo koksni neatstās,” uzsver A. Balodis. Šādas situācijas pamatā ir fakts, ka aktivitāte privātajos mežos ir mazāka un jaunu pakalpojumu iepirkumu rezultātā daudzi pakalpojumu sniedzēji, kuri bija aizgājuši no pakalpojumu sniegšanas valsts mežos, ir atgriezušies.
