Finanses

Premjers: Kredītņēmēju atbildības samazināšana nenozīmē lata devalvāciju

,08.10.2009

Jaunākais izdevums

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis noliedz jebkādu sakaru lata devalvācijai ar kredītņēmēju aizsardzības programmu, ziņo Reuters.

«Vienīgais mērķis kredītņēmēju aizsardzības programmā minētajai prasībai, ka kredītņēmējs pret banku ir atbildīgs tikai ar ieķīlāto īpašumu nevis ar visu savu mantu ir to kredītņēmēju pasargāšana, kas ņēmuši aizņēmumu savai vienīgajai dzīvesvietai. Tā pilnīgi noteikti nav sagatavošanās lata devalvācijai,» uzsvērusi premjera Valda Dombrovska sabiedrisko attiecību pārstāve Līga Krapāne.

Db jau rakstīja, ka Danske bank izteikusies, ka šis premjera piedāvājums radīs nesaskaņu starp paņemto kredītu valūtu, kas galvenokārt ir eiro, un īpašuma vērtību, kas noteikta latos. Tas savukārt varētu būt priekšnoteikums lata devalvācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija (EK) nav mainījuši savu pozīciju un atbalsta Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko programmu, kas balstās uz pašreizējā valūtas kursa saglabāšanu un iekļaušanos eirozonā, aģentūrai LETA paziņoja SVF Latvijas pārstāvniecībā.

No SVF pārstāvju sniegtās atbildes izriet, ka SVF eksperti pēdējā laikā neesot diskutējuši par to, vai Latvijai ir nepieciešams atgriezties pie jautājuma par lata devalvāciju, kā arī par to, kādu pozitīvu vai negatīvu ietekmi tas atstātu uz valsts tautsaimniecību.

SVF pārstāvniecībā Latvijā uzsver, ka patlaban starptautisko aizdevēju misija ar Latvijas valdību strādā pie tā, kā aizsargāt nabadzīgākos iedzīvotājus recesijas laikā, taču SVF redzot skaidras zīmes, ka ekonomikas stabilizējas un izvēlētā stratēģija strādā.

Šīs vēstules saturs liecina, ka tā varētu būt atbilde kādam Latvijas politiķim. Kopijā adresāts ir aizkrāsots. Taču SVF Latvijas pārstāvniecībā aģentūrai LETA apgalvoja, ka šī vēstule ir viltota un tā neatspoguļo SVF viedokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vairums Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju

,03.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevēlas lata devalvāciju, tomēr sabiedrībā nav pārliecības par lata stabilitāti.

Par to liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2009.gada jūlijā veiktā aptauja, lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju viedokļi šajā jautājumā, jo jau ilgāk nekā pusgadu sabiedrībā periodiski uzvirmo bažas par iespējamo lata devalvāciju un, lai gan Latvijas Bankas vadība kategoriski noliedz šādu iespēju, atsevišķi eksperti turpina uzturēt diskusiju par to.

Aptaujas dati liecina, ka tikai 14 % iedzīvotāju iestājas par lata devalvāciju, bet gandrīz 2/3 uzskata (64 %), ka būtu labāk, ja tiktu saglabāts patreizējais lata piesaistes kurss pie eiro. Vienlaicīgi, salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju uzticas Latvijas Bankas teiktajam par lata stabilitāti. 10 % iedzīvotāju iespēju, ka lats varētu tikt devalvēts, vērtē kā ļoti lielu, 24 % - kā drīzāk lielu, bet 28% - kā vidēju. Kopumā tikai 19% iedzīvotāju uzskata, ka lata devalvācijas iespēja ir drīzāk maza, ļoti maza vai nekāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

20% kredītņēmēji jūtas pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti nākotnē

Žanete Hāka,27.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20% kredītņēmēju norāda, ka viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli, lai šobrīd vai nākotnē nerastos problēmas ar mājokļa kredītu atmaksu, liecina SEB bankas un pētījumu aģentūras Mindscan veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo trīs gadu laikā par 12 procentpunktiem pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuri jūtas pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Salīdzinājumā pa reģioniem visstabilāk jūtas Rīgas reģionā un Vidzemē dzīvojošie kredītņēmēji, kur attiecīgi 24% un 17% respondentu snieguši pozitīvu atbildi par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Vislielākās grūtības izjūt Zemgales kredītņēmēji, no kuriem tikai 11% respondentu norāda uz ienākumu stabilitāti, bet turpat katrs ceturtais atzīst, ka nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem.

Lai gan Latgalē un Kurzemē, līdzīgi kā Zemgalē, ir salīdzinoši mazs kredītņēmēju skaits, pēc kuru domām viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli (Latgalē - 11% un Kurzemē - 10%), tomēr šajos reģionos ir salīdzinoši mazāk to kredītņēmēju, kuri izjūt līdzekļu nepietiekamību savu kredītsaistību segšanai – Latgalē 17% un Kurzemē 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Swedbank pieļautā 15% lata devalvācija izsauc starptautisko ekspertu atbalstu šādai politikai

,21.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan starptautiskie finanšu tirgi lielā mērā nomierinājušies, pēc vakardienas Swedbank paziņojuma par vienu no saviem scenārijiem, kurš paredz lata devalvāciju 15% apmērā, starptautiskie eksperti ar jaunu sparu metušies atbalstīt lata devalvācijas ideju.

Piemēram, investīciju kompānija Pacific Investment Management Company (Pimco) uzskata, ka Latvijai un tās starptautiskajiem aizdevējiem vajadzētu apspriest kontrolētu lata devalvāciju, lai aizsargātu valsts sociālo sektoru un atbalstītu eksportu.

«Tur, kur ir skaidri redzama reālā valūtas kursa neatbilstība un kur valūtas kursa režīma maiņai par iemeslu kalpo efektivitātes uzlabošana un konkurētspējas veicināšana starptautiskajos tirgos, devalvācija ir apsverama iespēja,» norāda Pimco eksperts Eiropā Endrjū Bosomvorts (Andrew Bosomworth).

Šādai idejai piekrīt arī RBC Capital Markets un Barclays Capital eksperti, norādot, ka lata devalvācija vismaz 15% apmērā tiks veikta līdz 2010. gadam ar mērķi palielināt Latvijas eksporta apjomus un samazināt budžeta deficītu laikā, kad valsts ekonomika sarūk ātrākajos tempos pēdējās desmitgades laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti iespējams, ka kredītņēmēju aizsardzības pasākumi ir premjera atbildes reakcija zviedru banku aizrādījumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu cirpšanu.

To Db.lv norādīja politologs Jānis Ikstens. «Ņemot vērā, ka premjers kredītņēmēju aizsardzības pasākumu ieviešanai, kuru rezultātā kredītņēmējs bankas priekšā būs atbildīgs tikai ar ieķīlāto īpašumu, nevis visu savu mantu, ir izsludinājis steidzamību, ļoti iespējams, ka tā ir premjera pretreakcija Zviedrijas finanšu ministra izteikumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu griešanu un tādējādi radīto apdraudējumu zviedru bankām Latvijā.

Savukārt viens no Latvijas lielāko ārvalstu banku pārstāvjiem, kas vēlējās palikt anonīms, Db norādīja, ka no premjera Valda Dombrovska puses šis solis vērtējams kā «taktiska spēlīte» un spiediens uz zviedru bankām. Tomēr saruna starp zviedru finanšu ministru un premjeru nemaz neesot bijusi tik asa un pamācībām bagāta Latvijai, kā tas esot izskanējis medijos. Runājot par Danske bank izteikumiem, ka šie kredītņēmēju aizsardzības pasākumi varētu veicināt lata devalvāciju, viņš piebilda, ka ar lata devalvāciju nereti tiekot saistītas pat pilnīgi neatbilstošas lietas. Viņš atgādināja Latvijas Centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vārdus, ka Latvijas Bankas pozīcija lata kursa jautājumā ir pietiekami stabila, lai lata kursu noturētu pat pilnīga valsts defolta gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau notiek iekšējā devalvācija, bet valūtas devalvācija šobrīd būtu vēl viens sāpīgs sitiens Latvijas iedzīvotājiem.

Laiku pa laikam sabiedrībā uzvirmo diskusijas par lata devalvāciju, tāpēc ir vērts paskatīties uz šo jautājumu un censties saprast, vai šobrīd vispār ir jēga to darīt, skaidroja Hipo Fondu Aktīvu pārvaldes daļas vadītājs Jānis Spriņģis.

J. Spriņģis norāda, ka Latvijas ekonomikas politikas veidotāji izvēlējās otro ceļu jeb iekšējo devalvāciju ar stabilas valūtas saglabāšanu. Cenu un algu līmeņa samazināšanās procesi valstī jau notiek labu laiku – ekonomika pielāgojas jaunajiem apstākļiem un pamazām atgūst konkurētspēju. Protams, tas nenotiek bez sāpēm, jo pieaug arī bezdarbs, kas ir šī ekonomikas pielāgošanās scenārija blakusprodukts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

«Koķetēšana» ar zeltu un latu turpinās

Pēteris Avotiņš, a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs,26.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd dārgmetālu tirgus «bauda» visas priekšrocības – zemas procentu likmes, parādu krīze eiro zonā, suverēno valstu reitingu pārskatīšanas vilnis turpina plosīt Eiropu, valūtu nestabilitāte apdraud ekonomikas ilgtspēju. Visas pasaules centrālās bankas un attīstības valstis turpina palielināt savus zelta krājumus.

No otras puses fons, kam būtu jāveicina zelta cenu pieaugums, neizraisa būtisku zelta cenu attīstības tendenci. Protams, tam pamatā ir arī vispārējs naudas trūkums likviditātes krīzes apstākļos, izmainītie spēles noteikumi vadošajās biržās, kas prasa papildus nodrošinājumu atvērtajām pozīcijām, spēcīgais ASV dolārs u.t.t.

Tomēr, salīdzinot apstākļus, kas nāk par labu zelta cenu pieaugumam, ar apstākļiem, kas šo pieaugumu bremzē, jāsecina, ka zelta cenu pieaugumu bremzē investoru «koķetēšana» ar ieguldījumiem šajā aktīvā – grib, bet baidās. Tā ir «liegšanās» atzīt esošās situācijas patiesos apstākļus, cerībā, ka varbūt viss noregulēsies pats par sevi. Tās ir bailes ieguldīt «pārkarsušā» produktā, kurš jau vairākus gadus atrodas «cenu burbuļa plīšanas» apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nekvalitatīvs regulējums sekmēs vietējo kreditēšanas uzņēmumu maksātnespēju

Db.lv,27.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš inflācijas pieaugums un EURIBOR procentu likmju kāpums ir radījis daļai kredītņēmēju grūtības atmaksāt savas kredītsaistības.

Valdības un Saeimas deputātu centieni ieviest regulējuma grozījumus, kas atvieglotu EURIBOR pieauguma negatīvo ietekmi uz kredītņēmējiem, neapšaubāmi, ir atbalstāmi. Taču, nopietnas bažas rada konkrēti izvēlētie instrumenti, kas var atstāt negatīvas sekas uz kreditēšanas tirgu un patērētāju finanšu iekļautību ilgtermiņā. Bankas un virkne ekonomikas ekspertu jau ir zvanījuši trauksmes zvanus par valsts ekonomikai bīstamiem trūkumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas plānotajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz piešķirt 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu maksājumiem, kā arī ieviest papildus kredītņēmēju aizsardzības nodevu. Tas būtiski ierobežos vietējo kreditēšanas uzņēmumu konkurētspēju un samazinās pieejamību kreditēšanas pakalpojumiem gan banku, gan arī nebanku sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neizmantoto lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņa pret tādas pašas vērtības pastmarkām eiro notiks no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam, informē Latvijas Pasts.

Saskaņā ar Eiro ieviešanas kārtības likumu 2014.gada decembris ir pēdējais mēnesis, kad lietošanai derīgas ir no 1991. līdz 2012.gadam izdotās pastmarkas ar lata nominālvērtību. Lai nodrošinātu iedzīvotāju iegādāto vērtszīmju – lata nominālvērtības pastmarku – vērtības saglabāšanu, Latvijas Pasts no 2015.gada 5.janvāra līdz 30.jūnijam nodrošinās lata nominālvērtības pastmarku bezmaksas maiņu pret analogas nominālvērtības pastmarkām eiro. Personalizētās pasmarkas maiņai netiks pieņemtas.

Neizmantotās lata nominālvērtības pastmarkas varēs apmainīt 44.pasta nodaļā, kas atrodas Latvijas Pasta centrālajā birojā, Ziemeļu ielā 10, lidostā Rīga, Mārupes novadā. Pastmarku maiņai būs nepieciešams iesniegums, ko varēs gan saņemt uz vietas 44.pasta nodaļā, gan arī jau iepriekš izdrukāt un aizpildīt no Latvijas Pasta interneta vietnes www.pasts.lv: iesnieguma paraugs aplūkojams te. Iesniegumā būs jānorāda tā iesniedzēja vārds, uzvārds, adrese, pievienoto pastmarku skaits un summa latos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

WikiLeaks: Britu analītiķis 2009.gadā brīdinājis ASV par nenovēršamu lata devalvāciju

LETA,06.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas banka The Royal Bank of Scotland (RBS) 2009.gada vasarā brīdinājusi ASV diplomātus Londonā, ka lata devalvācija ir nenovēršama, liecina ar tīmekļa medija WikiLeaks un britu laikraksta Telegraph starpniecību atklātībā nonākusī Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā telegramma.

2009.gada 3.jūnijā no ASV vēstniecības Londonā sūtītajā telegrammā rakstīts, ka bankas RBS Austrumeiropas tirgus analītiķis Timotijs Ešs amerikāņu diplomātiem skaidrojis, ka Latvijai no lata devalvācijas neizvairīties.

Ešs tā brīža Latvijas bankas centienus noturēt lata vērtību vērtējis kā nenoturamus ilgtermiņā, uzskatot, ka lata devalvācija ir nenovēršama un labāk to darīt pēc iespējas ātrāk.

Pēc analītiķa novērtējuma tūlītēja lata devalvācija novērstu domino efektu attiecībā uz citām pret eiro fiksētajām nacionālajām valūtām, kā arī pasargātu Rietumeiropas, īpaši Zviedrijas, bankas.

Ešs uzskatīja, ka, «ņemot vērā Latvijas reālā IKP samazināšanos un pieaugošās fiskālās problēmas, devalvācija nebūs daudz sliktāks solis par Latvijas ekonomikas lēno nāvi, ko izraisīs fiksētais kurss».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Analizējot Latvijas ekonomikas nedienas, The Economist norāda, ka Latvijai atliek vien turpināt cīņu, saglabājot piesaisti eiro. Labākais risinājums būtu pievienoties eirozonai jau tūlīt, kas atceltu maksu, ko Latvija maksā par valūtas risku.

Kaut gan Latvijas tautsaimniecība aizņem vien nieka 0.1% no Eiropas Savienības (ES) ekonomikas, Baltijas valsts valūtas problēmu sekas atsauktos arī uz citām valstīm Austrumeiropā, un tam būtu jābūt trauksmes zvanam Eiropas politikas veidotājiem atvieglot nosacījumus eiro ieviešanai, raksta The Economist.

Kredītu tirgus sabrukums Latviju ir skāris smagāk nekā jebkuru citu valsti. Vairāku gadu ilgā straujā izaugsme, ko veicināja lēti ārvalstu aizdevumi un valūta, kas piesaistīta eiro, pārvērtusies iespaidīgā lejupslīdē. Pēdējā gada laikā Latvijas ekonomika ir sarukusi par aptuveni piektdaļu un bezdarba līmenis valstī «uzkāpis» līdz rekordlieliem augstumiem. Arī mājokļu cenas kopš uzplaukuma virsotnes sasniegšanas ir samazinājušas pat vairāk nekā uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rantiņš: lēmums nedevalvēt latu bija pareizs, jo valdīja pietiekami liels haoss

Nozare.lv,15.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik tā arī nepieņemtais lēmums par lata devalvāciju bija pareizs, jo eksportējošo nozaru attīstībai tas neko nebūtu devis, diskusijā «Vai situācija eksporta tirgos ir labvēlīga?» atzina attiecīgo nozaru asociāciju vadītāji.

Kā jau ziņots, savulaik 2006.-2008. gadā Latvijā noritēja karstas diskusijas, ka viens no labākajiem atbalsta veidiem eksportā varētu būt valūtas devalvācija, kas veicinātu eksportu. Jautāti, vai šis nepieņemtais lēmums bija pareizs vai nē, uzņēmēji atbildēja apstiprinoši.

«Toreizējais lēmums bija pareizs. Devalvācija neko daudz nedotu, jo tajā brīdī bija «nobrukuši» pasaules tirgi un valdīja pietiekami liels haoss,» sacīja Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš,

«Brīdī, kad bija runas par devalvāciju, daudzi neticēja latam. Notika valūtu konvertācijas un problēmas ar bankām. Tādā situācijā valūtas devalvācija būtu sliktākais scenārijs,» piekrita Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lata devalvācijas risks ir pieaudzis pēc tam, kad Latvijas valdība ierosinājusi veikt pasākumus, lai pasargātu mājsaimniecības, kas paņēmušas kredītu, atsaucoties uz BNP Paribas Valūtas tirgus komandu, raksta Financial Times.

Arī Danske bank savā paziņojumā par situāciju Latvijā norāda, ka «No valdības viedokļa liela priekšrocība būs fakts, ka devalvācija vairs nesagādās lielas problēmas. Lielākais šķērslis līdz šim bija fakts, ka lielākā daļa kredītu ir izsniegti eiro, bet ķīlas vērtētas latos, līdz ar to devalvācija ievērojami palielinātu kredītu attiecībā pret ķīlas vērtību (nekustamo īpašumu)».

BNP Paribas skaidro, ka «Valdība ir ierosinājusi noteikt, ka bankas no kredītņēmējiem piedziņu varēs vērst tikai pret ieķīlāto īpašumu, līdz ar to parādu vērtība un aktīvu vērtība būs saistīta, norāda banka. Zviedru bankām Latvijas tirgū ir dominējošā loma un tagad tām būs jāpārņem lielākā daļa zaudējumu. Banku bilances ir pietiekami stipras, lai tiktu ar šiem zaudējumiem galā, tomēr pašu kapitāla rādītāji samazinās banku kapacitāti izsniegt kredītus, kas ietekmēs arī Zviedrijas tirgu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Kredītņēmēju pārstāvji: situācija parādu jomā diez vai uzlabosies

Žanete Hāka,04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Latvijas Kreditņēmēju apvienības pārstāvji Jānis Āboliņš un Aivars Rudi izveidojuši jaunu organizāciju – Latvijas kredītņēmēju asociāciju, kur kā pamatuzdevumu izvirzījuši labklājības veicināšanu un maksātspējas atjaunošanu.

Situācija ar parādu segšanu Latvijā nav laba un diez vai kļūs labāka, jo izdevumi pieaug, bet ieņēmumi tik strauji neaug, uzskata A. Rudi, uzsverot, ka tie cilvēki, kas vēl cenšas segt maksājumus par kredītiem, iespējams, nākotnē nespēs tos segt.

Tādēļ paredzams, ka jaunizveidotā organizācija informēs kredītņēmējus, konsultēs, aizstāvēs tiesas procesos, pārstāvēs kredītņēmēju intereses sarunās ar banku vai nebanku aizdevējiem, kā arī politiķiem un valsts amatpersonām, ierosinot būtiskus kredītņēmēju situāciju uzlabojošus grozījumus Latvijas normatīvajos aktos, kuri regulē kreditoru un parādnieku savstarpējās attiecības.

A. Rudi skaidro, ka asociācijas pārstāvji strādās arī Maksātnespējas likuma grozījumu izskatīšanas darba grupās. Viņš uzsver, ka viens no būtiskākajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem ir termiņu samazinājums – cilvēks var tikt atbrīvots no saistībām īsākā termiņā un atgriezties ekonomikā atpakaļ ātrāk nekā līdz šim. Ja grozījumus apstiprinās, cilvēks no parādsaistībām varēs atbrīvoties 1,5 gadu laikā. Tādeļ cilvēks varēs ātrāk atgriezties ekonomikā un nebaidīties, ka lielākā daļa viņa ienākumi tiks atvilkti parādu atmaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ievērojami sarucis cilvēku skaits, kas ātros kredītus izmanto parādu segšanai

Jānis Rancāns,21.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā samazinājies to kredītņēmēju skaits, kuri noformējuši ātros kredītus, lai spētu «izdzīvot» līdz nākamajai algai, un to kredītņēmēju skaits, kas ātros aizdevumus kārtoja, lai laikā varētu nomaksāt kredīta vai līzinga maksājumus.

Kā liecina Gudriem.lv veiktā ātro kredītu salīdzināšanas servisa veiktā pētījuma dati, pirmās kredītņēmēju grupas īpatsvars kopējā ātro kredītu izmantotāju skaitā divu gadu laikā samazinājies no 35% līdz 24,6%, savukārt otrās grupas īpatsvars sarucis četras reizes – no 16% līdz 4,6%.

Arī ātrās kreditēšanas uzņēmumi, komentējot pētījuma datus, apstiprināja minēto tendenci. Vairums klientu šobrīd izvēlas aizņemties summas apjomā no simts līdz 150 latiem un vairumā gadījumu kredīts paredzēts lielāku pirkumu veikšanai, nevis iepriekšējo parādu segšanai.

Gudriem.lv atskatās uz 2010. gada novembra vidū veiktu aptauju, kuras rezultāti atklājuši tā brīža ekonomiskajam stāvoklim raksturīgu tendenci – klienti ņēma kredītus, lai «izdzīvotu» līdz nākamajai algai, segtu rēķinu maksājumus, kā arī, lai iegūtu līdzekļus izbraukšanai no valsts, meklējot darbu citās zemēs. Analoga aptauja tika veikta arī 2011.gadā, un tās dati norādīja uz ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis: No Parex un Krājbankas mācību neesam guvuši; Latvijā valda tiesiskais nihilisms

Dienas Bizness,07.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu valstī nepastāv nedz profesionālā, nedz politiskā atbildība. Ja vēl kādai citai bankai rastos tādas pašas problēmas kā Parex un Latvijas Krājbanka, es nezinu, vai kaut kas būtu citādāk. Man nav pārliecības, ka to bankrots ir devis pietiekami lielu mācību, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos,» uzskata Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš, uzsverot, ka Latvijā būtu jāmainās Finanšu un kapitāltirgus uzraudzības komisijas lomai.

Viņš norāda – tā kā abu minēto banku bankroti jau pieskaitāmi vēsturei, tagad tos var uzlūkot bez sakāpinātām emocijām. «Un ko mēs redzam - neviens tā arī nav uzņēmies vainu par notikušo. Nav nedz apsūdzēto, nedz sodīto. Absurdi sanāk – cietušie ir, bet vainīgo nav,» norāda J. Āboliņš.

«Ironizējot varētu teikt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs kļuva par Parex bankas līdzīpašnieku, jo tajā tika ieguldīta mūsu nodokļos samaksātā nauda. Taču Latvijas Krājbankas gadījumā viss bija citādāk. Atbildīgās amatpersonas izlēma šo banku neglābt, un tas daudziem radīja finansiālus zaudējumus. Pēdējās bankas «aiziešanu pa burbuli» mēs varējām nepiedzīvot, ja vien mūsu valstī bankās notiekošo uzraudzītu daudz striktāk,» pauž Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Kredītņēmēju noskaņojums uzlabojas

Žanete Hāka,08.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas novērtē, ka viņu ienākumi ir pietiekami lieli un stabili, lai neizjustu spriedzi, atmaksājot mājokļa kredītu - tā apgalvo 13% aptaujāto, liecina SEB bankas regulāri veiktais esošo un potenciālo kredītņēmēju noskaņojuma pētījums.

Vēl 2009. gada beigās šādu iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 5%.

Pēdējo divu pētījumu dati rāda, ka nelielu samazinājumu uzrāda arī vērtējums par finansiālās spriedzes izjušanu – ja 2009. gada jūlijā gandrīz 20% atzina, ka tiem nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem, tad šī gada maijā šādu vērtējumu pauž nedaudz vairāk nekā 15% kredītņēmēju.

«Jaunākā noskaņojuma pētījuma dati uzrāda, ka kredītņēmēju noskaņojums kļūst optimistiskāks, jo piecu mēnešu laikā vairāk kā 2,5 reizes ir pieaudzis to respondentu skaits, kas šobrīd jūtas finansiāli stabili un neizjūt grūtības veikt ikmēneša kredīta maksājumus,» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem hipotekāro kredītu ņēmējiem, kurus bankas atzīs par gana godīgiem un līdz ar to cienīgiem, saņemt valsts aizdevumu hipotekāro kredītu nomaksai, palīdzība varētu tikt sniegta jau šoruden.

To Db.lv pastāstīja Finanšu ministrijas Koordinācijas departamenta direktors Ronalds Fišers. Viņš gan uzsvēra, ka šī programma nepalīdzēs tiem kredītņēmējiem, kuriem jau ir iestājusies pilnīga maksātnespēja. Db jau vairākkārt rakstīja, ka Kredītņēmēju atbalsta programmas mērķis ir iesākumā restrukturizēt tos privātpersonu hipotekāros kredītus, kas krīzes ietekmē ir piedzīvojuši ievērojamu ienākumu samazināšanos.

Programmas izmaksas valstij ir 6-32 milj. Ls, tiek prognozēts, ka šāda palīdzība varētu būt nepieciešama ap 70 tūkst. mājsaimniecību. Kā Db jau iepriekš rakstīja, pašlaik valsts budžetā šādu līdzekļu nav, tāpēc notiekot sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu par līdzekļu piesaisti šim mērķim. Ja tas izdosies, programma sāks darboties jau šoruden. Ja nē, tad tikai nākamgad, kad tiks pieņemts 2010. gada budžets. Šo jautājumu paredzēts skatīt arī tuvākajās valdības sēdēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs: Civiltiesiskās apdrošināšanas limiti būvniecībā ir pārāk mazi

LETA,23.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Civiltiesiskās atbildības limiti būvniecības nozarē ir pārāk mazi, norāda apdrošināšanas sabiedrības Ergo valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

Par šo jautājumu tiek spriests Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.

«Pēc Zolitūdes traģēdijas esam izdarījuši secinājumus par civiltiesiskās apdrošināšanas limitiem - limiti ir nepiedodami mazi. Strādājam, lai parādītu, ka limits ir nepietiekams, ja notiek kāds nopietns negadījums. Protams, mazie būvuzņēmumi brīdina, ka nevar to atļauties. Bet būsim reāli - mazs būvuzņēmums nevar ņemt lielus objektus. Tas ir jāsaprot. Arī negadījumam nelielā objektā var būt smagas sekas. Ja nokrīt vējlukturis un uzkrīt kādam uz galvas, remonta izmaksas ir mazas, bet, ja zem vējluktura stāvējušajam negadījuma rezultātā ir iestājusies invaliditāte, vai to segs 50 000 eiro vērta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise?» sacīja Ķirse.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā uzņēmumu populārākās sociālās atbildības aktivitātes - kopienas un ziedošana labdarībai

Žanete Hāka,16.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā populārākās uzņēmumu sociālās atbildības aktivitātes ir piedalīšanās kopienas aktivitātēs (piemēram, talkās) un ziedošana labdarībai.

Starptautiskā pētījuma ietvaros Grant Thornton Rimess Baltic pētīja korporatīvās sociālās atbildības praksi Latvijā un uzņēmumu motivāciju iesaistīties šajās aktivitātēs. International Business Report rezultāti rāda, ka Latvijā populārākās sociālās atbildības aktivitātes ir piedalīšanās kopienas aktivitātēs (59 %) un ziedošana labdarībai (57%), kā arī enerģijas patēriņa mazināšana un atkritumu pārstrāde (52 %). Šie rādītāji ir ļoti līdzīgi visās trīs Baltijas valstīs un arī Eiropas Savienībā (ES) kopumā, bet ar vienu izņēmumu — kompāniju iesaisti enerģijas patēriņa mazināšanā un atkritumu pārstrādāšanā. Neskatoties uz to, ka šī ir starp populārākajām sociālās atbildības aktivitātēm Latvijā, ES vidējais rādītājs ir vēl augstāks — šādas iniciatīvas raksturīgas vidēji 73 % uzņēmumu, kas to padara par pārliecinoši populārāko sociālās atbildības aktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām vēl nav 100% zināms, vai 2014.gadā pāreja uz eiro notiks pēc pašreizējā pierastā kursa 0,702804 lati par eiro, tomēr jārēķinās, ka kurss var pazemināt iedzīvotāju pirktspēju.

Speciālistiem gan atšķiras viedokļi par to, vai iedzīvotāju pirktspēja var tikt ietekmēta ļoti minimali, vai tomēr būtiski. Piemēram, Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis brīdina, ka spēcīgi paaugstinātā lata valūtas kursa apmaiņa pret eiro novedīs pie nacionalās valūtas devalvācijas, no kā stipri cietīs iedzīvotāji. Proti, viņaprāt, lata kurss pret eiro jau sākotneji noteikts augstā līmenī.

Jautāts, kāds būtu lata pārsaistes kurss no SDR groza uz eiro, ja tas notiktu tagad, SEB bankas eksperts Andris Lāriņš minēja, ka tas noteikti būtu savādāks, tomēr akcentēja, ka valūtu tirgū nav tāda jēdziena, kā vislabākais brīdis valūtas cenas fiksēšanai, jo vienmēr vai nu pagātnē bijis, vai arī nākotnē iespējams labāks brīdis. «Lata un eiro attiecības jau vairākus gadus ir samērā stabilas, kas ļauj prognozēt mūsu finansiālās attiecības ar eiro zonu. Mūsu maksātspēja latos eiro zonā 2004. gada pēdējā darba dienā tika nofiksēta koridorā, kura robežas ir 1% attālumā no 0,702804 latu atzīmes par vienu eiro un veicot jebkuras izmaiņas, radīsies vinnētāji un zaudētāji pret šodienas atskaites punktu. Rezumējot - nekas ārkārtējs valūtu tirgū sakarā ar eiro ieviešanu Latvijā netiek gaidīts,» tā viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Manam draugam eiroskeptiķim – 4 gadi ar eiro

Egils Kaužēns un Ginters Bušs, Latvijas Bankas ekonomisti,11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Komentāri

Pievienot komentāru